“Eurostat” ir publicējis jaunākos datus par Eiropas Savienības valstu iekšzemes kopproduktu pēc pirktspējas paritātes. Šie dati ļauj spriest par valsti – par to, kāda tajā ir turība vai nabadzība.
Latvijas Ministru prezidente Evika Siliņa kā vienu no svarīgākajām prioritātēm ir izvirzījusi mērķi savā valdības restarta karagājienā samazināt birokrātiju un administratīvo slogu par 25%. Kas ar to domāts?
Somijas Autoskolu asociācija un Somijas Ceļu satiksmes drošības padome uzskata, ka pašreizējais Vadītāja apliecību likums ir jāreformē pēc iespējas ātrāk. Izmaiņas varētu uzlabot satiksmes drošību un samazināt jauno autovadītāju nokļūšanu ceļu satiksmes negadījumos, ziņo Somijas nacionālā televīzija YLE savā portālā "yle.fi".
Ekonomisti ir vienisprātis, ka tirdzniecības kara saasināšanās draud destabilizēt pasaules ekonomiku un stiprināt inflāciju, kas kļūs par izaicinājumu visiem pasaules tirgus dalībniekiem. Tomēr Donalda Trampa iniciatīvas visvairāk var ietekmēt pašas ASV, kā arī Krieviju.
Atbildes uz jautājumu par brīvdienu skaitu, visticamāk, būs dažādas, jo ir gan darba devēji, gan darba ņēmēji – intereses viņiem var nesakrist. Šis gads ar brīvdienām atkal būs dāsns, un darba devējiem jau laikus jāsāk domāt par to, kā organizēt ražošanas procesu, kas tiek pārtraukts atkal un atkal.
“Financial Times” pagājušajā nedēļā publicēja rakstu “Ministri brīdina, ka pamiers Ukrainā palielina Krievijas draudus Baltijā”, kurš izsauca divdomīgu reakciju pasaulē. Rakstā tika citēts Igaunijas aizsardzības ministrs Hanno Pevkurs: “Mēs visi saprotam, ka tad, kad karš Ukrainā tiks apturēts, Krievija ļoti ātri pārdalīs savus spēkus [uz citiem reģioniem]. Tas nozīmē, ka arī draudu līmenis pie mūsu robežām strauji pieaugs.”
Šķietami nekaitīga fotogrāfija, kas ievietota internetā 2024. gada septembrī, ir tikai neliels gabaliņš pierādījumu mozaīkā, kuru “Radio Brīvā Eiropa”/”Radio Brīvība” (rferl.org) Baltkrievijas dienests atklājis par slepeno Krievijas kodolieroču bāzi šajā Austrumeiropas valstī. Iespējams, ka Krievijas kodolgalviņas tiek glabātas vēl arī kādā citā militārajā bāzē Baltkrievijā.
Latvijā būs Mākslīgā intelekta centrs. Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas Valsts sekretāra vietnieks digitālās transformācijas jautājumos - Gatis Ozols stāsta, ka jaunās institūcijas pamatmērķis ir veicināt IT un mākslīgā intelekta jomas attīstību Latvijā.
Pirms kara Ukrainas pilsētā Zaporižjā dzīvoja aptuveni 700 tūkstoši cilvēku. Tagad šajā pilsētā dzīvo arī aptuveni 150 tūkstoši migrantu no tiem Doneckas, Luhanskas, Hersonas un Zaporižjas reģioniem, kurus Krievija jau ir sagrābusi vai kuri ir pakļauti pastāvīgai apšaudei. Katrs ceturtais vai piektais Zaporižjas iedzīvotājs ir bēglis vai migrants. “Radio Brīvā Eiropa”/”Radio Brīvība” savā interneta portālā "currenttime.tv" atreferē, ko atbēgusī tauta stāsta par Putinu, Trampu un "referendumu" leģitimitāti.
2025. gada aktualitātes atver acis uz to, kāds grandiozs blefs kopš paša sākuma bija NATO (North Atlantic Treaty Organization - Ziemeļatlantijas Līguma organizācija) dibināšana 4. aprīlī pirms 76 gadiem.
“Amerikas atbrīvošanas dienā” 2. aprīlī ASV prezidents Donalds Tramps uzsācis tirdzniecības karu ar pusi pasaules. Tramps paziņoja par muitas tarifu ieviešanu ASV preču importam, satricinot pasaules tirdzniecības sistēmu, kas var izraisīt nepatīkamas sekas pasaules ekonomikai. Daudzas valstis jau sākušas plānot atbildes tarifus ASV precēm, vecās starptautiskās tirdzniecības ķēdes tiks sarautas, bet to vietā veidos jaunas. Gaidāmi jauni pavērsieni globālajā ekonomikā.
"Polija aktīvi strādās, lai Eiropas Savienība (ES) atzītu, ka kodolenerģija ir pielīdzināma atjaunojamiem enerģijas avotiem, lai attieksme pret kodolenerģiju būtu tāda pati kā pret saules paneļiem un vēja ģeneratoriem," ekonomikas ziņu portālam "wnp.pl" sacīja Polijas valdības pilnvarotais stratēģiskās enerģētikas infrastruktūras jautājumos Vojceks Vrokna.
Kur pazudis ģenerālprokurora Jura Stukāna pirms vairākiem gadiem Tieslietu ministrijā iesniegtais priekšlikums, kas uzņēmējiem dotu iespēju vienoties ar prokuroru par lietas izbeigšanu?
Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā desmitiem tūkstošu ukraiņu ir pametuši savu valsti. Šobrīd Eiropā dzīvo aptuveni 4,3 miljoni bēgļu. “Radio Brīvā Eiropa”/”Radio Brīvība” savā interneta portālā "currenttime.tv" stāsta, kā klājas Ukrainas kara bēgļiem Čehijā.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins 31. martā parakstījis dekrētu par pavasara iesaukšanu militārajā dienestā. Saskaņā ar to, pavasarī armijā plānots iesaukt 160 tūkstošus cilvēku vecumā no 18 līdz 30 gadiem, kas ir augstākais skaitlis kopš kara sākuma ar Ukrainu un par 10 tūkstošiem cilvēku vairāk nekā pagājušajā gadā. Turklāt jauniesaucamie tiks iesaukti neatkarīgi no viņu veselības stāvokļa, vēsta “Radio Brīvā Eiropa”/”Radio Brīvība” savā portālā "currenttime.tv".
ASV paziņojums par distancēšanos no Krievijas paveikto kara noziegumu izmeklēšanas raisa apjukumu demokrātijas citadeli cienošo cilvēku prātos. Kā tad tā – vai tad nākamais solis būs šo noziegumu attaisnošana, bet aiznākamais – vainas uzvelšana Ukrainai par kara izraisīšanu un posta nodarīšanu?
Igaunijas galvaspilsēta Tallina ir paziņojusi par plāniem ierobežot gan nomas mini mopēdu stāvvietas zonas, gan ātrumu. Šāds lēmums pieņemts pēc tam, kad Igaunijas galvaspilsētas ielās parādījās Latvijas uzņēmuma "Ride Mobility" sarkanie mini mopēdi, papildinot Igaunijā jau pieejamos "Bolt" un "Tuul" e-motorolleru pakalpojumus, ziņo Igaunijas nacionālā raidorganizācija ERR savā interneta portālā "news.err.ee".
Ar Ministru prezidentes Evikas Siliņas ievadvārdiem un pirmo publisko apspriešanos 2025. gada 3. aprīlī tika iezīmēts Valsts kancelejas un Latvijas Universitātes darbs, izstrādājot Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģiju līdz 2050. gadam.
Pieaug skepse par Ukrainas mierizlīguma sarunu izredzēm. ASV prezidents Donalds Tramps vairs neuzstājas ar optimistiskām prognozēm par nenovēršamām kara beigām. Rietumu plašsaziņas līdzekļos dominē viedoklis, ka tuvākajos mēnešos nebūs iespējams vienoties. Arī Trampa līdzgaitnieki to atzīst. Baltā nama amatpersonas izsakās, ka Tramps ir neapmierināts ar Ukrainā karojošām pusēm, kas neizrāda vēlmi noslēgt pamieru.
Valsts pārvaldes sistēmu, kas nostiprinājusies Latvijā, kontekstā ar birokratizāciju skeptiski vērtē ekspremjers (1997–1998), bijušais EP deputāts Guntars Krasts. Saruna ar viņu arī par to, kādi cilvēki nonāk valsts pārvaldē, par to, vai iespējams cīnīties pret birokrātiju, par to, vai ir mūsu spēkos apturēt latviešu izzušanu un vai darbaspēku aizstās roboti un mākslīgais intelekts.
Statistika rāda – Latvija jau šobrīd pārspēj Eiropas vidējos rādītājus digitalizācijas tempos, tomēr izaicinājumi paliek – nepieciešams uzlabot pakalpojumu lietojamību, attīstīt starpiestāžu sadarbību un paaugstināt iedzīvotāju digitālās prasmes. Saeimas Budžeta un finanšu komisijas sēdē Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pārstāvji sniedza ieskatu valsts digitalizācijas sasniegumos un nākotnes plānos un problēmās.
Bijušais premjers un ilggadējais Saeimas Nacionālās drošības komisijas vadītājs Māris Kučinskis (AS) atzīst: bija laiki, kad pat pielaides valsts noslēpumam tika dāļātas nekontrolēti. Savukārt ģenerālprokurors Juris Stukāns apgalvo, ka uzraudzība pār operatīvo izstrāžu lietām, to uzsākšanas un norises likumību ir viens no viņa būtiskajiem veikumiem ģenerālprokurora amatā. Tikmēr atklātībā nonākušās ziņas rāda – manipulācijas ar operatīvās izstrādes materiāliem, visticamākais, nav rimušās.
