Ja nekādi melnie kaķi nepārskries pār Jēkaba ielu, jādomā, ka triju dienu laikā un, iespējams, pat ātrāk Saeimā pabeigs budžeta likuma izskatīšanu otrajā, galīgajā lasījumā.
Valdošā koalīcija pēc “Jaunās vienotības” Saeimas frakcijas priekšsēdētāja Edmunda Jurēvica aplēsēm var rēķināties ar vismaz 52 balsīm, kas nav liels pārsvars, tomēr pārsvars tas ir - deputātiem būs jābūt disciplinētiem, un viņi balsojuma brīdī nevarēs aizkavēties labierīcībās, pat ja uznāk vēdergraizes. Diezin vai tagad uzradīsies kādi politiķi, kas gribēs izgāzt budžetu tīšām. Visi pie budžeta ir vaiga sviedros strādājuši, un nevienam obstrukcija nav vajadzīga.
Koalīcija ir beigta. Lai dzīvo koalīcija!
Taču vai pastāv dzīve pēc budžeta pieņemšanas, tas gan ir liels jautājums. Valdošā koalīcija no paša sākuma nav bijusi nekāda ideoloģiski saskanīgā, bet septembra sākumā koalīcijas partija “Progresīvie” izjauca koalīcijas partijas ZZS ieceri atvieglot noteikumus, pēc kādiem ļaudis mežos cērt kokus - tas ir, atļaut cirst jaunākus kokus un ar mazākiem diametriem. Nelīdzēja ZZS pierunāšana, lūgšanās un draudēšana, nelīdzēja argumenti, ka citur Eiropā un Skandināvijā nav tik uzņēmējdarbību smacējošu noteikumu, nelīdzēja teikt, ka uzņēmēji paši labāk zina, kā kopjams mežs. “Progresīvie” iecirtās un šo ierosinājumu “noraka”, zīmējot baisu ainu, kā ļaunie biznesmeņi izcirtīs visus mežus peļņas nolūkos, un iestājās ar pilnu krūti par astoņzobu mizgraužiem, kuriem garšo vecas egles. Jādomā, ka šis konflikts mežā rosināja ZZS atbildēt un nodarīt “Progresīvajiem” kādu sāpīti, piedaloties kopā ar opozīciju Stambulas pasākumā.
Dunkas pakrūtē viņi cits citam turpinās bliezt, un grūti prognozēt, kad un kāds būs iemesls vai iegansts nākamajai varastrīcei. Faktiski koalīcija nepastāv jau kopš septembra, bet juridiski tā var turpināt pastāvēt vēl ilgi - pat līdz vēlēšanām. Jo paradoksālā veidā šķībi, greizi būvētas pagaidu kazarmas dažkārt sabrūk vēlāk nekā uz stipriem pamatiem būvēti cietokšņi.
It kā vajadzēja aizsardzībai, bet cik no tās naudiņas tika tai?
No visiem laikrakstiem, radio, televizoriem un pat gludekļiem latvju tauta simtiem reižu ir dzirdējusi, ka nupat ir pienācis brīdis, kad aizsardzībai jākļūst par visu prioritāšu galveno prioritāti, ka jau nākamajā gadā aizsardzībai jāatvēl 5% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Nevienam Latvijai lojālajam pilsonim pret to nevar būt iebildumu, jo zināms, kā Krievija slepkavo, laupa, grauj un izvaro Ukrainā. Pret šo agresīvo un melīgo valsti ir jābūvē aizsardzība.
Lai varētu palielināt izdevumus aizsardzībai, Latvijai ir jāaizņemas nauda. Tas savukārt nozīmē budžeta deficīta palielināšanu un valsts parāda palielināšanos attiecībā pret IKP. Saskaņā ar valdības plānoto, “valsts drošības stiprināšanai, ņemot vērā ģeopolitisko situāciju, nākamgad papildus plānots novirzīt 448,3 miljonus eiro, un šis finansējums ietver ne tikai militāro spēju stiprināšanu, bet arī ieguldījumus valsts iekšējā drošībā un kiberdrošībā. Līdzekļus plānots novirzīt ekipējuma un tehnikas iegādei, karavīru un zemessargu apmācībai un spēju paaugstināšanai atbilstoši mūsdienu drošības prasībām, pretmobilitātes un robežas aizsardzības sistēmu izbūvei. Tāpat papildu ieguldījumi paredzēti mūsu aizsardzības industrijas attīstībai, kā arī pierobežas novadu pašvaldību atbalstam”.
Aizņemties, lai izpļekarētu?
Latvija šogad starptautiskajos tirgos ir aizņēmusies 1,25 miljardus eiro. 448,3 miljoni no 1,25 miljoniem ir nepilni 36%. Visa pārējā nauda ir kaut kam citam, bet ne aizsardzībai - sazin kur un sazin kam. Varbūt derīgām un vajadzīgām lietām, skolotāju vai mediķu algām, bet varbūt izpleterēšanai visādos sabiedrības integrācijas fondos? Tur dūmi no ziedojumu altāriem nenonāk pie dieviem, jo pusceļā tos apēd putni. Pašlaik Latvijā lielāko daļu nevalstiskajam sektoram atvēlētās budžeta naudas aprij viltīgi vīriņi un enerģiskas jaunietes, ražojot tukšu gaisu un producējot bezjēdzīgus vai labākajā gadījumā mazas jēgas projektus, ceļot “kapacitāti ilgtspējīgai sabiedrībai” un veicinot “dažādību”.
Jācer, ka nebūsim mīnusos
Par Latvijas makroekonomiskajiem rādītājiem var teikt, ka “varēja būt sliktāk”, un izskatās, ka gads šoreiz nenoslēgsies ar “negatīvu izaugsmi” kā pērn - Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad deviņos mēnešos pieaudzis par 1,7%, salīdzinot ar 2024. gada attiecīgo periodu, tostarp trešajā ceturksnī, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem, IKP palielinājies par 2,5% salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Attīstība nebūs nekāda dižā, tomēr cerams, ka plusos, un šie skaitļi ļauj ekonomistiem kaut ko prognozēt un parlamentam spriest par nomedīta, nevis nenomedīta lāča ādas dalīšanu.
Pagaidām par parādu vēl nav pārāk jābēdā
Nākamgad konsolidētā valsts budžeta ieņēmumi plānoti 16,1 miljards eiro, bet izdevumi 17,9 miljardi eiro. 6. novembrī Saeimas sēdē konceptuāli atbalstītajā likuma projektā “Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam” budžeta projektā iekļauti vēl 47 ar budžetu saistīti likumprojekti.
Salīdzinot ar 2025. gada budžetu, nākamgad plānotie valsts ieņēmumi paredzēti par 944,6 miljoniem eiro lielāki, savukārt izdevumi - par 804,3 miljoniem eiro lielāki nekā šī gada budžeta likumā. Budžeta deficīts nākamgad plānots 3,3 procentu apmērā no iekšzemes kopprodukta.
Agrāk bija spēkā tā sauktie Māstrihtas kritēriji, no kuriem viens noteica, ka budžeta deficīts nedrīkst pārsniegt 3%, taču tagad Latvija tos pārkāpj. Taču Latvija kopā ar vēl 13 ES valstīm pieprasīja aktivizēt izņēmuma klauzulu aizsardzības izdevumu palielināšanai. Eiropas Savienība (Eiropas Komisija un ES Padome), izprotot situācijas nopietnību, kļuva pielaidīgāka un pieļāva, ka budžeta deficīts var būt lielāks par trim procentiem. Bet tas nenozīmē, ka valstis ar aizsardzības aizbildinājumu var kļūt bezatbildīgas un sākt aizņemties fiskāli nedisciplinēti - dalībvalstīm ir dota papildu budžeta telpa, kas ļaus palielināt aizsardzības izdevumus, vienlaikus ievērojot ES fiskālos noteikumus.
Vismaz pašlaik ar valsts parādu un šo budžetu nekas traģisks vēl nenotiek. Daudzām rietumvalstīm valsts parāds ir ievērojami lielāks nekā Latvijai. Latvijas parāds pret IKP tuvinās 50% no IKP, kamēr ES vidēji tas ir vairāk nekā 80% no IKP. Starptautiskā reitingu aģentūra "Fitch Ratings" ("Fitch") apstiprinājusi Latvijas kredītreitingu līdzšinējā "A-" līmenī, vienlaikus saglabājot stabilu nākotnes novērtējumu. Jādomā, ka arī citas aģentūras nemetīsies virsū Latvijai ar reitingu pazemināšanu.
Taču bažas ir par tālāku nākotni - par 2027., 2028., 2029. gadu. Ja Latvija tāpat turpinās aizņemties, lai nodrošinātu savas vajadzības un vajadzībiņas, var sākt rasties problēmas.
Latvijas aizņemšanās nav nekas izcili skaists arī Baltijas valstu kontekstā. Ar Lietuvu mums ir apmēram līdzīga situācija, taču Igaunijā līdzšinējais valsts parāds ir milzīgi mazāks nekā mums. Igaunija vienmēr ir bijusi pati piesardzīgākā valsts ES un nav aizņēmusies pat visgrūtākajos brīžos. Tagad aizņemas arī Igaunija, taču telpa, kur finansiāli elpot, Igaunijai ir daudz plašāka nekā Latvijai.
Labais un jaukais budžetā
Ir par budžetu sakāms arī daudz laba, jo ne viss ir pagalam čābīgi.
Papildu finansējums 94,8 miljonu eiro apmērā 2026. gadā paredzēts, lai stiprinātu atbalstu ģimenēm ar bērniem, kā arī pilnveidotu materiālo atbalstu ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem. Līdz 600 eiro no līdzšinējiem 421,17 eiro nākamgad paredzēts palielināt bērna piedzimšanas pabalstu, un bērna kopšanas pabalsts no līdzšinējā 171 eiro mēnesī pieaugs līdz 298 eiro. Palielināt plānots arī atbalstu aizbildņiem un adoptētājiem, tostarp atlīdzību aizbildņiem - no līdzšinējiem 54,07 eiro mēnesī līdz 298 eiro mēnesī, kā arī vienreizējo atlīdzību par bērna adopciju - no līdzšinējiem 1422,87 eiro līdz 2433 eiro. No valsts budžeta sociāli apdrošināt paredzēts bērnu aizbildņus, kuri nestrādā.
Lai nodrošinātu kvalitatīvas izglītības pieejamību visiem bērniem Latvijā neatkarīgi no dzīvesvietas vai skolas lieluma, papildu finansējums paredzēts arī izglītības jomai. Papildu līdzekļi 45 miljonu eiro apmērā plānoti jaunā pedagogu darba samaksas finansēšanas modeļa “Programma skolā” ieviešanai, tostarp arī pedagogu atbalsta personālam.
Papildu finansējums - 105,4 miljoni eiro - nākamgad plānots vēl arī citiem pasākumiem, tostarp paliatīvās aprūpes pakalpojumu paplašināšanai, dodot iespēju smagi slimiem pacientiem šo pakalpojumu saņemt mājās, un rehabilitācijas pakalpojuma pilnveidošanai vardarbībā cietušajiem un ilgstošas aprūpes nodrošināšanai. Paplašināt plānots arī valsts apmaksātos ambulatoros un stacionāros pakalpojumus mātes un bērna veselības aprūpē, kā arī nodrošināt bezmaksas farmaceita pakalpojumu aptiekās pirmās grupas invalīdiem un iegādājoties recepšu zāles līdz 10 eiro.
Atbalsts paredzēts arī lauksaimniekiem, lai veicinātu nozares konkurētspēju un nodrošinātu kvalitatīvu vietējo pārtikas produktu pieejamību iedzīvotājiem. Papildu finansējums arī plānots, lai skolās nodrošinātu veselīgas maltītes no vietējiem produktiem.
Darbaspēka jomā, turpinot iepriekš uzsāktās izmaiņas, nākamgad plānots par 40 eiro palielināt ar ienākuma nodokli neapliekamo minimumu, sasniedzot 550 eiro mēnesī, savukārt minimālā alga no līdzšinējiem 740 eiro palielināsies līdz 780 eiro.
Un vēl ir budžetā daudz jauku lietu, kas diezin vai var radīt iebildumus.
Zemo ienākumu brīnumainā zeme
Tiesa gan, minimālā alga Lietuvā nākamgad būs 1153 eiro, Igaunijā šogad bija 886 eiro, bet par nākamo gadu vēl īsti nav skaidrs. Ir valstis Eiropā, kur valstiski neuzspiež minimālo algu, jo varas iestādes arī bez tā spēj konstatēt, vai nenotiek blēdības ar nodokļiem. Baltijas valstu sacensības kontekstā minimālās algas apjoms par Latvijas tautsaimniecību neko labu neliecina. Uzņēmējiem, protams, nepatīk liela minimālā alga, jo viņi pilna darba laika strādniekam nedrīkst maksāt mazāk un par šiem atalgojumiem jāmaksā nodokļi. Minimālajai algai kaut cik jāatbilst tam, kāda ir ekonomika valstī, un viens no svarīgākajiem kritērijiem te ir produktivitāte. Latvija tad iznāk salīdzinoši zemo atalgojumu valsts līmenī, un tā nav valsts vara, kas speciāli dzītu uz šo līmeni, bet tā apmēram vienkārši ir - Latvija ir valsts ar zemu minimālo algu un mazu vidējo algu turklāt. Tikmēr cenas, piemēram, pārtikai, ar dievpalīgu un ekonomikas ministra Viktora Valaiņa (ZZS) izvērstajiem pasākumiem pēdējos mēnešos ir drusciņ mazāk kāpušas nekā Igaunijā un Lietuvā.
Ko taupa taupītājs
Vēl saistībā ar budžetu ir tāda smalka lieta kā taupība, kurai ierosme bija attāli saskatāma ar notikumiem ASV, kur miljardieris Īlons Masks uzņēmās menedžēt taupības pasākumus, bet viss beidzās ar to, ka viņš smagi salamājās ar prezidentu Donaldu Trampu un taupīšana kaut kur apstājās. Tā arī Latvijā ir piemirsies, ko solīja premjere un kāda degsme tur bija. Finanšu ministrija skaidro, ka valsts budžeta izdevumu samazinājums vidējā termiņā veidojas pakāpeniski. Attiecīgi 2026. gadā izdevumi tiks samazināti par 243,4 miljoniem eiro, 2027. gadā - par 304,6 miljoniem eiro un 2028. gadā - par 296,1 miljonu eiro. Maz ticams, ka 2026. un 2028. gadā pie varas būs šī pati koalīcija un Finanšu ministrijas vadība, tāpēc par tiem gadiem neko nevar zināt. Bet, kas attiecas uz šā gada taupības un birokrātijas mazināšanas pasākumiem, sākotnēji tos veikt kā darba grupas vadītājam uzgrūda Valsts kancelejas direktoram Raivim Kronbergam, kas saknē ir absurdi - galvenais valsts ierēdnis lai būtu tas, kurš cirtīs galvas ierēdņiem? Tagad no 1. decembra par Birokrātijas mazināšanas rīcības grupas vadītāju iecelts Jānis Endziņš, kurš ir līdzšinējais Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs. Gara acīm jau var skatīt, kā viņš aplauzīsies, jo viņa postulētos 120 priekšlikumus birokrātijas mazināšanai ministrijas eleganti sabotēs. Bet nu, dzīvosim, redzēsim. Ja no 120 viņam izdosies izstumt uz priekšu 12, tad tas arī būs spožs sasniegums.
