Saeimā uz otro lasījumu aizvirzījušies Grozījumi Satversmes tiesas likumā. Tiem Satversmes tiesas tiesnešiem, kuri pirms tam bijuši prokurori, tiks garantēta atgriešanās darbā līdzvērtīgā prokurora amatā. Kādēļ gan pēkšņi šādi likuma grozījumi? Un kāds gan amats prokuratūrā varētu būt pielīdzināms, līdzvērtīgs Satversmes tiesas tiesneša amatam?
“Nra.lv” uzmanību piesaista tas, kamdēļ šādas garantijas vēlas iestrādāt likumā tikai tiem Satversmes tiesas tiesnešiem, kuri ir bijušie prokurori. Kādēļ šādu garantiju par atgriešanos darbā līdzvērtīgā amatā neparedz arī augstskolu mācībspēkiem? Vai tad pēc taisnīguma un pamattiesību aizsardzības principiem līdzīgas garantijas nepienāktos arī Saeimas deputātiem, Valsts prezidentam, Ministru prezidentam?
Atgriešanās līdzvērtīgā amatā
Šā gada 25. novembrī Saeimas Juridiskās komisijās sēdē uz otro lasījumu tika aizvirzīts šāds likuma grozījums: “Ja par Satversmes tiesas tiesnesi apstiprināta persona, kas saskaņā ar Prokuratūras likumu bija iecelta prokurora amatā, tai pēc Satversmes tiesas tiesneša pilnvaru termiņa izbeigšanās prokuratūra nodrošina tiesības atgriezties līdzvērtīgā prokurora amatā, ja persona nav sasniegusi amata pildīšanai noteikto maksimālo vecumu.”
Pašlaik spēkā esošā likuma norma jau paredz diezgan plašas Satversmes tiesas tiesneša garantijas par atgriešanos darbā pēc pilnvaru termiņa izbeigšanās. Viņam ir tiesības likumā "Par tiesu varu" noteiktajā kārtībā pretendēt uz vakantu Augstākās tiesas tiesneša amatu, ja viņš nav sasniedzis tiesneša amata pildīšanai noteikto maksimālo vecumu. Satversmes tiesas tiesnesim pēc pilnvaru termiņa izbeigšanās ir tiesības gada laikā tikt ieceltam vakantā valsts civildienesta ierēdņa amatā atbilstoši attiecīgās amata vietas pretendentam noteiktajām prasībām. Ja līdz apstiprināšanai par Satversmes tiesas tiesnesi persona ieņēma ierēdņa amatu atbilstoši Valsts civildienesta likumam, pēc Satversmes tiesas tiesneša pilnvaru izbeigšanās iestāde nodrošina tai tiesības ieņemt līdzvērtīgu amatu. Ja par Satversmes tiesas tiesnesi apstiprināta persona, kas saskaņā ar likumu "Par tiesu varu" apstiprināta par tiesnesi bez pilnvaru termiņa ierobežojuma, tai pēc Satversmes tiesas tiesneša pilnvaru izbeigšanās ir tiesības atgriezties iepriekšējā tiesneša amatā, ja tā nav sasniegusi tiesneša amata pildīšanai noteikto maksimālo vecumu.
Kuram tiesnesim grozījumi veltīti?
Satversmes tiesā šobrīd strādā septiņi tiesneši - tiesas priekšsēdētāja Irēna Kucina un seši tiesneši - Jānis Neimanis, Juris Juriss, Anita Rodiņa, Jautrīte Briede, Veronika Krūmiņa, Mārtiņš Mits.
Viņi ir pazīstami arī kā talantīgi mācībspēki, daži no viņiem arī kā tiesneši vai advokāti. Daļai no viņiem likums nosaka tiesības pēc tiesneša termiņa beigām atgriezties iepriekšējā vakantā līdzvērtīgā amatā. Bet tikai viens no pašreizējiem Satversmes tiesas tiesnešiem nāk no prokuroru aprindām - bijušais virsprokurors Juris Juriss.
Tādējādi sanāk, ka tieši J. Jurisam veltīti iepriekš minētie likuma grozījumi. Būtiski, ka vārds “vakantā” piedāvātajā likuma grozījumu projektā ir izpalicis.
Ar ko sliktāka ir tiesnese, bijusī Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes dekāne Anita Rodiņa, un kāpēc viņai netiek veltīti grozījumi likumā, kuri paredzētu atgriezties darbā Latvijas Universitātē līdzvērtīgā amatā, piemēram, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes dekānes amatā?
Juridiskās komisijas sēdes audioierakstā dzirdams, ka komisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins (“Jaunā vienotība”) kolēģus iepazīstina ar priekšlikumu, norādot, ka virzītāja ir Tieslietu ministrija un priekšlikumu atbalstījusi arī Juridiskās komisijas Satversmes un tiesu politikas apakškomisija. A. Judins vaicāja sēdes dalībniekiem, vai ir kādi jautājumi saistībā ar augšminēto likuma grozījumu priekšlikumu. Kā jau bieži vien tādās reizēs mēdz būt, jautājumu un komentāru nevienam nebija. Priekšlikums atbalstīts.
Tiesa kļūšot efektīvāka
Tieslietu ministrija pavadvēstulē iesniegtajam priekšlikumam tā nepieciešamību motivē ar to, ka minētais grozījums padarīs Satversmes tiesas dabu efektīvāku: “Pašreiz tiesneši, kuri beidz pildīt savus pienākumus, var pretendēt uz citiem amatiem atbilstoši noteiktajām procedūrām un prasībām. Piemēram, Satversmes tiesas tiesnesim ir tiesības pretendēt uz vakantu Augstākās tiesas tiesneša amatu, ja viņš nav sasniedzis maksimālo vecuma ierobežojumu tiesneša amatam. Turklāt pēc pilnvaru termiņa izbeigšanās Satversmes tiesas tiesnesis gada laikā var tikt iecelts vakantā valsts civildienesta ierēdņa amatā, ja viņš atbilst attiecīgās amata vietas prasībām. Ja persona pirms apstiprināšanas Satversmes tiesas tiesneša amatā bija ierēdnis, tā var atgriezties līdzvērtīgā amatā valsts civildienestā, kā arī tiesneši, kuri iepriekš apstiprināti par tiesnešiem bez termiņa ierobežojuma, var atgriezties savā iepriekšējā tiesneša amatā. Dialogā ar valsts konstitucionālo orgānu un to struktūrvienību vadītājiem Satversmes tiesa vairākkārt vērsusi uzmanību uz nepieciešamību veikt uzlabojumus Satversmes tiesas likumā, lai padarītu konstitucionālās tiesas procesu Latvijā efektīvāku un nodrošinātu iespējami augstāku ikviena Latvijas sabiedrības locekļa pamattiesību aizsardzības standartu. Ar ierosinātajiem grozījumiem Satversmes tiesas likuma regulējums tiktu papildināts ar tādiem procesuālajiem instrumentiem, kas padarītu Satversmes tiesas procesu efektīvāku.”
No Tieslietu ministrijas skaidrojuma gan netop skaidrs, kā šobrīd virzītie likuma grozījumi par Satversmes tiesas tiesneša garantijām prokuratūrā saņemt līdzvērtīgu amatu veicinās iespējami augstāka ikviena Latvijas sabiedrības locekļa pamattiesību aizsardzības standarta nodrošināšanu.
Problēmas sakne
Tieslietu ministrija uzsver, ka prokurori, nonākot Satversmes tiesas tiesneša amatā, šobrīd tiekot apdalīti un viņus pēc pilnvaru termiņa beigām var sagaidīt smags liktenis: “Pašreizējais regulējums nenodrošina, ka prokuroriem, kuri kļūst par Satversmes tiesas tiesnešiem, saglabātos tiesības atgriezties prokurora amatā un saņemt izdienas pensiju. Tas rada situāciju, kurā prokurori, pieņemot tiesneša amatu Satversmes tiesā, riskē ar savu karjeras nepārtrauktību un prokurora amatā uzkrātajām sociālajām garantijām. Šāds regulējums nemotivē ieņemt Satversmes tiesas tiesneša amatu, jo pastāv risks zaudēt gan izdienas pensiju, gan turpmākās profesionālās karjeras iespējas prokuratūrā pēc Satversmes tiesas tiesneša pilnvaru beigām.”
Ir risinājumi
Kā norāda Tieslietu ministrija, Satversmes tiesā nonākušo prokuroru problēmai ir risinājums: “Nepieciešams precizēt Satversmes tiesas likuma 7.1 pantu, lai nodrošinātu par Satversmes tiesas tiesnesi apstiprinātiem prokuroriem garantijas atgriezties līdzvērtīgā prokurora amatā pēc tiesneša pilnvaru termiņa izbeigšanās Satversmes tiesā, kā arī paredzētu tiesības uz prokurora izdienas pensiju.
Šāds regulējums garantētu šo personu profesionālās karjeras nepārtrauktību, kā arī nodrošinātu to, ka viņu iepriekšējās zināšanas un pieredze prokuratūrā var tikt pilnvērtīgi izmantotas arī pēc amata pienākumu veikšanas Satversmes tiesā. Grozījumi paredz, ka Satversmes tiesas tiesnešiem, kuri iepriekš bijuši prokurora amatā, pēc Satversmes tiesas tiesneša pilnvaru termiņa beigām tiks nodrošinātas tiesības atgriezties līdzvērtīgā prokurora amatā, kā arī tiesības saņemt prokurora
izdienas pensiju. Ar grozījumiem tiek nostiprināts jauns pamats prokurora izdienas pensijas piešķiršanai, saskaņā ar kuru tiesības uz izdienas pensiju iegūtu arī tāds prokurors, kurš nostrādājis pilnu termiņu Satversmes tiesas tiesneša amatā. Šobrīd spēkā esošie vispārējie Prokuroru izdienas pensiju likumā noteiktie tiesību uz izdienas pensiju pamati (2. pants) uz šādām situācijām nav attiecināmi un pēc būtības nevar tikt piemēroti, jo objektīvi nav izpildāma prasība par pēdējiem 10 gadiem, kas nostrādāti prokurora amatā. Pretējā gadījumā prokuroram pēc Satversmes tiesas tiesneša amata atstāšanas, lai nodrošinātu tiesības saņemt prokurora izdienas pensiju, vēl būtu nepieciešams nostrādāt vismaz 10 gadus prokurora amatā. Šāds regulējums nekādā veidā nesekmētu prokuroru interesi pretendēt uz Satversmes tiesas tiesneša amatu. Tādējādi tiek izveidots trešais pamats tiesībām uz prokurora izdienas pensiju, kas nozīmē, ka izdienas pensiju var saņemt:
1) prokurors, kuram ir 20 gadu izdienas stāžs, no kuriem pēdējie 10 gadi nostrādāti prokurora amatā un kurš ir sasniedzis 50 gadu vecumu;
2) prokurors, kurš neatkarīgi no vecuma, atbilstoši Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas slēdzienam, atbrīvots no amata veselības stāvokļa dēļ un kura izdienas stāžs ir vismaz 20 gadi;
3) prokurors, kura izdienas stāžs, ieskaitot laiku, kas pavadīts Satversmes tiesas tiesneša amatā, nav mazāks par 20 gadiem.
Līdz ar ko likumprojekta mērķis ir radīt specifisku Satversmes tiesas likumā nostiprinātu pamatu tiesībām uz prokurora izdienas pensiju tiem prokuroriem, kas kļuvuši par Satversmes tiesas tiesnešiem paralēli tiem pamatiem, kas šobrīd ir noteikti Prokuroru izdienas pensiju likumā, kā arī nostiprināt tiesību atgriezties līdzvērtīgā prokurora amatā.”
Neatbildētais jautājums - amatu līdzvērtīgums
Jautājums, kāds amats prokuratūrā varētu būt pielīdzināms Satversmes tiesas tiesneša amatam, arī līdz šim no likumdevēja puses tiesību akta izstrādes dokumentos paliek neatbildēts.
Varbūt tas nozīmē, ka turpmāk ģenerālprokurora amata kandidātus neizvēlēsies Tieslietu padome, bet tas būs garantēts, piemēram, kādam Satversmes tiesas tiesnesim? Vai tomēr Satversmes tiesas tiesnesis pēc pilnvaru termiņa beigām atgriezīsies iepriekšējā amatā, kādā bija pirms stāšanās Satversmes tiesas tiesnešu rindās, bet tad atkal jāatgriežas pie neatbildētā jautājuma par amatu līdzvērtīgumu. Kāds amats prokuratūrā varētu būt pielīdzināms Satversmes tiesas tiesneša amatam? Visticamāk likumdevējs, virzot tiesību normas formulējumu otrajā lasījumā, ir noslīpējis tiesību normu tuvu pilnībai, kas liecina, ka normā iestrādātais “līdzvērtīgā” - “tiesības atgriezties līdzvērtīgā prokurora amatā” nav ne nejaušība, ne paviršība, bet varbūt atstāta vieta satura piepildīšanai pēc vajadzības.
