Saeimas deputāti trešdien sāka un ceturtdien pabeidza galīgajā lasījumā pieņemt 47 nākamā gada budžetu pavadošos likumprojektus un apstpinaja likumu par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam.
Budžeta likumam kopumā iesniegti 290 priekšlikumi. Iepriekš Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā atbalstīti vien daži priekšlikumi nākamā gada budžetā, kurus iesniedza opozīcijas deputāti. Līdz pusdienas pārtraukumam deputāti bija paguvuši izskatīt 20 priekšlikumus.
Pulksten 15.50 deputāti sāka izskatīt 59. priekšlikumu, pulksten 16.05 - 74. priekšlikumu.
Niknas debates par lētāku kafiju
Plašas diskusija ceturtdienas rītā sākās jau par pirmo priekšlikumu, par ko debates bija iesāktas trešdienas vakarā. Opozīcija bija iesniegusi priekšlikumu, ka jāatceļ akcīzes nodoklis kafijai.
Tas patiešām ir ļoti neparasti, ka akcīzes nodoklis tiek piemērots kafijai līdzīgi kā alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem, saldinātiem bezalkoholiskajiem dzērieniem un degvielai. Kafija taču nekādu skādi veselībai nenodara, tāpēc nav nepieciešamības samazināt tās patēriņu. Diezin vai kafija arī būtu uzskatāma par luksuspreci. Tomēr kafija jau kādus 20 gadus ir akcizēto preču skaitā. Deputāts Edgars Tavars (“Apvienotais saraksts” (AS)) sacīja, ka daudzi, kad apmeklē ārzemes, piemēram, Lietuvu, nopērk vienu, divas, piecas paciņas kafijas, jo tur tā ir lētāka. Pēc viņa domām, atceļot akcīzi kafijai, ieguvums budžetā būtu lielāks nekā iekasējot šo nodokli.
Pozīcijas deputāte Leila Rasima (“Progresīvie”) atzina, ka Latvija ir viena no nedaudzām valstīm pasaulē un arī Eiropā tā nav ierasta prakse, ka kafijai ir nodoklis. Viņa uzskata, ka pie šā jautājuma jāstrādā nākamajā gadā un jāizdomā, “kur iegūt šo naudu, ko neiegūsim par kafiju”.
Deputāts Juris Viļums (AS) pauda prieku, ka koalīcijā ir sapratuši, ka par šo tēmu ir jārunā, un atgādināja, ka jautājums par kafiju tika apspriests jau pagājušā gada budžeta pieņemšanas laikā, bet “Progresīvie” šim jautājumam nepievērsās. Deputāts sacīja, ka šīs jautājums tāpat kā Stambulas konvencija tiek nodots nākamajai, 15. Saeimai, un ironizēja, paužot cerību, ka kafijas dēļ nevajadzēs rīkot piketu Doma laukumā.
Vairāki deputāti kāpa tribīnē un akcīzi kafijai asi kritizēja, un debates par šo tēmu bija pat kaismīgākas nekā par izglītību un demogrāfiju.
Beigu galā akcīzes nodoklis kafijai palika spēkā, jo valdība paredzamos ienākumus no akcīzes jau ir “iebudžetējusi”.
Skarbi dabas nodokļi grantij un kūdrai
Ne mazāk asa kritika no opozīcijas deputātu puses skanēja par Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) priekšlikumiem par dabas resursu nodokļa paaugstināšanu neapstrādātai koksnei, šķeldai, kūdrai, smiltīm, grantij un citiem dabas resursiem.
Jānis Vitenbergs (Nacionālā apvienība (NA)) bija iesniedzis priekšlikumu neapstiprināt dabas resursu nodokļa likmes smiltīm un grantij 25% apmērā un kūdrai pieckārt lielākā apmērā. KEM valsts sekretāre Saeimas komisijā argumentējusi, ka smilti Latvijā iegūst par daudz, tāpēc vajag ieguvi samazināt. “Bet kā tad mēs uzbūvēsim “Rail Baltica”? Un kā vaimanāsim, ka cena ir sadārdzinājusies. Kā tad cena var nesadārdzināties? Nu parēķiniet, ja smiltīm un grantij nodoklis tiks noteikts 25% apmērā, kādu iespaidu tas atstās uz cenu!
Kūdrai esot jāsamazina eksports. Tas ir pret ekonomisko loģiku. Mums ir vērtīgs resurss - kūdra, kuru eksportē ar augstu pievienoto vērtību, taisot dažādus kūdras maisījums. Bet te piepeši Latvija eksportējot par daudz.
Mēs nedrīkstam atbalstīt šādu cenu lēcienu! Ko mēs vēlamies panākt?” sašutis jautāja Vitenbergs.
Taču viņa un citu opozīcijas deputātu kritiku pozīcija gan noklausījās, taču nobalsoja tā, kā vēlas KEM - par dabas nodokļa likmēm.
KEM nelikvidēs
Vēlāk tika skatīts AS priekšlikums likvidēt KEM, tās funkcijas atdodot Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM) un Ekonomikas ministrijai. Edgars Tavars (AS) pauda, ka šīs “liekās ministrijas” likvidācijas rezultātā valsts budžetā ietaupīs gandrīz deviņus miljonus eiro.
Neatkarīgā deputāte Skaidrīte Ābrama slavēja KEM kā ministriju, kas tiešām strādā, un izteicās, ka nevis KEM vajadzētu sadalīt, bet drīzāk VARAM vajadzētu pievienot KEM.
Arī pats klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis (ZZS) kāpa tribīnē, lai oponētu opozīcijai. Saeimas vairākums nobalsoja neatbalstīt AS priekšlikumu. Sanāca kaut kas līdzīgs ministra demisijas pieprasījumam, kuru ministrs izturēja. Bet tas notika budžeta likuma pieņemšanas gaitā.
Debatēs gan par budžeta priekšlikumiem, gan trešdien par budžetu pavadošajiem likumiem opozīcijas deputāti nikni sunīja valdību un valdošo koalīciju par aizņemšanos, kas “dzen valsti bankrotā”, “vairo parādu nastu”, kā arī par opozīcijas uzskatā nepietiekamajiem taupības un birokrātijas mazināšanas pasākumiem. Tāpat viņi norādīja, ka finanšu ministrs Arvils Ašeradens (“Jaunā vienotība” (JV)) gan pauž, ka nodokļi netiek celti, taču akcīzes un dabas nodokļi tiek celti. Tāpat, pēc nevaldošo politiķu domām, pastāv arī “slēptais nodoklis” - paredzēts ievērojamu daļu “Latvenergo” un “Latvijas valsts mežu” dividenžu iemaksāt valsts budžetā, tādā veidā atņemot uzņēmumiem naudu, ko tie varētu lietot investīcijām.
Bērnu kopšanas pabalsts īsāku laiku, bet lielāks
No trešdien pieņemtajiem likumu grozījumiem var izcelt tādus, kas paredz no nākamā gada palielināt atbalstu ģimenēm ar bērniem. Pieņemtie grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā paredz, ka turpmāk bērna kopšanas pabalstu izmaksās īsāku laiku, bet summa būs lielāka - pabalstu maksās līdz bērna 1,5 gadu vecumam līdzšinējo divu gadu vietā. Vienlaikus pabalsta apmēru palielinās no 171 eiro mēnesī līdz 298 eiro mēnesī. Par bērniem, kuri būs dzimuši līdz nākamā gada 2. novembrim, pabalstu turpinās maksāt arī no bērna pusotra līdz divu gadu vecuma sasniegšanai, un tas būs 42,69 eiro - kā tas bijis līdz šim šajā periodā.
Izmaiņas skars ģimenes valsts pabalstu par bērniem, kuri mācās. Pabalstu par bērnu vecumā no 16 līdz 20 gadiem varēs saņemt arī tad, ja bērns mācās koledžā vai studē augstskolā pilna laika klātienē un nav stājies laulībā. Tādējādi ģimenēm, kuru jaunieši mācās universitātēs vai koledžās, pabalsta izmaksu atjaunos un tā turpināsies vēl līdz 20 gadu vecumam. Patlaban pabalstu maksā par bērniem, kuri mācās vidusskolā vai profesionālajā skolā.
No nākamā gada palielināsies vienreizējais bērna piedzimšana pabalsts un tas būs 600 eiro. Līdz šim tas bija 421 eiro.
Maizei samazina PVN, bet smalkmaizītēm, pīrādziņiem un kruasāniem nē
Deputāti pieņēma grozījumus Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kas paredz, ka atsevišķiem pārtikas pamatproduktiem no nākamā gada vidus tiks noteikta pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazinātā likme 12% apmērā. Grozījumi pieņemti, lai mazinātu pārtikas produktu cenu pieauguma ietekmi uz iedzīvotāju labklājību. Izmaiņas pievienotās vērtības nodokļa regulējumā saistītas ar 2026. gada valsts budžeta un nākamo triju gadu budžeta ietvara likuma projektu.
Samazināto 12% PVN likmi plānots noteikt rudzu, kviešu, jauktu miltu un bezglutēna maizei, tostarp arī pasterizētai vai saldētai maizei ar vai bez piedevām. Samazinātais PVN attieksies arī uz polārmaizēm, dažādu veidu maizes rikām, radziņiem, burgeru maizītēm, lavašiem, tortiljām un pitas maizītēm. Samazināto nodokli nepiemēros smalkmaizītēm, pīrādziņiem, kruasāniem un citiem konditorejas izstrādājumiem, kā arī sausmaizītēm, sausiņiem, grauzdiņiem, rīvmaizei un maizes stienīšiem.
Tāpat samazinātais PVN paredzēts svaigam, sterilizētam vai pasterizētam govs, aitas vai kazas pienam, bet neattieksies uz ultrasterilizētu pienu, kā arī kondensēto un tvaicēto pienu.
Samazināto PVN piemēros arī svaigai un atdzesētai vistu, tītaru, pīļu, zosu, pērļu vistiņu un paipalu gaļai, tostarp sadalītai, atkaulotai, grieztai, maltai mājputnu gaļai un šādas gaļas subproduktiem. Nodokļa samazinājums nav paredzēts saldētai gaļai.
12% samazināto PVN piemēros arī svaigām - termiski neapstrādātām - mājputnu olām čaumalās.
Paredzēts, ka samazināto PVN likmi pārtikas produktiem piemēros no nākamā gada 1. jūlija līdz 2027. gada 30. jūnijam.
Deputāti trešdien pieņēma izmaiņas deviņos likumos, kas no 2027. gada paredz pakāpeniskas izmaiņas līdzšinējā izdienas pensiju regulējumā.
