Komentāri: Pārtikas cenu kāpumam iemaukti nav uzlikti

Tad ta nu konstatējums "iemaukti nav uzlikti".

To redz pat katrs bērns(!).

Taču Kluinis(!!!) sacep savu kārtējo rakstu ar copy/paste metodi un, skat, skaists honorārs ieripo ķešā!

Vakar, 7:55 Atbildēt

Ir viens aspekts, kuru daudzi nepamana, proti, to, ka iespējams MAXiMas tirgotavas kontrolē krievēbreji - kremlini. Būtu jāpapēta kā Kremļa cilvēki Latvijā mākslīgi paaugstina cenas. Veikalu tīkls MAXSima kļuvis par dārgāko, šie tik mauc augšā pa druskai cenas, pārējie seko. Ja īsi, hibrīdkarš visās frontēs.

Vakar, 13:22 Atbildēt

Nu bet, kā pēc tā cik naudas ir sadrukāts un cik vienkārši datoru atmiņās ierakstīts cenu kāpumam var uzlikt iemauktus? Nav iespējams jo tad bankas pārsprāgs.

Vakar, 9:03 Atbildēt

Jau rakstīju ,ka CSP patēriņa cenu indekss ziņo ka , ja 1991.g.=100 , tad 2025.g sākumā indekss bija jau 31313 !!! Neatkarības gados cenas cēlušas 313 REIZES ! Var rakstīt neskaitāmus memorandus ,cenas tas neietekmēs ,jo cenas tirgus sistēmā nosaka tirgus un valsts parāda politika. Kapitālisma vēstures 500 gados valstis šādas politikas dēļ ir bankrotējušas desmitiem reižu . Dzīvojot uz parāda apgrozībā atrodas ar precēm un pakalpojumiem nenosegta nauda . Tirgus uz situāciju reaģē ar cenu celšanos , ko moderni saucam par inflāciju . Ja politiķi izveidotu pozitīvas bilances budžetu , inflācijas % svārstītos ap nulli .

Vakar, 10:17 Atbildēt

Artur, malacis!

Beigās arī kāds secinājums no tavām tabulām.

"Ja politiķi izveidotu pozitīvas bilances budžetu , inflācijas % svārstītos ap nulli."

Vakar, 10:48 Atbildēt

Cik atceros, kaut ko tādu centās izdarīt Šķēle, bet viņš jau briesmīgākais "oligarhs" un valsts ienaidnieks.

Vakar, 11:18 Atbildēt

Jā — Andris Šķēle, būdams Ministru prezidents vairākos sasaukumos (1995–1997, 1999–2000), tiešām uzsvēra budžeta līdzsvarotību kā vienu no galvenajiem valdības finanšu politikas principiem.

Lūk, kā tas izskatījās pēc periodiem:

---

🟩 Pirmais Šķēles valdības termiņš (1995–1997)

Ekonomikas politika tika veidota stingras fiskālās disciplīnas garā.

Viņš un toreizējais finanšu ministrs Uldis Osis bieži uzsvēra mērķi „dzīvot savas rocības robežās”.

Valdība centās panākt bezdeficīta vai minimāla deficīta budžetu, lai stabilizētu finanšu sistēmu pēc inflācijas un pārejas perioda satricinājumiem.

1996. gada budžets faktiski tika izstrādāts ar nelielu pārpalikumu vai līdzsvaru (ap 0 % no IKP).

Šķēle to pamatoja ar nepieciešamību iegūt starptautisku uzticību un sagatavot valsti dalībai ES un OECD.

---

🟩 Otrais termiņš (1999–2000)

Pēc 1998. gada Krievijas finanšu krīzes Latvijas budžetā bija spiediens palielināt deficītu, taču Šķēle publiski paziņoja, ka deficīts ir „ļaunums, ko jāierobežo līdz minimumam”.

Viņa valdība iesniedza 2000. gada budžetu ar deficītu ap 1 % no IKP, uzsverot taupību un strukturālus uzlabojumus.

Viņš kritizēja iepriekšējās valdības par „neatbildīgu tēriņu politiku”.

---

🟨 Kopsavilkums

Gads Premjerēšanas periods Budžeta mērķis Faktiskais rezultāts Politiskā nostāja

1995–1997 1. valdība Bezdeficīta / līdzsvarots Ap 0 % no IKP Stingra fiskālā disciplīna

1999–2000 2. valdība Mazs deficīts (< 1 % IKP) Ap 1 % IKP Taupība, strukturālās reformas

---

Tātad — jā, Šķēle konsekventi centās virzīt valsts budžetu bez deficīta, uzskatot to par ekonomiskās neatkarības un stabilitātes pamatu.

Vakar, 11:33 Atbildēt

Jā, Šķēle pēc tiem absolūtajiem diletantiem un stulbeņiem Birkava un Gaiļa, izskatījās ciešami.

Lai gan viņa pieeja bija vadīt valsti kā privātu biznesu, kas kopumā nav pareizi.

Tomēr to Birkava un Gaiļa haosu mazliet sakopa.

Taču, es viņa darbību kā premjeram, kopumā, neatbalstu. Pārāk autoritatīvs. Atcerieties, pat pašvaldības nevarēja dabūt līdzekļus svarīgiem, vajadzīgiem projektiem, ja to vadītājs nebija no Tautas partijas.

Būtībā Šķele bija tāds pats kampējs, kā visi to laiku "vadoņi". Tikai mazliet sakarīgāks, loģiskāk domājošs u.t.t.

Vakar, 11:41 Atbildēt

Kosmosa cenas arī ir viens no hibrīdkara ieročiem. Bļin, jādod virs pa maksimālo, kas zin kā būs rīt. Šitam auto jau gads, jāieķer jauns, nē, labāk jānoskata kāds īpašums kautkur tālāk, lai ir kur aizmukt.

Visa Eiropa pārtikai piemēro diferencētu nodokli, pamatpārtikai 5%, lai tik traki nesit pa maznodrošinātajiem. Mums tā plaisa paliek arvien platāka.

Nākamgad būs sauss, kvalitatīva bet zema graudu raža un visa aizies uz eksportu, tātad, atkal celsies cenas pamatpārtikai. Šitās operas nevar apstrīdēt nekāds memorands, katrs rauj cik var :D

Vakar, 12:07 Atbildēt

Būtu Lembergs premjerējis gadus desmit, mēs dzīvotu divreiz labāk, turīgāk! Jenoti -JL, JV tirliņi visu sabeidza, kronis visam Kariņš

Vakar, 13:16 Atbildēt

Par tevi nešaubos!

Cik tad tos gadiņus Lembergs premjerēja?

Tās trīs dienas, kad jūs abi kodāt Puzes krūmos?

Vakar, 17:30 Atbildēt

Komentēt

atbilde atcelt