5. novembrī valsta a/s “Latvenergo” ar laika kapsulas iebetonēšanu atzīmēja aktīvās būvdarbu fāzes sākumu šobrīd lielākajam vēja parkam Latvijā “Pienava Wind".
Būvobjekta izcelsme un darbu gaita raksturo atjaunojamās enerģijas ražošanas objektu būvi Latvijā. Proti, projekts aizsākts jau 2013. gadā ar Zviedrijas firmas “Eolus” spēkiem. Ilgu laiku iedzīvotāju un Tukuma novada pašvaldības galvenās rūpes bija tikt no projekta vaļā, kamēr valsts iestādes nodarbojās ar solījumu došanu Eiropas Komisijai, ka Latvija, protams, ir par atjaunojamo energoresursu izmantošanu. Varbūt tā tas turpinātos šobaltdien, ja ne Krievijas iebrukums Ukrainā komplektā ar draudiem pārtraukt Eiropas apgādi ar energonesējiem, ja Eiropas valstis palīdzēs Ukrainai. Tas noteica dabasgāzes un elektrības cenu daudzkāršošanos un lika saprast, ka būs tomēr jāatrod veidi, kā iztikt bez Krievijas gāzes. Tajā skaitā tika vilkti laukā no aizmirstības vēja parku projekti. “Eolus” izdevās pabeigt projekta dokumentācijas izveidošanu un šā gada 11. jūnijā pārdot dokumentu paketi Latvijas valsts uzņēmumam “Latvenergo”. Tas uzreiz ķērās pie būvniecības un viss liecina, ka aiznākamā, 2027. gada 1. ceturksnī vēja parks tiks iedarbināts.
Vēja parka dislokāciju norāda tā nosaukums ar vietvārdu - apdzīvotu vietu Pienavu Tukuma novada Džūkstes pagastā. Vēja parku veidos 21 tornis 900 hektāru teritorijā. Reāli enerģētikai no tiem tiktu līdz 30 hektāriem - apmēram hektārs zemes ap katru torni un pievedceļi tam. Var skaitīt dažādi, kuri ceļu gabaliņi būvēti tieši vēja turbīnu dēļ, bet kuri tik un tā būtu vajadzīgi lauksaimniecībai un cilvēku mājvietu uzturēšanai.
Būvniecība notiek uz privātiem zemes gabaliem. Īpašnieki iznomājuši zemi “Eolus” un “Latvenergo" pārņēmis šīs saistības. Pamatakmens likšanas pasākumā zemes īpašnieku vārdā projekta virzību apsveica Māris Strautnieks. Viņa īpašumā vairākās vietās 600 hektāru zemes, tajā skaitā 50 hektāri pie Pienavas. Uz viņa zemes atradīsies divi vēja torņi, kas nozīmē, ka iznomātā zemes platība ir pāris hektāru. Viņš uzsvēra, ka vēja enerģijas iegūšana un lauksaimniecība nav konfliktējošas darbības.
Par vēja iepriekšējo izmantošanu lauksaimniecībā atgādināja a/s “Latvenergo” valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Čakste. Protams, ka tās bija vēja dzirnavas, jo Latvijas teritorijā izaudzēto graudu daudzums pārāk liels, lai tos maltu tikai ar cilvēku spēkiem.
20. gadsimta gaitā vēja dzirnavas tika pamestas tādu priekšstatu dēļ, ka enerģiju visvieglāk un vislētāk iegūt no naftas un dabasgāzes. Tajā skaitā no fosilajiem resursiem tika iegūta elektrība tālākai izmantošanai kaut vai graudu pārstrādē. Nenoliedzamas priekšrocības tam, ka pārstrādes iekārtu dzinēju varēja darbināt neatkarīgi no tā, vai vējš pūš, vai nepūš. Tagadējo atgriešanos pie vēja nosaka iespējas celt vēja torņus, kas daudzas reizes augstāki nekā dzirnavu torņi. Proti, pacelt šajos torņos elektrības ģeneratorus un ģeneratoru spārnus tādā augstumā, kur vējš pūš biežāk un stiprāk nekā tuvu pie zemes, kur ar vēju saskaras cilvēki un tradicionālo dzirnavu spārni.
Tagadējo vēja torņu raksturojumi jau tika doti “Neatkarīgās” 24. septembra publikācijā “Vēsturisks notikums Latvijas enerģētikā - samontēta pirmā lielākā vēja turbīna”. Tas par “Latvenergo” vēja parku Jelgavas novada Kaigu purvā, kur vēja torņa un spārna maksimālais augstums sasniegs 266,5 metrus. Tur celtniecība raiti virzās uz priekšu un viss liecina par elektrības iegūšanu no nākamā gada pavasara. Pirmā mūsdienīgā vēja parka būvniecībā apgūtās iemaņas ir pārnesamas uz nākamajiem vēja parku būvlaukumiem. Tāpēc droši apsolīt, ka Pienavas vējš elektrībā tiks pārstrādāts no aiznākamā, 2027. gada 1. ceturkšņa. M. Čakste skaidroja, ka tagadējās maigās ziemas Latvijā ļaus šā gada būvsezonu turpināt vēl decembrī. Būvdarbu publisko pieteikšanu nevajadzēja atlikt līdz nākamās būvsezonas sākumam nākamā gada pavasarī.
Pienavas vēja parka būvniecībā tiks ieguldīti 215 miljoni eiro. Ar 147 megavatus (MW) jaudu tas vismaz iedarbināšanas brīdī būs lielākais Latvijā. Kaigu purva uzcelto 16 turbīnu kopējai jaudai jābūt 109 MW. Te gan jāatzīst, ka arī lielākā augstumā vējš ne vienmēr pietiekams turbīnu griešanai, bet līdzīgi taču jāsaka arī par hidroelektrostacijām, kas ar maksimālo jaudu strādā pavasaros un dažkārt rudeņos. Jaudu salīdzinājums tāds, ka divi vēja parki varētu dot gandrīz tikpat elektrības, cik Ķeguma HES ar 264 MW jaudu. Pļaviņu HES jauda 825 MW, bet Rīgas TEC - 2 jauda - 881 MW, ja tiek ražota tikai elektrība, nenovirzot daļu siltuma Rīgas apsildīšanai. Elektrības un siltuma ražošanu klimatiskie apstākļi var ietekmēt tikai kā patēriņa faktors, taču Ukrainā notiekošā kara mācība tāda, ka dabasgāzes pieejamība nebūt nav garantēta.
Paliekot miera laikos, vēja parku elektrība vajadzīga uzņēmumiem, kuri eksportē uz Eiropas Savienību, jo tur, lai drīkstētu eksportu turpināt, jāiesniedz jāiesniedz izziņas par uzņēmumu CO2 emisijām un to samazināšanu. Latvija nevarētu no šādām izziņām atkratīties pat tad, ja izdotos no ES izstāties. Tāpēc pieņemsim, ka Kaigu purva un Pienavas vēja parki ne tikai ražos elektrību, bet arī pārliecinās Latvijas iedzīvotāju vairākumu, ka nekādu nelabojamu kaitējumu Latvijas dabai un cilvēkiem vēja parki nenodara.
