Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) otrdien, 21. oktobrī, nolēma izteikt neuzticību ne tikai veselības ministram Hosamam Abu Meri ("Jaunā vienotība"), bet arī Veselības ministrijai (VM).
LVSADA padomes sēdē izskanēja doma, ka ministri nāk un iet un nomainās “kā bildes”, bet viņu “svīta” ministrijā paliek tā pati visu laiku, tāpēc jāizsaka neuzticība gan ministram, gan VM. Šo ierosinājumu padome atbalstīja ar lielu entuziasmu un vienbalsīgi.
Neuzticības izteikšana šajā sēdē izpaudās tikai un vienīgi kā kolektīva neapmierinātības un attieksmes paušana pret ministriju un tās vadību.
LVSADA padome sprieda arī, vai izstāties no Veselības nozares stratēģiskās padomes (VNSP), taču uz tik lielu obstrukciju arodbiedrība neizgāja un vairākums padomes locekļu nobalsoja, ka stratēģiskajā padomē jāpaliek.
Pirms neuzticības izteikšanas ministram un ministrijai LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris pauda, ka Eiropas Komisija (EK) 2025. gada 4. jūnijā publiskoja ziņojumu par Latviju un ieteikumus Latvijai, no kā var secināt, ka, lai veicinātu Latvijas konkurētspēju, ilgtspēju un sociālo taisnīgumu, Latvijai vajadzētu nodrošināt, ka valsts finansējums spēj absorbēt pieaugošās vajadzības aizsardzības, veselības aprūpes un sociālās aizsardzības jomā.
Taču Ministru kabinets (MK) 2025. gada jūnijā nolēma, ka VM ir starp tām ministrijām, kas nedrīkst iesniegt priekšlikumus par papildu finansējumu budžetā 2026. gadam.
Veselības nozares stratēģiskās padomes sēdē 3. jūlijā VM informēja, ka MK plāno samazināt finansējumu veselības aprūpei gan 2026. gadā, gan turpmākajos gados, lai gan jau 2026. gadā VM funkciju pamatfinansējumam pietrūks aptuveni 652 miljonu eiro līdz Sabiedrības veselības pamatnostādnēs 2021.-2027. gadam noteiktajam līmenim.
Politikas plānošanas dokumenti paredzēja, ka finansējumam veselības aprūpei 2026. gadā bija jātuvinās 6 % no iekšzemes kopprodukta (IKP), bet valdības plānā ir finansējumu iesaldēt līmenī, kas būs tikai 4,1 % vai nedaudz vairāk no IKP. Taču arodbiedrība prasa papildu finansējumu rindu mazināšanai, medikamentu pieejamības uzlabošanai un algu celšanai.
Arodbiedrība uzskata, ka Veselības ministrija nespēj nodrošināt tādu valsts politiku, kādu Latvijai iesaka Eiropas Komisija un kādu paredz apstiprinātie valsts politikas plānošanas dokumenti.
Keris arī norādīja, ka ministra Abu Meri darbs nav bijis pietiekami efektīvs. Tāpat viņš izteica mājienu, ka veselības ministru plašsaziņas līdzekļos slavējušie un atbalstījušie Latvijas Jauno ārstu asociācijas vadītājs un Latvijas Māsu asociācijas vadītāja, iespējams, ir interešu konfliktā, jo gūst labumu no VM vai tai pakārtotām struktūrām.
Arodbiedrība par turpmākajiem soļiem lems nākamajā padomes sēdē 16. decembrī.
LVSADA iestājas, ka mediķu vidējais atalgojums jāpalielina par 13 %, un tas valstij izmaksātu papildu 133 miljonus eiro. Mediķi neizslēdz protestus un streiku. Taču VM piedāvā naudu mediķu atalgojuma palielināšanai meklēt 2027. gadā.
Veselības ministrs Hosams Abu Meri ("Jaunā vienotība") ir vairākkārt vēstījis, ka arodbiedrības prasības nešķiet reāli īstenojamas. Ministrijai mediķu algas ir viena no prioritātēm, bet ir arī citas - bērnu veselība, pakalpojumu pieejamība.
Jāatgādina, ka iepriekš Veselības aprūpes darba devēju asociācijas izpilddirektore un Latvijas Darba devēju konfederācijas viceprezidente Ināra Pētersone sarunā ar “nra.lv” pauda: “Man pašai arī bija gods strādāt Veselības ministrijas domnīcā saistībā ar atalgojuma sistēmas izstrādi, izveidošanu publiskajās kapitālsabiedrībās, kuru toreiz vadīja Valsts kanceleja. Tur bija ļoti interesantas diskusijas, mēs tur visi bijām pārstāvēti, sadzirdēti, bet jau tajā laikā arodbiedrība [LVSADA] “iestājās pozā” un Keris personīgi (Valdis Keris, LVSADA priekšsēdētājs) atteicās piedalīties. Tad tur piedalījās viena cita, zemāka līmeņa darbiniece, kura nebija pietiekami droša. Un tad, kad ziņojums par atalgojuma sistēmu nonāca līdz Ministru kabinetam, atkal sākās pārmetumi, ka bez arodbiedrības to nevar virzīt un tas ir nepareizi, un šis ir nepareizi utt.”
Latvijas Māsu asociācijas prezidente Ilva Aršauska, iepriekš vērtējot situāciju veselības nozarē un Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) gatavību spert radikālus soļus, pauž pārliecību, ka šobrīd nav īstais brīdis asām darbībām, demisijas pieprasījumiem. Viņasprāt, svarīgāk par politiskām cīņām ir saglabāt stabilitāti un turpināt uzsāktos darbus māsu profesijas stiprināšanā. “Attiecībā uz medmāsu profesiju un saistībā ar manu pieredzi, strādājot Māsu asociācijā, viennozīmīgi varu pateikt: tādu atbalstu māsu profesijai kā šobrīd es neesmu redzējusi. Tas ir tas, ko mēs šobrīd sajūtam. Pateicoties veselības ministram un ministrijas darbiniekiem, ir sperts liels solis māsu profesijas novērtēšanā,” sarunā ar “nra.lv” pauda I. Aršauska.
Savukārt Latvijas Jauno ārstu asociācijas valdes priekšsēdētājs Jānis Vētra sarunā ar “nra.lv” cita starpā minēja, ka “Veselības ministrija ir uzsākusi dažādas reformas, bet skaidrs, ka tās nevirzās tik ātri, kā mēs to vēlētos redzēt no Jauno ārstu asociācijas puses. Līdzšinējo sadarbību ar Veselības ministriju varētu saukt par veiksmīgu. Daļa no lietām, ko LJĀA rosinājusi, ir kaut kādā mērā virzījušās uz priekšu. Bet visi tie jautājumi, kur nepieciešams papildu finansējums - atalgojums vai pakalpojumu pieejamības paaugstināšana - tur virzība nav bijusi”.
LVSADA padomes locekļi sanāksmē pauda rūgtumu par netaisnību, ka plašsaziņas līdzekļos tiekot izceltas milzīgās algas, kādas saņem aptuveni 300 mediķu, bet netiek uzvērts, ka gandrīz 8000 medicīnas personu saņem mazas vai niecīgas algas.
Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta Rīgas reģiona arodorganizācijas priekšsēdētājas vietnieks, LVSADA padomes loceklis Andis Feldmanis sacīja, ka paspēlējies ar faktiem un skaitļiem, izmantojot mākslīgā intelekta rīka “ChatGPT” iespējas un konstatējis, ka Latvijā medicīnas māsu slodžu ir aptuveni divreiz vairāk nekā medicīnas māsu. “Tas pat nebūtu streiks - vienkārši, ja visi medicīnas darbinieki vienā dienā sāktu strādāt tikai vienā vietā... Kas tad notiktu!” sacīja Feldmanis, norādot uz faktu, ka mediķi ir spiesti skriet no vienas darba vietas uz citu pārstrādājoties un izdegot.
Tāpat arī pērn, pirms 2025. gada budžeta veidošanas, mediķi prasīja palielināt algas, draudot ar streiku, taču streiku nerīkoja. Tagad arodbiedrība padomes sēdē par streiku netika spriests, taču Keris ir plašsaziņas līdzekļiem paudis, ka “netiek izslēgta protesta iespēja”, norādot, ka neuzticības izteikšana ministram un ministrijai esot tikai viens no pirmajiem soļiem.
