Mākslīgais intelekts izskaitļojis, kad beigsies karš Ukrainā
Mākslīgais intelekts jau tagad spēlē nozīmīgu lomu Ukrainas militārajās operācijās - piemēram, dronu izmantošanā -, taču nākotnē to varētu izmantot arī miera nodrošināšanai, raksta “postimees.ee”.
Ja ticam mākslīgā intelekta prognozēm, Ukrainai ir gan labas, gan sliktas ziņas.
Saskaņā ar mākslīgā intelekta datiem, 2025. gada novembrī Ukrainā mirs 2493 cilvēki. Pēc tam rādītājs sāks strauji samazināties. Nākamā gada februārī tiek prognozēti 664 nāves gadījumi - tās ir labas ziņas, jo tiek prognozēts, ka bojāgājušo skaits turpinās samazināties.
Prognoze tika apkopota Oslo Miera pētniecības institūta un Upsalas universitātes kopīgā projekta ietvaros - Vardarbības un ietekmes agrīnās brīdināšanas sistēma (VIEWS), ziņo “Helsingin Sanomat”.
VIEWS sistēma, kas tika ieviesta 2018. gadā, jau ir ieguvusi balvas par miera veicināšanu, izmantojot mākslīgo intelektu.
Tā veido ikmēneša prognozes līdz pat trim gadiem par vardarbīgu konfliktu upuru skaitu visā pasaulē.
Sliktās ziņas: karš turpināsies vēl ilgi.
Saskaņā ar mākslīgā intelekta prognozi, 2028. gada augustā Ukrainas konfliktā mirs 155 cilvēki. Tikai pēc tam tiek prognozēts straujš bojāgājušo skaita samazinājums, kas varētu liecināt par kara beigām.
Hāvards Hegre, viens no VIEWS sistēmas izstrādātājiem, atzīmēja, ka karš Ukrainā viņu sistēmai radīja sarežģītu izaicinājumu.
Tas ir saistīts ar Krievijas agresīvā kara ārkārtējo raksturu. 2000. gados starpvalstu karu bija maz, un šī konkrētā konflikta cēloņi ir diezgan unikāli.
VIEWS sistēma izmanto mākslīgā intelekta metodes, kas identificē modeļus milzīgā datu apjomā - šie dati ietver statistiku par politisko vardarbību pēdējo 30 gadu laikā visā pasaulē. Sistēma ņem vērā gan strukturālos, gan ģeogrāfiskos faktorus, kas ietekmē konflikta iespējamību, un tā izmanto arī informāciju no daudziem ziņu avotiem.
Pēc Hegres teiktā, pagrieziena punktu prognozēšana ir sarežģīta, savukārt kara intensitātes stabilitāti var statistiski novērtēt vieglāk.
Viņš uzskata, ka prognoze par to, ka karš Ukrainā beigsies aptuveni trīs gadu laikā, ir ticama:
"Lieli starpvalstu kari parasti beidzas aptuveni piecu gadu laikā.”
Viņš arī norāda, ka sistēma ir visefektīvākā ilgtermiņa konfliktos, kuros tā precīzi novērtē vardarbības līmeni un tās stabilitāti, piemēram, sistēma demonstrēja labu precizitāti konfliktā Nigērijas ziemeļos.
Nākamajā solī Hegre un viņa komanda apsver iespēju izmantot mākslīgo intelektu, lai efektīvāk un ātrāk sadalītu humāno palīdzību.
Mākslīgais intelekts var mainīt konfliktus līdz nepazīšanai
Tiek uzskatīts, ka mākslīgais intelekts var mainīt konfliktu raksturu tādā veidā, ko cilvēkiem būs grūti saprast, un mākslīgais intelekts jau spēlē nozīmīgu lomu Ukrainas militārajās operācijās - saskaņā ar ziņojumiem, Ukraina ir izstrādājusi dronus, kas darbojas daļēji autonomi. Mākslīgais intelekts tiek izmantots, lai ātrāk un precīzāk vizualizētu situāciju, un tas palīdz gan mīnu neitralizēšanā, gan karavīru apmācībā.
Pirms pilna mēroga iebrukuma VIEWS varēja sniegt diezgan precīzus datus par situāciju Ukrainā un Krievijā, tomēr Krievijas iebrukums 2022. gada 24. februārī izrādījās pārāk liela mēroga.
Tomēr, pēc Hegres teiktā, mums vēl ir tāls ceļš ejams līdz tam, lai mākslīgais intelekts pilnībā mainītu karadarbības būtību.
"Ukraina joprojām cīnās ļoti tradicionālā karā," viņš atzīmēja.
Ja mākslīgā intelekta pilnais potenciāls tiktu realizēts, mūsu pasaule būtu pavisam citāda - Hegre salīdzina mākslīgā intelekta destruktīvo potenciālu ar kodolbumbu.
Piemēram, mākslīgā intelekta modeļi var viegli atrast civiliedzīvotājus un nodrošināt visefektīvāko sprāgstvielu izmantošanu: "Tātad, ja mērķis ir nogalināt pēc iespējas vairāk cilvēku, mākslīgais intelekts ir ļoti biedējošs ierocis, salīdzināms ar kodolieročiem.”
Visvairāk satraucošais: dezinformācija
Tomēr Hegre uzskata, ka mākslīgā intelekta spēja izplatīt dezinformāciju rada vislielākās bažas, jo tas koncentrē bagātību un varu tikai dažu indivīdu rokās, un tam varētu būt nopietnas sekas demokrātijai.
Neskatoties uz VIEWS statistiku, miers Ukrainā joprojām šķiet tāls.
Vai mākslīgais intelekts var būt noderīgs miera sarunās?
Pēc pētnieces Katerinas Bondaras, kas strādā Amerikas domnīcā "Stratēģisko un starptautisko pētījumu centrs" un piedalījās miera līguma simulatora izveidē karam Ukrainā, teiktā, mākslīgais intelekts oficiālās sarunās vēl netiek tieši izmantots.
Simulators ļauj lietotājiem izstrādāt līgumu projektus - tas novērtē to dzīvotspēju un piešķir tiem vērtējumus, pamatojoties uz to, cik pieņemami vai apspriežami tie ir no Krievijas, Ukrainas, Amerikas Savienoto Valstu un Eiropas viedokļa.
Pēc Bondaras teiktā, mākslīgo intelektu galvenokārt var izmantot sarunu jautājumu sagatavošanai.
"Tomēr plašākā nozīmē mākslīgais intelekts var paātrināt ārpolitikas procesus un palīdzēt izprast pušu dažādos viedokļus," viņa teica.
"Tas var mudināt sarunu vedējus domāt ārpus rāmjiem."
Vienlaikus Bondara brīdina, ka pārmērīga paļaušanās uz mākslīgo intelektu var būt bīstama, jo cilvēki var atteikties no savām lēmumu pieņemšanas spējām un kļūt neaizsargātāki pret manipulācijām.
