Pamiers Gazā ir nestabils, tomēr tas ir pamiers. Tramps atkal īgņojas uz Putinu un nosaka sankcijas diviem Krievijas degvielas gigantiem. Čehija pagriež muguru ES zaļajam kursam – šīs un citas šīs pasaules aktualitātes “nra.lv” ārzemju preses apskatā.
ASV viceprezidents Džeimss Deivids Venss trešdien paziņoja, ka Izraēlas un “Hamās” pamiers turpinās, taču viņš atzina izaicinājumus, kas saistīti ar mēģinājumiem pilnībā izbeigt karu.
"Mums priekšā ir ļoti grūts uzdevums - atbruņot “Hamās”, atjaunot Gazu," Venss sacīja pēc tikšanās ar Izraēlas premjerministru Benjaminu Netanjahu Jeruzalemē, ziņo ASV radio tīkla NPR interneta portāls. Venss ir daļa no augsta līmeņa ASV komandas, kas šonedēļ atrodas Izraēlā, lai uzturētu pamieru uz pareizā ceļa un mēģinātu to pagarināt līdz sarežģītākam otrajam posmam. Netanjahu Izraēlā ir plaši pazīstams kā "Bibi". Izraēlas mediji šo amerikāņu kontingentu dēvē par "Bibisitters".
Līdzīgs vārds “babysitters” angliski ir “aukles”. Tā tiek ironizēts, ka amerikāņi ieradušies, lai auklētos ar Izraēlas premjerministru. Papildus Vensam komandā ir Tuvo Austrumu sūtnis Stīvs Vitkofs, prezidenta Trampa znots Džareds Kušners un ASV Centrālās pavēlniecības vadītājs admirālis Breds Kūpers. Šonedēļ gaidāms arī valsts sekretārs Marko Rubio. Savukārt Netanjahu tikšanos ar Vensu raksturoja kā "iespēju kopīgi pieņemt lēmumus ļoti ciešā un uzticamā partnerībā".
Kamēr amerikāņi risina plašas sarunas ar izraēliešiem, nav paredzēts, ka ASV amatpersonas tiksies ar “Hamās”. ASV klasificē “Hamās” kā teroristu grupu, ar kuru kontakti ir aizliegti Tomēr ir bijuši arī izņēmumi - Vitkofs un Kušners sacīja, ka tikās ar “Hamās” līderiem Ēģiptē, lai precizētu 10. oktobrī nodibinātā pamiera galīgās detaļas.
Gazas pamiers lielā mērā ir noturējies, izņemot pagājušajā svētdienā notikušo kauju uzliesmojumu, kurā gāja bojā divi Izraēlas karavīri un vairāk nekā 40 palestīniešu. Gan Izraēla, gan “Hamās” apsūdz viena otru pamiera pārkāpšanā Tomēr tā sauktā pamiera 2. fāze risina vēl sarežģītākas problēmas.
Gazai nav valdības, un nav skaidrs, kad tā tādu iegūs. “Hamās” vadība karā tika iznīcināta, un pamiera līgumā teikts, ka šī grupa nepiedalīsies nākotnes valdībā. Jautāts par valdības trūkumu Gazā, Venss sacīja, ka vispirms jāapmierina citas vajadzības, tostarp pārtika, zāles un drošība.
Venss šos komentārus izteica otrdien Izraēlas dienvidos, tikai 16 kilometru attālumā no Gazas robežas. Viņš apmeklēja civilmilitāro koordinācijas centru, ko pēdējo dienu laikā uzcēla 200 ASV karavīru. Šajā centrā piedalīsies ASV un citu valstu amatpersonas, kā arī palīdzības grupas un citi Gazā strādājošie. Mērķis ir nodrošināt, lai visi darbotos pēc viena un tā paša plāna.
Pamiera plāns arī paredz, ka “Hamās” "deaktivizēs" savus ieročus, lai gan grupa nav publiski paziņojusi, ka to darīs. Venss uzsvēra, ka tam vajadzētu notikt, taču atteicās precīzi pateikt, kā tas darbosies. Turklāt Izraēlas karaspēkam, kas joprojām kontrolē pusi Gazas, ir jāatkāpjas, teritorijai stabilizējoties.
Ārvalstu karaspēkam Gazā jāaizstāj Izraēlas karaspēks kā starptautiskam stabilizācijas spēkam. Tomēr nav informācijas par to, kuras valstis piegādās karaspēku, kad tas varētu ierasties vai kāds tieši būtu tā mandāts. Izraēla jau skaidri norāda, ka tai būs pēdējais vārds par to, kuri karavīri drīkst piedalīties spēkos. Netanjahu ir kategoriski paziņojis, ka starptautiskajos spēkos nevar piedalīties Turcijas karaspēks.
Tikmēr ANO Starptautiskā tiesa ir nākusi klajā ar juridiski nesaistošu konsultatīvu atzinumu, kurā aicina Izraēlu nodrošināt palīdzības piegādi Gazas joslai. Tiesa arī norādīja, ka Izraēla nav pamatojusi tās apsūdzības par ANO Palestīniešu bēgļu lietu aģentūras neitralitātes trūkumu vai tās darbinieku saistību ar "Hamās" vai citiem bruņotiem grupējumiem. Aģentūra ir noliegusi Izraēlas apsūdzības.
Uz tiesas atzinumu reaģējusi Izraēlas Ārlietu ministrija, to raksturojot par kārtējo politisko mēģinājumu uzspiest politiska rakstura pasākumus.
Norvēģijas ārlietu ministrs Barts Eide paziņojis, ka šī ziemeļvalsts iesniegs ANO Ģenerālajā asamblejā rezolūcijas projektu, kurā pieprasīs Izraēlu atcelt ierobežojumus palīdzības ievešanai Gazas joslā. ASV prezidents Tramps jau sen ir paziņojis, ka neļaus ASV iesaistīties "mūžīgos karos".
Tomēr viņš sevi uzskata arī par izcilu sarunu vedēju, kurš spēj izbeigt karus. Viņam tiek piedēvēta Gazas pamiera panākšana pēc diviem intensīvas cīņas gadiem. Trampa administrācija arī uzsver, ka 200 ASV karavīru Izraēlā strādās koordinācijas centrā Izraēlā un nedosies uz Gazu.
ES valsts Kipra atrodas Vidusjūrā tikai 380 kilometru attālumā no Gazas joslas. “Kipra cenšas sniegt "operatīvu atbalstu" Trampa plānam par Gazas nākotni un necenšas kļūt par politisku starpnieku,” trešdienas vakarā Eiropas Savienības valdību vadītāju vakariņās paziņoja prezidents Niks Kristodulidess, ziņo “Cyprus Mail”.
Kipras prezidenta preses biroja direktors Viktors Papadopuls sacīja, ka Kristodulidess ir pastāstījis ES valdību vadītājiem un Ēģiptes prezidentam Abdelfataham el Sisi, kurš arī bija klāt, par savu "sešu punktu plānu" Kipras iesaistīšanai Gazas nākotnē. Viņš teica, ka valdība "ir ierosinājusi lietišķu ieguldījumu modeli, kas jau ir kodificēts sešos operacionālos pīlāros, balstoties uz veiksmīgu “Amalthea” plāna, Kipras humānās palīdzības koridora uz Gazu, īstenošanu”.
Tā sauktā “Amalthea” plāna ietvaros Izraēlas ostā Ašdodā oktobra sākumā tika nogādātas pirmās1200 tonnas humānās palīdzības. Tās ir nonākušas Gazas joslā un tiek izplatītas tiem, kam tā nepieciešama, pagājušajā piektdienā paziņoja Apvienoto Nāciju Organizācijas Projektu pakalpojumu biroja (UNOPS) izpilddirektors Horhe Moreira da Silva.
ASV ir paziņojušas par jaunām sankcijām, kas vērstas pret diviem lielākajiem Krievijas naftas uzņēmumiem, "Rosneft" un "Lukoil", cenšoties piespiest Maskavu vienoties par miera līgumu Ukrainā, vēsta BBC. Šis paziņojums tika sniegts dienu pēc tam, kad ASV prezidents Donalds Tramps paziņoja, ka plānotā tikšanās ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu Budapeštā tiks atlikta uz nenoteiktu laiku. "Katru reizi, kad runāju ar Vladimiru, man ir labas sarunas, un tad tās nekur neved," sacīja Tramps.
BBC analizē, ka, lai gan ekonomiskā ietekme uz Krieviju, visticamāk, būs minimāla, tas liecina par būtisku Trampa ārpolitikas maiņu, jo iepriekš viņš bija teicis, ka nenoteiks sankcijas, kamēr Eiropas valstis nepārtrauks pirkt Krievijas naftu. Tramps vairākkārt bija draudējis ar stingrākiem pasākumiem pret Maskavu, taču līdz šim ir no tiem izvairījies, cerot panākt miera līgumu. Ukrainas līderis Volodimirs Zelenskis jau mēnešiem ilgi aicina ieviest sankcijas. Viņš teica, ka tās ir "labs signāls" no ASV, piebilstot, ka pamiers ir iespējams, ja citas valstis uz Krieviju izdarītu lielāku spiedienu.
Trešdien Tramps kritizēja Putinu par to, ka viņš nav nopietni noskaņots par miera noslēgšanu, un pauda cerību, ka sankcijas piespiedīs panākt izrāvienu. "Es vienkārši jutu, ka ir pienācis laiks. Mēs ilgi gaidījām," viņš teica. Viņš nosauca sankciju paketi par "milzīgu", piebilstot, ka cer, ka tās varētu ātri atcelt, ja Krievija piekristu pārtraukt karu. ASV finanšu ministrs Skots Besents sacīja, ka sankcijas bija nepieciešamas “tāpēc, ka Putins atteicās izbeigt šo bezjēdzīgo karu”. Viņš teica, ka sankciju skartās naftas kompānijas "Rosneft" un "Lukoil" finansē Kremļa "kara mašīnu".
Spānijas laikraksti uzmanīgi seko līdzi katrai premjerministra Pedro Sančesa aktivitātei un atzīmē, ka Tramps desmit dienu laikā piecas reizes uzbrucis Spānijai par tās nepietiekamajiem militārajiem izdevumiem, raksta “El Mundo”. Tad nu premjerministrs pirmo reizi atbildējis ar vārdiem: “Tramps zina, ka, kopš es kļuvu par premjerministru, mēs esam izpildījuši solījumus." Spānija ir pievienojusies alianses programmai, kas paredz ieroču iegādi no ASV nosūtīšanai uz Ukrainu.
Tikmēr Spānijas premjerministram turpinās “politiskas galvassāpes” par apsūdzībām pret viņa tuviniekiem. Viņa partiju un tās iekšējo loku ir satricinājusi virkne korupcijas skandālu.
Sančesa sieva stāsies zvērināto tiesas priekšā par publisku līdzekļu piesavināšanos. Sančesa sieva Begonja Gomesa tiks tiesāta deviņu pilsoņu zvērināto priekšā apsūdzībās par valsts līdzekļu piesavināšanos, kas saistīta ar personīgā padomnieka nolīgšanu, pret kuru arī notiek izmeklēšana. Tiesnesis Huans Karloss Peinado sestdien lika Gomesai ierasties tiesā, lai pamatotu apsūdzības, bet viņa atteicās ierasties un savā vietā nosūtīja advokātu, vēsta “El País”.
Madrides Augstākā tiesa arī veic izmeklēšanu par četriem citiem iespējamiem Gomesas nodarījumiem - ietekmes ļaunprātīgu izmantošanu, uzņēmējdarbības korupciju, preču zīmju piesavināšanos un ielaušanos. Viņas advokāts Antonio Kamačo - bijušais sociālistu iekšlietu ministrs - ir pārsūdzējis Peinado spriedumu, norādot uz pierādījumu trūkumu un to, ko viņš nosauca par "pārmērīgu" Spānijas kriminālkodeksa interpretāciju. Sančess ir publiski aizstāvējis gan savu sievu, gan brāli Dāvidu, kuram draud atsevišķa tiesas prāva par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un ietekmes ļaunprātīgu izmantošanu.
Ap premjerministru ir apvienojušies arī sociālistu ministri, iekšlietu ministram Fernando Grande-Marlaskam nosaucot izmeklēšanu par "prospektīvu izmeklēšanu", kurai trūkst pierādījumu, un transporta ministrs Oskars Puente oktobra sākumā apsūdzēja tiesnesi politiskā neobjektivitātē. Kopš tā laika Peinado ir iesniedzis prasību par neslavas celšanu pret abiem ministriem, savukārt opozīcijas konservatīvā Tautas partija apsūdzēja sociālistus tiesneša "vajāšanā" un tiesu varas neatkarības graušanā.
Sančesa Sociālistiskā strādnieku partija (PSOE) ir ierauta vēl vienā skandalozā lietā - gaidāmajā Spānijas ģenerālprokurora tiesas prāvā. Ģenerālprokurors tiek apsūdzēts informācijas nopludināšanā par Tautas partijas līderes Izabelas Diasas Ajuso partneri.
Čehija neatbalsta ES klimata mērķi līdz 2040. gadam samazināt emisijas par 90 procentiem, ceturtdien pirms došanās uz Eiropadomes sanāksmi Briselē paziņoja premjerministrs Petrs Fiala, ziņo “Radio Prāga”. Viņš piebilda, ka Čehija centīsies atlikt ETS2 sistēmas ieviešanu un vēlas, lai Eiropas Komisija sniegtu detalizētus ietekmes pētījumus.
Arī Andrejs Babišs, kura partija “Neapmierināto pilsoņu akcija" jeb "ANO" oktobra sākumā parlamenta apakšpalātas vēlēšanās ieguva visvairāk balsu un kurš ticami būs valdības vadītājs, sacīja, ka, ja kļūs par premjerministru, tad noraidīs un bloķēs ES klimata plānu.
Slepenā Krievijas aizsardzības projektā ieguldītas Nīderlandes tehnoloģijas vairāk nekā astoņu miljonu dolāru vērtībā, vēsta “NL Times”. Trīs Nīderlandes uzņēmumu produkti tiek izmantoti jūras ieročos, ko Krievija slepeni būvē, lai aizsargātu savas kodolzemūdenes. Jūras tehnoloģiju uzņēmums “Royal IHC”, “Rederij Groen” un “Smit Terminals” (tagad “Boskalis”) kopā piegādāja produktus Kipras uzņēmumam, kas ir Krievijas aizsegs, vairāk nekā astoņu miljonu dolāru vērtībā.
Izdevums “Pointer” atklāj faktus par starptautisku izmeklēšanas projektu “Russian Secrets”, ko īstenoja Nīderlandes programmas NDR, “Le Monde” un “The Washington Post” žurnālisti, kā arī citi. Žurnālisti atklāja, ka Krievijas Aizsardzības ministrija vairāk nekā desmit gadus ir izmantojusi fiktīvu uzņēmumu tīklu, lai iegūtu tehnoloģijas no Rietumiem, iegādājoties preces no deviņām Eiropas valstīm, Amerikas Savienotajām Valstīm, Kanādas un Japānas.
Šī Krievijas iepirkumu tīkla centrālais elements ir Kiprā bāzētais uzņēmums “Mostrello Commercial Limited”. Uzņēmums pieder Maskavas uzņēmējam, kurš ir strādājis Krievijas militārajos un izlūkdienestos. “Pointer” izmeklēšana atklāja, ka “Mostrello” un tā meitasuzņēmumi pēdējo 12 gadu laikā ir iegādājušies sensitīvas zemūdens tehnoloģijas un pētniecības kuģus vairāk nekā 56 miljonu dolāru vērtībā.
Šīs preces galu galā nonāca Krievijas valsts uzņēmumā “Upravelenie Perspektivnyh Tecknologij” (UPT), kas Krievijā būvē zemūdens aizsardzības sistēmu savu kodolzemūdeņu aizsardzībai. Šī aizsardzības sistēma ir pazīstama kā projekts “Harmony”, un tā palielina Krievijas militārās spējas Arktikā, kur izvietotas tās kodolzemūdenes.
Somijas tabloīds “Iltalehti” ir viens no daudzajiem laikrakstiem, kas ceturtdienas rītā ziņoja, ka Somijas enerģētikas uzņēmums “Neste” ir apturējis degvielas piegādes Krievijas uzņēmuma “Lukoil” meitasuzņēmumam “Teboil”.
Šis solis seko Lielbritānijas valdības pagājušās nedēļas paziņojumam, ka jauns sankciju kopums būs tieši vērsts pret Krievijas naftas gigantiem “Lukoil” un “Rosneft” un būs "trieciens Putina kara finansēšanas būtībai". Daudzi cilvēki Somijā sāka boikotēt “Teboil” degvielas uzpildes stacijas tūlīt pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada februārī.
Papildus parastajiem autovadītājiem daudzi uzņēmumi un pat Somijas valsts pārtrauca sadarbību ar Krievijas īpašumā esošo uzņēmumu. Sankciju un “Neste” piegāžu apturēšanas ietekme vēl jāvēro, taču Ekonomikas lietu ministrijas pārstāvis Riku Hutunens uzskata, ka tas, visticamāk, neradīs degvielas trūkumu. "Jebkurā gadījumā, runājot par Somijas degvielas piegādes drošību, tam nevajadzētu radīt problēmas," saka Hutunens.
Tikmēr laikraksts "Ilta-Sanomat" (IS) ziņo par reakciju uz premjerministra biroja lēmumu piešķirt aptuveni 240 000 eiro dažādām organizācijām un struktūrām kā daļu no plašākas stratēģijas, kuras mērķis ir cīnīties pret rasismu. "Granti bija pieejami pilsoniskās sabiedrības organizācijām, kas pārstāv etniskās minoritātes, un to mērķis bija stiprināt organizāciju pamatdarbību un izstrādāt jaunus veidus, kā cīnīties pret rasismu," birojs rakstīja paziņojumā presei.
Starp grantu saņēmējiem ir organizācija "Monaliiku" - labklājības un sporta organizācija multikulturālām sievietēm, kas "organizē pasākumus, kas apvieno fiziskās aktivitātes, kopienas veidošanu un pretrasisma mijiedarbību", teikts paziņojumā presei, un Somijas Āfrikas pretrasisma biedrība, kas "atbalsta Āfrikas izcelsmes kopienas, kas saskaras ar rasismu".
Granti ir daļa no valdības centieniem parādīt, ka tā nopietni uztver rasisma apkarošanu, jo īpaši pēc virknes rasisma skandālu, kas satricināja valsti 2023. gada vasarā. Rasisma vētras galvenokārt bija saistītas ar Somu partijas deputātiem un ministriem, tostarp partijas līderi Rīku Purru. Tātad, kā ir uztverta līdzekļu piešķiršana NVO, kuru mērķis ir palīdzēt Somijai pārvarēt rasisma problēmu?
"Ir muļķīgi tērēt naudu bezjēdzīgām aktivitātēm, ko visu veidu organizācijas, apžilbinātas ar naudas izredzēm, ir nodēvējušas par "antirasisma" aktivitātēm," saka Jiri Tallgrens, Somu partijas jaunatnes spārna trešais priekšsēdētāja vietnieks, kā ziņo IS. "Labākais veids, kā cīnīties pret rasismu, ir pieprasīt imigrantiem integrēties Somijas sabiedrībā," viņš piebilda. Daudzas organizācijas ir plaši kritizējušas pašreizējo valdību, kuras koalīcijas sastāvā ir Somu partija, par integrācijas apgrūtināšanu, piemēram, samazinot finansējumu integrācijas pakalpojumiem.
IS arī norāda, ka pieteikumu iesniegšanas periodā 62 organizācijas pretrasisma projektu finansēšanai pieteicās kopumā 2,6 miljonu eiro apmērā, kas nozīmē, ka kopējā piešķirtā summa nesasniedza pat 10 procentus no pieprasītā.
