Valsts kases publicētajos datos par atlīdzības izdevumiem Ministru kabineta darbības nodrošināšanai redzama milzīgi strauja “negatīvā samazināšanās” naudai, kas izmaksāta ministriem un augstākajiem ierēdņiem.
Janvārī Ministru kabineta locekļi, ministriju parlamentārie sekretāri, valsts civildienesta ierēdņi un pārējie valdības darbiniek kopā saņēmuši tikai 83 358 eiro, bet aprīlī jau vairāk nekā miljonu - 1 067 049 eiro. Pa vidu 633 tūkstošus viņi saņēmuši februārī un 761 tūkstoti martā. Martā izmaksātas prēmijas un naudas balvas 59,3 tūkstošu eiro apmērā, bet martā prēmiju un naudas balvu bijis divreiz vairāk - 127,6 tūkstoši eiro.
Šīm dīvainībām sociālajā vietnē X uzmanību ir pievērsis Latvijas Darba devēju konfederācijas padomnieks Jānis Hermanis, kurš no Valsts kancelejas, kas X publicējas kā “Valdības māja”, ir saņēmis skaidrojumu: “Hermaņa kungs, izskaidrojums ir pavisam vienkāršs. Valsts kanceleja aprīļa sākumā izmaksāja atlīdzību par martu, savukārt aprīļa pēdējā dienā - atlīdzību par aprīli. Aprīļa algas izmaksātas mēneša pēdējā dienā, ņemot vērā maija sākuma svētku un pārceltās darba dienas.”
Nu, ja auklu mudžināšana saduļķotā ūdenī skaitās “pavisam vienkāršs izskaidrojums”, lai nu tā būtu!
Acīmredzot ministri un ierēdņi gada sākumā grauza garozas un vārīja zupiņu no pērno kartupeļu mizām, jo visu atlīdzību bija saņēmuši jau iepriekš. Nu, bet tad tagad laikam maki atkal sāks pildīties kaut kā sakārtotāk un regulārās dozās ik mēnesi.
Droši vien haotiskā atlīdzību izmaksa nav ar ļaunu nodomu un sazvērestība. Vienkārši tāda ir tradīcija Valsts kancelejā, valdībā, valstī - sataisīt visu necaurspīdīgi, tā, ka nav pārskatāms gals un sākums, un ideāli būtu, lai izskatās, ka “nemaz jau tik lielas tās algas nav”. Tas gan nav izdevies, jo no malas izskatās, ka ministriem un ierēdņiem tiek maksāts aizvien vairāk un vairāk.
Un vairāk tiešām tiks maksāts. Pērn kopējie atlīdzību izdevumi valsts pārvaldei bija 8,4 miljoni, bet šogad ir plānots izdot tuvu pie 9,7 miljoniem eiro. Plānots bija vēl vairāk, bet te summas atduras pret valdības pašas apņemšanos samazināt pieaugumu. Pagājušā gada 14. oktobrī Ministru kabinets ārkārtas sēdē apstiprināja šā gada budžetā būtiski ierobežotu atlīdzības pieaugumu publiskajā pārvaldē. Noteikts, ka 2025. gadā atlīdzības fonds nedrīkst pieaugt vairāk nekā par 2,6%. Ierobežojums attiecas gan uz valsts pārvaldes, gan pašvaldību iestādēm, kā arī publiskām personām piederošām kapitālsabiedrībām un ostu valdēm. Valsts un pašvaldību institūcijās arī nevarēs palielināt amata vietu skaitu.
Vēl ir tāda mulsa lieta, ka, ja paskatās vairāku gadu griezumā, kādi ir bijuši atlīdzības izdevumi valsts pārvaldē, tad tendence ir uzpūsties un vēl vairāk uzpūsties. Piemēram, 2020. gadā tie bija 4,6 miljoni, 2022. gadā 5,2 miljoni eiro, 2023. gadā 7,3 miljoni eiro. Tā ir palielinājusies gan kovida sērgas laikā, gan Ukrainas kara sākuma gadā.
Neko nevar pārmest Valsts kancelejas direktoram Raivim Kronbergam, kurš nelemj par atlīdzības kopējiem apmēriem un kuram pašam alga nav nekāda dikti lielā. Lielas algas saņem valdības locekļi, un lai taču saņem! Kur tas der, ja amatpersonai jālemj par simtiem miljonu un miljardiem, bet mājās bērni pirms vakara pasaciņas jāmierina, ka ēst viņi dabūs, bet tikai rītdien?
Tomēr būtu tikai loģiski, ja ministru un ierēdņu saņemtās atlīdzības kaut drusciņ korelētos ar tiem procesiem, kas notiek Latvijas ekonomikā, ar darbiem, kurus viņi ir vai nav paveikuši. “Ārkārtīgi straujā attīstība” Latvijā rezultējās ar mīnus 0,4% iekšzemes kopprodukta “negatīvo pieaugumu” 2024. gadā, ar atpalicības plaisu no Igaunijas un Lietuvas, kas turpina plesties gandrīz visos rādītājos. Tikai ar lupu var sameklēt kādu nozari, kurā nav švakāki cipari nekā kaimiņiem. Nu jā - arī Igaunijas attīstība ir sabremzējusies. Taču Lietuva ir attīstījusies daudz straujāk nekā Igaunija un Latvija.
Gadu gaitā palēnām ir palielinājusies iedzīvotāju pirktspēja, bet valsts pārvaldes pirktspēja palielinās strauji - tā kopš 2018. gada ir dubultojusies.