Svētdien Igaunijā noslēdzās pašvaldību vēlēšanas. Vislielāko balsu skaitu valstī ir ieguvušas vēlēšanu alianses, kam seko opozīcijas partijas “Centrs” un “Isamaa”.
Vēlēšanu alianses saņēma vislielāko balsu skaitu visā valstī - 141 126 vēlēšanu zīmes - 23,9 % no visām balsīm. Centra partija ieņēma otro vietu ar 124 840 balsīm jeb 21,1 % no visām balsīm. “Isamaa” ieņēma trešo vietu ar 109 749 balsīm jeb 18,6 % no visām balsīm. Tām sekoja Reformu partija un Sociāldemokrātu partija. Reformu partija saņēma 58 982 balsis (10,0 %), bet SDE - 58 484 balsis (9,9 %). Partija EKRE finišēja ar 48 478 balsīm (8,2 %). Partija “Parempooled” visā valstī saņēma 27 686 balsis (4,7 procenti). Partija “Eesti 200” kopumā ieguva 9819 balsis (1,7 procenti).
Pēdējās pašvaldību vēlēšanās pirms četriem gadiem Centra partija ar nelielu pārsvaru ieguva visvairāk balsu, apsteidzot vēlēšanu alianses un ieņemot otro vietu. Reformu partija ieņēma trešo vietu (17,3 %), tai sekoja EKRE (13,2 %). Sekoja “Isamaa” (8,4 %), tad “Eesti 200” (6,0 %) un SDE (5,0 %). Salīdzinot ar laiku pirms četriem gadiem, Centra partija un vēlēšanu alianses sasniedza līdzīgus rezultātus. “Isamaa” un SDE ir sasniegusi labākus rezultātus, savukārt “Parempoolsed” virknē pašvaldību ir ieguvusi pirmās vietas. Tomēr Reformu partijai, EKRE un “Eesti 200” šajās vēlēšanās ir sliktāki rezultāti.
Absolūtos skaitļos “Isamaa” ir visvairāk palielinājusi kopējo balsu skaitu, pieaugot no 48 874 vēlētājiem līdz 109 749. Vienlaikus Reformu partijas balsu skaits samazinājās no 101 387 vēlētājiem līdz 58 982, kas ir lielākais kopējā balsu skaita kritums.
Salīdzināt Latvijas un Igaunijas partijas var, taču ir arī daudz nesakritību, kādēļ tiešas paralēles nav īsti velkamas. Vistuvākās līdzības ir starp Latvijas Nacionālo apvienību un Igaunijas “Isamaa” (“Tēvzeme”), kas tāpat ir konservatīvs politiskais spēks. Partija tika dibināta 2006. gada 4. jūnijā, apvienojoties divām konservatīvām partijām - “Tēvzemes savienībai” un “Res Publika”. Pašvaldību vēlēšanās šī partija ir pat vairāk nekā divkāršojusi savu ietekmi.
Savukārt Igaunijas Reformu partija (“Eesti Reformierakond”) ir liberāla politiska partija. Tauta to sauc par “vāveru partiju”, jo tās logotipā ir vāvere. Tai ir lielākā pārstāvniecība Igaunijas parlamentā Rīgikogu. Partija dibināta 1994. gadā. Tā piedalījusies vairumā mūsdienu Igaunijas valdību, tāpēc tās politiskā ietekme un pieredze ir liela. Politiskajā retorikā un rīcībā Latvijā šai partijai vistuvāk atbilst tādi zīmoli kā “Latvijas attīstībai” un kustība “Par”. Var teikt arī, ka “Vienotība” un “Progresīvie”, bet vēsturē “Jaunais laiks” un “Latvijas ceļš”, jo Reformu partija ir viena no varas partijām kopš pagājušā gadsimta deviņdesmitajiem. Nupat notikušajās pašvaldību vēlēšanās Reformu partija ir cietusi diezgan sāpīgu ietekmes samazinājumu un zaudēs svarīgus amatus, taču tai joprojām ir lielākā frakcija parlamentā, un premjerministrs Kristens Mihals ir no Reformu partijas.
Premjerministrs un Reformu partijas priekšsēdētājs Mihals, vērtējot vēlēšanu rezultātus, vainoja "nenoteiktību" savā valdībā un lēmumu pieņemšanā, ziņo Igaunijas sabiedriskais medijs “ERR”. "Es domāju, ka šajās vēlēšanās noteikti ir pret valdību vērsts elements, būtu dīvaini teikt, ka tā nav. Es domāju, ka tam ir vairāki iemesli. Pirmkārt, dažādās neskaidrības lēmumu pieņemšanā, daudzi lēmumi ir atcelti, īpaši attiecībā uz nodokļiem. Politikā plašākā nozīmē ir bijis apjukums. Es uzskatu, ka šis elements noteikti ir," Mihals sacīja Igaunijas televīzijas kanāla “ETV” vēlēšanu pārraidē. Premjerministrs atzina, ka arī viņš jūtas atbildīgs par apjukumu. "Kā Reformu partijas priekšsēdētājs es noteikti esmu atbildīgs par partijas dažādajām darbībām, par to nav šaubu. Taču es joprojām teiktu, ka neviens negaida, ka mēs tagad nekavējoties radīsim jaunu bardaku, sāksim visu izjaukt. Es domāju, ka jaunākie lēmumi, ko esam pieņēmuši - nodokļu samazināšana, aizsardzības izdevumu palielināšana -, ir pareizi," viņš teica. Mihals sacīja, ka bijušās tieslietu ministres Marisas Lauri izvēle par Tallinas mēra kandidāti bija pareizs lēmums, un nosauca viņu par "ļoti spējīgu". Premjerministrs sacīja, ka viņam nepatīk kritika, kas tika vērsta pret Lauri debatēs pirms vēlēšanām, ka viņa nav bijusi pietiekami agresīva. "Gudriem un analītiskiem cilvēkiem nav nepieciešams dusmoties; viņi var mierīgi izteikties, vienkārši dodiet viņiem vārdu," sacīja Mihals. Komentējot Tallinas pilsētas domes un potenciālās koalīcijas nākotni, viņš neslēpa, ka nevēlas Centra partiju atpakaļ pie varas. "Manuprāt, vissvarīgākais jautājums ir, vai Tallinā mēs redzēsim Kremlim draudzīgu vēstījumu atdzimšanu, vēstījumus, kas apgalvo, ka izglītība igauņu valodā nav pieņemama, ka īpaši gaidīti ir krievu un baltkrievu vēlētāji utt. Vai arī mums izdosies izveidot pilsētas valdību, kurā ir sociāldemokrāti, “Isamaa”, Reformu partija un “Parempoolsed”. Nu, uzminiet, kurai pusei es jūtu līdzi," sacīja Mihals.
Raidījuma vadītājs Joseps Verks jautāja, vai Mihals spēs noturēt pašreizējo valdību veidojošo koalīciju līdz nākamajām parlamenta vēlēšanām. "Ja nē, tad esmu pārliecināts, ka mediji būs pirmie, kas to uzzinās, par to nav šaubu. Mēs darām visu iespējamo, lai tas notiktu. Un būsim godīgi: "Eesti 200" gadījumā cilvēki jau ilgu laiku ir kritizējuši viņu sliktos rezultātus, sakot, ka viņi sabruks. Viņi nebrūk, viņi dara savu darbu ar centību," atbildēja Mihals.
Mihals vēlreiz noraidīja sadarbību ar Centra partiju gan Tallinā, gan valsts līmenī. "Kā mēs varam iet pa to pašu ceļu ar viņiem, ja mums ir tik principiāli atšķirīgi viedokļi par drošību? Mēs sakām, ka mums vajadzētu palielināt atbalstu Ukrainai, ja varam. Viņi saka, ka mums tā vietā vajadzētu darīt kaut ko citu. Runājot par izglītību igauņu valodā, mums ir atšķirīgi viedokļi; arī par konstitūcijas grozīšanu. Visos svarīgākajos valsts drošības jautājumos mums ir domstarpības. Es neredzu kopīgu ceļu," sacīja Mihals.
Galvaspilsētā Tallinā vēlēšanās ir uzvarējusi Centra partija. Tallinas pilsētas sapulcē ir 79 deputātu vietas, un Centra partija ieguvusi 37 mandātus. Taču ar to ir mazdrusciņ par maz, jo tā nav ieguvusi vairākumam nepieciešamos 40 mandātus. Potenciālie Centra partijas koalīcijas partneri - Konservatīvā tautas partija (EKRE) - nav iekļuvuši Tallinas pašvaldībā. Līdz ar to Centra partijai ir ļoti apgrūtinātas iespējas atgriezties pie varas Tallinā, jo pārējās partijas, iespējams, sabloķēsies pret.
Otrajā vietā ierindojusies pašreizējā mēra Jevgeņija Osinovska pārstāvētā Sociāldemokrātiskā partija, kas ieguvusi 17 mandātus. Nav vēl zināms, vai Osinovskis paliks amatā, taču maz ticama tāda nākamā galvaspilsētas koalīcija, kurā sociāldemokrāti varētu tikt atstumti un palikt bez nozīmīgas ietekmes. Priekšā vēl sarežģīts partiju tirgus.
Sākoties koalīcijas sarunām pēc nelielas uzvaras vēlēšanās, partijas “Isamaa” Tartu mēra kandidāts Tenis Lukass pirmdien paziņoja, ka partija neizslēdz iespēju sadarboties ar jebkuru. Lukass “ETV” raidījumā "Terevision" pastāstīja, ka “Isamaa” sāks tikšanās ar potenciālajiem partneriem pēc viņu vēlēšanu rezultātu secības. Viņš teica, ka fundamentālas atšķirības starp partijām ir nelielas un, visticamāk, tās ir pārvaldāmas. "Visi vēlētāju mandāti ir jārespektē," sacīja Lukass. "Mēs tiksimies ar visu Tartu pilsētas domē ievēlēto vēlēšanu sarakstu pārstāvjiem un visu pārdomāsim." Reformu partija, kas zaudēja savu ilggadējo vadību Igaunijas otrajā lielākajā pilsētā, joprojām ir spēcīgs vietējais spēks, sacīja pašreizējais mērs Urmass Klāss (Reformu partija). Svētdienas pašvaldību vēlēšanās “Isamaa” ieguva 16 vietas 49 locekļu pilsētas domē, bet Reformu partija - 15.
Klāss sacīja, ka rezultāts partijā atstājis jauktas sajūtas. Reformu partija pārsniedza aptauju cerības, taču "tas, ka zaudējām četras vietas, īsti mūs neuzmundrina," viņš atzina. Viņš piebilda, ka vietējās vēlēšanas, visticamāk, ietekmēja valsts un Tallinas politika, taču atbildību nevajadzētu novelt uz citiem. Savu lomu spēlēja arī vietējie jautājumi, lai gan Klāss uzskata, ka protesta balsojumi valsts līmenī galu galā nāca par labu “Isamaa”. “Isamaa” un Reformu partiju būtu pārliecinošs vairākums ar 31 balsi. Koalīcija tehniski varētu izveidoties arī bez “Isamaa”, kas šajās vēlēšanās ieguva visvairāk balsu. Klāss sacīja, ka viņš ir atvērts sadarbībai un vēlas, lai Tartu būtu "funkcionējoša, uz nākotni vērsta pilsētas pārvalde".
Savukārt Lukass sacīja, ka neizslēgs nevienu no sarunām, apsveicot Klāsu ar spēcīgo personīgo rezultātu. Pēc Lukasa teiktā, starp partijām pastāv tikai dažas fundamentālas domstarpības, kas varētu liegt ikvienam sadarboties pilsētas pārvaldībā, taču pat tās, viņaprāt, droši vien ir pārvaramas.
Narvā vēlēšanās uzvarēja Mihaila Staļņuhina “Tautas saraksts”, kas saņēma 35,2% balsu un 12 vietas. Staļņuhins jau ir paziņojis par savu nodomu sākt koalīcijas sarunas ar trešajā vietā esošo vēlēšanu apvienību "Katri saraksts", kas saņēma 15,3% balsu un piecas vietas pilsētas domē, raksta “Postimees”.
Staļņuhins 2022. gadā tika izslēgts no Centra partijas, vēlāk izveidoja savu sarakstu un tagad ir apspēlējis savu bijušo partiju. Narvā 93% iedzīvotāju dzimtā valoda ir krievu un politiskās kaislības stipri atšķiras no pārējās Igaunijas. Cīņa par varu aizvien vairāk notiek nevis starp “lielajām”, “visas Igaunijas” partijām, bet starp iedzīvotājiem, kuriem pilsētā ir autoritāte un kas spēj saorganizēt sev pietiekamu atbalstītāju skaitu.
Staļņuhins, kurš 2021. gadā kandidēja no Centra partijas, no tās tika izslēgts 2022. gadā pēc tam, kad valdības locekļus nodēvēja par “fašistiem”, reaģējot uz padomju pieminekļu nojaukšanu Narvā. Viņš iepriekš bijis arī Narvas pilsētas sapulces priekšsēdētājs (2002-2011) un kļuva par mēru pēc Katri Raikas gāšanas 2023. gadā.
Staļņuhina vētrainajā dzīvē un darbībā var vilkt paralēles ar Latvijā pazīstamo Aleksandru Rosļikovu, taču viņš turpmāk nevarēs atļauties ālēties - izskatās, ka viņš kļūs par pilsētas mēru, un vara uzliek atbildību.
Septembrī Narvā pabija britu laikraksta “The Guardian” korespondents Daniels Bafijs, kurš pēc tam lielā rakstā “Lieliska iespēja populistiem” izklāstīja, kādas bažas un briesmas Igaunijai draud no šīs pilsētas, kas “atrodas tuvāk Sanktpēterburgai nekā Tallinai”. Igauņu amatpersonas intervijās viņam atzina risku pastāvēšanu, tomēr mierināja, sakot, ka situācija tiek pastāvīgi vērota un kontrolēta.
Iepriekš Igaunijā bija daudz tolerantāka politika pret citu valstu pilsoņiem un saviem nepilsoņiem nekā Latvijā. Bija ļauts pašvaldību vēlēšanās balsot ikvienam, kurš pašvaldības teritorijā dzīvo pastāvīgi, jo “viņi taču maksā nodokļus”.
Taču pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā viedoklis tautā stipri izmainījās. Šā gada martā Igaunijas parlaments pieņēma konstitūcijas grozījumus, kas atstāj balsstiesības pašvaldību vēlēšanās visu ES valstu pilsoņiem, bet liedz tās trešo valstu pilsoņiem, to vidū Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem. Igaunijas nepilsoņiem bija ļauts balsot vēl šajās pašvaldību vēlēšanās, taču turpmāk arī viņi balsot vairs nevarēs.
Šajās pašvaldību vēlēšanās varēja balsot no 16 gadu vecuma un varēja to darīt arī internetā.
