Kā vēsta 360TV Ziņas, premjera Andra Kulberga iecere privātajā sektorā iesaistīt vēl 26 tūkstošus cilvēku raisījusi ekspertu diskusijas. Ekonomisti uzsver, ka vispirms nepieciešams radīt jaunas darbavietas, savukārt politologs atgādina, ka atbildība par valsts finanšu problēmām jāuzņemas arī pašreizējās valdības pārstāvjiem.
“Ja tas darbs tiek īstenots tik konsekventi, kā tas ir šobrīd pieteikts, tad četros gados tam būtu jābūt pietiekami lielā atdevē ekonomikas attīstībā. Jā, ir kaut kādas lietas, kas mainīsies. Visdrīzāk vairāk pašpaļāvības būs jāliek uz sevi, nevis gaidīt, ka valsts daudzas lietas turpinās darīt vai solījusi darīt. Tie pabalsti vai valsts loma - tur varētu būt jūtamākas šīs pārmaiņas,” norāda “SEB bankas” ekonomists Dainis Gašpuitis.
Savukārt uzņēmējs un ekonomists Jānis Ošlejs ieceri darbam privātajā sektorā piesaistīt teju 26 tūkstošus cilvēku, tostarp jauno māmiņu un senioru, vērtē kā pozitīvu soli. Taču pirms tam būtu jāattīsta paši uzņēmumi.
“Latvijā ir krities darbavietu skaits privātajā sektorā. Kā Kulberga kungs pareizi teica - par 26 tūkstošiem. Piesaistīt kur? Mums ir nepieciešams lielāks skaits darbavietu, jākoncentrējas uz darbavietu jaunu radīšanu. Tad jau pēc tam šajās darba vietās jākoncentrē cilvēkus, kas kā Kulberga kungs saka - šobrīd ir nenodarbināti,” atzīmē uzņēmējs, ekonomists Jānis Ošlejs.
Kulbergs vakar vairākkārt kritizēja iepriekšējo darbu valdībā. Viņaprāt, valsts patiesā finanšu situācija no iedzīvotājiem tikusi slēpta. Politologa Jura Rozenvalda ieskatā pozitīvi vērtējams tas, ka Kulbergs nu iepazīstinājis plašāk ar savu plānu. Vienlaikus viņš atzīmē - politisko atbildību par valsts finanšu situāciju nosaka vēlētāji.