Eiropas Savienības Padome virza regulu ar nosaukumu “Tērzēšanas kontrole 2.0”. Tā paredz ļaut tiešsaistes platformām meklēt bērnu izmantošanas pazīmes lietotāju saziņā. Daži komentētāji brīdina, ka regula legalizēs masveida novērošanu – par to vēsta Polijas ekonomikas ziņa portāla “wnp.pl” žurnālistu pētījumā.
ES Padome ir pieņēmusi likumprojektu, kura mērķis ir bērnu aizsardzība.
ES Padomes regula ļauj rast pamatojumu piešķirt ES valstu varas iestādēm iespēju pieprasīt interneta pakalpojumu sniedzējiem noņemt saturu. Tas savukārt rada bažas par interneta lietotāju privātuma pārkāpumiem.
Pēc vairāku mēnešu strīdiem Eiropas Savienības Padome ir vienojusies par kopēju nostāju attiecībā uz ES regulas projektu, kas pazīstams kā “Chat Control 2.0”. Noteikumi rada nopietnu problēmu. To mērķis ir novērst bērnu izmantošanu, tostarp bērnu seksuālas izmantošanas materiālu pārraidi. Tomēr privātuma aizstāvji baidās, ka jaunais likums tiks ļaunprātīgi izmantots tiešsaistes saziņas uzraudzībai.
Plānotas sarunas starp Padomi, Eiropas Komisiju un Eiropas Parlamentu. Pirms regulas pieņemšanas ES iestādēm ir jāsagatavo kopīgs priekšlikums.
2022.gada maijā Eiropas Komisija ierosināja regulu, kas palīdzētu apkarot bērnu seksuālu izmantošanu. Tā uzliek interneta pakalpojumu sniedzējiem, tostarp ziņojumapmaiņas lietotnēm, pienākumu atklāt, ziņot un noņemt šādu materiālu. Komisija arī ierosināja izveidot jaunu centrālo aģentūru, kas atbalstītu regulas īstenošanu ar valstu iestāžu palīdzību.
Kopš tā laika Eiropas Savienība ir apspriedusi šo regulu. Vislielākās bažas rada privāto ziņojumu skenēšanas koncepcija, kas pazīstama kā tērzēšanas kontrole. Tādēļ regula ir plaši pazīstama kā “Tērzēšanas kontrole 2.0”.
Pirms ziņojuma šifrēšanas un nosūtīšanas citai personai sistēma lokāli analizē sūtītāja tālrunī ziņojumapmaiņas pakalpojumu sniedzēja algoritmu. Sistēma no satura izveido digitālu pirkstu nospiedumu jeb "jaucējkodu" un pēc tam salīdzina to ar ES aģentūras apkopotu CSAM modeļu datubāzi. Ja algoritms uzskata ziņojumu par aizdomīgu, tas automātiski to atzīmē un ģenerē ziņojumu novērošanas sistēmai. Lietotājs netiek informēts. Viņam arī nav jābūt obligāti aizdomīgam - visi ziņojumi tiktu regulāri skenēti.
Iepriekš izskatītajās noteikumu versijās tika ierosināts, ka šāds mehānisms varētu attiekties arī uz šifrētu saziņu, kas tiek veikta, izmantojot tādas platformas kā “Signal”, “WhatsApp” un “Proton”. Šis pienākums attiektos arī uz tādiem pakalpojumiem kā “Dropbox”.
"Tas pavērtu durvis masveida privātu sarunu novērošanai un vājinātu tehniskos aizsardzības pasākumus, kas nodrošina privātumu un konfidencialitāti. Šā likuma pieņemšana arī pārkāptu preses brīvību," komentēja Eiropas Preses un plašsaziņas līdzekļu brīvības centrs (Vācijā dibināta domnīca). Priekšlikumus cita starpā kritizēja arī Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs. Arī Eiropas Parlaments iebilda pret tiem.
Sakarā ar intensīvo pretestību tērzēšanas skenēšanas koncepcijai Dānijas prezidentūra iesniedza atšķaidītu regulas priekšlikumu. Sākotnēji ES valdību vidū izveidojās bloķējoša minoritāte, un Polija bija viena no šīs kustības vadošajām valstīm.
Vairākas valdības pēc kārtas Varšavā ir pastāvīgi iebildušas pret tērzēšanas uzraudzību. Polijai cita starpā ir svarīgi, lai noteikumi palīdzētu saukt pie atbildības noziedzniekus, bet neradītu mehānismu visu interneta lietotāju uzraudzībai.
Jauno noteikumu projektā paredzēts, ka interneta pakalpojumu sniedzējiem būs jānovērtē risks, vai viņu pakalpojumi netiks izmantoti bērnu seksuālas izmantošanas materiālu izplatīšanai, un, pamatojoties uz šo novērtējumu, jāpiemēro riska mazināšanas pasākumi. Šie pasākumi varētu ietvert rīku nodrošināšanu, kas ļauj lietotājiem ziņot par bērnu seksuālu izmantošanu tiešsaistē, kontrolēt, kāds saturs par viņiem tiek kopīgots, un iespējot noklusējuma privātuma iestatījumus bērniem.
Dalībvalstis nozīmēs valsts iestādes, kas analizēs riska novērtējumus un vajadzības gadījumā uzliks piegādātājiem pienākumu īstenot atbilstošus pasākumus.
Būs trīs kategorijas: augsts, vidējs vai zems risks. Valsts iestādes varēs augsta riska pakalpojumu sniedzējiem uzlikt pienākumu izstrādāt risku mazinošas tehnoloģijas.
Valsts iestādēm tiks piešķirtas pilnvaras pieprasīt satura dzēšanu un, meklētājprogrammu gadījumā, to izslēgt no meklēšanas rezultātiem.
Interneta pakalpojumu sniedzējiem būs jāpārbauda lietotāju vecums.
Padomes priekšlikumā arī noteikts, ka interneta ziņojumu šifrēšana principā ir jāaizsargā.
Prasība platformām atklāt CSAM, kas bija iepriekšējos projektos, ir atcelta. Platformas joprojām varēs brīvprātīgi ieviest šādus rīkus.
“Man šķiet, ka ES Padomē tika panākts kompromiss, atliekot interneta sakaru atšifrēšanas ieviešanu, ja tā vispār notiks, uz tālāku nākotni un tikai ar regulatoru piekrišanu,” komentē Digitālās Polijas fonda rīkotājdirektors Pjotrs Miečkovskis.
Viņš piebilst, ka tāda modeļa ieviešana, kurā platformas, ziņojumapmaiņas lietotnes un citi interneta pakalpojumu sniedzēji nosaka risku savos tīklos un paši veic atbilstošas darbības, mazinās problēmu, kas vairākus gadus ir šķēlusi ES dalībvalstis. "Šī patiesībā ir uzvara tiem, kas iebilst pret tērzēšanas kontroli," saka Pjotrs Miečkovskis.
Starp NVO, kas iebilst pret “Chat Control 2.0”, ir Eiropas Digitālo tiesību asociācija (EDRi).
EDRi politikas direktore Ella Jakubovska saka, ka ES Padomes nostāja ir nozīmīgs solis ceļā uz obligātās interneta ziņojumu masveida skenēšanas un mēģinājumu vājināt šifrēšanu atcelšanu. "Tomēr šajā posmā tas drīzāk ir politisks paziņojums, nevis reāla garantija."
"Padomē saskaņotais teksts ir ļoti haotisks un satur vairākas potenciālas nepilnības, kas var apdraudēt politisko vienošanos. Tomēr mēs zinām, ka sarunas ar Eiropas Parlamentu tikai sākas, tāpēc es uzskatu, ka šī "uzvara" ir spēcīgs signāls sarunu vedējiem, lai nodrošinātu šifrēšanas aizsardzību un izslēgtu jebkādu iespēju piespiest pakalpojumu sniedzējus skenēt. Pašreizējie Padomes tekstā paredzētie "drošības pasākumi" vēl nav pietiekami,” saka Ella Jakubovska.
Patriks Breiers, vācu izcelsmes Eiropas Parlamenta deputāts, brīdinājis par noteikumu ieviešanu. Neilgi pēc Eiropadomes lēmuma viņš savā tīmekļa vietnē rakstīja, ka priekšlikumā ir ietvertas "slēptas briesmas". Viņaprāt, pat ja ziņojumu skenēšana platformām būtu brīvprātīga, tas "legalizētu" šo mehānismu. Praksē tas nozīmē, ka - lai mierīgi pierādītu, ka viņiem rūp bērnu drošība - sakaru pakalpojumu sniedzēji joprojām skenētu visus ziņojumus no visiem lietotājiem, ne tikai no tiem, par kuriem ir aizdomas, ka viņi ir kaitīgi.
Breijers uzskata, ka Padomes pieņemtajā tekstā joprojām ir satraucošas tendences, proti, mainot juridisko loģiku no "mēs turam aizdomās aizdomās turēto" uz "ikviens ir potenciāli aizdomās turētais". Turklāt radīsies komunikācijas atkarība no identifikācijas.
Darbs pie jaunās regulas jāpabeidz līdz 2026. gada aprīlim.
