Sākums

Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) pieņēmis izskatīšanai sūdzību par Rīgas pašvaldības SIA “Rīgas satiksme” izsludināto iepirkumu “Tramvaju Škoda 15T bremžu bloku atjaunošana un modernizācija”. Iepirkuma nolikums signalizē, ka Rīgas uzņēmumam padomā ir konkrēts ārvalstu ražotājs. Nolikuma formulējums izslēdz iespēju konkursā piedalīties vietējiem ražotājiem.

Valdība 9. septembra sēdē pati sev un reizē arī tautai pavēstīja: būs mums vairāk jaunu vilcienu  - pasažieru  baterijvilcieni. Laba ziņa!

Aizvadītajā nedēļā atkal no jauna uzliesmoja domstarpības starp ZZS un “Progresīvajiem”. Pirms Saeimas vasaras brīvdienām jau bija šo partiju saķeršanās saistībā ar partijas “Latvija pirmajā vietā” rosinātajiem grozījumiem Satversmē par to, ka ir tikai divi – vīriešu un sieviešu – dzimumi. Šoreiz ZZS vadītā Zemkopības ministrija rosināja grozījumus Meža likumā, bet “Progresīvie” sola šos grozījumus nepieļaut. Pagaidām pušu pozīcijas izskatās nelokāmas. Vai tas var novest pie dziļākas krīzes valdībā?

Demokrātiskā sistēmā teorētiski vajadzētu būt tā: politiķi izdomā, kā vajadzētu būt, un pēc tam sabiedrībai (vēlētājiem) piedāvā savu attīstības vīziju. Sabiedrība izvērtē šīs politiķu piedāvātās vīzijas un izvēlas sev tuvāko. Kurš piedāvājums iegūst visvairāk balsu, tas tiek realizēts.

Latvijas 2025. gada ģeopolitiskajai situācijai atbilstoši būs baudīt zelta rudeni nevis Siguldā, bet apceļojot vietas, kas veltītas Latvijas Republikas neatkarības izcīnīšanai un atjaunošanai gandrīz visa pagājušā gadsimta garumā starp Pirmā pasaules kara sākumu 1914. gadā un barikādēm 1991. gadā. 

Ir jautājumi, kuri acīmredzami prasās pēc steidzama risinājuma, jo problēma samilst, bet politiķi, kuriem tā jārisina, cenšas izlikties to neredzam, bāž galvu smiltīs un cer, ka gan jau tā kaut kā pati no sevis atrisināsies. Viena no šādām problēmām ir darbaspēka trūkums, no vienas puses, un augošā sabiedriskā pretestība visu veidu imigrācijai, no otras. Ko darīt?

Publiski pieejamie statistikas dati liecina, ka Sabiedrības integrācijas fondā (SIF) pēdējos gados spēji pieaudzis gan nodarbināto personu skaits, gan arī viņu amata slodžu skaits. 2023. gada decembrī SIF nodarbinātie bija 58, bet 2025. gada jūnijā jau 81, kuri pildīja 88 amata slodzes.

Kamēr premjere Evika Siliņa kopā ar mūsu uzņēmējiem skubina Eiropas komisijas priekšsēdētāju Urzulu fon der Leienu vienkāršot publiskā iepirkuma procedūras, Berlīnes pasažieru pārvadātājs drosmīgi, bez liekām formalitātēm veicis pasūtījumu savas pilsētas uzņēmumam un jau saņēmis jaunus pilsētas satiksmei nepieciešamos metro vilcienus. Publiskajos avotos nav atrodamas liecības, ka pārvadātājs būtu izsludinājis publisko iepirkumu.

Rīgas pilsētas tiesā šonedēļ sāka skatīt krimināllietu, kurā par mēģinājumu 2021. gadā izkrāpt vairāk nekā 40 miljonus eiro vērto zāļu ražotājas AS “Olainfarm” akciju kontrolpaketi apsūdzēti  “Olainfarm” kādreizējie padomes locekļi, “Prudentia” valdes priekšsēdētājs Kārlis Krastiņš un maksātnespējas administrators un zvērināts advokāts Haralds Velmers, SIA “Olmafarm” (tolaik “Olainfarm” vairākuma daļu turētāja) bijusī valdes locekle Milana Beļēviča, kā arī Čehijas kompānijas “Black Duck Invest” pārstāvji Tibors Bokors un Vojteks Kačena.

Pārkāpjot NATO gaisa telpu, trešdienas rītā, 10. septembrī, Polijā ielidoja vairāki Krievijas droni. Vairums tika notriekti, bet agresora iebrukums ir likumsakarīgs, vērtējot Krievijas dronu uzbrukumu intensitāti Ukrainā. Ielidošana nebija nejauša, tā bija Maskavas militāristu provokācija: ko iesāks NATO dalībvalsts?

Šajās dienās ES Padomē tiks vētīti dalībvalstu un Eiropas Komisijas (EK) ierosinājumi par sankcijām pakļautām personām – kuras no saraksta izņemt, kuras pievienot. Iepriekš lemšanā martā Latvija piekritusi Krievijas iebrukuma Ukrainā slavinātāja, Krievijas sporta ministra Mihaila Degtjareva izņemšanai no sankciju saraksta. Aptaujātie lietpratēji ļoti aptuveni skaidro, balstoties uz kādiem konkrētiem apsvērumiem dalībvalstu pārstāvji lemj par personas izņemšanu no sankciju saraksta. Acīmredzami ir tas, ka personas saistībai ar Vladimiru Putinu vai Krievijas iebrukuma Ukrainā slavināšanu un labuma gūšanu no kara reizēm nav nekāda sakara.  

Jānis Smukša no Riebiņu pagasta ir 41 gadu vecs tehniķis, enerģētikas iekārtu speciālists. Pirms septiņiem gadiem sācis interesēties par vēja ģeneratoriem, sešus gadus strādājis Vācijā dažādos uzņēmumos, kas ceļ vēja parkus. Pašlaik būvē vēja parku jūrā pie Taivānas.

“Ejot garām kādai vasarnīcai, sadzirdēju klusus smilkstus. Tā kā vārtiņi bija pusvirus, bet cilvēku nebija, es iegāju palūkoties, kas tur notiek. Ieraudzīju pieķēdētu pusauga sunīti, kam bļodās nebija ne miņas no ūdens un pārtikas. Viņš izskatījās novājējis.” Tālāk tīmeklī ir garš stāsts par to, kā šis cilvēks klauvējis pie mājas durvīm, neviens nav atsaucies, tad viņš nolēmis atbrīvot sunīti no ķēdes un paņemt sev līdzi. Tā bija acīmredzama “tradicionālā” situācija: pavasarī paņemts dzīvnieciņš, rudenī – pamests kā apnikusi mantiņa.

Pasaules politiķi, militāristi, apskatnieki ir gandrīz vienisprātis – trešdienas Krievijas dronu masveida (vismaz 19) ielidošana Polijas gaisa telpā nav nejaušs starpgadījums, kad kāds drons novirzījies no kursa un kaut kur aizklīdis. Tā bija apzināta, mērķtiecīga provokācija, kuras uzdevums bija notestēt Polijas un NATO reakciju pirms 12. septembrī plānotajām militārajām mācībām “Zapad-2025”.

Kā saimnieciskāk izmantot esošo dzelzceļa tīklu; kas bremzē iekšzemes kravu pārcelšanu uz dzelzceļu?

Gandrīz 17 miljoni eiro – tāda ir summa, kas tiks izmaksāta 56 Latvijas zinātnisko institūciju realizējamajiem projektiem. Ir noslēdzies Fundamentālo un lietišķo projektu projekts (FLPP) un pieņemts lēmums par finansējuma piešķiršanu, kā īstenošana tiks sākta 2026. gada 1. janvārī. Kopumā projektu konkursā tika izvērtēti 623 iesniegumi no 30 zinātniskajām institūcijām. Inženierzinātņu tēmas sabiedrībai ir mazāk saprotamas, taču sociālo zinātņu sadaļa liek ieplest acis… Bet – jā, naudas mums ir vairāk nekā jebkad agrāk, tāpēc pētīt var pilnīgi visu.

Lauksaimniecībai nepiemērotie laika apstākļi Latvijā un situācija pasaulē dod iespējas Latvijas pārvaldes aparātam taisnoties par pārtikas preču straujo sadārdzinājumu, taču simti tūkstoši valsts kalpotāju gaida no valsts vairāk par gudriem vārdiem - gaida un prasa algu pielikumus.

Vai ir pamats sākt rakņāties pa ārlietu ministres Baibas Bražes pagātni; cik daudz zinām par Izraēlas – Palestīnas jautājumu; vai mūsu valstij ir jācenšas savus pilsoņus iekļaut sankciju sarakstos, kādēļ ir pamats atgādināt par Pētera Avena tuvību ar Kremļa galmu, kādēļ tauta balso par “Vienotību” un kur slēpjas mūsu talantīgā jaunā paaudze – saruna ar atjaunotās neatkarīgās Latvijas ārlietu resora vadošo darbinieku, ārlietu ministres Baibas Bražes līdzgaitnieku, bijušo diplomātu, uzņēmēju Aivaru Markotu.  

Bēdīgi slavenajiem salātu un “Bolt” kurjeru labklājības “pētījumiem” pievienojies jaunākais brālītis “ANTI-MOB: Antidženderisma diskurss Latvijas publiskajā telpā un literatūrā”. Tāpat kā iepriekšējie: 300 000 eiro “svarā”.

Vai militārā rūpniecība arī nesīs labumu Latvijas ekonomikai; kas ārvalstu investorus piesaista Latvijā; vai nav pienācis laiks publiskajos iepirkumos piešķirt priekšrocības vietējiem ražotājiem; kad Latvijā parādīsies jaunas ražotnes; kas tika lemts Ūdeņraža forumā; kas notiek ar komercbanku riska apetīti; vai uzlabojas finanšu pieejamība – par šiem un citiem jautājumiem “nra.lv TV” saruna ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktori Ievu Jāgeri.

Ceturtdien laikraksts “Financial Times” ziņoja, ka ASV plāno samazināt militāro palīdzību Krievijas pierobežas valstīm Eiropā. Tajā skaitā Latvijai un pārējām Baltijas valstīm. Kā laikrakstam norādījusi kāda vārdā neminēta Baltā nama amatpersona, šāda palīdzības samazināšana notiekot atbilstoši “prezidenta Trampa otrā prezidentūras termiņa pirmajā dienā parakstītajam rīkojumam par ASV ārējās palīdzības izvērtēšanu un sakārtošanu”. Lietuvas aizsardzības ministrija apstiprinājusi, ka no Pentagona esot saņemta informācija par šīs palīdzības neturpināšanu.

Tiem, kuri rūpējas par dabas resursu ilgtspēju, piemēram, Meža attīstības fondam, Medību saimniecības attīstības fondam un Zivju fondam, plānots budžeta taupīšanas vārdā atņemt 50% finansējuma, taču saimnieciskās darbības aizliedzējiem un kampaņu taisītājiem Latvijas Vides aizsardzības fondam (LVAF) tikai 15%, liecina skatīšanai valdībā sagatavotie priekšlikumi.