Interneta sociālajos tīklos izplatīti apokaliptiski paziņojumi, ka “Austrālijā, Francijā un Vācijā tagad ir atceltas Jaungada svinības”, Francijas kultūra “izdara pašnāvību” un tādā garā. Taču tik traki patiesībā nav – daudzi iepriekš plānotie pasākumi tiešām ir atcelti, taču Austrālija, Francija un Vācija svinēs gan Ziemassvētkus, gan sagaidīs jauno gadu.
Pēdējā laikā aktivizējušies Latvijas drīza gala vai bankrota sludinātāji. Viņu centrālais “lielais stāsts” ir nemainīgs jau pārdesmit gadus – Latvija esot “dziļā pakaļā”; gandrīz visos rādītājos pēdējās vietās Eiropas Savienībā; tās bankrots iestāsies, vēlākais, pēc trijiem gadiem. Pie visām šīm ķibelēm vainīga esot nelietīgā, nemākulīgā un visādi citādi riebīgā valdība. Vienīgais, kas mūsu valsti varot glābt, esot jauns Atmodas process, kurš tūlīt, tūlīt sākšoties.
Trešdien no rīta trīs Krievijas robežsargi Igaunijā, netālu no Vasknarvas mola, īslaicīgi šķērsoja robežu, izmantojot laivu uz gaisa spilvena, vēsta igauņu raidsabiedrība ERR. Robežsargi izkāpa uz mola, kas atrodas gan Igaunijas, gan Krievijas teritorijā, un pēc tam staigāja pa tā konstrukciju minūtes divdesmit. Tādējādi Krievijas robežsargi šķērsoja robežu un ienāca Igaunijas teritorijā, pēc tam atgriežoties mola Krievijas pusē. Kas tā par “ekskursiju”? Igaunija patlaban gaida paskaidrojumus no Krievijas. Vai Latvija arī var gaidīt šādus “viesus”?
Aizvadītais 2025. gads Latvijas politikā pagāja birokrātijas apkarošanas zīmē. Valsts augstākajā politiskajā līmenī tika atzīts, ka birokrātija ir smags akmens pie kājas valsts attīstībai.
Šā gada 9. decembrī Ministru kabinetā tika pieņemts likumprojekts “Grozījumi Imigrācijas likumā” (24-TA-3000), kas līdz galam vēl nav izvērtēts Saeimā. Grozījumi aptver vairākas jomas, taču viena no būtiskākajām izmaiņām līdz šim palikusi plašākai sabiedrībai gandrīz nepamanīta – iespēja ilgtermiņa vīzu pieteikumu pieņemšanu un tiem pievienoto dokumentu īstuma pārbaudi deleģēt ārpakalpojumu sniedzējam.
Kādēļ notiek elektrības cenu lejupslīde; vai elektroenerģijas patērētāju cerības uz turpmāku elektrības cenu lejupslīdi ir pamatotas, kādu lomu cenu svārstībās spēlē palu ūdeņi, vēja un saules parki; kādēļ svarīgi ir nepārinvestēt vēja un saules parkos; kāda loma ir bateriju parkiem un kā attīstās bateriju tehnoloģijas; kādi faktori tās padara lētākas un izdevīgākas – par šiem un citiem jautājumiem saruna ar “Latvenergo” valdes priekšsēdētāju Mārtiņu Čaksti.
Vakar Saeima ar trešo piegājienu (pirms tam izbrāķējot Ivara Beltes un Jāņa Sikšņa kandidatūras) par līdz šim iztrūkstošo, trešo SEPLP locekli ievēlēja Latvijas Universitātes vadošo pētnieku Andri Saulīti.
Aizvadāmais 2025. gads dzelzceļa līnijas “Rail Baltica” vēsturē ieies ar vienas līnijas sadalīšanu divās dažādās līnijās, kuras apvienošot tad, kad pūcei aste ziedēs.
Kāpēc slimnīcā nomira bērns, par medicīnas kļūdām un vai to skaits samazinās, par birokrātiju medicīnā un par daudz ko citu – saruna ar latviešu ārstu, politiķi, sabiedrisko un sporta darbinieku, televīzijas raidījuma vadītāju Pēteri Apini. Par notikušo traģēdiju sarunas beigās publiskojam arī Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) valdes locekles Zanes Straumes skaidrojumu “Neatkarīgajai”.
Kā veidojas finanšu tehnoloģiju bizness; kā nopelnīt lielu naudu; kādēļ ir jāuzņemas atbildība un jāpiedalās valsts politikas veidošanā un virzīšanā; kādēļ valstsvīriem ir svarīga iniciatīva un gatavība riskēt; kas notiek un var notiks ar mūsu valsti – par šiem un citiem jautājumiem saruna ar uzņēmēju, podkāsta “Virziens” vadītāju un politiķi Armandu Broku.
Tikko Mārupē notika gadījums, kas varēja izvērsties milzīgā traģēdijā. Kāda sieviete, iespējams, ģimenes konflikta dēļ mēģināja noindēt savu dzīvesbiedru, nepilngadīgo dēlu un – visbeidzot – arī sevi. Nejaušības dēļ viņus visus trīs – vēl dzīvus – atrada kaimiņiene un izsauca “ātros”. Sieviete apcietināta par divkāršu slepkavības mēģinājumu. Kas bija pamatā šādām darbībām? “Neatkarīgā” runā ar psihoterapeitu Nilu Saksu Konstantinovu.
Valstij un pašvaldībām joprojām nevedas ar savu kapitālsabiedrību uzraudzīšanu. Vājo uzmanīšanu ātri vien izmanto “apķērīgās peles” – kapitālsabiedrību vadītāji, kas aizvazā sabiedrības aktīvus “privātās alās”. Zaudējumus galu galā kompensē valsts vai attiecīgā pašvaldība. Jautājums, kāpēc valsts vai pašvaldību ieceltie pārstāvji, kas ir kapitāla daļu turētāji, to neredz? Varbūt tomēr visu labi redz un kaut kādu iemeslu dēļ ir tik neredzoši.
Kur pazudis Endziņš, kurš šā gada 22. oktobrī tika iecelts par rīcības grupas birokrātijas mazināšanai vadītāju? Kas notiek ar birokrātijas apkarošanu un slaveno Evikas Siliņas valdības restarta (uzrāviena) plānu 4x4?
Intervijā ar Saeimas deputātu, bijušo labklājības un satiksmes ministru Uldi Auguli runājam par valsts budžeta izvēlēm un politisko atbildību laikā, kad naudas trūkums un regulāra aizņemšanās kļuvušas par politikas ikdienu.
Latvijas amatpersonas mierina citus un pašas sevi, ka banku un tranzīta nozaru sarūkošo ieguldījumu kopprodukta audzēšanā, nodarbinātības uzturēšanā un Valsts kases piepildīšanā aizvietošot finanšu pakalpojumu sniegšana visai pasaulei.
Ebreju Hanukas svētku pasākumā divi uzbrucēji nošāva 16 un ievainoja 40 cilvēku. Tas notika Austrālijā, Sidnejā, vienā no pilsētnieku un arī tūristu iecienītākajām vietām, Bondi pludmalē. Divi melnās drēbēs tērpti uzbrucēji atklāja uguni uz cilvēkiem, kuri pie jūras svinēja svētkus. Policisti atklāja uguni uz slepkavām, viens no viņiem tika nogalināts, otrs – ievainots. Antisemītiski terora akti nav nekāds jaunums vai nejaušība: diemžēl antisemītiskā histērija uzņem apgriezienus. Kāda situācija ir Latvijā?
Kāda izskatās Latvijas politika Valmieras mēra acīm; kā Valmieras novada opozīcija ietekmē lēmumu pieņemšanu; kādus vezumus iespējams gāzt, ja starp politiķiem valda vienota pārliecība, kāds izskatās valsts budžets nākamajam gadam pašvaldības vadītāja acīm; kā pašvaldībai sadalīt prioritātes tēriņos – par šiem un citiem jautājumiem politologa Filipa Rajevska saruna ar Valmieras novada domes priekšsēdētāju Jāni Baiku.
“Dzīvnieks ir dzīva būtne, dzīvnieks nav manta!” – ar vairāk nekā 22 000 cilvēku parakstu Saeimā ir iesniegta iniciatīva, lai grozītu Civillikumu. Tas ir aicinājums normatīvajā regulējumā noteikt, ka dzīvnieks nav manta (ar no tā izrietošajām īpašuma tiesībām), bet gan dzīva būtne.
Decembra sākumā parādījās ziņa, ka Rīgas domē (RD) ir izstrādāts likumprojekts, kurš paredz nekustamo īpašumu apsaimniekošanas uzņēmuma “Rīgas namu pārvaldnieks” (RNP) pārdošanu. Patlaban šis uzņēmums (kapitālsabiedrība) ir 100% Rīgas domes īpašumā.
Baltais nams medijiem nopludina miera plāna dokumentus un tagad gaida Ukrainas piekāpšanos. Aizvadītajā nedēļā plašsaziņas līdzekļiem tika nopludināti miera plāna dokumenti, ko ASV nosūtīja Ukrainas prezidentam Volodimiram Zelenskim, ieskaitot pamatdokumenta sākotnējo versiju. Spriežot pēc ASV prezidenta Donalda Trampa paziņojumiem, Ukrainai jau tuvākajā laikā būs jāsniedz galīgā atbilde par mierizlīguma vienošanās termiņiem un nosacījumiem, ziņo Ukrainas analītiskais iknedēļas tīmekļa laikraksts “Дзеркало тижня”.
