Lielākā problēma ir ES lēmumu pieņēmēju galvās: viņi nespēj pieņemt to, ka varētu būt karš; ja Eiropa darītu savu darbu atbilstoši vajadzībām, tad mēs šeit nerunātu par tā dēvēto amerikāņu miera plānu; sarunā ar “Neatkarīgo” saka bijušais aizsardzības ministrs, domnīcas “Northern Europe Policy Centre” direktors Artis Pabriks.
Kas kopīgs bēguļojošam Moldovas oligarham, kriptovalūtai no Kirgizstānas un Krievijas centieniem apiet Rietumu sankcijas pret tās militāri rūpniecisko kompleksu, vienlaikus veidojot pilnīgi jaunu finanšu sistēmu ārpus Rietumu kontroles – šādu jautājumu šķetina ASV valdības finansētie “Radio Free Europe”/”Radio Liberty” žurnālisti.
Vaicājām Saeimas frakciju vadītājiem par paveikto 2025. gadā – kas izdevies, kas, iespējams, nesanāca kā plānots un kādi būs galvenie izaicinājumi 2026. gadā.
Aizvadītā gada nogalē Rīgas dome (RD) pieņēma jaunā gada sagaidīšanas uguņošanas noteikumus. Tagad atļauts šaut svētku salūtu tikai vienu stundu pēc jaunā gada atnākšanas pēc Latvijas laika. Visos citos laikos uguņošana uzskatāma par pārkāpumu un tiks administratīvi sodīta.
Janvārī svinēsim un atcerēsimies Barikāžu laiku. Tās izveidojās burtiski zibenīgi. Pirms 35 gadiem 12. janvārī Latvijas Universitātē sanākušajā Latvijas Tautas frontes (LTF) domes sēdē tika nolemts veidot barikādes, lai aizsargātu svarīgus objektus Rīgā un citās Latvijas pilsētās.
Aptaujājam Saeimas frakciju vadītājus par aizvadītajā gadā paveikto.
Harijs Rokpelnis (ZZS) atzīst, ka vēl nav paspējis izvērtēt savus personīgos sasniegumus, taču politiskajā darbā īpaši uzsver frakcijas kolēģu un nozaru pārstāvju ieguldījumu.
Akcijās un zeltā izdarītajiem ieguldījumiem 2025. gadā iegrāmatots tik liels vērtības pieaugums, ka ieguldījumu apsaimniekotāji jau sākuši uztraukties par 2026. gadā iespējamu cenu burbuļu plīšanu.
“Politiski idejiskā jucekļa rezultāts ir viens: globālais līdzsvars ir izjaukts. Tā kā vājāka ir kļuvusi tikai viena puse – Rietumi, globālas katastrofas varbūtība ir pieaugusi, jo atsevišķi spēlētāji var vēlēties izmantot šo izdevību, lai pārdalītu “globālo pīrāgu”,” raksta kolēģis Bens Latkovskis. Bet “globālais pīrāgs” šajā gadījumā ir faktiski ir visa pasaule, jo diez vai atradīsies spēki, kuri šo pīrāgu vēlēsies pārdalīt miermīlīgi. Par to “Neatkarīgās” saruna ar NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktoru Jāni Sārtu.
Iedzīvošanās arhibīskapa amatā un arhibīskapa darba telpās prasa nesteidzību. “Ja amats būtu paredzēts trim vai četriem gadiem, tad būtu citādi,” teic Rinalds Grants. Bet iepriekšējais arhibīskaps Jānis Vanags amatā bija 32 gadus. Tobrīd, kad viņu ievēlēja, Vanags bija pasaulē jaunākais luterāņu arhibīskaps. “Mana maksimālā iespēja – kādi 20 gadi, jo 70 gados man jebkurā gadījumā jāatkāpjas no amata,” saka Rinalds Grants, jaunais Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) arhibīskaps.
Aizgājušais gads atstājis bažas, nedrošību par nākotni un jautājumus, vai tādas atrakcijas kā tankkuģu gremdēšana un sagrābšanas kampaņa 2025. gada beigās ir cēlonis, vai sekas valstu, uzņēmumu un mājsaimniecību nespējai saskaņot savus ieņēmumus ar izdevumiem.
Jebkurš svētku apsveikums sastāv no divām sastāvdaļām. No klasiskām, vispārzināmām standartfrāzēm un otras, svarīgākās – oriģinālās daļas, kurā kaut kas tiek pateikts tieši tam konkrētajam cilvēkam, kurš tiek sveikts. Jo lielāka pirmā, vispārīgā daļa, jo apsveikums formālāks, bezpersoniskāks un līdz ar to arī mazāk emocionāli uzrunājošs.
Partijas “Apvienotais saraksts” (AS) Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Edgars Tavars uzsver, ka nozīmīgākais aizvadītā gada sasniegums gan viņam personīgi, gan frakcijas kolēģiem ir spēja palikt uzticīgiem kopīgajām vērtībām.
Kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā aizvadītais 2025. gads ir bijis traku iekšpolitisku kaislību piesātināts, bet ekonomikā tomēr kopumā labāks nekā trīs vai četri iepriekšējie gadi. Vairākos makroekonomikas un nozaru rādītājos kaimiņi Latviju apsteidz, taču nevar teikt, ka Igaunijas attīstības dinamika būtu īpaši pārāka par mūsējo.
Gadumijas sagaidīšanas tradīcijās latviešiem raksturīga laimes liešana, kas pēc būtības ir tā pati zīlēšana kafijas biezumos. Pamēģināsim kaut ko līdzīgu izdarīt ar Latvijas politiskās nākotnes prognozēšanu. Kas mūs gaida 2026. gadā? Pareizāk sakot, kas mainīsies pēc 3. oktobrī paredzētajām 15. Saeimas vēlēšanām?
Kā tiek vadīta Rīgas dome, uz kurieni tiek vadīta, cik saliedēta ir Rīgas domes koalīcija un kādēļ kašķējas opozīcija; kā domes darbu iespaido Saeimas vēlēšanu tuvums; kāda ideoloģija valda Rīgu – saruna ar Rīgas domes deputātu, frakcijas “Latvija pirmajā vietā’’ priekšsēdētāja vietnieku, kā arī Latvijas Universitātes profesoru un Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājlocekli Ringoldu Balodi.
Krievijas lielo uzņēmumu vadītāji ceļ trauksmi: pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā fiksēts ražošanas apjomu kritums. Stingrākas sankcijas, pieaugošās kredītu procentu likmes un straujā ekonomikas lejupslīde pēc bruņojuma ražošanas buma izraisījuši Krievijas rūpniecības krīzi.
Aizvadītais 2025. gads ir iezīmējis lūzuma punktu pasaules kārtībā. Ir pienācis laiks runāt skaidru un tiešu valodu. Tā pasaules kārtība, kura bija vēl pirms gada, faktiski vairs nepastāv. Ir sākusies jauna ēra. Vai šis jaunais laikmets novedīs pasauli pie kādas globālās katastrofas, vai arī vēstures rats pagriezīsies tā, ka briesmas paies secen, to rādīs nākamais – 2026. gads, bet šobrīd skaidrs ir viens: mēs esam apokaliptiskam scenārijam tuvāk nekā jebkad agrāk kopš Otrā pasaules kara.
Latvijā vēl tikai nākamgad grozīs Publisko iepirkumu likumu, lai vienkāršotu iepirkuma procedūras, jo īpaši iepirkumus militārajām vajadzībām, savukārt Polija cer spert milzu soli pretim militāro piegāžu veicināšanai ar nodokļu atvieglojumu palīdzību.
Kas notiks Rīgas ielās, iespējams, jau 2026. gada nogalē, kad uz remonta laiku tiks pārcirstas divas pilsētai svarīgas satiksmes artērijas – Vanšu tilts un Gaisa tilts Brīvības ielā? Vai tiek kas plānots, lai novērstu vai mazinātu sastrēgumus Rīgas ielās – uz šiem un citiem rīdziniekiem un Pierīgas iedzīvotājiem svarīgajiem jautājumiem meklējām atbildes pie Rīgas mēra Viestura Kleinberga (“Progresīvie”).
Latvija vairākos būtiskos statistikas rādītājos ir Eiropas Savienības (ES) valstu lejasgalā, atpaliek arī no Igaunijas un Lietuvas. Tas acīmredzami ir saistīts ar sistēmiskiem trūkumiem valsts darbinieku atlasē – politikā un valsts pārvaldē darbojas nevis paši enerģiskākie, spējīgākie un izglītotākie, bet pavāji kadri. Kā no šīs ķezas tikt ārā? Piedāvājumi ir dažādi.
Kad Rīgas “intelektuāļi” sāk runāt par provinciālismu, tad tas gandrīz vienmēr liek iekšēji saspringt. Līdzīgi kā sēžot autobusā, kad aizmugurējā sēdeklī apsēdušies pārāk pļāpīgi pasažieri. Neviļus rodas nepatīkamas priekšnojautas, ka piespiedu kārtā būs jāklausās visādas banalitātes.
