ASV prezidenta Donalda Trampa viedoklis Ukrainas jautājumā pēdējā mēneša laikā ir bijis vēl mainīgāks nekā Baltijas klimats, un viņa pretrunīgie izteikumi vēl mulsinošāki nekā latviešiem raksturīgais izteiciens “Nē nu jā, nē nu nē”. Taču Donalds Tramps nav vienīgais politiķis, kurš nonācis pasaules preses starmešu gaismā.
“Baltais nams otrdien paziņoja, ka tikšanās Budapeštā, par kuru Tramps paziņoja pagājušajā nedēļā pēc divu stundu telefonsarunas ar Putinu, vairs netiek plānota pēc tam, kad ASV valsts sekretārs Marko Rubio pirmdien tikās ar Krievijas ārlietu ministru Sergeju Lavrovu,” raksta “Politico”.
“Ārlietu ministram Rubio un ārlietu ministram Lavrovam bija produktīva saruna,” sacīja Baltā nama amatpersona, kurai tika dota atļauja apspriest plānus. “Tāpēc papildu klātienes tikšanās starp valsts sekretāru un ārlietu ministru nav nepieciešama, un prezidentam Trampam nav plānu tikties ar prezidentu Putinu tuvākajā nākotnē.
Trampa un Putina nākamā samita plānu straujā izjukšana tikai divus mēnešus pēc viņu tikšanās Aļaskā atkal izrietēja no Krievijas atteikšanās atkāpties no savām maksimālistiskajām nostājām par to, kas būtu nepieciešams, lai apturētu karu Ukrainā,” analizē “Politico”. “Lavrovs arī apšaubīja veidu, kā Putins lidos uz Budapeštu, ņemot vērā Polijas draudus izpildīt Starptautiskās krimināltiesas aktīvo apcietināšanas orderi, ja Putins ielidos tās gaisa telpā,” piebilst “Politico”.
“Vēlēties mieru ir daudz vieglāk nekā panākt mieru,” rezumē CNN, vēstot par Trampa grandiozajām ambīcijām Tuvajos Austrumos un Ukrainā, “kad jācīnās ar saviem iekšējiem ierobežojumiem un divu brutālu karu šausminošajām sekām”. “Tramps atteicās no plāniem par ātru otro samitu ar Putinu, otrdien paziņojot, ka nevēlas tērēt savu laiku savā drāmas pilnajā, bet līdz šim neveiksmīgajā miera centienu virpulī. Un viceprezidents Dž. D. Venss steidzās uz Tuvajiem Austrumiem, kur Tramps tikai pagājušajā nedēļā pauda cerību, ka viņš ir panācis "mūžīgu mieru".
Pamiers, ko viņš panāca starp Izraēlu un “Hamās”, ir nācis tieši laikā. Trampa kritiķi varētu gūt zināmu gandarījumu, ka viņa lielie plāni riskē aizkavēties. Viņš ir izraisījis zināmu skepsi pret sevi, hiperboliski pasniedzot daudzsološus pakāpeniskus notikumus kā epohālus sasniegumus. Bet uzbrukt viņam tikai tāpēc, lai atņemtu viņam uzvaras, būtu rupji, ņemot vērā, ka no Trampa panākumiem var būt atkarīga globālā stabilitāte un tūkstošiem dzīvību. Sarežģījumi, kas rodas saistībā ar abiem Trampa galvenajiem miera centieniem, rāda, cik nepieciešama pastāvīga ASV iesaistīšanās, kā arī prezidenta personīgā uzmanība, neskatoties uz pastāvīgo pretrunu virpuli, kas viņu ieskauj.
Pēc tam, kad viņš pārtrauca karadarbību Gazā, kas ir nozīmīgs sasniegums, pastāvēja cerība, ka viņš varētu mesties jaunā mēģinājumā izbeigt slepkavniecisko karu Ukrainā pēc tam, kad iepriekšējie centieni izgāzās pēc viņa augusta samita ar spītīgo Putinu. Taču otrdien prezidents pēkšņi pārtrauca jaunāko nodaļu savā trakajā braucienā ar Putinu, skaidri norādot, ka samits, ko viņš bija paredzējis Budapeštā dažu nedēļu laikā, vairs nav uzmanības centrā,” situāciju vērtē CNN.
Tāpat par izjukušajiem plāniem tuvākajā laikā tikties Trampam un Putinam ziņo NBC. “Mēs nevaram atlikt to, par ko vēl nav panākta vienošanās,” sacīja augsta ranga Krievijas amatpersona.
Prezidenta Donalda Trampa ierosinātā augstākā līmeņa tikšanās ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu Budapeštā Ungārijā, šķiet, ir tālākā nākamībā nekā sākotnēji cerēts, un sarunas par šādas tikšanās plānošanu tagad ir apturētas, “NBC News” pastāstījusi augsta ranga Baltā nama amatpersona. Pēc tam, kad viņš tika informēts par to, ko augsta ranga amatpersona raksturoja kā "produktīvu" sarunu starp valsts sekretāru Marko Rubio un Krievijas ārlietu ministru Sergeju Lavrovu pirmdien, Tramps būtībā nospieda pauzi, uzskatot, ka abas Krievijas un Ukrainas konflikta puses nav gatavas nopietni runāt par mieru, sacīja amatpersona.
"Sekretārs Rubio un ārlietu ministrs Lavrovs sarunājās produktīvi," sacīja otra Baltā nama amatpersona. "Tāpēc papildu klātienes tikšanās starp valsts sekretāru un ārlietu ministru nav nepieciešama, un prezidentam Trampam nav plānu tikties ar prezidentu Putinu tuvākajā nākotnē." Vēl viena telefonsaruna starp Rubio un Lavrovu gaidāma jau šonedēļ, “NBC News” pastāstījis avots, kas pārzina diskusijas.
Avots neizslēdza turpmāku tikšanos, lai gan pašlaik tikšanās nav plānota. Paredzams, ka abi ārlietu ministri šajā nedēļas nogalē apmeklēs Dienvidaustrumāzijas valstu asociācijas samitu.
Tramps ir paziņojis, ka nevēlas bezjēdzīgu tikšanos ar Putinu, kas tik tiešām tā arī ir - nav nekādas jēgas no tikšanās, kurā Putins lasītu lekciju par pečeņegiem, bet Tramps lielītos, ka pārtraucis karu starp Albāniju un Azerbaidžānu. ASV prezidentam sen bija laiks saprast, kurš nevēlas karu pārtraukt.
Rietumvalstu plašsaziņas līdzekļi raksta par kārtējiem Krievijas noziegumiem Ukrainā, bet britu izdevumam “The Guardian” raksts par Krievijas raķešu un dronu uzbrukumu Kijivā ir centrālajā vietā.
“Krievijas droni un raķetes ir bombardējušas Ukrainas galvaspilsētu un citas pilsētas, nogalinot sešus cilvēkus, tostarp sešus mēnešus vecu zīdaini, 12 gadus vecu meiteni un sievieti, kā arī bojājot svarīgas enerģijas iekārtas un vairākas augstceltnes. Uzbrukumi ilga lielāko daļu otrdienas vakara un trešdienas rītā, jo Kijivu trāpīja vismaz četras ballistiskās raķetes. Visā pilsētā bija dzirdama skaļu sprādzienu sērija.
Jaunākie triecieni notika dienu pēc tam, kad centieni atrisināt gandrīz četrus gadus ilgo karu nonāca strupceļā, atceļot plānoto tikšanos Budapeštā starp ASV prezidentu Donaldu Trampu un viņa Krievijas kolēģi Vladimiru Putinu,” raksta “The Guardian”.
Līdztekus Ukrainas un Tuvo Austrumu tēmām Tramps nav aizmirsis arī ASV iekšpolitikas fronti. Tramps otrdien paziņoja, ka federālā valdība viņam ir parādā “daudz naudas” par iepriekšējām Tieslietu ministrijas izmeklēšanām par viņa rīcību, un uzstāja, ka viņam būs galīgā teikšana par jebkuru izmaksu, jo jebkurš lēmums “būs jāpieņem uz mana galda”.
Trampa komentāri žurnālistiem Baltajā namā tika sniegti, atbildot uz jautājumiem par “New York Times” rakstu, kurā teikts, ka pirms atkārtotas ievēlēšanas viņš iesniedzis administratīvas prasības, pieprasot aptuveni 230 miljonu dolāru lielu kompensāciju par zaudējumiem saistībā ar FIB 2022. gada pārmeklēšanu viņa īpašumā “Mar-a-Lago”, meklējot klasificētus dokumentus, un atsevišķu izmeklēšanu par iespējamām saitēm starp Krieviju un viņa 2016. gada prezidenta vēlēšanu kampaņu.
Tramps otrdien sacīja, ka nezina iesaistītās dolāru summas, un norādīja, ka nav runājis ar amatpersonām par to. Bet viņš piebilda: “Es zinu tikai to, ka viņi man būtu parādā daudz naudas,” ziņo “Associated Press”.
Francijas plašsaziņas līdzekļi nebeidz šausmināties par gluži neticamo Luvras muzeja apzagšanu Parīzē. “Muzejs bija slēgts divas dienas pēc zādzības, kas izraisīja debates par drošības trūkumiem Francijas muzejos. Trešdien Emanuels Makrons lika paātrināt drošības pasākumus Luvras muzejā,” raksta “Le Monde”.
Luvras muzejs trešdien, 22. oktobrī, atkal atvēra durvis apmeklētājiem, trīs dienas pēc tam, kad tas tika slēgts dārgakmeņu zādzības dēļ, ziņoja “Agence France-Presse”. No plkst. 9 pēc Parīzes laika, muzeja ierastā darba laika, pirmie apmeklētāji sāka atkal ienākt pasaulslavenajā iestādē, tomēr muzejs paziņoja, ka “Apollo” galerija, kur svētdien notika zādzība, joprojām ir slēgta. Šis muzejs, kas ir visvairāk apmeklētais pasaulē, pagājušajā gadā savos plašajos gaiteņos un galerijās uzņēma deviņus miljonus cilvēku.
“Nra.lv” jau rakstīja, ka organizētu noziedznieku banda svētdien, ielaužoties leģendārajā Luvras muzejā, nozaga rotaslietas miljonu mārciņu vērtībā. Francijas kultūras ministre Rašida Dati apstiprināja, ka ir atgūta viena no nozagtajām rotaslietām - iespējams, ka zagļi to nometa bēgot, un tā atrasta netālu no zādzības vietas.
Atrastā rotaslieta tiek novērtēta, taču oficiāla apstiprinājuma par to, kas tieši tā ir, nav. Raksturojot zagļus, ir teikts, ka viņi "rīkojās profesionāli, bez jebkādas vardarbības un panikas". Policija pastāstīja, ka “noziedznieki nedēļas nogalē ieguva piekļuvi ēkai Sēnas upes krastā”, kur notiek būvdarbi - sociālajos tīklos ievietotā fotoattēlā redzamas kāpnes pasaulslavenā muzeja aizmugurē. Avots teica: "Viņi izmantoja kravas liftu, kas ved tieši uz mērķa istabu. Pēc logu izsišanas divi vīrieši iekļuva telpā un nozaga deviņus Napoleona rotaslietu kolekcijas priekšmetus - kaklarotu, brošu un citus."
“2025. gada 22. oktobrī Džordžijas Meloni valdība, pirmā Itālijas vēsturē, ko vada sieviete, svin trīs gadu jubileju un ir kļuvusi par trešo ilgāk strādājošo Itālijas Republikas valdību,” vēsta Itālijas valdības vietne internetā “governo.it”. Meloni ir nacionālkonservatīvās partijas “Itālijas brāļi” pārstāve un ir pārsteigusi visus politikas vērotājus ar savu ilgo noturēšanos valdības vadībā Itālijā, kur valdības mēdz krist kā dzeltenas lapas rudenī.
“Trīs gadus pēc nākšanas pie varas Džordžija Meloni ir nostiprinājusi savu pozīciju Itālijas politikas vadībā, nepakļaujoties ekonomiskajām grūtībām un starptautiskajai nenoteiktībai, kas ir satraukusi daudzus viņas Eiropas kolēģus. Valstī, kuru ilgstoši raksturo nestabilitāte, Meloni stabilā vadība ir izpelnījusies atzinību tirgos, taču analītiķi apgalvo, ka viņa ir nostiprinājusi savu pozīciju, pieņemot “status quo”, nevis ķeroties pie sarežģītām reformām, kas Itālijai ir tik ļoti nepieciešamas,” raksta “Reuters”.
Itālijas televīzijas kanāls “Rai” 22. oktobrī ziņoja par Meloni paziņojumu Senātā, kur viņa pateicās viceprezidentam Mateo Salvini par plašu mājokļu plānu ar cenu kontroli jauniem pāriem, “lai palīdzētu viņiem spert pirmo izšķirošo soli ģimenes dibināšanas virzienā”. “Mājokļi mums ir fundamentāls jautājums, kas tieši ietekmē sociālā taisnīguma jautājumu, aptverot daudzas nozares," sacīja Meloni.
Ir arī kādi “viņi”, kas valdībai traucē. "Viņi liek mums sprunguļus spieķos, bet mēs virzīsimies uz priekšu ar paceltu galvu. Nesenā vēsture mums ir parādījusi, ka nav svarīgi, cik daudz melu jums stāsta, cik daudz zvērībās jūs apsūdz vai cik daudz mēģinājumu ir likt sprunguļus riteņos.
Lielākā daļa itāļu, arvien lielāks vairākums, atzīst mūsu nopietno darbu, labo gribu un rezultātus. Un, kamēr vien šis vairākums būs mūsu pusē, mēs virzīsimies uz priekšu ar paceltu galvu un lepnu skatienu, apzinoties lielo nāciju, ko mēs pārstāvam, gan Itālijā, gan ārzemēs, lai arvien vairāk itāļu varētu lepoties ar mums un, galvenais, lepoties ar to, ka ir itāļi," premjerministre Džordžija Meloni sacīja savā uzrunā Senātam.
Vācijas televīzijas kanāli RTL, ARD, ZDF un rakstošie plašsaziņas līdzekļi, tāpat arī politiķi visā spektrā jau otro nedēļu ņemas ap kanclera Frīdriha Merca izteikumiem par “pilsētas ainavu” (“Stadtbild”), kurus dēvē par mulsinošiem, miglainiem, rasistiskiem un šķeļošiem.
Tikmēr Mercs vēlreiz pastiprināja pagājušajā nedēļā izteiktos pretrunīgos izteikumus, kuros tika norādīts, ka valstī ir pārāk daudz migrantu. "Man nav ko atsaukt," viņš teica 20. oktobrī, kad viņam jautāja par viņa komentāriem par to, kā izskatās pilsētas Vācijā un kāpēc valdībai jāpastiprina deportācijas.
Opozīcijas Zaļā partija, kā arī viņa koalīcijas partneres Sociāldemokrātiskās partijas (SPD) biedri nosodīja šos izteikumus kā rasistiskus un diskriminējošus. 19. oktobrī aptuveni 1000 cilvēku protestēja pret Mercu pie Brandenburgas vārtiem Berlīnē. Lai gan Kristīgo demokrātu savienības (CDU) līderis Mercs pagājušajā nedēļā nepaskaidroja, ko viņš domāja, lietojot terminu "Stadtbild" jeb “pilsētas ainava”, viņš pēc CDU vadības sanāksmes gāja vēl tālāk, sakot, ka pieaug bažas par to, kā migrācija ietekmē drošību, īpaši sievietēm.
"Vienkārši pajautājiet savām meitām, ja jums tādas ir, ko es, iespējams, domāju," viņš teica žurnālistiem Berlīnē. "Visi apstiprinās, ka pastāv problēma, īpaši pēc tumsas iestāšanās.” RTL to komentē tā, ka Merca kungs ir izjutis intensīvu spiedienu reaģēt uz imigrācijas pretinieku partijas “Alternatīva Vācijai” jeb AfD panākumiem, kas dažās vēlētāju aptaujās ieņem pirmo vietu.
