Sākums

Kad laiks kļūst siltāks, pamostas un aktivizējas ērces un citi nevienam nevajadzīgi un pat bīstami radījumi. Tādi paši pavasara pamošanās procesi risinās nelegālo migrantu, tas ir, “bēgļu” aprindās. Pēdējo trīs dienu laikā Latvijas – Baltkrievijas robežu nelikumīgi mēģinājuši šķērsot 179 cilvēki. Šā gada laikā robežu nelikumīgi šķērsot liegts 877 cilvēkiem. Pērn tie bija 5388 “bēgļi”. Kā Valsts robežsardze tiek galā ar šiem hibrīdkara elementiem?

Gan agresors, gan savas valsts aizstāvji izsmēluši spēkus un resursus, taču pamiers nedodas rokā — katru reizi, kad starpnieki tādu sākuši piedāvāt, Krievijai arvien kaut kas “nav bijis pieņemami”. Skaidrojam, kāpēc tā.

Centrālā statistikas pārvalde februārī saskaitījusi 890 jaundzimušos, kas aritmētiski vairāk nekā bija 881 janvārī un pēc būtības vēl vairāk, jo februārī mazāk dienu, kurās bērni varēja piedzimt.

Šobrīd partiju sarakstu iesniegšana 7. jūnijā paredzētajām pašvaldību vēlēšanām noslēgusies un sākusies pilnvērtīga priekšvēlēšanu kampaņa. Tiesa, pagaidām lielākās aktivitātes ir redzamas sociālajos tīklos, kur paši kandidāti, partiju aktīvisti un līdzjutēji cenšas atgādināt par sevi. Visbiežāk, izplatot, viņuprāt, konkurentus novājinošus materiālus.

ASV prezidenta Donalda Trampa tarifu karš pret pārējo pasauli cietis pilnīgu neveiksmi. Pēc tirgus un ASV parādu vērtspapīru ienesīguma krituma Tramps 13. aprīlī bija spiests paaugstinātos tarifus pasaules valstīm uz laiku atlikt, bet dažām no Ķīnas importētām preču grupām atcelt, galvenokārt elektronikai. ASV prezidents komentēja, ka tas ticis darīts “bez liekiem strīdiem un no tīras sirds”. Ķīna, kurai tika piemērota 145% tarifu likme un, pēc Trampa pārliecības, noteikti bija jāpakļaujas un “jānoslēdz darījums”, nepiekāpās ASV prezidenta spiedienam. Pats darījumu meistars Tramps paziņoja: “Ķīnas Tautas Republikas priekšsēdētājs ir lepns vīrs. Es viņu ļoti labi pazīstu, bet viņi nezina, kā pieiet šim darījumam. Viņi tiks par to skaidrībā.”

Latvijas politiskās situācijas huligāniska analīze, vērojumi Islandes dzērienu veikalā, pašvaldību vēlēšanas kā svarīgākais notikums vēlētāja mūžā, seksuālās padomes svarīgā loma mūsu dzīvē, “kompromati” kā demokrātijas sastāvdaļa – par to un daudz ko citu “Neatkarīgās” intervijā ar politisko procesu vērotāju, sabiedriski politiskā telefonradio raidījuma “Jautājums no provinces” līdzautoru un fotogrāfu no Liepājas – ar Mārci Bendiku.

Turcijas prezidenta Redžeps Tajips Erdogans Antālijā notiekošajā diplomātijas forumā kārtējo reizi atgādināja, ka situācijā, kad ASV pārstāj būt Eiropas drošības garants, Eiropa varot paļauties uz Turciju.

ASV prezidenta Donalda Trampa 2. aprīlī izsludinātie muitas tarifi ir saprotams, bet šoreiz neveiksmei lemts mēģinājums apturēt valsts deindustrializāciju pēc parastās amerikāņu metodes - ar dzīvošanu uz citu rēķina.

Gandrīz visas sanatorijas Jūrmalā ir vai nu nograutas, vai pārveidotas par dzīvokļu mājām, vai vienkārši “aizklapētas”. Runas par pilsētas kā kūrorta atjaunošanu pieklusušas, kaut gan Jūrmala ir pilsēta ar vislielākajām iespējām atjaunoties tieši kūrortpilsētas statusā. Par to runājam ar profesoru Aivaru Vētru, jūrmalnieku, kurš pārzina pilsētas situāciju.

Tiešās ārvalstu investīcijas ir brīnišķīga nauda – līdzīgi kā ieņēmumi no eksporta, tā ir nauda no ārpuses, tā visādos veidos veicina ekonomikas attīstību, augsmi un plauksmi. Bēda tikai, ka ārvalstu investīciju Latvijā ir pārāk maz – mazāk nekā Igaunijai un Lietuvai. Kāpēc tā? Ir daudz versiju, reālu iemeslu un arī mītu, kas neiztur kritiku.

Jaunā Rīgas teātra monoizrādē “Karaļu spēle” Gerds Lapoška atstrādā viņa skolotāja Alvja Hermaņa 2021. gada ieteikumu sabiedrībai “šo vārdu un uzvārdu kārtīgi, bez kļūdām iemācīties".

Igaunijas parlaments Rīgikogu trešdien grozīja Baznīcu un draudžu likumu, lai nodrošinātu, ka reliģiskās organizācijas, kas darbojas Igaunijā, nedrīkst izmantot, lai kurinātu naidu vai vardarbību pret citu valsti, tautību, reliģiju vai kultūru, ziņo Igaunijas nacionālā televīzija ERR savā interneta portālā "news.err.ee".

Grasījos sev atklāt jaunu kontinentu: šoreiz mans galamērķis bija Āfrika. Koferis stāvēja istabas vidū, drēbes saliktas kaudzēs, tam visam pa vidu sēdēju es, nespējot skaidri domāt uztraukuma dēļ. Zināju, ka arī šoreiz viss būs lieliski noorganizēts, dažus grupas biedrus jau zināju no Vjetnamas brauciena, bet tas nemazināja stresa līmeni.

Banku un apdrošināšanas sabiedrību interešu grupa "Finance Finland" ierosina valstij katram jaundzimušajam, uz kuru attiecas Somijas sociālais nodrošinājums, piešķirt 300 eiro ieguldījumiem. Saskaņā ar "Finance Finland" izpilddirektora Arno Ahosniemi teikto, ar pašreizējo dzimstības līmeni sākotnējais kapitāls 300 eiro apmērā valstij izmaksātu aptuveni 12 miljonus eiro gadā, ziņo Somijas nacionālā televīzija YLE savā interneta portālā "yle.fi".

Nesen FIZMIX erudīcijas konkursa laikā veikta 10.–12. klašu skolēnu aptauja, kurā konstatēts, ka 41% jauniešu vēlētos saņemt vairāk izsmeļošas informācijas par klimata izmaiņām. Aptaujāti 1000 skolēnu. 76% no viņiem piekrīt vai drīzāk piekrīt apgalvojumam, ka videi draudzīgas tehnoloģijas un zaļais dzīvesveids var palīdzēt novērst klimata izmaiņas un globālo sasilšanu. Tāpat vairākums uzskata, ka viņu ikdienas izvēlēm ir nozīme klimata izmaiņu mazināšanā. Ko no tā var secināt – “nra.lv” saruna ar Latvijas Mākslas akadēmijas profesoru Ojāru Spārīti.

Vācijā vēl nav izveidota jauna valdība, bet viena no tās prioritātēm jau ir skaidra – liela mēroga investīcijas aizsardzības jomā. Tas ir tas, kas Vācijas armijai nepieciešams vissteidzamāk, jo situācija nav iepriecinoša – sabrukusi militārā infrastruktūra, personāla trūkums, novecojušas ieroču sistēmas, kaujas dronu un munīcijas trūkums, kā arī nepieciešamība veikt bruņoto spēku digitālo transformāciju, ziņo Vācijā bāzētā raidorganizācija "Deutsche Welle" (DW) savā interneta portālā "dw.com".

Trampa tirdzniecības kara sekas: vai Trampa tirdzniecības karš tuvinās kara beigas Ukrainā? Trampa tarifi paplucina Krievijas budžetu, samazina Krievijas naftas ieņēmumus un militārās spējas, vājinot Krievijas pozīcijas Ukrainas miera sarunās. Pasaule atbildi parādā nepaliek.

"Bail dzīvot, kad saproti, kādi viņi atgriežas." Krievijā turpinās vardarbīgi noziegumi, kurus pastrādājuši iebrukuma Ukrainā dalībnieki. Kā lēš Krievijas neatkarīgais medijs "Verstka"("verstka.media''), trīs gadu laikā mājās atgriezušies kara "veterāni" nogalinājuši un sakropļojuši vairāk nekā 750 cilvēku. Šī statistika turpina augt, ziņo “Radio Brīvā Eiropa”/”Radio Brīvība” savā portālā "currenttime.tv," atsaucoties uz "Sibir.Realii"("sibreal.org").

Kad 2023. gada vasarā krita Krišjāņa Kariņa otrā valdība un tika uzsākta jaunas valdības veidošana, tad politikas kuluāros par tās bīstamāko zemūdens akmeni tika nosaukta gaidāmā “Rail Baltica” krīze. “Tad, kad sabiedrība beidzot uzzinās, cik dziļās auzās ar to projektu esam iebraukuši, cik miljardu tur izniekoti un cik vēl trūkst, valdībai klāsies plāni,” brīdināja politiskās dzīves zinātāji.

Māris Kučinskis (AS) uzskata, ka līdz vasarā paredzētajām pašvaldību vēlēšanām valdība neafišēs iespējamu nodokļu celšanu, tā vietā naratīvs koncentrēsies uz konsolidāciju un naudas atrašanu citos veidos.

"Agrāk palaida 150 "Shahed" raķetes mēnesī, tagad tikpat tiek palaistas vienā dienā." Krievijas raķešu modernizācija un apšaudes taktikas maiņa sarežģī Ukrainas aizsardzību, vēsta “Radio Brīvā Eiropa”/”Radio Brīvība” savā interneta portālā "currenttime.tv".

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs šā gada 31. martā nosūtījis Saeimas prezidijam likumprojektu “Grozījumi likumā "Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu””, kas paredz atvieglot prasības, kuras nepieciešamas, lai vēlētājiem būtu iespēja iesniegt pašu sagatavotus likumprojektus. Uzreiz jānorāda, ka prezidenta ierosinājumi neskar pašu referendumu sarīkošanas kārtību.