Plašsaziņas līdzekļos izskanējusi vēsts par kādu noslēpumainu 2023. gada 19. decembra Latvijas Ministru kabineta sēdes informatīvo ziņojumu "Par Latvijas kokrūpniecības nozares konkurētspēju negatīvi ietekmējošo faktoru mazināšanu", pēc kā pieņemti attiecīgie lēmumi saistībā ar valsts akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” (LVM) tirgojamo zāģbaļķu pārdošanas cenām. Valdības lēmums esot izrāvis robu valsts budžetā, palīdzējis tikt uz zaļa zara dažiem uzņēmējiem, šausmās no tolaik pieņemtā valdības lēmuma nule kā atkāpies LVM valdes priekšsēdētājs Pēters Putniņš – šāds priekšstats veidojas, caurlūkojot publiskajā telpā izskanējušo.
Kādēļ tieši tagad radusies milzu interese par divus gadus seniem valdības lēmumiem? Kādēļ šī valdības darba sadaļa netika ķidāta daudz agrāk uzreiz pēc to pieņemšanas? Kā šī ķidāšana varētu glābt valsts budžetu un arī papildināt LVM ienākumus?
Bet varbūt šā vecā lēmuma reanimēšanai ir pavisam citi politiski mērķi - proti, priekšvēlēšanu gaisotnē mest ēnu uz premjeri Eviku Siliņu, zemkopības ministru Armandu Krauzi, tā laika valdības sastāvu kopumā? Varbūt tādējādi sodīti tagad tiek tie, kuri nepieļāva daudzu Latvijas kokrūpniecības uzņēmumu novešanu līdz iznīcībai?
Lai gūtu skaidrību, kādēļ 2023. gada decembrī īsi pirms Ziemassvētkiem valdība skatīja jautājumu par kokrūpniecības nozares konkurētspēju un negatīvi ietekmējošo faktoru mazināšanu, un šī jautājuma ietekmi uz LVM peļņu, kā arī par situāciju koksnes ieguves un apstrādes industrijā detalizēti iztaujājām Latvijas kokmateriālu ražotāju un tirgotāju asociācijas valdes locekli, Latvijas kokrūpniecības federācijas viceprezidentu Kristapu Klausu (attēlā), kurš arī piedalījās iepriekš minētā jautājuma apspriešanā Ministru kabinetā.
Skaidrojot plašsaziņas telpā pieminēto valdības lēmumu, K. Klauss aicināja atminēties situāciju kokmateriālu tirgū 2021. gadā. Tolaik LVM ar uzņēmējiem, kuriem nepieciešami zāģbaļķi pārstrādei un eksportam, slēdza ar valsts akciju sabiedrību trīs gadu līgumus. Tajos tika ievērots princips: īsi pirms līguma termiņa sākuma notiek izsole, kurā uzņēmumi izsola cenu, par kādu tie gatavi iepirkt zāģbaļķus. Līguma termiņa laikā šī cena tika indeksēta atbilstoši sešu valstu vienotajam cenu grozam.
Viena no izsolēm notika 2021. gadā. To ir svarīgi pieminēt, jo tā notika īsu brīdi, pirms pasaulē viss pēkšņi izmainījās. Sākās Krievijas iebrukums Ukrainā, saruka tirgi, strauji mainījās Eiropas Centrālās bankas un citu pasaules banku politika. Izsoles brīdī nevienam pat prātā nevarēja ienākt, ka caur “pretinflācijas plānu” mākslīgi tiks dzīta lejā būvniecības aktivitāte. Neko nenojaušot par briestošo ļaunumu, uzņēmumi solīja sākuma cenu. Solīšana izvērtās ilga. Lai paātrinātu procesu, LVM izsoles laikā pat izmainīja solīšanas kārtību. Līdz šai izsolei solījuma solis bija 15 centi.
Soli drīkstēja pārdomāt 40 minūtes. 15 centi varbūt izklausās maz un 40 minūtes daudz, bet, ja runa ir par 100 000 vai 130 000 m3 solīšanu, tad šiem 15 centiem ir, maigi izsakoties, milzu vērtība. Runa ir par gada piegāžu apjomu, nevis trīs gadiem kopā. Lai paātrinātu šo procesu, LVM lēma, ka šai izsolē domāšanas laiks ir 20 minūtes un solis ir pieci eiro. Solīšana izvērtās diezgan haotiska. Taču, lai vai kā, bet konkurss noslēdzās un uzvarētāji kļuva zināmi. Cenas bija nosolītas ļoti augstas. Visticamāk, maksājot šīs cenas LVM, uzņēmumi arī spētu tos trīs gadus izdzīvot, ja nebūtu iestājušās 2022. gada šausmas pasaulē un Eiropas un pārējo banku aktivitātes.
Kā skaidroja K. Klauss, rezultāts sanāca tāds, ka augsto cenu izsolījušie uzņēmumi bija nonākuši neapskaužamā stāvoklī. Tie bija spiesti iepirkt par tā brīža situācijai jau nesamērīgi augsto cenu zāģbaļķus no LVM. Līguma laušana izmaksātu dārgāk un nozīmētu ardievas dalībai turpmākajās izsolēs. Tobrīd uzņēmējiem būtu bijis krietni lētāk iepirkt zāģbaļķus
Zviedrijā un no turienes vest šeit pārstrādei: “Nelaime jau ir tāda, ka visas šīs indeksācijas ļoti labi strādā. Arī tagadējā trīsgadniekā ir indeksācija ar ļoti līdzīgu principu, kas labi strādā. Bet indeksācija labi strādā, ja tirgi ir stabili un saprotami, nevis ekstrēmi, kā tas bija tobrīd. Indeksācija, kas bija radīta miera laikam, nestrādāja milzīgo pārmaiņu laikā. Kara un banku pēkšņās politikas maiņas dēļ indeksācija kļuva neatbilstoša situācijai, un mūsu LVM piegādes cena atšķīrās no Zviedrijas tirgotāju cenām par 30-40 %. Proti, Zviedrijā zāģbaļķi maksāja lētāk. Visi skaidri zināja, ka šīs cenas neatbilst tirgus apstākļiem. Bija zināms, kādas cenas ir privātajā sektorā un kādas importā - tās bija krietni zemākas nekā LVM.
Pat LVM īstermiņa izsolēs bija krietni zemākas cenas nekā ilgāka termiņa izsolēs. Nevienam neradās šaubas par to, ka ilgtermiņa līgumā cenas nav adekvātas. Tās pilnīgi neatbilda tirgus apstākļiem. Aicinājums no mūsu puses bija atgriezties pie tirgus cenām. Maksājam tik, cik tam baļķim ir jāmaksā. Šīs sarunas notika 2023. gadā. Beigu beigās Zemkopības ministrija šo problēmu sāka analizēt un to izskatīja līdz galam.”
Pēc K. Klausa teiktā, koksnes pārstrādes un eksporta uzņēmumiem sākās problēmas. Ja Zemkopības ministrija nebūtu pievērsusies jautājuma risināšanai, daudzi nozares uzņēmumi tiktu padarīti konkurētnespējīgi pasaules tirgos, kas nozīmētu darba vietu zaudēšanu daudziem tūkstošiem cilvēku: “Šie uzņēmumi nav "daži", bet gan skujkoku zāģbaļķu pārstrādes kodols - kopā tie veido aptuveni 70 līdz 80 % no Latvijā pārstrādātajiem skujkoku zāģbaļķiem.
Pamatproblēma ir LVM ilgāka termiņa pārdošanas programmas skujkoku zāģbaļķu cenas. Haosa dēļ pašā pārdošanas programmā, kur nomainījās spēles noteikumi izsoles laikā; iepriekš neparedzamas centrālo banku pretinflācijas programmas, kas sabremzēja noieta tirgus un nodzina lejā cenas; kā arī indeksācijas metodes, kas nespēja absorbēt tirgus straujās svārstības - kopš 2022. gada otrās puses uzdzina augšā līgumcenas.
Tās kļuva neadekvāti augstas, salīdzinot ar reālajām tirgus cenām. 2023. gadā mēs piedāvājām arī risinājumu, ka uzņēmumi bez līgumsodiem un liegumiem startēt jaunos konkursos varētu izbeigt līgumattiecības un apjomus no jauna izsolīt konkursā, bet šo risinājumu arī LVM vadība noraidīja, sakot, ka tas nav viņu kompetencē.
Rezultātā vērsāmies pie īpašnieka, tas izvērtēja situāciju un uzdeva cenošanas mehānismu uz gadu mainīt tā, lai tas atbilstu tirgus cenām. Kopš 2025. gada ir jauni konkursi/līgumi ar uzlabotu cenošanas mehānismu, kā rezultātā viss strādā. Principā tas, ko šobrīd pārmet, ir, ka valsts neizmantoja savu spēku un neizlauza rokas līgumpartneriem, turpinot izmantot neadekvāti augstas cenas.
Uzņēmumi jau kā parasti smago finansiālo situāciju velk līdz pēdējam. Ļoti viegli ir atlaist darbiniekus, bet grūti pēc tam viņus savākt atpakaļ. Kāpēc tieši Zemkopības ministrija gāja pie valdības - tur man zināmā mērā jāpiekrīt LVM vadībai, ka šis lēmums nav viņu kompetencē. Šis lēmums jāpieņem LVM īpašniekam valstij - to paredz likums. Lēmumu var pieņemt īpašnieks - šajā gadījumā tas ir Ministru kabinets.
Rezultātā tika izmainīta indeksācija, nosakot, ka uzņēmumi maksās tirgus cenu, kas rodas no tā, par cik LVM pārdod zāģbaļķus citās īstermiņa programmās. Īstermiņa programmas tobrīd ļoti labi raksturoja tirgus cenu. Tāpēc nevienu brīdi nevar pārmest to, ka uzņēmumiem tika dota iespēja kaut ko nopirkt pa lēto vai zem tirgus cenas. Tas absolūti neatbilst patiesībai. Viņi 2022. un 2023. gadā visu laiku maksāja krietni virs tirgus cenas.
Šobrīd publiski pārmet to, ka valdība neuzskatīja par vajadzību pilnībā izģērbt savus līgumpartnerus. Protams, ka ar šiem līgumiem par augstajām cenām uzņēmumiem rokas bija izlauztas. Līgumsodi par līgumu laušanu ir milzīgi. Piemēram, ja tu lauz līgumu, tiek ierobežotas tiesības piedalīties nākamajās izsolēs, kas, protams, ir izšķirošs jautājums zāģētavām. Faktiski tiek pārmests, ka valsts neturpināja ļaut savam uzņēmumam gūt virspeļņu.”
Vaicāts, vai nesanāk tā, ka šobrīd valdībai tiek pārmests, ka tā pretojās daudzu Latvijas uzņēmumu izpostīšanai, K. Klauss teica: “Jā, tāds ir pārmetums. Taisnība, ka valsts LVM personā varēja izmantot līguma un tirgus spēku un arī 2024. gadā prasīt neadekvāti augstas cenas.
Bet tad mēs kā Latvija būtu zaudētāji ilgākā termiņā - 2023. gadā, kad Zviedrijā par līdzvērtīgiem baļķiem tika maksāts aptuveni 70 eiro, bet LVM no saviem ilgāka termiņa klientiem prasīja pat līdz 130 eiro, redzējām, ka investīcijas tiek piebremzētas, ražošanas apjomi kritās un apdraudētas darba vietas. Valdība neuzdeva sniegt atlaides ražotājiem, kā arī politiski nenoteica cenu līmeni - tika uzdots tirgot par tā brīža Latvijas tirgus cenām, kas tāpat bija augstākas par Zviedrijas.
Svarīgi ir saprast, ka nevis tika sniegts valsts atbalsts, bet tieši otrādi - tika nodrošināta godīga konkurence gan starp Latvijas ražotājiem vietējā tirgū, gan Latvijas un ārvalstu konkurentiem eksporta tirgos. Ļoti iespējams, šo lēmumu vajadzēja jau pieņemt LVM vadības līmenī, bet tie uzstāja, ka tas ir jālemj īpašniekiem.
Tādēļ arī valdībā par to tika lemts. Rezultātā LVM finanšu rezultāti tāpat bija būtiski labāki, nekā paši bija prognozējuši pat pirms šī lēmuma. Visi ieplānotie dividenžu apjomi valstij tika pārpildīti. Un nozare turpina attīstīties, būt konkurētspējīga eksporta tirgos un pārstrādāt zāģbaļķus Latvijā, maksājot par tiem reģionā atbilstošas cenas.
Ja raugāmies uz cipariem, 2023. gadā izveidojās situācija, ka visa šī ķēde kopā nopelnīja ap 380 miljoniem eiro. No šīs summas 221 miljons bija LVM peļņa. Te ir acīmredzami, cik neadekvāti finanšu rezultāti veidojas nozarē. Caurlūkojot to uzņēmumu 2023. gada bilances, kuriem tika mainīts šis indeksācijas vai cenošanas mehānisms, atskaitot ienākumus, kas nav gūti no pamatdarbības, šie uzņēmumi gadā cieta aptuveni 38 miljonu eiro zaudējumus.
VID dati par 2023. gada rezultātiem
| peļņa/zaudējumi miljonos eiro | |
| LVM | 221 |
| pārējie meža īpašnieki | 32 |
| mežizstrādes pakalpojumi | 35 |
| zāģētavas | 3 |
| t.sk lēmumu ietekmējošās zāģētavu pamatdarbības rādītāji | -38 |
| finiera/saplākšņa rūpniecība | 70 |
| pārējā kokrūpniecība | 6 |
Salīdzinājumam, VID dati par 2024 gadu liecina, ka nozare kā ķēde ir nopelnījusi 366 milj., bet šoreiz peļņa ir sadalījusies vienmērīgāk peļņa/zaudējumi 2024. gadā miljonos eiro: LVM 150; pārējie meža īpašnieki - komersanti 9; mežizstrādes pakalpojumi 39; zāģētavas 51; finiera/saplākšņa rūpniecība 67; pārējā kokrūpniecība 50.
| peļņa/zaudējumi miljonos eiro | |
| LVM | 150 |
| pārējie meža īpašnieki - komersanti | 9 |
| mežizstrādes pakalpojumi | 39 |
| zāģētavas | 51 |
| finiera/saplākšņa rūpniecība | 67 |
| pārējā kokrūpniecība | 50 |
Tagad tiek pārmests, ka 2024. gadā neturpinājās situācija, kur LVM varētu pelnīt miljonus, bet klienti, Latvijas uzņēmumi, ciestu desmitiem miljonu lielus zaudējumus.”
Runājot par to vai valdības reakcijas dēļ cieta LVM, K. Klauss norādīja: “Publiski redzams kādas bija gaidas, cik LVM bija jānopelna 2024. gadā kas ir pat ierakstīts budžeta plānā. Visas šīs gaidas LVM izpildīja ar uzviju. Nebija tā, ka 2024. gadā viņi būtu nostrādājuši ļoti slikti. 2024. gadā LVM peļņa ir ap 150 miljoniem eiro.
Ja paraugāmies uz iepriekšējiem periodiem, nerunājot par ekstrēmajiem, kas ir 2022. un 2023. gads - gados pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā, LVM peļņa labos gados tikai nedaudz pārsniedza 100 miljonus. 2021. gadā bija 112 miljoni, 2019. gadā - 105 miljoni un tamlīdzīgi.
Faktiski 2024. gadā LVM tāpat nostrādāja ļoti labi. Viņi par saviem produktiem saņēma labas tirgus cenas. Es neuzskatu, ka valstij bija pienākums iznīcināt savu tautsaimniecību. Es domāju, ka valdības lēmums bija pareizs un izsvērts. Tajā netika nekādā veidā iedotas atlaides vai ļoti zemas cenas. Valdība pat nenoteica cenas. Valdība noteica cenošanas mehānismu, bet cenas pēc tam noteica tirgus.
Politiķi neiejaucās kompetencēs, kuras viņiem nav. Faktiski mēs 2024. gadā atguvām konkurētspēju. Šie nesaprotamie un sarežģītie gadi, kuros redzams, ka var atrisināt jautājumus, bet tie kaut kādu iemeslu dēļ netiek risināti, iedragā investoru uzticību.
Neteikšu, ka tā ir tieša korelācija, jo man nav pamata tā apgalvot, bet es redzu, ka Latvijas kapitāla uzņēmumi zaudē ticību. Pārdošanā ir izlikti vairāk uzņēmumi nekā iepriekš. Ir arī pārtraukti investīciju plāni, kas būtu devuši lielākus ienākumus Latvijas tautsaimniecībai, gan arī LVM pastarpināti nākotnē. Uz šiem jautājumiem nav jāskatās īstermiņā. Bija vairāk kā viens ārkārtīgi slikts gads, kad faktiski uzņēmumi dotēja visas piegādes no LVM - es runāju par konkrēto pārdošanas programmu. Bet pareizais lēmums tika pieņemts un es nesaprotu kāpēc šis jautājums atkal ir nonācis dienaskārtībā”.
Vaicāts vai iemels tam, ka sens valdības lēmums tiek celts gaismā un publiski kratīts, nav zviedru lobijs Latvijā, K. Klauss atbildēja: “Nē, es nedomāju, ka tas ir tā. Tādas stratēģijas nesaliekas kopā”.
Runājot par to, vai patiesi Pēters Putniņš atkāpās no LVM valdes priekšsēdētāja amata dēļ šī senā valdības lēmuma, K.Klauss norādīja: “Pirmkārt, ne viņš pieņēma šo lēmumu. Otrkārt, lēmums bija pareizs. Nezinu kāpēc viņš atkāpās. Nav dzirdēti arī par skandāliem no uzņēmumā. Katrā ziņā nav pamata domāt, ka viņš būtu bijis slikts vadītājs vai LVM būtu iekūlies kādās lielās nepatikšanās”.
Taisnība, ka valsts LVM personā varēja izmantot līguma un tirgus spēku un arī 2024.gadā prasīt neadekvāti augstas cenas. Bet tad mēs kā Latvija būtu zaudētāji ilgākā termiņā - 2023.gadā, kad Zviedrijā par līdzvērtīgiem baļķiem tika maksāts aptuveni 70 Eiro, bet LVM no saviem ilgāka termiņa klientiem prasīja pat līdz 130 Eiro, redzējām, ka investīcijas tiek piebremzētas, ražošanas apjomi kritās un apdraudētas darba vietas.
Valdība neuzdeva sniegt atlaides ražotājiem, kā arī politiski nenoteica cenu līmeni - tika uzdots tirgot par tā brīža Latvijas tirgus cenām, kas tāpat bija augstākas par Zviedrijas. Svarīgi ir saprast, ka nevis tika sniegts valsts atbalsts, bet tieši otrādi - tika nodrošināta godīga konkurence gan starp Latvijas ražotājiem vietējā tirgū, gan Latvijas un ārvalstu konkurentiem eksporta tirgos. Ļoti iespējams šo lēmumu vajadzēja jau izdarīt LVM vadības līmenī, bet tie uzstāja, ka tas ir jālemj īpašniekiem.
Tādēļ arī valdībā par to tika lemts. Rezultātā LVM finanšu rezultāti tāpat bija būtiski labāki, nekā paši bija prognozējuši pat pirms šī lēmuma. Visi ieplānotie dividenžu apjomi valstij tika pārpildīti. Un nozare turpina attīstīties, būt konkurētspējīgiem eksporta tirgos un pārstrādāt zāģbaļķus Latvijā, maksājot par tiem reģionā atbilstošas cenas.
