Turbīnu spārnu lāpstiņu uzstādīšana pirmajā Kaigu purva vēja parka tornī deva iemeslu valsts a/s “Latvenergo” parādīt, cik intensīvi šajā objektā izmantota 2025. gada būvdarbu sezona kopš 22. maija, kad tur tika iebetonēta laika kapsula ar vēstījumu par Latvijas enerģētiskās neatkarības centieniem.
Daudz darba vēja parka būvniecībā bija ieguldīts jau līdz 22. maijam, kas aprakstīts un arī parādīts “Neatkarīgās” 23. maija publikācijā “Kaigu purvā ķers vēju un lauzīs cilvēku neticību “zaļajai enerģijai””. Vēja torņiem bija ielikti stipri pamati šī vārda burtiskajā nozīmē. Uz tiem tagad torņi aug kā ļoti strauji - gandrīz kā sēnes pēc lietus rudenī. Šai celtniecībai ne vien tehniska, bet arī politiska nozīme kā apliecinājumam, ka pret vēja elektrostacijām rīkotajām kampaņām kaut cik pamanāmu panākumu nebūs. Ar pirmās jaudīgās vēja elektrostacijas uzcelšanu un iedarbināšanu jāpārliecinās, ka vēja parki neizplata noslēpumainus, ar cilvēka maņām un mehāniskiem mēraparātiem netveramas, bet visam dzīvajam kaitīgas skaņas, vibrācijas vai cilvēku vārdos vispār neizsakāmas ietekmes. “Jātiek pāri māņticībai," teica a/s “Latvenergo” prezidents Mārtiņš Čakste.
Vēja parka nosaukums skan “Laflora Energy”, ietverot atsauci uz to, ka ilgus gadus šajā purvā kūdru racis uzņēmums “Laflora". Purva izstrādes noslēgums tuvojies ar jautājumu par teritorijas rekultivāciju, kas tagad obligāti pildāma Eiropas Savienības prasība. Atbilde ir purva teritorijas pielāgošana vēja parkam un krūmmelleņu audzētavai, bet pārskatāmā nākotnē, kad vēja parka turbīnas sāks ražot strāvu, vēl citām, energoietilpīgākām nodarbēm. Tagad acīm redzams, ka krūmmelleņu lauki aizņem daudz vairāk zemes nekā vēja torņi ar to būvēšanai un ekspluatācijai nepieciešamo zemi un pievadceļiem, kur kūdra nomainīta ar ļoti stabilām grunts kārtām.
Būvniecības ģenerāluzņēmējs no Latvijas puses ir “UPB grupa”. Vēja torņu aprīkojumu ar vēja spārniem, turbīnām, elektrības ģeneratoriem un pārējo aprīkojumu nodrošina pa visu pasauli ar šādā veida darbiem izpleties Vācijas izcelsmes uzņēmums “Nordex”, kam meitas uzņēmums arī Latvijā. Savukārt “Nordex” partneris ir SIA “Consolis Latvia”, kas ražo torņu dzelzbetona sadaļu 120 metru augstumā. Virs tās tiek likti vēl 59 metri metāla konstrukciju. Ar šādu kombināciju Kaigu purva torņi izceļas pasaules mērogā, jo līdz šim pierastāk bijis būvēt torņus tikai no metāla. Ir lielas cerības, ka turpmāk “Consolis Latvija” dzelzsbetona konstrukcijas tiks izmantotas ne vien nākamajos vēja parkos Latvijā, bet arī eksportētas.
Vēja parka būvniecība virzās atbilstoši plāniem atklāt parku nākamā gada jūlijā. Turbīnu darbināšana strāvas ražošanai izmēģinājuma režīmā varētu sākties aprīlī.
Vēja torņu augstums Kaigu purvā sasniegs maksimumu, kāds pasaulē iespējams ar pašreizējo izpratni par tik stipru materiālu ražošanu, kādi spēj izturēt milzīgās slodzes, ko uz vēja torņiem izdara gaisa masas kustība, zibeņi un pašu torņu smagums. Vēja torņu augstākais punkts sasniegs 120+59+87,5=266,5 metrus. Tāds, lūk, torņa un spārnu lāpstiņas kopējais garums brīdī, kad lāpstiņa atrodas vertikālā stāvoklī ar spārna galu savā augstākajā punktā.
Torņa augstuma palielināšana būtiska arī ar to, cik lies attālums līdz zemei paliek no lāpstiņas tās zemākajā griešanās punktā: 120+59-87,5=91,5 metri. Proti, spārnu lāpstiņas neķers putnus, kuri parasti lidinās daudz zemāk. Augstu gaisā lido gājputni, bet tāda gadījumā putni arī spēj pamanīt šķēršļus, jo nav aizņemti ar odu, peļu u.tml. radību medīšanu, koncentrējot savu skatienus uz zemi.
Vēl viens ekoloģiskais uzlabojums visjaunākajām lāpstiņām ir zāģa zobiem līdzīgs veidojums lāpstiņu galos.
Tas noskatīts no pūcēm, kuru spārni līdzīgi veidoti tāpēc, lai palīdzētu medībās - lai slāpētu skaņu, ko rada šo spārnu vicināšana. Attiecīgi, arī vēja torņu lāpstiņas Kaigu purvā un visā Latvijā būs klusākas nekā iepriekšējo paaudžu lāpstiņas Latvijā un pasaulē.
“Laflora Energy” vēja parkam jākļūst par paraugobjektu Latvijai un pēc atsevišķiem parametriem vēl plašākā mērogā. Pārvērtīsiem no defekta par efektu to, ka vēja parku būvniecībā Latvija atpalikusi no Lietuvas un no Igaunijas. Jā, bet mūsu vēja parki būs ne vien jaunāki, bet arī modernāki.
Vēja parki Latvijā pārstāvēti ar divām attīstības pakāpēm, neieskaitot trešo - vēl topošo vēja parku Kaigu purvā. Par tehnikas vēstures muzeja cienīgu eksponātu jāuzskata “Latvenergo” 1995. gadā Ainažos uzstādītā turbīna ar 0,5 MW jaudu. Pēc tam 2002. gadā pavisam citā Latvijas nostūrī pie Grobiņas tika uzbūvēts privāts vēja parks ar 33 vēja torņiem 77 metru augstumā. Salīdzinājumam: trīs jaunajām turbīnām jāspēj saražot tikpat elektrības, cik saražo 33 vecā parauga turbīnas. Kamēr jaunās turbīnas nav iedarbinātas, tikmēr salīdzinājumi jāizdara ar atrunām, bet varētu cerēt, ka reālais elektrības ieguvums “Laflora Energy” vēja parkā būs vēl lielāks atbilstoši tam, cik milzīgs ir tajā uzstādīto spārnu laukums, kas spējīgs uztver mazāk stipru vēju.
Protams, arī izmaksas aug līdzi vēja parku jaudai. 16 vēja turbīnas ar nepieciešamo aprīkojumu izmaksās 190 miljonus eiro. Paliksim pie tā, ka 30 gados tas saražos pietiekami daudz elektrības, lai ieguldījumi atmaksātos. Ainažu vēja torņa ekspluatācija ļauj cerēt, ka pēc tam atliks nomainīt torņu spārnus, bet torņu konstrukcija izturēs vēl vairākus tādus ekspluatācijas ciklus.
Citiem vārdiem sakot “Laflora Energy” vēja parkam jānodrošina ap 5% no Latvijas tagadējā enerģijas patēriņa un jāiedrošina uz elektrības patēriņa pieaugumu par paredzamu cenu un neatkarīgi no ārvalstu elektrības piegādēm.
