Ekonomikas debatēs Saeimā 8. maijā finanšu ministrs Arvils Ašeradens (“Jaunā vienotība”) pauda, ka ekonomisko izaicinājumu laikā jāsašaurina valsts pārvalde. Nākamajos gados publiskajam sektoram jāietaupa vismaz 450 miljoni eiro. Ašeradens norādīja, ka varētu būt jāatsakās no atsevišķām funkcijām, jāapvieno kādas iestādes, kā arī, iespējams, jāapvieno atsevišķas ministrijas.
Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (Zaļo un zemnieku savienība) LTV “Rīta panorāmā” izteicās, ka pieļauj Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) apvienošanu ar Klimata un enerģētikas ministriju (KEM) un Iekšlietu ministriju (IeM).
Pēc ministra teiktā, ja tiks atvērts jautājums par ministriju apvienošanu, tad VARAM varētu sadalīt, vides jautājumu bloku pievienojot KEM, savukārt pašvaldību sadaļu pievienojot IeM.
Ministriju skaits un sadalījums pa nozarēm nav akmenī iecirsts - var visu ko apvienot līdz kaut vai sešām ministrijām, var arī saskaldīt kaut vai līdz 50. Šie abi varianti gan būtu pārāk ekstrēmi. Bet vismaz divas ministrijas Evikas Siliņas (“Jaunā vienotība”) valdībā ir acīmredzami tizlas, jo ieņemtas partiju tirgus gultā mākslīgi, lai neviena partija netiktu apskādēta. Klimats un enerģētika, protams, pašreizējos zaļā kursa neprāta laikos ir svarīga lieta, taču nepavisam ne tik ļoti svarīga, lai tai vajadzētu atsevišķu ministriju. Tas varētu būt departaments Ekonomikas ministrijā (EM) vai, kā uzskata Valainis - KEM plus VARAM. Pašvaldību reforma Jura Pūces vadībā ir noslēgusies, un cerams, tuvākajā laikā novadu robežas vairs netiks pāršvīkātas, līdz ar to arī VARAM svars vairs nav vecais. Ministrija ir dikti viedi pārsaukta par Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministriju, taču nav administrācijai vieduma un reģioni attīstās švaki. Ka tikai nav tā, ka KEM vēl kaut kā nebūt ar paneļiem un “propelleriem” nodarbojas, bet VARAM vispār ir lieka? Ministrijas vides lietas varētu piekrist EM, bet reģionu lietu funkcijas vajadzētu pārņemt drīzāk jau Tieslietu ministrijai, nevis IeM.
PSRS esot brīnījusies, kāpēc Čehoslovākijai vajadzīga Jūras lietu ministrija, bet čehoslovāki atbildējuši: “Mēs taču neiebilstam, ka jums ir Kultūras ministrija.” Ja kāda parādība vai nozare pazūd vai tās nozīme stipri samazinās, tad arī ministrija vairs nav nepieciešama. Latvijā ir bijušas visādas ministrijas un valsts ministru posteņi valdībā, piemēram, zivsaimniecības uzdevumu valsts ministrs, zvejniecības valsts ministrs, jūras lietu valsts ministrs. Taču, kad atklājās, ka latviešiem vairs nav aktuāli braukt jūriņā, visi kuģi ir aizreģistrēti uz ofšoriem un zveja kļuvusi par sīku rūpalu, šādi posteņi atmira paši par sevi. Deviņdesmitajos gados bija vairāki, ar šodienas aci raugoties, dīvaini posteņi - valsts īpašuma lietu ministrs, valsts ministrs ārējo resursu jautājumos, kooperācijas valsts ministrs.
2013. gadā ļoti aktuālas šķita Eiropas lietas, un tam par godu bija doma radīt Eiropas lietu ministra posteni, taču tāds netika izveidots. Taču, piemēram, Dānijā šāds postenis ir.
No 2004. līdz 2009. gadam valdībā bija postenis “īpašu uzdevumu ministrs elektroniskās pārvaldes lietās”, ko sākumā vadīja Jānis Reirs, pēc tam Ina Gudele, kurai iznāca šmuce ar zemeņu kūkām, un pēc viņas vēl kādu brīdi šo amatu ieņēma Signe Bāliņa. Bet nu kādas vairs elektroniskās lietas, ja katrs vidusskolēns mūsdienās savus gadžetus pārvalda labāk par jebkuru ministru.
2018. gada Saeimas vēlēšanās Kaimiņa/Gobzema “KPV LV” ieguva visvairāk balsu starp “latviskajām” partijām tieši ar saukli: samazināsim ministriju skaitu līdz astoņām. Bena Latkovska rakstu par ministriju apvienošanas tēmu lasiet šeit.
Šī ideja ir populāra un sasaucas ar saulainu stāstu par labajiem Kārļa Ulmaņa laikiem, kad bija tikai sešas kameras. Tas gan īsti nav tā - gan līdz Ulmaņa apvērsumam 1934. gada 15. maijā, gan pēc tam Latvijā ir bijis gana daudz ministriju. Laikā līdz 1934. gadam Ministru kabineta darbību regulēja 1925. gada likums par Ministru kabineta iekārtu. Tas noteica, ka Latvijā darbojas deviņas ministrijas - Ārlietu, Finanšu, Iekšlietu, Izglītības, Kara, Zemkopības, Satiksmes, Tautas labklājības un Tieslietu ministrija. Pieskaitām ministru prezidentu un ministru prezidenta biedru, un sanāk jau 11 valdības locekļi.
No 1918. līdz 1921. gadam pagaidu valdībā bija postenis “apgādības ministrs”. Bet tas loģiski - tolaik aktuāli bija visu ko dabūt, atgādāt, piegādāt.
Sešas kameras bija tas, ko Ulmanis pēc Itālijas diktatora Benito Musolīni parauga izveidoja it kā tā kā atlaistā parlamenta vietā, bet Ulmaņa valdībā 1938. gadā bija 13 Ministru kabineta locekļi. Siliņas valdībā pašlaik kopā ar premjeri pašu ir 15 Ministru kabineta locekļi. Varbūt tāpēc nagi niez viņu skaitu par kādiem diviem samazināt? Tas būtu svētīgi. Viena valdība tad pirmo reizi mūžā vadītos nevis pēc feodālo lēņu sadales principa starp partijām, bet apzinot nozares, kas ir patiešām svarīgas un kurās vajadzīga valsts vara. Droši vien pietiktu arī ar deviņām ministrijām, kā bija rakstīts 1925. gada likumā, bet tad pašreizējās, ļoti plašās Ekonomikas ministrijas funkcijas nāktos sadalīt starp pārējām. Iekāpt atpakaļ pagātnes ūdeņos tā īsti vairs nevar.
Varētu piekrist Ašeradenam un Valainim, ka nevajag turpināt ķēmoties ar KEM un nevarīgo VARAM, var apvienot arī Labklājības un Veselības ministriju. Bet tad vajag prognozēt un aprēķināt, kādi no apvienošanās būs ieguvumi un zaudējumi. Tas laikam nav darīts, jo šo ideju ministri ir pauduši tikai nupat nesen, un diskusijas ir pašā sākuma stadijā. Jādomā, ka ilgtermiņā būtu ieguvumi, taču pirmajā brīdī diezin vai.
Igaunijā Kristena Mihala valdībā ir 13 ministri un tikpat ministriju. Vairums ministriju saucas tāpat kā Latvijā vai uz to pusi. Un ir Klimata ministrija. Nav Satiksmes ministrijas, bet ir Infrastruktūras ministrija. Ir Tieslietu un digitālo lietu ministrija. Ir Reģionālo lietu un lauksaimniecības ministrija. Lūk, interesanti, ka daļa tā, kas ir mūsu VARAM, igauņu versijā ir apvienota ar mūsu Zemkopības ministriju!
Arī Igaunijā ir atsevišķi Veselības ministrija un Sociālās aizsardzības ministrija, kas atbilst mūsu Labklājības ministrijai.
Igaunijas parlamentā jeb Rīgikogu ir 101 deputāts, parlamenta darbu vada priekšsēdētājs, pirmais un otrais viņa vietnieks. Ar vadītājiem Latvijas Saeima ir izšķērdīgāka - mums ir Saeimas priekšsēdētājs, divi priekšsēdētāja biedri, Saeimas sekretārs un viņa biedrs.
Lietuvā premjerministra Gintauta Palucka valdībā strādā 14 ministri un tikpat ir ministriju. Viss gandrīz tāpat kā Siliņai, bet ir arī dažas atšķirības - ir Ekonomikas un inovāciju ministrija, Izglītības, zinātnes un sporta ministrija, Enerģētikas ministrija, Vides ministrija, Sociālās aizsardzības un darba ministrija.
Dānijā premjeres Metes Fredriksenas vadībā strādā 24 (!) ministri. Ko tik visu nav izdomājuši dāņi kā ministrēšanas vērtu: ir nodokļu ministrs, digitālo lietu ministrs, pilsētu un lauku lietu, baznīcas lietu un Ziemeļvalstu sadarbības ministrs un arī tāds brīnums kā izturības un gatavības ministrs. Bet dāņi nav nabagi un var to atļauties. Ja mums būtu tāds dzīves līmenis kā Dānijā, arī Latvija varētu visu ko izveidot - piemēram, Ilgspējības un drošumspējas ministriju, Eiropas fondu naudas izpleterēšanas ministriju u.c.
Vācijas federālajā valdībā (Bundesregierung) kanclera Frīdriha Merca vadībā strādā 17 ministri.
Ir ministrija, kas it kā liecina pat par tādu kā taupīgumu - Ekonomikas un enerģētikas ministrija, taču tās funkcijas, ar kurām nodarbojas mūsu Ekonomikas ministrija, vācieši ir izraustījuši, radot vairākas citas ministrijas. Ir, piemēram, vēl arī Ekonomiskās kooperācijas un attīstības ministrija. Un ir arī lauksaimniecības, pārtikas un reģionālās identitātes ministrs, kas vēlreiz apliecina, ka mūsu VARAM funkcijas varētu būt visnotaļ piekritīgas Zemkopības ministrijai. Vismaz tās, kas attiecas uz reģionālo attīstību. Par vidi gan nē - tai vajadzētu būt no zemkopības nozares atstatu, jo nevar vidi sargāt tas pats ministrs, kurš “ved uz lauka mēslojumu”.
Kiprā prezidenta Nika Kristodulida vadībā strādā 11 ministri, bet 10 valdības locekļi ir “aizstājējministri”, kas ir vai nu prezidenta vietnieks, vai praktiskais valdības vadītājs ikdienā, vai arī kaut kas līdzīgs tam, kas mums ir bijis valsts ministrs vai īpašu uzdevumu ministrs atsevišķās nozarēs. Tūrisms un kuģošana šai salai ir ārkārtīgi svarīgas, tomēr Tūrisma ministrijas nav, bet ir tūrisma vietniekministrs un kuģniecības vietniekministre. Dažām ministrēm ir episki vārdi - Atēna, Pēnelope. Bet valdības sekretārei vārdā ir Vasiliki, kas latviski tulkojams kā “baziliks”.
Polijas premjera Daniela Tuska vadībā strādā 19 ministri, bet ne visi vada kādu ministriju. Piemēram, Kšišofs Galkovskis ir premjera vietnieks, un viņam uzticēts pieskatīt arī digitālās lietas, Macejs Bereks ir Ministru padomes loceklis, Ministru padomes Pastāvīgās komitejas priekšsēdētājs. Mūsu Raivis Kronbergs Polijā ir Jans Grabecs - poļu Valsts kanceleja ir valdības sastāvdaļa, un Grabecam ir ministra statuss un alga.
