Sākums

“Saki cietsirdībai nē – vistu sprostus pagātnē!”, “Atver sirdi – atver būri”, “Sprostiem nē!” – ar šādiem un līdzīgiem plakātiem sestdien fermu dzīvnieku aizsardzības biedrība “Dzīvnieku brīvība”, pulcējot vairākus simtus dalībnieku, organizēja gājienu no Kongresu nama, ejot cauri Rīgas centram, garām Saeimai, noslēdzot gājienu Neatkarības laukumā. Tā bija šā gada lielākā dzīvnieku aizstāvības akcija, kopīgi iestājoties par visu dzīvnieku aizsardzību un īpaši aicinot likumdevējus aizliegt dējējvistu turēšanu sprostu sistēmās Latvijā.

Latvijā noplakusi sajūsma par finanšu spekulanta, miljardiera Džordža Sorosa labdarību. ASV prezidents Donalds Tramps gaida no savas valsts tiesībsargājošām iestādēm izlēmīgāku rīcību attiecībā uz Sorosu un viņa radīto organizāciju tīmekli. Apkopojumu par finanšu spekulanta darbībām publiskojis digitālo grāmatu vietnēs pieejamais itāļu izdevums “Saggezza Eterna”: “Faith, Virtue, and the Politics of Good and Evil”, kā viens no autoriem norādīts Nikola Rolando. Kāds gan tam visam sakars ar Latviju un šeit reģistrētajām “nevalstiskajām organizācijām”?

Pazīstamais vēsturnieks, pedagogs, vēstures popularizētājs, daudzu grāmatu autors Valdis Klišāns raksta: “Šorīt secināju, ka “Facebook” aktualizējis manu 2023. gada ierakstu par modernajiem profesionālās pilnveides kursiem. Pie sevis padomāju, vai par to kā aktuālāko izglītības satura problēmu būtu rakstījis tagad. Droši vien, ka nē. Vēl 2023. gadā valdošā tendence uzdot izglītības iestādēm sagatavot daudzos referātus, prezentācijas un “pētījumus” 2025. gadā ir kļuvusi nelietderīga un saturiski tukša.”

Pēdējās desmitgadēs migrācijas plūsmas Eiropas savienībā kļuvušas daudzveidīgākas. Cilvēki pārvietojās ne tikai no Austrumeiropas uz Rietumiem, meklējot labākas ekonomiskās iespējas, bet arī no citiem pasaules reģioniem, piemēram - Ziemeļāfrikas un Tuvajiem Austrumiem.

Igaunijas valdības mājaslapā publiskoti dokumenti par Latvijas un Igaunijas valdību 27. augustā Tartu notikušās kopsēdes rezultātiem. Tajos redzams, ka ir pieņemti konkrēti lēmumi, kas ļaus kāpināt kopējo Latvijas un Igaunijas konkurētspēju, ļaus Eiropas struktūrās vienotā frontē cīnīties par mūsu uzņēmēju interesēm, viņu pasargāšanu no pārmērīgās birokrātijas, ļaus intensificēt kopīgu darbu pie nākotnes tehnoloģiju megaprojektiem, ciešāk sadarboties enerģētikā un transportā.

Pagaidām karu netālu no Latvijas valdība izmanto kā attaisnojumu valsts gada budžeta palielināšanai virs Eiropas Savienībā (ES) novilktās 3% robežlīnijas, bet vēlāk varbūt būs vajadzīgs karš pašā Latvijā, lai valsts sakrātos parādus norakstītu.

Kurā Eiropas pilsētā vēl var vērot skatu, kur divu valstu valdību locekļi ar premjeriem priekšgalā bez apsardzes brīvi pastaigājas vecpilsētas ielās? Un tas viss notiek vairāk nekā simt kilometru attālumā no agresorvalsts Krievijas.

Obligātā iepirkuma komponente (OIK) Latvijā ieguva plašu slavu kā viena no visvairāk kritizētajām enerģētikas sistēmas daļām. Tā tika ieviesta kā mehānisms, lai atbalstītu elektroenerģijas ražošanu no atjaunojamiem resursiem un koģenerācijas, tomēr tautas acīs OIK drīzāk kļuva par korupcijas un negodīgas peļņas simbolu.

“Kādu dienu es ķimerējos savā garāžā un nolēmu veidot jaunu ideoloģiju.” (The other day I was tinkering around in my garage and I decided to build a new ideology.) Ar šiem vārdiem sākas Kērtisa Jarvina ieraksts “Formālista manifests” (A Formalist Manifesto), kuru viņš ar pseidonīmu Mencius Moldbug publicēja 2007. gada 23. aprīlī.

No drošības jautājumiem un krīžu risināšanas metodēm līdz modernākajiem digitālajiem risinājumiem, “Rail Baltica”, “airBaltic" un pat cūku mēra apkarošanai – šādā plašā spektrā Latvijas un Igaunijas valdības kopējā sēdē lēma par konkrētiem sadarbības soļiem 27. augustā Tartu universitātes muzeja telpās.

Pēdējos gados Latvijā arvien vairāk tiek aktualizēta civilās aizsardzības tēma, īpaši saistībā ar bumbu patvertnēm un iedzīvotāju rīcību krīzes situācijās. Daudzas no padomju laikā būvētajām patvertnēm Latvijā šodien vairs neatbilst mūsdienu prasībām – tās ir sliktā tehniskā stāvoklī, neaprīkotas vai pat nepieejamas.

Igaunija par investīcijām “airBaltic” nav teikusi gala vārdu, atbildot uz nra.lv jautājumu, apliecināja Igaunijas premjers Kristens Mihals (Kristen Michal). Igauņi ir lielākie mūsu aviokompānijas biļešu pircēji, atzīst satiksmes ministrs Atis Švinka (“Progresīvie”).

Mēdz teikt: jebkurš garš ceļš sākas ar pirmo soli. Garo un grūto birokrātijas mazināšanas ceļu varētu sākt ar mazu pirmo solīti – Tiesībsarga biroja maksimālu minimizēšanu. Ja tikai būtu politiskā griba un patiesa vēlme birokrātiju mazināt. Ne tikai vārdos, bet arī darbos.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) padomes priekšsēdētāja Alda Ozola skaidro situāciju ar "Rīgas siltuma" tarifiem nākamajai apkures sezonai.

Šā gada pirmo sešu mēnešu dzimstības radītāju salīdzinājums apkauno Latviju Baltijas valstu salīdzinājumā un lieku reizi prasa no valdības izrādīt labo gribu – prasa naudu bērnu piedzimšanas un uzturēšanas pabalstu palielināšanai no nākamā gada valsts budžeta.

Tiesībsarga birojs laika gaitā ir izaudzis un izpleties, uzņemoties daudzas funkcijas – cilvēktiesību aizstāvēšanu, diskriminācijas novēršanu, labas pārvaldības sekmēšanu. Tiesībsarga birojam ir prāvs štats, virkne struktūrvienību, kurās tiek maksātas prāvas algas, un arī paša tiesībsarga darbs ir labi apmaksāts – pagājušajā gadā tagad jau bijušais tiesībsargs Juris Jansons atalgojumā saņēma 91 419 eiro. Saskaņā ar šā gada budžeta plānu Tiesībsarga birojs tērēs 3,39 miljonus eiro, bet nākamajā gadā paredzēts vēl vairāk – 3,6 miljoni eiro.

Igaunijas pilsētā Tartu trešdien notika Latvijas un Igaunijas valdību otrā kopīgā sēde, lai padziļināti apspriestu divpusējo sadarbību un reģiona nākotni. Igaunijas un Latvijas valdību kopīgajā sesijā galvenā uzmanība tika pievērsta piecām sadarbības jomām, raksta Igaunijas valdības portāls “valitsus.ee”.

Vakardienas rakstā “Trampa fenomens. Vai Latvijā iespējams savs Tramps?” ieskicēju Trampa metodi valsts pārvaldē. Proti, nopietnu ekspertīžu ignorēšanu; politisko tradīciju un dažādu interešu saskaņošanas principu noraidīšanu; vienpersonisku lēmumu pieņemšanu, balstoties nevis uz datiem, faktiem un zināšanām, bet gan izjūtām: tā, kā man liekas pareizi.

Pirms neilga laika kļuva zināms, ka VAS "Latvijas pasts" plāno celt tarifu, kas ietver vēlmi privāto drukāto mediju izdevējiem paaugstināt arī preses piegādes tarifus, lai varētu turpināt nodrošināt abonētās preses piegādi. Tajā pašā laikā “Latvijas pasts” ir centies rast iespēju noturēt maksimāli zemu cenas pieaugumu iedzīvotāju pieprasītākajam pakalpojumam – vienkāršas iekšzemes vēstules līdz 20 g nosūtīšanai. Pakalpojuma cena 2026. gadā plānota 2,35 eiro.

Ilgstošās lietavas nonāvē ražu. Zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS) jau gatavojas sūtīt trešo papildinājumu kompensāciju pieprasījumam Latvijas zemniekiem no Eiropas Komisijas. Ministrs lēš, ka paša saimniecībā puse ražas aizies bojā.

Vairākām valsts kalpotāju grupām apsolīto izdienas pensiju izmaksas noteikumi mainīsies tikai tad, kad Valsts kasē patiešām nebūs naudas ne izdienas, ne vecuma pensiju izmaksai.

“Kas tie par brīnumiem?! Latviešu valodā burtu pietrūkst? Nereti uz automašīnu numurzīmēm redzam ne tikai latviešu alfabēta burtus, bet arī citām valodām piederīgus apzīmējumus, piemēram, WE123, YB123, X123 un tamlīdzīgi,” mums zvana sašutis lasītājs. Skaidrojam, kas īsti notiek ar auto numurzīmēm. Jautājām Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) valdes priekšsēdētājam Aivaram Aksenokam, Saeimas deputātam Jānim Dombravam (NA) un Valsts valodas centram.