Sākums

Kā Polija gatavojas iespējamam Krievijas iebrukumam Austrumeiropā; kāpēc poļi jūtas salīdzinoši droši un pasargāti no ienaidnieka tīkojumiem; vai izdosies nosargāt Suvalku koridoru; kā uzņēmēji raugās uz Eiropā brīvi plūstošām precēm un produktiem no Ukrainas; kādēļ Polijai izdodas uzbūvēt modernas automaģistrāles un pa tās dzelzceļiem ripo ātri, moderni vilcieni – par šīm un citām tēmām “nra.lv” saruna ar Latvijas Republikas vēstnieku Polijas Republikā Juri Poikānu.

Ar Ziemeļkorejas 12 tūkstošu karavīru un virsnieku ierašanos palīgā Krievijai nebūs līdzēts. Tādēļ Krievija aktivizē jauniesaucamo tvarstīšanu ielās, stacijās, bāros un citās sadzīviski aktīvās vietās. Noķert jauniesaucamos nemaz nav tik viegli. Viņiem pieejamas arī instrukcijas, kā no iesaukšanas izvairīties – vēsta ziņu platforma “Current Time”.

Rīgas pilsētas tiesa devusies spriest, kam taisnība – tiem, kuri saredzējuši ēnas puses nu jau bijušā ombuda – Rīgas Stradiņa universitātes profesores Andas Rožukalnes – darbībā, vai A. Rožukalnei, kurai nepatika kritika.

Jaunākie partiju reitingi rāda, ka arī Latvijā, līdzīgi kā citur pasaulē, arvien populārāki kļūst radikālie spēki. Sabiedrība polarizējas, radikalizējas un pieprasa izlēmīgāku politiku. Peldēšana pa straumi, izšķirošo lēmumu atlikšana uz vēlāku laiku, mērenība, pasteļtoņi un centieni būt labiem pret visiem iziet no modes.

Latvijas Televīzija (LTV) ir nolēmusi pārtraukt darba attiecības ar sporta komentētāju Anatoliju Kreipānu. “LTV vēlas piesaistīt jaunus cilvēkus, bet runa ir, piemēram, par jaunu profesionālo iespēju piedāvāšanu LTV Sporta redakcijas štata darbiniekiem vai tādu cilvēku piesaistīšanā, kuri iepriekš nav sadarbojušies ar LTV sacensību komentēšanā,” publikai paziņoja LTV Mārketinga un komunikācijas daļas direktore Anita Jansone. Lēmuma pamatā neesot Anatolija Kreipāna vecums.

Rektālās svecītes salīdzināt ar adventes svecēm – tik augsts lidojums nebija vērojams pat iepriekšējā sabiedrisko mediju portāla “lsm.lv” skandāla ietvaros, kad sabiedrība sašuta par “cūku komiksu”, kurā māksliniece Gundega Evelone Ukrainas aizstāvjus iemiesoja cūku tēlos. Šoreiz sabiedrisko mediju portālā kāds Rupucinskis ar jaunu komiksu “Ziemas stāsti” ņirgājas par slimību un par Adventa laiku.

Pilnīga taisnība Saeimā pārstāvēto opozīcijas partiju deputātiem, ka valdošās koalīcijas piedāvātais valsts 2025. gada budžeta projekta saturs neatbilst lozungiem un raksturojumiem, ar kādiem koalīcija to apkarinājusi, bet toties opozīciju prasību saturs neatbilst pats sev, jo šīs prasības ir pretrunā viena ar otru.

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) plāno lauzt līgumu ar Latvijas Jātnieku federāciju (LJF) par sporta centra "Kleisti" apsaimniekošanu. Jātnieku sporta aprindās tas ir izsaucis neizpratni, sašutumu, neziņu par nākotni. LJF vērsusies pie valsts augstākajām un atbildīgajām amatpersonām un izklāstījusi savus apsvērumus, lūdzot apturēt ministrijas centienus. Arī invalīdu un viņu draugu apvienība "Apeirons" ir neizpratnē un ir gatava atbalstīt sportistu paraolimpiešu centienus, ja tādi būs, saglabāt "Kleistus" kā treniņu vietu, “Neatkarīgajai” apliecināja “Apeirona” valdes priekšsēdētājs Ivars Balodis.

“Double Coffee”, “Vincents”, “Čarlstons”, “XL Pelmeņi” — kas šiem visiem kopīgs? Tie ir slaveni iestādījumi, kuri likvidēti ne krīžu laikā, bet pēc tam, kad visas krīzes jau pārvarētas. Daudzi atlikušie nozares flagmaņi stieg parādos.

Latvijas politiskajā mitoloģijā eksistē bieži lietota frāze: valsts budžeta apstiprināšana ir pārbaudījums koalīcijas (valdības) stabilitātei.

Ja tieši pirms gada notikušajās debatēs par 2024. gada budžetu gandrīz katra opozīcijas deputāta runā tika iepīti valsts izdevumi par bijušā Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa lidināšanos viņam speciāli noīrētās lidmašīnās, tad pašlaik tiek norādīts, cik bezjēdzīga ir 2025. gada budžeta lāpīšana ar viena, otra trešā un desmitā nodokļa, nodevas vai valsts pakalpojumu cenu celšanu, ja visa savāktā nauda tiks ierakta zemē nevienam nevajadzīgā “Rail Baltica” trasē.

“Tūrists” Muhameds, vēlēdamies no Baltkrievijas nokļūt Vācijā, pa žogā izgrieztu caurumu ielīda Latvijā, pārvadātājam par to viņš samaksāja 7000 eiro, un tagad viņš ir priecīgs palikt mūsu valstī, konkrēti – Liepnā, jo “nav svarīgi, kura tā ir – Latvija, Lietuva, Polija, Vācija – tās visas ir Eiropas valstis, Šengenas zonas valstis”. Tāds priekpilna optimisma piesātināts sižets parādījās Latvijas Televīzijā, kura pamatdoma bija – cik labi, ka mēs kļūstam par valsti, kas plaši atver durvis nelegālajiem migrantiem.

Latvija parakstījusi sadarbības memorandu ar uzņēmumu "Microsoft", ar ko valsts apņemas turpināt Nacionālā mākslīgā intelekta centra attīstību un veicināt mākslīgā intelekta izmantošanu valsts pārvaldē. Atdevi no sadarbības pamanīsim pavisam drīz – sarunā ar “nra.lv” sola ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS), un Latvijai nodrošinātas straujākas izaugsmes iespējas, paziņoja "Microsoft" vadītājs Baltijas valstīs un Ukrainā Leonīds Polupans.

Latvijas politiskā šķira, kuru iemieso tā dēvētās simt gudrās galvas, šķiet, ir tik “gudra”, ka no apkārt notiekošā neko nemācās. Kamēr vēlētāji neiedod kārtīgi ar bomi pa pieri. Līdzīgi kā ASV Vašingtonas “isteblišments” pirms mēneša dabūja no Trampa. Vai kā Kariņš dabūja par saviem lidojumiem. Pareizāk sakot, nevis par pašiem lidojumiem, bet “muļķa ieslēgšanu”, kad viņam par to aizrādīja. Par ko? Es neko. Visi lido. Ko jūs man piesienaties?

Ministriem un deputātiem ir garantēts algas pieaugums nākamgad. “Neatkarīgā” pēta, vai nākamgad atalgojuma pieaugums gaidāms arī privātā sektorā strādājošajiem un ne tikai amatpersonām.

Neuztraucieties, iedzīvotāju slaukšanas temps joprojām ir pakāpenisks. Tāda bija doma, ko izteica “Jaunās vienotības” Saeimas frakcijas vadītājs Edmunds Jurēvics, novembrī skaidrojot atdzimušo vēlmi palielināt nodevu par pases un ID kartes izsniegšanu. Gada sākumā valsts pārvaldniekiem ienāca prātā nodevu par personu apliecinošo dokumentu izsniegšanu krasi palielināt, taču sabiedrības sašutums bija tik liels, ka no šī nodoma nācās atteikties. Tagad tas ir atdzimis ar jaunu spēku.

“Rail Baltica" (RB) dzelzceļa būvēšanas vai arī nebūvēšanas parlamentārās izmeklēšanas komisija 3. decembrī pabeidza projektā iesaistīto amatpersonu uzklausīšanu ar Ministru prezidentes Evikas Siliņas atzīšanos, ka viņa ar saviem ministriem un Baltijas valstu premjeriem apspriedusi būves izbeigšanu un visi secinājuši, ka arī tāds lēmums dārgi maksās.

Nepaies ilgs laiks, kad pa Latvijas ceļiem aizvien vairāk braukās ne tikai līdz šim plaši zināmie vācu, amerikāņu un japāņu spēkrati, bet arī automašīnas no Ķīnas. Sākumā ļaudis brīnīsies, kas tie par auto ar neparastiem zīmoliem - strīpiņas, zvaigznītes, rimbulīši. Interesanti būs arī, kā latvieši tos sauks, jo to rakstība atšķiras no izrunas.

Amerikas Savienotajās Valstīs par tradīciju ir kļuvis vēlēšanās zaudējušos prezidentus dēvēt par “klibām pīlēm”. Laiku līdz nākamā prezidenta inaugurācijai viņi izmanto, lai kaut kā atstātu par sevi labas atmiņas vēsturē, lai pielabotu kādas kļūdas, un viņu lēmumi mēdz būt diezgan kleini un vārgulīgi. Šāds “klibās pīles” periods pašlaik ir aizejošajam prezidentam Džo Baidenam, taču viņš pašlaik demonstrē apbrīnojamu žiperīgumu – viņa pēdējie lēmumi ir asi, drosmīgi... un arī bezkaunīgi.

Šā gada 3. ceturkšņa Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) izmaiņās statistiķi salikuši kopā ēku būvniecības samazinājumu par 19,3% ar 18,4% pieaugumu būvniecības un ainavu arhitektu pakalpojumos un līdzīgi arī ceļojumu biroju, tūrisma operatoru rezervēšanas pakalpojumu apjoma samazinājumu par 5,5% ar izmitināšanas pakalpojumu sniegšanas palielinājumu par 10,2%.

Joprojām valdībā nav vienota un skaidra plāna, ko darīt ar “Rail Baltica” projektu. Kādu tālākās būvniecības variantu izvēlēties, ņemot vērā sarežģījumus ar tā finansējumu. Kā ticamākais risinājums šobrīd tiek uzskatīts maksimāli minimizētais (atvainojos par kalambūru) variants. Proti, uzbūvēt vienu sliežu ceļa trasi, cik vien lēti iespējams. Lai vilks paēdis (projekts formāli realizēts) un kaza dzīva (minimāli izdevumi).

Ar Rīgas panorāmas ratu šogad vēl droši vien nevizināsimies, lai gan tā būvdarbi ir pabeigti. Panorāmas ratu, visticamāk, atklās nākamā gada sākumā.