Izpēte

“Neatkarīgās” rīcībā ir nonācis kāds interesants vai, precīzāk, ļoti neinteresants Valsts kancelejas sagatavots dokuments ar daudzsološu virsrakstu “Valsts pārvaldes modernizācijas plāns 2023.–2027. gadam”. Interesants šis plāns ir tāpēc, ka, ietinot visu skanīgu frāžu kokonā, tas būtībā iezīmē ierēdņu armijas pašmērķīgu tālāku transformāciju “atbilstoši mūsdienu prasībām”, tās pašas ierēdniecības lomas un pozīciju nostiprināšanu un nesatricināmību, kā arī “pieticīgi” aplēš, ka šo “valstiski nozīmīgo inovāciju” ieviešanai no valsts budžeta katru gadu būs nepieciešami n-tie un n-tie miljoni eiro.

Latvijā ik mēnesi pārtikas pakas saņem vismaz divdesmit tūkstoši iedzīvotāju. Tomēr straujais pārtikas cenu kāpums sagādā problēmas nodrošināt savas ģimenes ar ēdienu ne tikai trūcīgajiem, bet arī cilvēkiem ar ienākumiem virs trūcīgā un maznodrošinātā statusa.

Ticēsim Zemkopības ministrijas Meža departamenta direktoram Arvīdam Ozolam, ka no Latvijā cirstiem kokiem iegūti šķeldu drīkst kurināt bez CO2 emisiju kvotu pirkšanas veidā uzlikta nodokļa. Pateiksimies Krievijas un Baltkrievijas diktatoriem par savu valstu ekonomisko robežu slēgšanu, kas pasargā labo Latvijas šķeldu no sliktas šķeldas piemaisījumiem.

Akciju sabiedrības “Attīstības finanšu institūcijas Altum” 30% akciju turētājs Ekonomikas ministrija (EM), paužot atbalstu “Altum” valdes priekšsēdētājam Reinim Bērziņam, pauž aicinājumu vērsties drošības iestādēs par amatpersonas ietekmēšanu no starptautiskām sankcijām pakļautu uzņēmēju puses.

Nožēlojamas algas, daudzviet vēl nožēlojamāks aprīkojums, cilvēku masveida aiziešana no darba, civilās aizsardzības plānu neesamība un reālām briesmām pakļauti neskaitāmi Latvijas iedzīvotāji – tas viss ir mantojums, ko jaunajam iekšlietu ministram atstājusi Kariņa iepriekšējā valdība. Pēc šī paša Kariņa “taisnīgā sadalījuma” visu šo haosu mēģināt kaut cik savest kārtībā acīmredzot tiks uzticēts “Apvienotajam sarakstam” (AS).

Pacientu organizācijas vērsušās pie valdības veidotājiem ar atklātu vēstuli, aicinot koalīcijas partijām būt drosmīgām un uzņemties Veselības ministrijas vadību, lai nodrošinātu iesākto darbu un attīstītu veselības aprūpi valstī, veidojot uz pacientu vērstus veselības pakalpojumus.

Pēdējā laikā sašutumu “cepienu” varētu sagādāt visai bēdīgā pensiju 2. līmeņa statistika, kas, visticamāk, atbalsojas arī pensiju 3. līmenī un uzkrājošajā apdrošināšanā, jo ieguldījumu segmenti ir visai līdzīgi. Jebkurā gadījumā tas attiecas uz faktiski visiem likvīdākajiem uzkrājumu veidiem – tādiem, kuriem ir iespējami operatīvi noteikt tirgus vērtību un uzkrājumu portfeli pārdot, lai to pārvērstu naudā.

Tiesu administrācija izvairās sniegt “Neatkarīgajai” atbildes pēc būtības, cik daudz naudas tā maksājusi Lietuvā dibinātajai biedrībai “Baltijas korporatīvās pārvaldības institūts” (BKPI) un tās viceprezidentam, partijas “Vienotība” politiķim Andrim Grafam.

Pēdējos divus gadus Zāļu valsts aģentūrai ar tās vadību nav veicies – kad no aģentūras vadītāja amata, aizrotējot uz Veselības inspekciju, atstādināja Svenu Henkuzenu, jaunu vadītāju veselības nozarē svarīgajā valsts iestādē tā arī nav izdevies atrast.

Iesākumā kāda neparasta pateicība – paldies visiem tiem aptuveni 270 apvienības “Attīstībai/Par” (AP) potenciālajiem atbalstītājiem, kuri sāpoša vēdera, neizgulētu paģiru, nepārvarama slinkuma vai jebkāda cita iemesla dēļ 1. oktobrī neaizgāja uz 14. Saeimas vēlēšanām un neatdeva savu balsi par minētajiem politikāņiem, neļaujot tiem pārvarēt 5% barjeru. Ja tā būtu noticis, tad Latvijai vēl četrus gadus nāktos sadzīvot (vai knapi izdzīvot) ar “atparistu” vadīto “medicīnas nozares reformu”, viņu divkosību, iespējamu alkatību un citām “prioritātēm.” Nule kā dienasgaismu ieraudzījušais veselības ministra Daniela Pavļuta atvadu vēstījums tautai tikai lieku reizi apliecina, cik baisus laikus veselības aprūpē (un ne tikai) patiesībā esam pārdzīvojuši un par kādu mata tiesu esam izvairījušies no to turpināšanās.

Finanšu trillera cienīgās ainas, kad norises pasaules vērtspapīru tirgos kādu var izputināt vai vismaz krietni sarežģīt dzīvi, nemet līkumu Latvijai. To pieredzējām gan 2008. gadā, kad globālās tirgus tendences paspilgtināja iepriekš pārmērīgās kreditēšanas un nekustamā īpašuma burbuļa sekas arī mūsu valsti, savukārt tagad zināmas problēmas var radīt pensiju fondu aktīvu cenu kritums.

Zemestrīces un tai sekojošā cunami radītā avārija Fukušimas atomelektrostacijā pagājušajā desmitgadē radīja jaunu pavērsienu Eiropas jau iepriekš paustajos centienos atteikties no atomenerģijas. Tiesa, dažādās valstīs attieksme bija atšķirīga un kamēr, piemēram, Francija centās savu kodolenerģijas nozari saglabāt, Vācijā, izskanot saukļiem par tīru vidi, notika tieši pretējais.

Sankciju piemērošana Krievijas gāzei un arī Krievijas nevēlēšanās to piegādāt var radīt jaunus sarežģījumus Eiropai, tādēļ steidzami nepieciešams domāt par jaunām alternatīvām. Starptautiskā enerģētikas aģentūra brīdina, ka Eiropai, lai nākamā gada vasarā piepildītu savas krātuves, var pietrūkt pat 30 miljardu kubikmetru gāzes.

Novembrī seniori un ģimenes, kuras audzina bērnu ar invaliditāti, sāk saņemt valsts pabalstu energoresursu sadārdzinājuma kompensācijai. Valsts atbalsta apmērs ir robežās no desmit līdz 30 eiro mēnesī, un tas, cik lielu pabalstu saņem katrs iedzīvotājs, ir atkarīgs no viņa pensijas – jo tā lielāka, jo mazāku pabalstu seniors saņem. Izņēmums ir ģimenes, kuras saņems pabalstu maksimālajā apmērā.

Bijušās partijas “Vienotība” politiķa Andra Grafā pārstāvētā Lietuvā reģistrētā biedrība “Baltijas korporatīvās pārvaldības institūts” (BKPI) mācējusi iekasēt naudu gan no Latvijas valsts budžeta institūcijām, gan arī no valstij piederošajiem uzņēmumiem.

Akciju sabiedrības “Attīstības finanšu institūcija Altum” valdes priekšsēdētāja Reiņa Bērziņa atbilstība amatam jāvērtē “Altum” padomei un “padziļinātajiem” vērtētājiem – atbildot uz “Neatkarīgās” jautājumiem, skaidro “Altum” 70% akciju turētāji, Finanšu un Zemkopības ministrijas valsts sekretāri. Savukārt Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs uz “Neatkarīgās” jautājumiem pagaidām neuzskatīja par vajadzīgu atbildēt.

Lai gan Labklājības ministrija vēl nav publiskojusi precīzu savu nākamā gada budžeta prioritāšu sarakstu, kurā noteikti būs arī izmaiņas pensiju jomā, atsevišķi politiķi pasteigušies un jau atkal izmanto pensiju tēmu, cenšoties vairot savu popularitāti senioru vidū.

Pirmdien turpinājās “Jaunās Vienotības” un “Apvienotā saraksta” diskusijas par jaunās Enerģētikas, klimata un vides ministrijas izveidošanu. Šis jautājums palicis vienīgais, par ko politiskie spēki joprojām nav vienojušies, lai vismaz sarunu līmenī “iepūstu dvašu” Kariņa otrajai valdībai. Pretēji gaidītajam, AS, vismaz publiski, neko neatklāja no sava redzējuma par alternatīviem jomas pārvaldības modeļiem, lai gan pagājušās nedēļas nogalē tāds tika solīts. Tā ka pagaidām vienīgais jaunums sarunu kontekstā, kas šķiet ievērības cienīgs, ir Krišjāņa Kariņa atklāsme par “briestošo kompromisa garu”, lai ko arī tas nenozīmētu.

Lai gan mēs sliecamies domāt, ka Covid-19 pandēmija ir beigusies un dzīve atgriežas ierastajās sliedēs, tomēr realitāte ir cita – pandēmijas laikā ir mainījušies iedzīvotāju paradumi, tajā skaitā attiecībā uz darbu. Var teikt, ka šobrīd darba ņēmējs ir tas, kurš „komandē parādi”, un darba devēja uzdevums ir rast risinājumus, kas vienlaikus būtu pieņemami darba ņēmējam un izdevīgi darba devējam.

Saeimas lēmums par 120 eiro no nākamā gada palielināt minimālo darba algu pašvaldībām nozīmēs ievērojamus papildu izdevumus. Latvijas Pašvaldību savienība aplēsusi, ka pašvaldību budžetos šī lēmuma izpildei papildus būs nepieciešami vairāk nekā 30 miljoni eiro.

Šodien turpināsies “Jaunās Vienotības” (JV) un “Apvienotā saraksta” (AS) sarunas par Kariņa potenciālās valdības veidošanu. Darba kārtībā tikai viens jautājums – par JV iecerētās jaunās Enerģētikas, klimata un vides ministrijas izveidošanu.

Lietuvā dibinātajai biedrībai “Baltijas korporatīvās pārvaldības institūts” (BKPI), kuru Latvijā pārstāv bijušās partijas “Vienotība” politiķis Andris Grafs, palīdz vairot ietekmi un vērt durvis varas koridoros personas no ietekmīgām pasaules institūcijām, liecina biedrība mājaslapā redzamā informācija.