Nākamgad ministriem algas pieaugs par 195 eiro, Saeimas deputātiem – par 110 eiro, savukārt valsts augstāko amatpersonu mēnešalga pieaugs par 219 eiro. Tauta gavilē, jo tautas kalpiem nu nevajadzēs badoties un skaitīt kapeikas: viņi varēs strādāt iedzīvotāju labā vēl intensīvāk nekā līdz šim. Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs sarunā ar “Neatkarīgo” norāda – algu jautājums ir Saeimas rokās, bet bijušais premjers Einars Repše uzskata, ka alga jāpaaugstina tikai par labu darbu, pretējā gadījumā tā ir valsts līdzekļu izšķērdēšana.
Kārtējais sabiedriskā medija skandāls – žurnālistes Olgas Kņazevas nicinošā attieksme pret valsts valodu, kas izplūda kādā raidījumā Latvijas Radio frekvencē, kas raida krieviski, konkrēti LR4, lika uzdot jautājumus uzraugorganizācijas – Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) – vadītājam Jānim Siksnim. Viņš atbildēja: “Jūsu jautājumi ir nosūtīti medijiem atbildes sagatavošanai. To pienākums ir sniegt skaidrojumu.” Šoreiz nepietika ar vienkāršiem, mazliet paplašinātiem teikumiem, nācās meklēt skaidrojumu, ko sniegtu Latvijas Radio valdes priekšsēdētāja Una Klapkalne.
Krievijas Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes (GRU) aģenti Anatolijs Čepiga un Aleksandrs Miškins, zināmi arī ar segvārdiem Boširovs un Petrovs, kuri patlaban uzturas Maskavā, nodarbojas ar cilvēku vervēšanu un viņu apmācīšanu diversiju organizēšanai Eiropā – telekanālā "Doždj" paziņojis bulgāru žurnālists – izmeklētājs Hristo Grozevs. Saskaņā ar Grozeva teikto, Anatolijs Čepiga dzīvo Maskavā, Mičurina prospektā, netālu no VDK augstskolas, un nodarbojas ar spiegu apmācību gan profesionāļu, gan neprofesionāļu līmenī.
Uz gluži vai orvelisko jautājumu – Vai jūs gribat, lai atgriežas Jānis Urbanovičs? – partijas “Saskaņa” kongress sestdien atbildēja ar vienprātīgu – jā! Ko tas nozīmē?
Nekustamā īpašuma pircējiem nākamais gads solās būt labvēlīgs, jo, kā prognozē eksperti, gaidāms procentlikmju kritums. “Neatkarīgā” pēta, vai tiešām Latvijā var iegādāties mājokli par vienu eiro.
Saules paneļi ir brīnišķīga lieta – tie ražo “zaļo enerģiju”, kas atbilst Eiropas Savienības ideoloģijai enerģētikā pēc iespējas vairāk aizstāt fosilos resursus ar atjaunīgiem. Taču ir arī blaknes – pienāks laiks, kad nolietotos saules paneļus, kā arī iekārtas strāvas pārveidošanai (transformatorus) un uzglabāšanai (akumulatorus) vajadzēs utilizēt.
Pāris dienas pēc Jaunā Rīgas teātra uzveduma “Arkādija” pirmizrādes tās režisors un teātra mākslinieciskais vadītājs Alvis Hermanis sociālajos tīklos formulēja izrādes vēstījumu “par entropiju un fizikas likumiem: Kurš vēl neredz, ka Latvija nu ir pārliecinoši iegājusi Nāves spirālē?”
Krievijā apgriezienus uzņem kustība, kuru organizē un vada mobilizēto karavīru radinieki. Šī kustība kļūst arvien masveidīgāka. Sievietes, neskatoties uz aizturēšanām, rīko akcijas ne tikai Maskavā. Viņas pieprasa atgriezt savus tuviniekus no Ukrainas frontes. Vai tas varētu kaut ko mainīt kara gaitā, šādu jautājumu uzdod Vācijas sabiedriskā raidorganizācija “Deutsche Welle” (DW).
Drēgnajos rudeņos un citā jūras peldei nepiemērotā laikā noteikti jādodas uz Aspazijas māju Jūrmalā, lai izprastu tā laika šarmu un izjustu bohēmas garu! Te var uzzināt, kāpēc poļi un vācieši, ieraugot Aspazijai dāvāto papīra presi, metas prom no muzeja kā velns no krusta un kāpēc muzejā nav nevienas dzejnieces un dramaturģes kleitas. Dzejnieces un viņas mājas noslēpumus "Neatkarīgajai" atklāj Aspazijas mājas pārstāve Dace Kaukule.
Jauni antirekordi gan kaujas laukos, gan apokaliptisku scenāriju zīmēšanā — vēl nekad Krievijas zaudējumi nebija pārsnieguši 2000 kritušos un sakropļotos diennaktī, kas novedis atkal pie jaunas retorikas par kodolieročiem, jo krieviem kaut vai ar muti jākompensē milzīgais kritušo un ievainoto skaits, kā arī jāīsteno hibrīdoperācijas Baltijas jūrā pret mums un kaimiņiem.
Pagājušā gada augustā Krievijas rubļa kurss sasniedza psiholoģiski nepatīkamo 100 rubļu pret vienu ASV dolāru robežu. Trešdien Krievijas Centrālās bankas oficiālais kurss jau sasniedza 108 rubļus par ASV dolāru, kas ir zemākais Krievijas naudas kurss kopš 2022. gada 17. marta. Ārvalstu valūtu tirgos rubļa vērtība trešdien bija vēl zemāka – dažviet pat tuvu 115 rubļiem par dolāru. Attiecīgi pret eiro tas ir apmēram 120 rubļu.
Jūrmalas Sociālo pakalpojumu centra "Kauguri" Bērnu un jauniešu mājas "Sprīdītis" vadītāja Elīna Kariņa amatā stājās salīdzinoši nesen. Viņa ir pārņēmusi amatu kopā ar visām jauniešu mājas "Sprīdītis" gadu gaitā uzkrātajām problēmām, kurām risinājums teju nav iespējams. Kāpēc aizvien bērni var netraucēti lietot narkotikas, alkoholu, un kāpēc joprojām nav nekādas kārtības? Kurš vainīgs? Atbildes uz šiem jautājumiem sniedza jaunā vadītāja. Centīsimies noskaidrot, kas notiek ar "Sprīdīša" bērniem.
Vācijas nacionālā raidsabiedrība “Deutsche Welle” (DW) ziņo, ka, uzstājoties Vācijas Ārpolitikas biedrības rīkotajā pasākumā, Vācijas Federālā izlūkdienesta (BND) prezidents Bruno Kāls paziņojis: Krievija turpina gatavoties reālai militārai konfrontācijai ar Rietumu valstīm, taču pirms tam tā varētu mēģināt panākt šķelšanos NATO dalībvalstu starpā.
Valstī valdošās kompānijas arogance un nekaunība, iespējams, drīz sasniegs to robežu, kad pat melanholiskā latvju tauta saņemsies un, satvērusi mēslu dakšas, dosies gājienā uz objektiem, kurus savulaik aizstāvēja: uz Saeimu un Ministru kabinetu. Viens no gājiena iemesliem nešaubīgi būs “Rail Baltica” naudas izmešanas projekts. Par to daiļrunīgi spriež politikas notikumu vērotājs, reklāmas guru Ēriks Stendzenieks.
Nākamā nedēļa paies valsts budžeta apspriešanas un pieņemšanas zīmē. Lai arī runas būs garas, diez vai tur notiks kas negaidīts. Visas koalīcijas partijas sevi pozicionē kā nopietnas, atbildīgas un Saeimā nekādu cirku Gobzema stilā rīkot netaisās. Līdz ar to budžeta dēļ valdībai briesmas nedraud. Taču tai draud briesmas no citas puses.
Sekojot līdzi nākamā gada valsts budžeta apspriešanas un tā virzīšanas gaitai, Neatkarīgā politisko sarunu kuluāros saklausīja asas diskusijas par dabas resursu nodokļa piemērošanu saules paneļu tirdzniecības jomai. Būtu tikai loģiski, ja saules paneļu tirgotājiem tiktu piemērots dabas resursu nodoklis jau tagad, tad nākotnē valstij nenāktos segt izdevumus par nolietoto paneļu utilizēšanu. Tomēr izskatās, ka pret papildus ieņēmumiem budžetā iestājušies daži valdošās koalīcijas politiķi.
Iedzīvotāju paradumu maiņa, konkurence un vispārējā digitalizācija, kā arī mežonīgas svārstības pārrobežu pasta pakalpojumu sniegšanā Krievijas agresijas dēļ nozīmē grūtus laikus “Latvijas pastam”. Citās Eiropas valstīs šādos grūtos brīžos efektīvais risinājums bijusi valstij piederošā pasta privatizācija.
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) plāno lauzt līgumu ar Latvijas Jātnieku federāciju (LJF) par sporta centra “Kleisti” apsaimniekošanu. Process notiek ļoti strauji. Jātnieku sporta aprindās tas ir izsaucis neizpratni, sašutumu, neziņu par nākotni. LJF vērsusies pie valsts augstākajām un atbildīgajām amatpersonām un izklāstījusi savus apsvērumus, lūdzot apturēt ministrijas centienus.
Dzelzceļa līnijas “Rail Baltica” (RB) būves parlamentārās izmeklēšanas komisijas sarunas ar projektu pamatot nolīgtās firmas “Boston Consulting Group” (BCG) pārstāvjiem skaidri parādīja šī projekta bezjēdzību, ko komisijas dalībnieki pieņēma zināšanai bez nekādām pazīmēm, ka viņi šo secinājumu darīs zināmu viņu partijām un sabiedrībai savā vārdā.
Tā vien šķiet, ka Saeima iet uz bezprecedenta soli. Likumu, kuru Saeima pieņēmusi vienbalsīgi, tikpat vienbalsīgi varētu arī atcelt. Vai ir iespējams vēl skaidrāks deputātu totālās bezatbildības, nekompetences un vieglprātības piemērs?
Pateicoties plānotajai dzelzceļa pasažieru satiksmes atjaunošanai starp Daugavpili un Viļņu, cilvēku aprite starp abām lielajām Baltijas valstu pilsētām draud kļūt ļoti intensīva. Palielinoties cilvēku plūsmai starp Daugavpili un Viļņu, jau tuvākajā nākotnē Viļņa Daugavpilij kļūs tuvāka un sasniedzamāka nekā Rīga.
Degvielas cenu pieauguma pamatā ir piegādātāju alkatība un autobraucēju gatavība tai pakļauties, nevis vietējā ražojuma biodegvielas piejaukums — tādu ainu rāda degvielas cenu vēsture un valsts struktūru iepriekš veiktās izmaiņas ar biodegvielas obligātumu.
