Sākums

2026. gada 12. janvārī karš Ukrainā pārkāpa zīmīgo 1418 dienu laika slieksni. 2022. gada 24. februāra agrā rītā Vladimirs Putins ar saviem līdzgaitniekiem uzsāka “speciālo militāro operāciju” Ukrainā, kas ilgst jau gandrīz četrus gadus un kļuva par traģēdiju desmitiem miljonu cilvēku. Šis ir zīmīgs brīdis, jo Otrā pasaules kara posms, ko padomju historiogrāfijā un pēcpadomju Krievijā sauc par “Lielo Tēvijas karu”, turpinājās tikpat ilgi – 1418 dienas (22.06.1941.–9.05.1945.), un to tagad mēģina salīdzināt ar Krievijas “militāro operāciju”

Ministru prezidente Evika Siliņa ("Jaunā vienotība") sociālajos medijos ir paudusi viedokli, ka Saeimai ir jāatgriežas pie karteļu jautājuma risināšanas. Koalīcija atkal šķeļas.

Kultūras ministrijas virzītajos grozījumos likumā “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem” pa kluso mēģināts sašaurināt mediju iespējas informēt sabiedrību par valsts pārvaldes darbu. Likuma 7. pantā ar vienu mazu, tikpat kā nemanāmu rokas kustību vārda “noslēpums” vietā ierakstīts vārds “informācija”.

Viena teātra direktoram lielāka alga, citām mazāka, viens teātra direktors atlaiž aktierus un darbiniekus, cits nē – vai aktieri un darbinieki atlaisti ne tikai Dailes, bet arī citos Latvijas teātros, skaidro “nra.lv”.

Latvija nu ir ANO Drošības padomē, bet vai tam ir kāda jēga un nozīme – par to vēl politologi strīdas. Un kas ir pati ANO? Kāda ir tās ietekme? Un vai tāda vispār ir? Latvija rosinājusi apspriest Krievijas neseno brutālo uzbrukumu Kijivai un Ļvivai. Vai Latvijas balsī kāds ieklausīsies? To skaidro bijušais ārlietu ministrs Aivis Ronis un mūsu Ārlietu ministrija.

Valdība sacerējusi un Saeima gatavo pieņemšanai “Kapsētu likumu”, lai darītu galu pašvaldību patvaļai izlemt, kam gulēt un kam negulēt “pašā kapsētas vidū apakš spīdīgiem burtiem” , kā savā romānā “Mērnieku laiki” ierakstījuši latviešu kapu kultūras pirmrindnieki brāļi Kaudzītes.

Eiropas Savienības (ES) pārvaldnieki mēģinās iesaistīties ASV prezidenta Donalda Trampa iesāktajā Latīņamerikas pārdalīšanā. Par Eiropas guvumu no Latīņamerikas labumiem viņi nolūkojuši Argentīnas buļļus, lai eiropieši tiktu pie lēta steika.

Maestro Raimonda Paula vārds juridiski jāsakabina kopā ar Vispārējiem latviešu dziesmu un deju svētkiem, tad, balstoties uz Dziesmu un deju svētku likumu, koncerta organizēšanā jāiesaista un jāizmanto valsts un pašvaldību resursi, visbeidzot jāiekasē nauda no pārdotajām biļetēm Mežaparka lielajā estrādē uz biedrību, kas ir “plika un nabaga”, un jāizveido SIA, kurā satecēs miljoni gan par preču zīmes ar Raimonda Paula vārda izmantošanu, gan it kā faktisko organizēšanu – šāds biznesa modelis šobrīd tiek īstenots zem izkārtnes “Raimonda Paula dziesmu svētki Manai Dzimtenei” Guntara un Jāņa Ķirša paspārnē.

Ceturtdienas Saeimas sēdē plānots izskatīt un nodot komisijām grozījumus Imigrācijas likumā. Kādas izmaiņas šie grozījumi paredz?

1991. gada 13. janvārī padomju militāristi ar tankiem nogalināja 16 lietuviešus, kuri sargāja Lietuvas televīzijas torņa aizstāvjus. Tajā pašā naktī Latvijas Tautas frontes vadītāji Dainis Īvāns un Romualds Ražuks Latvijas Radio aicināja Latvijas iedzīvotājus pulcēties Doma laukumā – Latvijas aizstāvībai. Mazliet vēlāk izskanēja ideja būvēt barikādes. Ir pagājuši 35 gadi kopā tā brīža. Par to stāsta Tālavs Jundzis, tā laika Augstākās Padomes aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs, tagad – Daugavpils universitātes padomes loceklis.

Jānis Danoss 1924. gadā piedzima leģendārā ģimenē.

Šomēnes Valsts kontrole publiskos vairāku revīziju rezultātus. Uzmanības vērti solās būt vairāki atklājumi. Kādas revīzijas un kur tās tiks veiktas šogad; kāda slepena iestāde šogad tiks revidēta; kurš nosaka to, kura iestāde vai organizācija jārevidē; kādi faktori nosaka to, kur doties revidēt; vai tas ir labi, ka budžeta iestāde revidē savus kolēģus citā budžeta iestādē; vai Valsts kontrole seko līdzi tam, kā tiek vai netiek ievēroti tās ieteikumi vai norādes – par šiem un citiem jautājumiem žurnālistes Kristīnes Kravcovas saruna ar valsts kontrolieri Edgaru Korčaginu.

Labas gribas koalīcijas 6. janvāra samitā Elizejas pilī Eiropas valstu līderi ar ASV un Ukrainas delegācijām apsprieda drošības garantijas Ukrainai. Trīspusēju nodomu deklarāciju par daudznacionālo miera uzturēšanas spēku izvietošanu Ukrainas teritorijā pēc pamiera un vienošanos par drošības garantijām parakstīja Francija, Lielbritānija un Ukraina.

…Man bija 16 gadu, un es pirmo reizi aizgāju uz Raimonda Paula koncertu Dzintaru koncertzālē. Atceros dziesmu, kas mani dziļi saviļņoja. “Savāda vasara”. Dziedāja Nora Bumbiere un Viktors Lapčenoks. Jutu, ka visapkārt virmo mīlestība. Raimonda Paula pieskārienos klaviertaustiņiem, Noras un Viktora dziedājumā, katrā klausītājā. Arī manī. Tolaik droši vien vēl nesapratu, ka mūzika var radīt mīlestību. Bet laiks tecēja, un es sāku to saprast. Saprast to, ka Raimondu Paulu nevar nemīlēt. Šodien, viņa 90. dzimšanas dienā, es viņu mīlu tāpat kā toreiz, kad man bija sešpadsmit gadu.

Pagājušajā nedēļā sākās KNAB iniciēts tiesas process, kuru var arī dēvēt par “ārstu lietu”. Apsūdzības celtas pret Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) Neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas klīnikas vadītāju Alekseju Višņakovu, viņa vietnieku Genādiju Ričardu Rusanovu un bijušo RAKUS medicīnas tehnoloģiju direktoru Gintu Cīruli.

Igaunijā taupa uz veloceliņiem, bet tērējas uz vilcienu satiksmi ar Latviju. Lietuvas prezidentam krīt reitings, bet Kapčamiestis iedzīvotāji satraukti, ka drīz dzīvos blakus jaunam armijas poligonam. Par šīm un citām aktualitātēm “nra.lv” Igaunijas un Lietuvas preses apskatā.

Tā kā miers joprojām nav panākts, Ukraina vēl nav izlēmusi, kad pēc miera iestāšanās tiks rīkotas valsts prezidenta vēlēšanas. Tikmēr Vladimirs Putins pieprasa ne tikai vēlēšanas Ukrainā, bet arī uzstāj, ka vēlēšanās jāpiedalās Krievijā dzīvojošajiem 5–10 miljoniem ukraiņu. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis kategoriski noraidījis šo iespēju. ASV valdības finansētais medijs “Radio Brīvība” aptaujājis ekspertus, kuri apgalvo, ka Krievija šo faktoru varētu izmantot, lai veiktu masveida krāpšanos vēlēšanās ar mērķi ietekmēt rezultātus.

Pieklājīgos vārdos uztraukums ir par Latvijas preču un pakalpojumu konkurētspējas zudumu, jo darbaspēka trūkums vispār un kvalificēta darbaspēka trūkums jo īpaši liekot maksāt aizvien lielākas algas jebkuram, kurš vēl spējīgs atnākt uz darbu.

Nodarbinātības situācija Eiropā kopumā ir pārsteidzoši laba, ņemot vērā vājo ekonomikas izaugsmi, izņemot Somiju, taču eksports un būvniecība situāciju var normalizēt – vēsta Somijas sabiedriskais medijs “Yle”.

Ikviens, kurš pazina latviešu basketbolisti Uļjanu Semjonovu, ar pārliecību var teikt, ka sirsnība un labestība bija viņas galvenās cilvēciskās īpašības. Nu viņas dvēsele greznos debesu velves. Uļjana, kuru visi dēvēja par Uļu, bija latviešu sieviešu basketbola simbols.

Barikāžu laiku nozīmi un jēgu Latvijas vēsturē ir grūti pārvērtēt, jo ikviens, kurš 1991. gada janvārī tur bija, var teikt, ka tas bija viens no spilgtākajiem viņa dzīves sociālpolitiskajiem pārdzīvojumiem. Ne katrai paaudzei izdodas kaut ko līdzīgu piedzīvot.

Šodien pie Rīgas pils paredzēts protests “Rokas nost no Venecuēlas”. Šo protestu organizē “Kopienas centrs “Maiznīca””, bet informatīvi atbalsta vēl divas citas starptautisku organizāciju Latvijas filiāles: “Jauniešu organizācija “Protests”” un “Jaunie Eiropas federālisti”.