Sākums

Vācijā vēl nav izveidota jauna valdība, bet viena no tās prioritātēm jau ir skaidra – liela mēroga investīcijas aizsardzības jomā. Tas ir tas, kas Vācijas armijai nepieciešams vissteidzamāk, jo situācija nav iepriecinoša – sabrukusi militārā infrastruktūra, personāla trūkums, novecojušas ieroču sistēmas, kaujas dronu un munīcijas trūkums, kā arī nepieciešamība veikt bruņoto spēku digitālo transformāciju, ziņo Vācijā bāzētā raidorganizācija "Deutsche Welle" (DW) savā interneta portālā "dw.com".

Trampa tirdzniecības kara sekas: vai Trampa tirdzniecības karš tuvinās kara beigas Ukrainā? Trampa tarifi paplucina Krievijas budžetu, samazina Krievijas naftas ieņēmumus un militārās spējas, vājinot Krievijas pozīcijas Ukrainas miera sarunās. Pasaule atbildi parādā nepaliek.

"Bail dzīvot, kad saproti, kādi viņi atgriežas." Krievijā turpinās vardarbīgi noziegumi, kurus pastrādājuši iebrukuma Ukrainā dalībnieki. Kā lēš Krievijas neatkarīgais medijs "Verstka"("verstka.media''), trīs gadu laikā mājās atgriezušies kara "veterāni" nogalinājuši un sakropļojuši vairāk nekā 750 cilvēku. Šī statistika turpina augt, ziņo “Radio Brīvā Eiropa”/”Radio Brīvība” savā portālā "currenttime.tv," atsaucoties uz "Sibir.Realii"("sibreal.org").

Kad 2023. gada vasarā krita Krišjāņa Kariņa otrā valdība un tika uzsākta jaunas valdības veidošana, tad politikas kuluāros par tās bīstamāko zemūdens akmeni tika nosaukta gaidāmā “Rail Baltica” krīze. “Tad, kad sabiedrība beidzot uzzinās, cik dziļās auzās ar to projektu esam iebraukuši, cik miljardu tur izniekoti un cik vēl trūkst, valdībai klāsies plāni,” brīdināja politiskās dzīves zinātāji.

Māris Kučinskis (AS) uzskata, ka līdz vasarā paredzētajām pašvaldību vēlēšanām valdība neafišēs iespējamu nodokļu celšanu, tā vietā naratīvs koncentrēsies uz konsolidāciju un naudas atrašanu citos veidos.

"Agrāk palaida 150 "Shahed" raķetes mēnesī, tagad tikpat tiek palaistas vienā dienā." Krievijas raķešu modernizācija un apšaudes taktikas maiņa sarežģī Ukrainas aizsardzību, vēsta “Radio Brīvā Eiropa”/”Radio Brīvība” savā interneta portālā "currenttime.tv".

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs šā gada 31. martā nosūtījis Saeimas prezidijam likumprojektu “Grozījumi likumā "Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu””, kas paredz atvieglot prasības, kuras nepieciešamas, lai vēlētājiem būtu iespēja iesniegt pašu sagatavotus likumprojektus. Uzreiz jānorāda, ka prezidenta ierosinājumi neskar pašu referendumu sarīkošanas kārtību.

2025. gada būvdarbu sezonas sākumam pieskaņotajā ikgadējā ceļu nozares konferencē 9. un 10. aprīlī nācās atzīt, ka jau nākamgad pietrūks naudas, lai garantētu drošu pārvietošanos pa Latvijas ceļiem.

Baltijas militārajā konferencē, kas marta beigās notika Viļņā, ASV militārais eksperts Ričards D. Hukers izteicās, ka iespējamība, ka ASV varētu izvest daļu vai visu savu karaspēku no Eiropas, ir reāla, taču ļaunākais būtu tad, ja Vašingtona nolemtu aizvērt Eiropas valstu kodoldrošības lietussargu, kas šobrīd kalpo kā galvenais Krievijas atturēšanas rīks. Vai mums ir pamats uztraukumam par ASV spēku izvešanu no Eiropas, tostarp no Baltijas valstīm?

Ķīnas un ES apņēmība atbildēt ASV tarifu spiedienam iezīmē pasaules tirdzniecības kara sākumu. Situācija finanšu tirgū pēc ASV prezidenta lēmumiem par importa tarifu celšanu kļuvusi ārkārtīgi svārstīga. Pasauli gaida virkne notikumu. Dažas valstis sarunās ar ASV tarifus cer mazināt, bet Ķīna un ES iedarbinās atbildes pasākumus jau 10. un 15. aprīlī.

1991. gadā Ukraina kļuva par neatkarīgu valsti ar aptuveni 52 miljoniem iedzīvotāju. Tā pēc iedzīvotāju skaita bija otra lielākā valsts pēc Krievijas no bijušās PSRS. Krievijā tobrīd dzīvoja 147 miljoni cilvēku. Tagad, pēc 34 gadiem, Ukrainas iedzīvotāju skaits sarucis gandrīz uz pusi.

ASV prezidents Donalds Tramps savas darbošanās vulkānisko tempu nemazina. Katru dienu pa kādam spilgtam izteikumam. Otrdienas vakarā Vašingtonā Republikāņu partijas kongresa komitejas vakariņās viņš, teatrāli ākstoties, ar acīmredzamu tīksmi attēloja to pazemojošo stāvokli, kādā viņa “tarifu kara” dēļ ir nonākušas citas valstis: “Šīs valstis man zvana, viņi gatavi mirt, lai panāktu vienošanos, viņi man skūpsta pakaļu: Lūdzu, lūdzu, ser, panākam vienošanos. Es darīšu visu! Es darīšu visu, ser!”

Tas, ka apmaldījušies meža dīvainīši rīko protestus ar sūdzībām par transpersonu tiesību neievērošanu, nav nekas jauns. Tāpēc tas nav mūsu uzdevums – iedziļināties šo tā dēvēto transpersonu dažādu toņkārtu gaudās par it kā diskrimināciju. Taču gaudas skanēja, kad 3. aprīlī pie Saeimas pulcējās pārdesmit skarbās dzīves apdalīto “transīšu” un viņu atbalstītāju, lai “kvīru kora” izpildījumā paustu pasaulei savu sāpi. Tas viss būtu ikdienišķs sīkums, taču šajā “pasākumā” tika apgānīts Latvijas Republikas karogs. Par to arī turpmākais stāsts.

"Eiropas Savienībā (ES) ir vajadzīgi risinājumi, lai uzlabotu militāro mobilitāti, tostarp noteikumi karaspēka pārvietošanai starp valstīm, kā arī kopīgs algoritms reaģēšanai uz hibrīddraudiem jūrā," konferencē ar ES valstu parlamentāriešiem sacīja Polijas premjerministra vietnieks un nacionālās aizsardzības ministrs Vladislavs Kosinjaks-Kamišs, raksta Polijas ekonomikas ziņu portāls "wnp.pl".

Vakar noslēdzās partiju sarakstu iesniegšana Centrālajā vēlēšanu komisijā 8. jūnijā paredzētajām pašvaldību vēlēšanām. Pārlasot šo sarakstu programmas, aina zīmējas bēdīga. Pat neskatoties uz Trampa “jaunajiem laikiem”, pie mums viss saglabājies pa vecam. Partiju piedāvājums vēlētājiem ir ārkārtīgi izplūdis, vispārīgs, ar minimālu konkrētību.

“Viena no manām prioritātēm ir Latvijas aizsardzības industrijas un militārās rūpniecības attīstība,” aprīļa sākumā izplatītajā preses relīzē pauž aizsardzības ministrs Andris Sprūds (“Progresīvie”). Tāpēc, lai stiprinātu šo jomu, Aizsardzības ministrijas (AM) centienus nu balstīs četri jauni padomnieki “aizsardzības industrijas attīstības jautājumos”, kuriem ar nosaukto industriju ir visai attāla sakarība. Bet tas netraucē ministram pieņemt darbā indivīdus, kuru priekšrocība ir ideoloģiskā tuvība, nevis profesionālā atbilstība.

Saeimas budžeta komisija vakar iepazinās ar Finanšu ministrijas sagatavēm publisko iepirkumu efektivitātes uzlabošanai un uzklausīja Latvijas Pašvaldību savienības skaidrojumu par neveiksmēm ar iepirkumiem, ka tos bieži vien organizē darbinieki bez nepieciešamās kvalifikācijas, ar zemu atalgojumu un paralēli citiem darbiem.

Donalds Tramps 2. aprīlī paziņoja, ka 183 valstīm noteiks 10% minimālo tarifu likmi ASV importētajām precēm. Piemērojot likmes diferencēti, Ķīnas preču importam tie būs 34%.

Kad pagājušajā nedēļā parādījās ziņa, ka Ķekavas novadā pašvaldības policija, braucot pa apkaimes viensētām, meklējot nereģistrētās sausās tualetes un draudot uzlikt naudas sodus, tad pirmā reakcija bija: tas jau 1. aprīļa joks. Taču izrādījās, ka tas nav nekāds joks, bet gan skaudra realitāte.

Azartspēļu nozares ieņēmumi kopumā pagājušajā gadā pieauguši līdz 299,4 miljoniem eiro uz interaktīvo azartspēļu rēķina, kamēr azartspēļu automātu ieņēmumi pazūd kopā ar šiem automātiem.

“Eurostat” ir publicējis jaunākos datus par Eiropas Savienības valstu iekšzemes kopproduktu pēc pirktspējas paritātes. Šie dati ļauj spriest par valsti – par to, kāda tajā ir turība vai nabadzība.

Latvijas Ministru prezidente Evika Siliņa kā vienu no svarīgākajām prioritātēm ir izvirzījusi mērķi savā valdības restarta karagājienā samazināt birokrātiju un administratīvo slogu par 25%. Kas ar to domāts?