Jelgavas Pārlielupes pamatskola atrodas RAF mikrorajonā, kas ir visai specifiska Jelgavas apkaime. Tā izveidojusies Padomju Savienības laikā kā dzīvojamais rajons bijušās rūpnīcas RAF strādniekiem. Vēsturiski šajā skolā mācības notika krievu valodā. Ceļš uz izglītību valsts valodā skolai sācies jau vairākus gadus pirms valdības lēmuma pieņemšanas. Kā skolai gāja ar pāreju uz mācībām tikai latviešu valodā, par to “Neatkarīgā” iztaujāja skolas direktori un latviešu valodas skolotāju Ilzi Arbidani.
Sešdesmitajos gados Maskava deva zaļo gaismu jaunas, lielas automobiļu rūpnīcas RAF celtniecībai - pamatakmens Jelgavā tika ielikts 1969. gada 25. jūlijā, bet rūpnīcu atklāja 1975. gadā. RAF kļuva par vienu no lielākajiem Padomju Latvijas uzņēmumiem.
Tā dēļ pamatīgi uzblīda Jelgavas demogrāfija - lai strādātu RAF, ļaudis straumēm plūda gan no apkārtējiem kolhoziem, gan no visām Padomju Savienības malām. 30 gadu laikā Jelgavas iedzīvotāju skaits dubultojās, bet latvieši kādreiz dižajā Zemgales galvaspilsētā kļuva par minoritāti.
Skola dibināta 1978. gadā ar mikroautobusa rūpnīcas RAF atbalstu, un sākumā tās nosaukums bija Jelgavas 6. vidusskola. Tieši tajā laikā veidojās jauns dzīvojamais masīvs rūpnīcas darbiniekiem, kurā dominēja iebraucēji no bijušās Padomju Savienības republikām, kas savā starpā sazinājās krievu valodā. Tā bija skola viņu bērniem.
Pāriet uz mācībām latviešu valodā sāka jau laikus
Tagad sociālajā tīklā “Facebook” Jelgavas Pārlielupes pamatskola sevi definē kā mūsdienīgu un sadarbībai atvērtu skolu. Vaicāta, kā viņas vadītā skola reaģēja uz valdības lēmumu pāriet pilnībā uz mācībām latviešu valodā un vai tas no direktores prasīja ieviest lielas pārmaiņas skolas dzīvē, Ilze Arbidane atbildēja, ka ilgu laiku pirms valdības lēmuma pāriet uz mācībām latviešu valodā skola īstenoja bilingvālo izglītību, ievērojot likumā noteikto valodu proporciju, kā arī ārpusstundu pasākumi notika valsts valodā un bērni piedalījās pilsētā un valstī organizētajos pasākumos, mācību olimpiādēs un konkursos, kas notiek tikai latviešu valodā.
Direktore atgādināja, ka 2019. gadā viņas vadītā skola vienīgā no mazākumtautību skolām Jelgavā licencēja pamatizglītības programmu ar latviešu mācību valodu, katru mācību gadu šajā programmā nokomplektējot pa klasei. Arī skolas pirmsskolas grupās bērni mācījās tikai pēc latviešu valodas mācību programmas.
“Tā katru gadu arvien vairāk skolā ienāca bērni no latviešu ģimenēm un cittautu ģimenes izvēlējās latviešu mācību programmu. Skolai bija pieredze un zināmā mērā arī gatavība pārmaiņām, kuras Izglītības likums noteica ar 2023. gada 1. septembri,” atcerējās I. Arbidane.
Direktore stāstīja, ka vecāki par pāreju uz vienoto skolu savlaicīgi informēti, kad tika izsludināts Izglītības likuma grozījumu projekts un skaidrota tā būtība. Protams, vecākiem bija jautājumi, kāpēc reforma ietver arī 7. klasi. Daudzi vecāki vēlējās, lai bērni pabeidz pamatskolu bilingvāli.
”Mans personīgais viedoklis ir, ka jebkura reforma izglītībā (tāpat kā iepriekš - kompetenču pieejas ieviešana 1., 4., 7, 10. klasē) ir jāsāk ar 1. klasi, jo pusaudžiem pārmaiņas pieņemt ir grūtāk. Pirms pakāpeniskās reformas ieviešanas aptaujājām vecākus - puse atbalstīja tūlītēju pāreju uz mācībām latviešu valodā, bet otra puse vēlējās ievērot likumā noteikto pakāpenību,” atklāja I. Arbidane.
Sakarā ar skolu tīkla sakārtošanu Jelgavā 2021. gada 1. septembrī tika mainīta skolas pakāpe - tā no vidusskolas kļuva par pamatskolu. Mainījās arī nosaukums, un tā kļuva par Jelgavas Pārlielupes pamatskolu.
Skolā lieto latviešu valodu, bet ārpus tās - nē
“Skolā mainās pedagogu paaudze, pedagogu vidējais vecums ir 49 gadi. Skolotājiem nav problēmu ar valsts valodas lietošanu, un puse no pedagogu skaita pēc tautības ir latvieši. Pirms diviem gadiem Valsts valodas centrs pārbaudīja visu pedagogu latviešu valodas prasmes atbilstību Ministru kabineta noteikumiem. Pedagogi sekmīgi apliecināja valsts valodas zināšanas. Darba valoda skolā ir latviešu valoda,” ”Neatkarīgajai” skaidroja I. Arbidane.
Skola ir daudznacionāla. Skolēniem latviešu valodas prasme, zināšanu līmenis un attieksme pret mācībām ir dažāda. Ir bērni, kuri brīvi pārvalda latviešu valodu, un bērni, kuri valodas lietojumā jūtas nedroši. Sākumskolas posma bērniem valoda nav šķērslis mācību vielas apguvē un saziņā, bet skolēniem, kuriem ir mācīšanās grūtības, tiek sniegts individuāls atbalsts, stāstīja skolas direktore.
“Pāreja uz mācībām latviešu valodā sākumā radīja satraukumu gan skolēniem, gan skolotājiem, taču tagad redzam, ka rezultāti uzlabojas. Mācību priekšmetu skolotāji strādā vienlaikus gan ar saturu, gan ar valodu. Negribētu izcelt kādu konkrētu priekšmetu kā vieglāku vai grūtāku - daudz kas atkarīgs no skolēna vispārīgās sagatavotības un intelektuālās attīstības. Pedagogi pielāgo materiālus, skaidro terminus un izmanto vizuālos palīglīdzekļus, veido “runājošās sienas”, lai skolēniem būtu vieglāk izprast un iegaumēt mācību saturu.”
Valodas prasmes nostiprināšanā tiek piedāvātas gan fakultatīvās nodarbības, gan konsultācijas, gan interešu izglītībā - latviešu valodas apguves klubiņi. Taču I. Arbidani satrauc tas, ka bērni ārpus skolas latviešu valodu praktiski neizmanto, nelasa tekstus latviešu valodā un neskatās video vai filmas latviešu valodā.
Iepriekš, kādā intervijā pirms diviem gadiem, I. Arbidane atzina: “Protams, mājās, ģimenē bērni runā savā valodā un arī informāciju iegūst savā valodā. Vecākiem esam ieteikuši paplašināt bērnu redzesloku, sākot jau ar multfilmu skatīšanos, un, ejot uz veikalu, runāt latviešu valodā. Par šiem jautājumiem esam diskutējuši arī skolas padomē. Bērnu latviešu valodas zināšanu līmenis ir ļoti dažāds. Tas ir atkarīgs no tā, cik daudz latviski runā ģimenē un ārpus tās.”
Jautāta, ko no savas pieredzes ieteiktu citām bijušajām krievu skolām, lai atvieglotu pāreju uz mācībām latviešu valodā, I. Arbidane atzina, ka viens no izglītības kvalitātes rādītājiem ir skola kā mācīšanās organizācija, kas attīstās un ievieš jauninājumus ikdienas dzīvē. “Iesaku katrai skolai nodefinēt skaidru vīziju un vērtības un pieņemt katru izaicinājumu kā pakāpienu izaugsmē,” sacīja I. Arbidane.
