Nākamā gada jūnijs vairs nav tālu: līdz tam laikam, iespējams, nāksies ieviest Eiropas Savienības (ES) Migrācijas un patvēruma pakta prasības. Paktā noteiktais solidaritātes princips paredz, ka dalībvalstīm būs jāizvēlas – pieņemt noteiktu migrantu skaitu vai samaksāt par atteikšanos to darīt.
Migrācija visātrāk iznīcina mazās valstis. Un Latvija nav lielvalsts. Tā, piemēram, Īrija savulaik bija droša zeme, bet, “pateicoties” valdības mazspējai, pārvērtās par migrantu savāktuvi dažu gadu laikā. Tātad jautājums paliek: ko darīs Latvija?
Jautājumus par šo tēmu uzdevām Raimondam Bergmanim (AS), Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājam, kā arī Eiropas Parlamenta deputātam, EP viceprezidentam Robertam Zīlem un LR prokuratūrai.
Jau rakstījām, ka nelegālie migranti, iekļūstot Latvijā, tiek uzskatīti nevis par likumpārkāpējiem, bet gan par cietējiem. Viņus ievieto Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes centros “Mucenieki” un “Liepna”. Pirms pāris gadiem tiesībsargs nāca klajā ar ierosinājumu palielināt tur mītošajiem migrantiem dienasnaudu - no trīs līdz pieciem eiro. Tas prasītu aptuveni 316 000 eiro. Šis finansējums tomēr netika iekļauts valsts budžeta plānos.
Bet ir zināms arī tas, ka migrantu skaits šajos divos centros ir pieaudzis: pagājušajā gadā centros atradās 732 personas, šogad jau 895. Sagaidāms, ka šis skaits pieaugs.
Jau jūnijā Latvijai, iespējams, būs jāievēro Eiropas migrācijas un patvēruma pakta nosacījumi, par kuriem vienojās Eiropadome. Taču Latvijā grozījumi Imigrācijas likumā notiek vēl tikai darba grupās. Eiropas jaunās prasības paģērēs ieviest jauno skrīninga procedūru: robežsargiem nāksies noskaidrot migrantu identitāti, pēc tam tos vajadzēs ievadīt informācijas sistēmā, pārbaudes laikā nodrošinot migrantiem izmitināšanu, ēdināšanu un veselības pārbaudes. Migrantiem būs jānodrošina arī bezmaksas juridiskā palīdzība. Viņiem tā būs bezmaksas, par ko nāksies maksāt mums, nodokļu maksātājiem.
Vēl ir tāda sadaļa: tā dēvētais solidaritātes mehānisms. Par to notiek viskarstākās politiskās debates. Šis mehānisms nozīmē, ka visām dalībvalstīm jāpalīdz solidāri tām valstīm, kas piedzīvo lielāku migrācijas spiedienu - tām vai nu jāpieņem noteikts migrantu skaits, vai jāmaksā 20 tūkstoši eiro par katru neuzņemto migrantu. Bet ir vēl trešais variants: sniegt tehnisku atbalstu līdzīgā finansiālā apmērā.
Raimonds Bergmanis: “Tikko skatījām Iekšlietu ministrijas budžetu, un iekšlietu ministrs sniedza skaidrojumu par ES Migrācijas un patvēruma pakta prasībām. Pagaidām nekas konkrēts nav pieņemts. Ir alternatīvas, sniedzot citāda veida pienesumus migrācijas jautājumu risināšanai. Līdz ar to jāgaida konkrēti Eiropas Komisijas lēmumi. Kad šie lēmumi būs zināmi, tad rīkosimies.”
Bergmanis uzskata, ka ikvienā valstī migrācijas jautājums ir aktuālāks, salīdzinot ar to, kāds tas bija agrāk, jo migrācijas riski savulaik netika apjausti līdz galam. Arī Latvijā. Taču patlaban Saeimā ir arī citi skatāmie jautājumi, piemēram, budžets. “Iekšlietu ministrijai vaicājām, vai būs nepieciešamas izmaiņas likumā par migrāciju, ministrs atbildēja, ka ir iespējams arī trešais variants, kā iesaistīties migrācijas jautājuma risināšanā. Kas tajā ietilpst, mēs neuzprasījām,” teic Bergmanis.
Bergmanis uzskata, ka kritiski bija tas, ka Iekšlietu ministrija ilgstoši nav bijusi stiprināta, taču pagājušā gada lēmums palielināt finansējumu ir devis pozitīvu rezultātu. “Parasti Policijas koledžā uzņem ap 90 cilvēku, šogad ir uzņemti 200 cilvēki,” saka Bergmanis. Pieaug arī ugunsdzēsēju skaits.
Bergmanis uzskata, ka līdzekļi, kas tika piešķirti robežas stiprināšanai, devuši pozitīvus rezultātus.
Tas viss ir skaisti. Tomēr eksistē Krimināllikuma 284. pants, kurā teikts: “Par valsts ārējās robežas tīšu nelikumīgu šķērsošanu - soda ar īslaicīgu brīvības atņemšanu vai ar probācijas uzraudzību, vai ar sabiedrisko darbu, vai ar naudas sodu.” Uzdevu jautājumu Latvijas Republikas prokuratūrai: “Līdz nākamā gada jūnijam ir jāievieš Eiropas Savienības Migrācijas un patvēruma pakta prasības. Paktā noteiktais solidaritātes princips paredz, ka dalībvalstīm būs jāizvēlas - pieņemt noteiktu migrantu skaitu vai samaksāt par atteikšanos to darīt. Vai LR prokuratūra pēc šā pakta ieviešanas uzskatīs, ka nelegālie migranti ir likuma aizsargāti, un neuzskatīs tos par likumpārkāpējiem, kurus vajag apcietināt?”
Uz šo jautājumu tika sniegta atbilde: “Latvijas Republikas prokuratūra ir neatkarīga tiesu varas institūcija, kas patstāvīgi īsteno uzraudzību pār likumības ievērošanu atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kompetencei. Prokuratūras uzdevums ir reaģēt uz likuma pārkāpumu un nodrošināt ar to saistītās lietas izlemšanu likumā noteiktajā kārtībā. Prokuratūra nav apveltīta ar likumdošanas tiesībām, līdz ar to šobrīd nekādas izmaiņas regulējumā nav.” To parakstīja LR prokuratūras Komunikācijas un sabiedrisko attiecību nodaļas sabiedrisko attiecību speciāliste Laura Krastiņa.
Tomēr netapa skaidrs, vai, ievērojot likumu, prokuratūra reaģēs uz likumpārkāpumiem, kuri nepārprotami tādi ir, proti, kuri attiecas uz robežas nelikumīgu pārkāpšanu.
Savukārt Roberts Zīle uzsver, ka par augšminētajām ES Migrācijas un patvēruma pakta prasībām ES vēl nav nobalsots. Gan Eiropas Padome, gan valstu valdības joprojām diskutē par šīm prasībām. Un jāņem vērā, ka visvairāk no migrācijas ir cietusi Zviedrija, Somija, Baltijas valstis.
“Pat mūsu premjere Siliņa ir sākusi par to runāt,” piebilst Zīle. “Pienācis laiks stingrākai un atbildīgākai migrācijas politikai visā Eiropā,” saka Siliņa. Viņa tīmeklī uzsver, ka Latvijas un Eiropas Savienības valstu pilsoņi “mums pašiem ir jāaizsargā vispirms, to drošība nevar tikt apdraudēta nelikumīgas migrācijas dēļ”. Varbūt mūsu valdībā sāk atgriezties veselais saprāts?
