2025. gada pirmajā ceturksnī Tallinas osta guvusi neto peļņu 6,8 miljonu eiro apmērā, kas ir par 31% vairāk nekā uzņēmuma rādītājs tajā pašā ceturksnī pagājušajā gadā, ziņo Igaunijas sabiedriskā raidorganizācija ERR savā interneta portālā “err.ee”.
Paziņojumā biržai par ceturkšņa finanšu rezultātiem Tallinas osta norādīja uz pasažieru pārvadājumu samazināšanos janvārī-martā par 3,6% un kravu pārkraušanas apjoma samazināšanos par 0,7%, kuģu ienākšanai palielinoties par 4,8%.
Uzņēmuma ceturkšņa peļņa palielinājās par 3,1% līdz 6,8 miljoniem eiro, neskatoties uz to, ka ieņēmumi palielinājās tikai par 1,5% salīdzinājumā ar 2024. gada pirmo ceturksni, un sasniedza 28,3 miljonus eiro.
Pēc Tallinas ostas valdes priekšsēdētāja Valdo Kalma teiktā, peļņas rādītāju ietekmēja kuģu piestāšanas skaita pieaugums, kā arī pozitīvs lēmums par apdrošināšanas gadījumu ar ledlauzi "Botnica", kuru uzņēmums iznomā, un apdrošināšanas atlīdzības saņemšana.
Tallinas osta ziņoja par apgrozījuma un peļņas pieaugumu pagājušajā gadā. Pēc uzņēmuma teiktā, ostas apgrozījums salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu palielinājās par 2,5% līdz 120 miljoniem eiro, bet peļņa par 21% līdz 19 miljoniem eiro.
Pasažieru un transportlīdzekļu pārvadājumi 2024. gadā palielinājās par 3,6%, bet kravu pārvadājumi - par 4,4%. Kravu segmentā vislielāko izaugsmi uzrādīja konteineru pārvadājumi, beramkravas un ro-ro kravas.
"Eksporta tirgi atjaunojas, un mēs redzam pozitīvas pazīmes mums svarīgajos tirgos, īpaši Somijā un Zviedrijā," sacīja Tallinas ostas valdes priekšsēdētājs Valdo Kalms.
Ceturtajā ceturksnī ostas ieņēmumi salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu palielinājās par 2,7% līdz 29 miljoniem eiro, bet peļņa par 50% līdz četriem miljoniem eiro. Ceturtajā ceturksnī tika parakstīts līgums ar "JetGas" par jauna metāna termināļa būvniecību ostā.
Ostas investīciju apjoms palielinājās par 87% līdz 38,8 miljoniem eiro, no kuriem 18 miljoni eiro ieguldīti jaunas piestātnes būvniecībā Paldiski, kas nepieciešama, lai nodrošinātu jaunu atkrastes vēja parku būvniecību.
Līdzekļi tika ieguldīti arī lielo konteineru kuģu piestātnes rekonstrukcijā Mūgas kravas ostā un pasažieru termināļa A infrastruktūrā.
Ostas valde ierosinājusi akcionāriem izmaksāt 70% no gada peļņas dividenžu veidā.
Latvijas ostām klājies daudz bēdīgāk. Pēc aprīlī publiskotajiem datiem, Latvijas ostās šogad pirmajos trijos mēnešos pārkrauti 9,065 miljoni tonnu kravu, kas ir par 7,3% mazāk nekā 2024. gada attiecīgajā periodā, liecina Satiksmes ministrijas informācija.
Visvairāk pirmajā ceturksnī pārkrauts beramkravu - 3,906 miljoni tonnu, kas ir par 24,5% mazāk nekā pagājušā gada pirmajā ceturksnī.
Tostarp labība un labības produkti pārkrauti 1,335 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 30,2% mazāk nekā 2024. gada attiecīgajā periodā, koksnes šķelda pārkrauta 839 700 tonnu apmērā, kas ir par 12,7% mazāk, ogles pārkrautas 250 100 tonnu apmērā, kas ir par 45,9% mazāk, bet pārkrautās ķīmiskās beramkravas veidoja 114 300 tonnu, kas ir par 5,6% mazāk nekā 2024. gada pirmajos trijos mēnešos.
Ģenerālkravas pirmajā ceturksnī pārkrautas 3,345 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 2,5% mazāk nekā 2024. gada attiecīgajā periodā.
Tostarp kokmateriāli pārkrauti 1,223 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 3,7% mazāk nekā pērn attiecīgajā periodā, kravas konteineros veidoja 1,257 miljonus tonnu, kas ir par 5,6% mazāk, bet "roll on/roll off" jeb ro-ro kravas - 796 600 tonnu, kas ir par 5,1% vairāk.
Savukārt lejamkravas šogad pirmajā ceturksnī pārkrautas 1,814 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 54,5% vairāk nekā attiecīgajā periodā gadu iepriekš.
Lielāko daļu pārkrauto lejamkravu veidoja naftas produkti - 1,645 miljoni tonnu, kas ir par 70,6% vairāk nekā 2024. gada pirmajos trijos mēnešos.
Līderpozīcijā pārkrauto kravu apmēra ziņā šogad pirmajā ceturksnī joprojām bija Rīgas osta, kurā pārkrāva 4,351 miljonu tonnu, kas ir par 7,6% mazāk nekā 2024. gada attiecīgajā periodā.
Seko Ventspils osta, kurā kravu apgrozījums šogad pirmajā ceturksnī bija 2,379 miljoni tonnu, kas ir par 1,3% vairāk, bet trešajā vietā bija Liepājas osta ar 1,604 miljoniem tonnu kravu, kas ir par 17,9% mazāk nekā 2024. gada attiecīgajā periodā.
