Pasaules plašsaziņas līdzekļi plaši atspoguļo ASV prezidenta Donalda Trampa un Krievijas autoritārā līdera Vladimira Putina 19. maija telefonsarunu uzreiz pēc neveiksmīgā Ukrainas miera sarunu raunda Stambulā. Kaut Putins pēc sarunas izskatījies diezgan apjucis, Tramps nāca klajā ar plašu paziņojumu, kura moto: “Krievija un Ukraina nekavējoties sāks sarunas par pamieru un, kas vēl jo svarīgāk – par pilnīgu kara izbeigšanu.” ASV viceprezidents Džeimss Deivids Venss papildināja: “Apmaiņā pret kara beigām Tramps vēlas piedāvāt Putinam Krievijas ekonomisko attiecību atjaunošanu ar ASV un pārējo pasauli.” Venss pieļāva iespēju, ka Amerikas Savienotās Valstis no Ukrainas miera sarunām izstāsies.
ASV tīmekļa izdevums “Axios”, atsaucoties uz nenosauktiem avotiem: “Zelenskis un vēl pieci Eiropas līderi sazinājās ar Trampu uzreiz pēc viņa sarunas ar Putinu, gaidot apstiprinājumu tam, ka Putins piekritīs pamieram vai tiks iepazīstināts ar jaunām pret Krieviju vērstām sankcijām, bet ASV prezidents viņus sarūgtināja.” “Axios” anonīmie avoti apgalvo: “Pirmdienas rītā neilgi pirms sarunas ar Putinu notikusi arī īsa Trampa un Zelenska telefonsaruna, kurā Tramps vaicājis Zelenskim, kas viņam būtu jāpasaka Putinam. Zelenskis atbildējis, ka nepieciešams pieprasīt tūlītēju pamieru, piedraudēt ar jaunām sankcijām un nepiedāvāt nekādas piekāpšanās Putinam bez saskaņošanas ar Ukrainu. Uzreiz pēc sarunas ar Putinu Tramps Zelenskim atzvanījis. Šoreiz uz līnijas bija arī Vācijas, Francijas, Itālijas, Somijas un Eiropas Komisijas vadītāji. Tramps paziņojis, ka Putins piekritis nekavējoties sākt tiešas sarunas par pamieru, kas izraisīja apmulsumu un neizpratni - dažas sekundes sarunu līnijā pat iestājās klusums. Tad Zelenskis iebilda, ka Putins sarunām jau piekritis iepriekš un pirmā miera sarunu kārta notika Stambulā piektdien. Tramps no atbildes izvairījās, tā vietā valstu līderu grupai paziņoja, ka Krievijas Federācija un Ukraina var organizēt divpusējas tiešās sarunas bez starpniekiem, jo puses labāk izprot visas konflikta detaļas.
Zelenskis oponēja, ka “visas līdzšinējās sarunu kārtas ar Putinu, ieskaitot pagājušajā nedēļā, noslēdzās bez rezultātiem, uzsverot, ka, ja Tramps neizdarīs pret Putinu spiedienu, viņš nekustēsies ne no vietas”.
“Axios”: “ES valstu vadītāji bija šokēti par Donalda Trampa cieņpilno attieksmi pret Vladimiru Putinu telefona sarunas laikā.” “Tramps atteicās no jaunu sankciju piemērošanas Krievijai, jo Putins piesolīja reālus kara izbeigšanas nosacījumus. To pēc sarunas ar Putinu ASV prezidents pastāstīja eiropiešiem un Zelenskim. Viņš arī uzsvēra, ka Amerikas Savienotās Valstis nepiedalīsies Ukrainas un Krievijas Federācijas sarunās, "radot iespaidu, ka ASV ir tuvu pilnīgam atteikumam" no miera procesa. Eiropieši iebilda, ka sarunās "kādam vajadzētu būt tiesnesim”.
“Financial Times” Trampa un Putina telefonsarunai veltījusi vairākas publikācijas. Daži citāti: “Tramps vakardienas sarunas laikā ar Eiropas valstu līderiem licis viņiem skaidri saprast, ka ASV norobežosies no dalības konfliktā un atstās Ukrainu un Krievijas Federāciju sarunu formātā viens pret vienu. ASV prezidents arī nedeva nekādus solījumus par ASV nākotnes sankcijām pret Krieviju, ja Putins atteiksies no mierizlīguma. Eiropā tagad bažījas, ka Tramps var noslēgt vienošanos ar Putinu, piekāpjoties viņa maksimālām prasībām, ignorējot Ukrainas intereses par karadarbības pārtraukšanu. Tāpēc ukraiņi un viņu sabiedrotie Eiropā sajutuši, ka viņus pamet. Šķiet, ka Tramps mazgā rokas nevainībā un atstāj Ukrainu agresora rīcībā. Pēc šīs telefonsarunas apstiprinājušās lielākās eiropiešu bažas: ASV prezidents padevās Putina pierunāšanai, ir gatavs tuvināties ar Maskavu un pārdot Kijivu."
Stīvens Paifers, bijušais ASV vēstnieks Ukrainā: "Šī saruna ar Trampu bija Putina uzvara. Viņš skaidri pateica, ka pamiera tuvākajā laikā nebūs, tāpēc Krievija var turpināt karu. Un, par spīti tam, papildu ASV sankcijas vienalga piemērotas netiks."
Endrū Veiss, Kārnegija fonda viceprezidents: “Šķiet, ka šobrīd Tramps uzskata Krievijas - ASV attiecību normalizāciju par pašmērķi. Viss pārējais šim mērķim tiek pakārtots.”
“Financial Times” komentētājs Gideons Rahmans rezumē: “Pašreizējā situācijā šķiet, ka izredzes ir par labu Krievijai. Trampa pret Putinu vērstās simpātijas un apbrīns līdzās Zelenska antagonismam vairo iespēju, ka Tramps būs pirmais, kurš zaudēs pacietību attiecībā pret Ukrainas līderi. Trampu piesaista arī ideja par biznesa kontaktu atjaunošanu ar Krieviju. Viņš labprātāk parakstītu jaunus izdevīgus biznesa darījumus Maskavā nekā piekristu jaunām dārgām ieroču piegādēm Ukrainai."
Ziņu aģentūra “Reuters”: “ASV valsts sekretārs Marko Rubio paziņoja, ka prezidents Donalds Tramps nav piekāpies Krievijai nevienā jautājumā, kas skar Ukrainu. “[Prezidents Vladimirs] Putins .. nav panācis nevienu piekāpšanos vai sankciju atcelšanu," otrdien ziņojuma laikā ASV Senāta Starptautisko attiecību komitejai Vašingtonā taisnojās Rubio. Viņš arī paskaidroja, kāpēc joprojām nav panākts miers: "Galvenā Ukrainas problēma ir, ka Krievija vēlas to, kas tai nepienākas, bet Ukraina vēlas to, ko nespēj atgriezt ar militāru spēku. Tā ir problēmas būtība."”
Putina galvenais uzdevums telefonsarunas laikā ar Trampu bija pārliecināt viņu turpināt sarunu procesu bez pamiera, jebkādas Krievijas piekāpšanās un jaunām ASV sankcijām. Spriežot pēc paziņojumiem, Tramps būtībā ir pieņēmis Putina formulu "sarunas - pēc tam pamiers". Pret to iebilda Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis un Eiropas valstu līderi, uzskatot to par pamiera vilcināšanu. Tāpēc viņi aicināja Trampu izteikt Putinam ultimātu, lai viņš vispirms piekristu pamieram un tikai pēc tam sēstos pie sarunu galda. Pretējā gadījumā sekotu sankcijas un citi spiediena veidi. Bet Tramps nereaģēja, faktiski sarunas pametot novārtā, atstājot Ukrainu aci pret aci ar Krieviju sarunās ne vien par pamieru, bet arī mierizlīgumu, uz ko tieši Putins aicināja iepriekš.
Proti, Tramps izmeta miskastē Kijivas un eiropiešu 10. maija ultimātu Putinam. Putina palīgs Jurijs Ušakovs paziņoja, ka "Tramps un Putins nemaz neapsprieda uguns pārtraukšanas beigu termiņu". Tātad sausais atlikums - pilnīga nulle. Ja nav nekāda “laika ietvara”, tad karadarbība var turpināties bezgalīgi. Bet Tramps to dzirdēt nevēlas, tāpēc apgalvo, ka Putins piekritis tūlītējām sarunām. Putina vilšanās un viņa saburzītais izskats acīmredzot ir saistīts ar faktu, ka Tramps tomēr uzstājis, ka līdz brīdim, kamēr Krievijas Federācija Ukrainas jautājumu neatrisinās, nekādu personīgu tikšanos ASV - Krievijas attiecību formātā, nekādas “jaunās Jaltas” utt. nebūs.
Vienlaikus Tramps kārtējo reizi savu komunikāciju ar Putinu raksturoja “kā ļoti labu” un runāja par "bezgalīgajām iespējām", ko pavērs ASV un Krievijas sadarbība. "Es runāju ar Putinu divarpus stundas. Tas bija ļoti nopietni. Mūs atkal ciena kā valsti," sacīja Tramps. Jautāts, vai viņš ir gatavs noteikt sankcijas pret Krieviju, kā to darīja Lielbritānija, Tramps nolēma neatbildēt.
ASV pagaidām atsakās no starpnieka lomas sarunās, uzkraujot Eiropai atbildību par Ukrainas atbalstu, bet Ukrainai un Krievijai deleģējot atbildību par pašu sarunu procesu. Tāpat Tramps netaisās palielināt spiedienu ne pret Krieviju, ne arī Ukrainu. Tas bieži tiek palaists garām, jo pierasts, ka a priori ASV ir Ukrainas pusē. Tomēr šo četru mēnešu laikā Tramps joprojām nav realizējis praktiskus spiediena pasākumus pret Krieviju, toties Ukrainai pārtrauca militārās piegādes.
“Bloomberg”: “Donalds Tramps uzskata, ka jaunu ASV sankciju draudi var tikai mudināt Krieviju izstāties no Ukrainas miera sarunām. To paziņoja ASV valsts sekretārs Marko Rubio, norādot uz Baltā nama nevēlēšanos palielināt spiedienu uz Krieviju, neskatoties uz tās pretestību uguns pārtraukšanai.”
Skaidrības par ASV turpmāko dalību sarunās nav: ASV nepamet sarunu procesu pilnībā, bet drīzāk pazemina līdzdalības līmeni, atstājot durvis atvērtas. Šī nav 2022. gada situācija, kad tika nolemts “vienkārši karot”. Tagad Krievija iegūst laiku, lai sagatavotos vasaras ofensīvai frontē, ko Kremlī uzskata par izšķirošu.
Toties kļūst skaidrs, ka turpmākas šāda veida sarunas jebkurā līmenī ir absolūti bezjēdzīgas un ir laika izšķiešana - vismaz ar pašreizējo sarunu dalībnieku sastāvu.
Zelenskis paziņoja, ka izskatīs iespēju parakstīt ar Krieviju miera memorandu. Šis ir Putina jaunais priekšlikums: parakstīt juridiski maznozīmīgu vienošanos par nodomiem, kur Ukraina piekritīs noteiktām Krievijas prasībām, piemēram, nepievienoties NATO. Memorandam vēlāk vajadzētu veidot miera līguma pamatu. Tramps šādu shēmu atbalstīja. Tagad iespējama situācija, kad Ukraina vismaz memorandā būs spiesta fiksēt neitrālu statusu vai citus neizdevīgus nosacījumus, kurus varēs apstiprināt tikai miera līgumā. Nav zināms, kad miera līgums tiks parakstīts un kad sarunas noslēgsies - tās var turpināties gadiem, un, ja neko nesola, situācija parakstīšanas brīdī var daudzkārt mainīties. Bet ja Ukraina tuvākajā nākotnē paziņos par nodomu atteikties no NATO, tad pazaudēs turpmāko manevru iespējas. Jau pašlaik iezīmējas memoranda kontūras: Ukrainas atteikšanās no Krievijas ar militāru spēku okupētām teritorijām; Ukrainas neitralitāte - atteikšanās no dalības NATO un citās aliansēs, aizliegums izvietot Ukrainā noteiktus bruņojuma veidus.
Sarunu procesa vērotāji uzskata, ka šādā situācijā viens no iespējamiem Ukrainas atbalsta pasākumiem būtu likumprojekta virzība ASV Kongresā par 500% importa tarifu likmju piemērošanu Krievijas eksportam, apejot Trampu, - par to nobalsos demokrāti un daļa republikāņu. Taču Tramps var uzlikt likumprojektam veto - tā pārvarēšanai 2/3 nepieciešamo balsu nepietiek. Un, ja Baltais nams iebildīs pret pašu dokumentu, tad nav teikts, ka likumprojekts tiks iekļauts Kongresa darba kārtībā.
Eiropas Savienības padome apstiprināja 17. sankciju paketi pret Krieviju pēc Putina atteikšanās pārtraukt karadarbību Ukrainā, kas ietekmēs “Kremļa gandrīz 200 ēnu flotes tankkuģus”, paziņoja EK priekšsēdētāja vietniece un ES galvenā diplomāte Kaja Kallasa. “Jaunie pasākumi vērsti arī pret hibrīdkara un cilvēktiesību apdraudējumiem. Notiek darbs pie jaunām sankcijām pret Krieviju. Jo ilgāk Krievija karo, jo skarbāka būs mūsu atbilde,” ierakstīja Kallasa sociālajā tīklā X.
Tomēr kara iznākums nav atkarīgs no sankcijām. Paļaujoties uz sankciju politiku, Rietumi līdz galam nesaprot "kas ir Krievija". Sagraut Krieviju ar sankcijām nav iespējams. Kremļa varturi no sankcijām cieš vismazāk, bet tauta samierinājusies un gatava kalpot, kļūstot par izejmateriālu. Nabadzība un posts nevienu neuztrauc, nepieciešamos līdzekļus Kremlis vienmēr kompensēs uz iedzīvotāju rēķina.
Sarunas negarantē rezultātu, jo īpaši situācijā, kad abu valstu pozīcijas ir tieši pretējas. Kompromisu meklēšana prasīs daudz laika, tāpēc karš turpināsies. Tas arī ir Putina mērķis un plāna būtība, kas paredz, ka tuvākajā laikā viņam izdosies gūt lielus panākumus frontē, lai uzlabotu Krievijas sarunu pozīcijas. Šādā situācijā Zelenskis vispār var atteikties no sarunām, jo galvenā Ukrainas prasība ir pamiers. Bet tad viņš riskē zaudēt ASV militāro palīdzību un sabojāt attiecības ar Vašingtonu pavisam, kas tikai pasliktinās situāciju karalaukā un Ukrainas bruņotajos spēkos.
Kremļa mediji noskaņoti pozitīvi: “Ir sperts solis pretim Ukrainas un Krievijas sarunām par mierizlīgumu karā. Tomēr šis process nebūs ātrs - mierizlīguma nosacījumi būs tieši atkarīgi no situācijas kaujas laukā. Toties durvis konflikta noregulējumam joprojām ir atvērtas. Ir ievērojami samazināti eskalācijas draudi, kas būtu reāli sarunu izbeigšanas un turpmāko ultimātu gadījumā, un ja Krievija spertu atbildes soļus jaunu sankciju gadījumā.”
“Ievērojami paplašināsies ASV - Krievijas sadarbība, ieskaitot drošības, tirdzniecības un ekonomiskās sadarbības līgumu ietvaros. Daži no šiem līgumiem tieši vai netieši ietekmēs Eiropu. Tiks vājināts sankciju režīms, taču maz ticams, ka notiks pilnīga visu sankciju atcelšana. Un tikai tad iespējama Putina un Trampa tikšanās klātienē, visticamāk, Vatikānā.”
Krievu žurnālists Andrejs Maļgins: “Es domāju, ka Putina plāns ir tāds. Vasarā Krievijas armija (tā, kas uzvarēja Napoleonu un Hitleru) organizē lielu ofensīvu, izmantojot brīdi, kad Baidena prezidentūras laikā Ukrainai piegādātā bruņojuma rezerves izsīks, bet Trampa piegādes nesāksies. Pēc tam Ukraina paraksta ja ne kapitulāciju, tad pazemojošu miera līgumu. Putins un Tramps pasludina karu par izbeigtu, tiek atceltas sankcijas, un Amerikas Savienotās Valstis un Krievija sāk spēcīgu abpusēji izdevīgu ekonomisko sadarbību. Tramps to pat uzrakstīja lielajiem burtiem: TIRDZNIECĪBA!
Es nedomāju, ka tas noteikti tā notiks, un pat noteikti tas tā nenotiks, bet plāns viņiem ir tieši tāds. Šodien tas tika saskaņots.”
