Šā gada pirmajā pusgadā Juridiskās palīdzības administrācija ir pieņēmusi 28 lēmumus par valsts kompensāciju par noziedzīgiem nodarījumiem, kuru rezultātā ir iestājusies personas nāve, un izmaksājusi 59 495,69 eiro, atbildīgajā valsts institūcijā noskaidroja “Neatkarīgā”.
Latvijā šā gada pirmajā pusgadā visvairāk reemigrantu – 179 – atgriezušies tieši Vidzemē, savukārt lietuvieši arvien mazāk interesējoties par darbu Norvēģijā, Dānijā vai Apvienotajā Karalistē, bet turp aizbraukušie aizvien vairāk atgriežoties dzimtenē. Latvijā visvairāk atgriežas vidzemnieki
Valstij piederošais uzņēmums “Augstsprieguma tīkls” (AST) saņēmis rokasnaudu par 6 gigavatu (GW) iestūķēšanu savā maksimāli 1,4 GW slodzei atbilstošajā tīklā un apjēdzis, ka tālāk tā vairs nevar turpināties. 31. jūlija pēcpusdienā AST izplatīja paziņojumu, ka “uz laiku pārtrauc izsniegt tehniskās prasības jaunu elektrostaciju pieslēgšanai pie pārvades sistēmas gadījumos, kad nepieciešama 330 kV tīkla pārbūve".
Šajā reizē runa ir nevis par kopējām izmaksām, lai cilvēki nenosaltu pagājušajā ziemā, bet par to izmaksu sadaļu, ko valsts maksājusi savu iedzīvotāju vietā. Tādējādi radīts kārtējais robs valsts budžetā jeb pietūkums valsts parādā un palicis jautājums, vai valsts varēs atļauties tādus izdevumus nākamajā ziemā, ja tas izrādīsies vajadzīgs.
Starp Eiropas Savienībā (ES) visvairāk meklētajiem slepkavām, teroristiem, kā arī ar cilvēku tirdzniecību un bruņotu laupīšanu saistītām personām ierindoti divi vīrieši no Latvijas – Leons Rusiņš un Romāns Ivančuks. Abu atrašanās vieta joprojām nav noskaidrota.
Ukrainas pilsonis Ruslans Čerkašins 27. jūnijā kopā ar ģimeni ieradās Latvijā no Krievijas. Muitas darbinieki atņēmuši visu ģimenes naudu, R. Čerkašinu aizturējuši, un viņš ir atzīts par aizdomās turamo kriminālprocesā par iespējami noziedzīgi iegūtu naudas līdzekļu legalizēšanu. Atstāta bez iztikas līdzekļiem, visa ģimene – astoņi cilvēki – pašlaik mitinās dienesta viesnīcā Prūšu ielā, diezgan nožēlojamos apstākļos.
Izskatāmajā lietā apsūdzībā norādīts, ka divu brāļu sašaušanas lietā Dagdas novadā 2017. gadā pirmais šāviens raidīts viena un nākamais otra brāļa virzienā. Par laimi, neviens šajā uzbrukumā bojā negāja.
Eiropas Savienības vides komisārs un Lietuvas politiķis Virgīnijs Sinkevičs laikrakstā "Financial Times" aicinājis attīrīt Baltijas jūru no nesprāgušās munīciju, lai novērstu kaitējumu videi un samazinātu atjaunojamās enerģijas projektu aizkavēšanos Baltijas valstīs. Latvijas teritorijā jūras gultnes izpēte vēl nav veikta, bet tuvākajā laikā varētu sākties.
Aizpagājušajā svētdienā jeb 16. jūlijā elektrības cena Latvijā bija negatīva 12 stundu ilgumā, bet zaļās enerģijas ražošanā tālāk tikušajā Zviedrijā zem nulles noslīdēja pat visas diennakts vidējā cena. Kas un kāpēc šādā situācijā turpināja ražot elektrību un piemaksāt patērētājiem par tās izlietošanu?
Sinoptiķi sola, ka augustā Latvijā gaisa temperatūra varētu būt ap normu, liela varbūtība, ka arī zem normas, bet bez ilgstošiem un pamatīgiem karstuma viļņiem. Ar sēņu ražu mežos šogad slikti, jo ilgstošais sausums kaitējis micēlijam. Sēņu sezona varētu sākties, bet tā, visticamāk, nebūs bagātīga.
Akciju sabiedrības “Latvijas Gāze” (LG) akcionāri vakar savā ārkārtas sapulcē nolēma izmaksāt sev dividendēs iepriekšējo gadu nesadalīto peļņu 109,72 miljonu eiro apmērā, sadalot to pa 2,75 eiro uz katru akciju. Neskatoties uz sacelto skandālu līdz pat Valsts Drošības dienesta līmenim, savu tiesu saņēma arī ar Krievijas naftas kompānijai "Rosņeft" saistītā “ITERA Latvija”.
Labklājības ministrija plāno nākamgad sākt pāreju uz bāzes pensiju, pirms tam atjaunojot pensiju piemaksu piešķiršanu tiem senioriem, kuri to pašlaik nesaņem, “Neatkarīgajai” apstiprināja ministrijā.
Šovasar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) nav saņēmis izsaukumus uz notikumiem, kur, baudot ūdens priekus, būtu gājis bojā kāds nepilngadīgais. Bojāgājušo skaits pēdējos divos gados ir samazinājies, tomēr joprojām tās ir vismaz 100 dzīvības gadā. Līdz šim šogad noslīkuši jau 73 cilvēki.
Esošais Ministru prezidents Krišjānis Kariņš ar bijušo Ministru prezidentu Aigaru Kalvīti ir saistīti tik sen un tik cieši, ka Kariņa atvaļinājums šķiet gluži vai pieskaņots a/s "Latvijas Gāze" vadības (LG) lēmumam izmaksāt desmitiem miljonus no Latvijas patērētājiem iegūtus eiro Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam pietuvinātām personām.
No Rīgas Centrālcietuma aizbēgušajam un notvertajam Mārim Kovaļovam bēgšanas brīdī ir bijis pirmās instances tiesas spriedums un tika gaidīta pārsūdzība.
Rīt, 27. jūlijā, ir sasaukta a/s “Latvijas gāze” (LG) ārkārtas akcionāru sapulce ar diviem darba kārtības jautājumiem – par LG pamatkapitāla samazināšanu un iepriekšējo gadu nesadalītās peļņas sadali, kas gūta laikā pēc 2018. gada 1. janvāra kopumā 57,855 miljonu eiro apmērā. Kā “Neatkarīgajai” atzina Ārlietu ministrija, kas Latvijā ir vadošā iestāde sankciju likumdošanas skaidrošanas jautājumā, dividenžu izmaksa “ITERA Latvija” varētu būt ne tikai sankciju likuma, bet arī Krimināllikuma pārkāpums.
Rīgas Imantas mikrorajona iedzīvotāji pieprasa nezāģēt kokus un zem savu māju logiem necelt augstceltnes. Dubultu ielas skvērā zem lielu bērzu, kļavu un ozolu lapotnes pulcējās vairāki desmiti cilvēku – attīstītāji plāno nocirst šos kokus, lai uzbūvētu trīs jaunas sešstāvu ēkas.
Aptaujājot vairākus Tieslietu padomes locekļus, “Neatkarīgā” noskaidroja, ka jautājums par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores Ineses Jaunzemes iespējamo atbildību par falšu krimināllietu virzīšanu pret žurnālistiem un publicistiem nav guvis par tiesiskumu atbildīgās institūcijas, Tieslietu padomes, ievērību.
Ja vīrietis sasniedzis pensionēšanās vecumu, tad viņa vidējais mūža ilgums kā pilntiesīgam pensionāram būs vidēji četrpadsmit gadu. Sieviešu vidējais mūža ilgums pensionējoties patiešām ir garāks – gandrīz divdesmit gadu, bet arī sieviešu paredzamais vidējais mūža ilgums ir lielāks nekā vīriešiem, un tam ir virkne izskaidrojumu.
Eiropas Savienības (ES) varenākās ekonomikas un vienas no galvenajām Latvijas eksporta noieta valstīm – Vācijas – pasaulslavenā rūpniecība un visa tautsaimniecība kopumā stagnē. Un runa nav tikai par diviem ceturkšņiem pērnā gada beigās un šī gada sākumā, kad Vācijas ekonomika pat saruka. Problēmas ir daudz dziļākas, strukturāla rakstura, kurām pagales piemetis gan enerģijas cenu pieaugums, gan arī Vācijas konsekventi īstenotais "zaļais kurss".
Pretēji "zaļā kursa" saukļiem aizvietot fosilos energoresursus ar elektrību, Latvija šī gada jūnijā fiksējusi mazāko elektroenerģijas patēriņu valsts teritorijā mēneša laikā kopš 2005. gada jūnija.
Nupat ar godu aizvadītie XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki atstājuši savus kārtas skaitļus kā varenus torņus, no kuriem ar augstsirdīgu pārākumu pieminēt tikai trīs dziesmu svētkus sarīkot spējušos baltvāciešus.
