Zemkopības ministrija (ZM) pauž atbalstu Eiropas Komisijas (EK) plāniem pakāpeniski ierobežot minerālmēslu importu no Krievijas un Baltkrievijas, tostarp piemērojot augstākus muitas tarifus un galu galā izbeidzot tirdzniecību ar abām agresorvalstīm. Vienlaikus ministrija uzsver nepieciešamību kompensēt Latvijas zemniekiem iespējamos zaudējumus, ko radīs mēslojuma cenu kāpums.
Kā norāda ZM Tirgus un tiešā atbalsta departaments - Latvija ir valsts bez savas minerālmēslu ražošanas industrijas, ir atkarīga no importa un iegādājas mēslojumu no piegādātājiem ES un pasaules tirgos. Neskatoties uz šiem apstākļiem un līdzšinējām piegādes ķēdēm, Latvija atbalsta ekonomisko saišu saraušanu ar Krieviju un Baltkrieviju, tai skaitā attiecībā uz lauksaimniecības izejvielām, piemēram, minerālmēsliem.
Ministrija uzsver, ka Latvija jau iepriekš aktīvi iestājusies par ES muitas tarifu paaugstināšanu Krievijas un Baltkrievijas produktiem. Tā atbalsta arī Eiropas Komisijas (EK) 2025. gada 28. janvārī publiskoto priekšlikumu paplašināt muitas tarifu piemērošanu, pakāpenisku ekonomisko saišu saraušanu un jebkādas tirdzniecības ar Krieviju un Baltkrieviju pārtraukšanu, nosakot ES sankcijas pret abām agresorvalstīm.
ZM atzīst, ka tarifu pieaugums var palielināt mēslojuma izmaksas, kas būtiski ietekmēs Latvijas lauksaimnieku konkurētspēju. Šobrīd ir veikta analīze par minerālmēslu cenām Latvijā un ES, kā arī ir veiktas aplēses par to, kādu ietekmi ES paaugstinātie muitas tarifi Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes minerālmēsliem atstās uz minerālmēslojuma cenām. 2024. gadā importējot minerālmēslus, piemēram, 11,6 tūkst. tonnu slāpekļa mēslojuma no Krievijas, tas lauksaimniekiem izmaksāja 3,8 milj. EUR gadā. Veicot aplēses par ES paaugstināto muitas nodokļu ietekmi, var secināt, ka pirmajā un otrajā pārejas gadā, kad ES muitas nodokļi tiek palielināti mērenā apjomā, muitas nodokļu maksājums par slāpekļa minerālmēslu importu no Krievijas un Baltkrievijas būtu tikai ap 95 tūkst. EUR gadā kopā visam importam. Pēc pārejas perioda - sākot ar 01.07.2028., kad spēkā būs visaugstākais ES muitas nodoklis - papildu maksājums veidos jau 4,3 milj. EUR gadā, jo minerālmēslojuma cena pieaugs vidēji divas reizes.
Tādēļ ministrija uzskata, ka ir nepieciešams izstrādāt kompensējošus mehānismus, kas palīdzētu lauksaimniekiem segt šīs papildu izmaksas. Latvija plāno šo jautājumu rosināt izskatīt ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomē. ZM ieskatā finansējums tam varētu tikt gūts gan no konkrēto muitas tarifu ieņēmumiem, gan arī no citiem ES finansējuma avotiem.
ZM atbalsta ES centienus dažādot minerālmēslojuma piegādes avotus, tomēr uzsver, ka informācija par importa nodokļu atcelšanu mēslošanas līdzekļiem no Ziemeļāfrikas, Centrālāzijas, ASV, Trinidādas un Tobāgo un Nigērijas ir parādījusies publiskajā telpā tikai kā viens no iespējamiem pasākumiem, lai mazinātu spiedienu, ja ES paaugstinātie muitas tarifi izraisītu cenu satricinājumus, bet par šādu ES priekšlikumu neesot bijušas diskusijas.
Jau šobrīd tādām valstīm kā Ēģipte, Alžīrija, Trinidāda un Tobāgo ES piemēro 0% muitas nodokli slāpekļa minerālmēslu importam. ASV minerālmēslojumam tiek piemērots 6,5% muitas nodoklis. Ēģipte, Alžīrija, ASV un Trinidāda un Tobāgo līdztekus Krievijai ir valstis, no kurām ES kopumā arī visvairāk importēja slāpekļa minerālmēslus 2024. gadā.
Arī Uzbekistānai, kas nav starp nozīmīgākajām importa valstīm, bet ierindojas starp slāpekļa minerālmēslojuma piegādātājām ES, šobrīd tiek piemērots 0% muitas tarifs slāpekļa, kā arī komplekso minerālmēslojumu importam. Tajā pašā laikā slāpekļa minerālmēslojuma importam no Kazahstānas tiek piemērots 6,5% muitas tarifs.
ZM norāda, ka, iespējams, Kazahstānai un citām Centrālāzijas, kā arī Ziemeļāfrikas valstīm potenciāli varētu samazināt ES muitas nodokļus minerālmēslojumam, tomēr, nezinot detaļas par šīm valstīm un konkrētiem minerālmēlsojuma produktiem, ir grūti spriest un veikt aplēses par iespējamo pozitīvo ietekmi.
Lai arī diskusijās par minerālmēslu importu no Krievijas uzmanība tiek fokusēta uz gatavajiem produktiem, nozīmīgs ir arī to ražošanai nepieciešamo izejvielu imports - īpaši dabasgāze. Tomēr ZM norāda, ka šis jautājums nav iestādes darba kārtībā.
Kā vēsta portāls “The European Council”, kopējais gāzes imports no Krievijas 2024. gadā bija 52 miljardi kubikmetru, lai gan importa apjomiem ir tendence samazināties.
Tikmēr “Reuters” 16. maijā ziņoja, ka Eiropas Komisija nākamajā mēnesī plāno ierosināt juridiskus pasākumus, lai līdz 2027. gada beigām pilnībā pārtrauktu Krievijas gāzes importu Eiropas Savienībā un līdz šī gada beigām aizliegtu tūlītējus līgumus ar Krieviju.
Dabasgāzei ir izšķiroša loma slāpekļa mēslojuma (īpaši amonija un urīnvielas) ražošanā, jo tā ir gan enerģijas avots, gan izejviela ķīmiskajā procesā, kurā tiek iegūts amonjaks - būtiskākais starpprodukts slāpekļa mēslojumu ražošanā.
