Izpēte

Tūļīgā un brīžam gluži vai absurdā teātra tradīcijās ietvertā jaunās valdības veidošana nedēļas vidū ieguva strauju dinamiku. Līdz tam ieņemot ņerkstošu “Progresīvo” fanu pulciņa lomu, “Jaunā Vienotība” pēkšņi uzņēma pavisam citu dziesmu – precīzāk, to uzņēma tās līderis, pagaidām vēl premjers Krišjānis Kariņš. Pēc kārtējā sarunu raunda ar potenciālajiem partneriem Kariņš ar akmenscietu seju un bez jebkādas ierastā mīlīgā smaida atblāzmas strikti novilka “sarkanās līnijas”, bez kuru ievērošanas, Kariņa vārdiem runājot, “šīs valdības nebūs”.

Finanšu ministrijā (FM) uzsākta pārbaude par advokāta, kurš vēlējies palikt publiski neminēts, iesniegumā ministrijai minētajiem faktiem saistībā ar nejēdzībām VID un iestādes attieksmi pret aplokšņu algām, kā arī par iespējām sarunāt pārbaudes lietu uzsākšanu vai to izbeigšanu. Arī Ģenerālprokuratūra gatava pieslēgties likumības stiprināšanai, taču vien tad, ja ministrija atklās kādus likumpārkāpumus.

Lai gan pēdējos gados atbildīgās institūcijas un arī sabiedrība apzinās, ka ir nepieciešams agrīni pamanīt izmaiņas bērna uzvedībā un iesaistīties to risināšanā, Latvijā nav skaidras sistēmas, kā palīdzēt bērniem ar uzvedības problēmām vai to iestāšanas risku, īpaši pusaudžiem, jo nav pieejami nepieciešamie atbalsta pakalpojumi, secina Valsts kontrole (VK) revīzijas ziņojumā.

Pēdējā laikā sabiedrībā aizvien biežāk izskan viedoklis, ka pašreizējās augstās inflācijas laikā nav jēgas naudu pieturēt, jo strauji kāpjošās cenas naudas pirktspēju vienalga noēdīs. Tāpat ir dzirdēti pētījumu rezultāti, ka katrs ceturtais iedzīvotājs vispār neesot “psiholoģiski gatavs” veikt jebkādus uzkrājumus.

Par naudas emisiju atbildīgā Latvijas Banka (LB) un naudas apsaimniekošanu uzraugošā Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) līdzinās diviem dzīves vērtās cietušiem cilvēkiem, kuri tūlīt izlabos savu jaunības kļūdu un divdesmit gadus pēc izšķiršanās atkal salaulāsies. Tas, protams, ļaus arī ietaupīt resursus. Tomēr pat tad, ja tas notiks, jautājums par to, vai Latvijas Bankas aparāta un īpašumu uzturēšanas izdevumu attiecība pret tās reālajā kompetencē esošajiem jautājumiem ir adekvāta pieticībai, ar ko gaidāmajā ziemā nāksies samierināties lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju, aizvien ir aktuāls.

Ekonomiskās nedrošības pieaugums, kas saistīts ar pieaugošo inflāciju un karadarbību Ukrainā, pagaidām galīgi nav bijis šķērslis kreditēšanas apjomu pieaugumam Latvijā. Tiesa, šī ekonomiskā ievirze, visticamāk, negūs turpinājumu, jo pieaugošās izmaksas gan mājsaimniecībām, gan uzņēmumiem atstās mazāk naudas lielākiem pirkumiem vai jaunām investīcijām.

Vēlēšanas ir garām. Politiskajiem spēkiem vairs nav jāuztraucas, ka elektorāts tos sodīs par iepriekš veiktajām cūcībām un blēdībām. Vismaz “Jaunā Vienotība” noteikti var justies droša, jo tās vēlētājs, nesaprotama akluma sists vai arī ar tīši aizmālētām acīm, ir piedevis gandrīz visu. Gan izšķaidītos un nāsīs iešņauktos kovida miljonu miljonus, gan neskaitāmos “ārkārtas gadījumus”, kuru “novēršanai” bez jebkādas aiztures arī tika dāsni svaidīti miljoniem “eiriku”, gan krieviem pārdotus bijušos kinoteātrus, gan daudzas citas mazāk uzkrītošas afēras.

 Neraugoties uz to, ka importa gāze Eiropā ir gaidīta, tās pārvadāšanai izmantotie sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) kuģi un to apkalpes nīkst dīkā pie Spānijas, Portugāles un Lielbritānijas krastiem. Daudzu Eiropas valdību, īpaši jau Vācijas, visai vientiesīgā attieksme attiecībā uz gāzes piegāžu drošību no Krievijas ir bijusi kavējoša nepieciešamās infrastruktūras izbūvei, lai uzņemtu LNG kuģus un tādējādi veicinātu gan lielāku enerģētisko neatkarību, gan iespējami zemāku “zilā kurināmā” cenu.

Atbildība par iespējamo a/s “Latvenergo” vismaz simt miljonu vērtā Kaigu purva vēja parka iegādes darījuma likumību un lietderību jāprasa no “Latvenergo” valdes un padomes, savukārt Valsts kontrole savu vērtējumu par darījumu varēs sniegt tikai pēc revīzijas, “Neatkarīgajai” skaidro valsts kontrolieris Rolands Irklis.

Tiesībsargs aicina valdību palielināt pabalstus, jo secinājis, ka Latvijā būtiski palielinājušās bērnu preču un pakalpojumu cenas, bet valsts sociālie pabalsti bērna piedzimšanas gadījumā nav pārskatīti.

“Katrai dalībvalstij jāizstrādā nacionālais ārkārtas rīcības plāns enerģijas patēriņa samazināšanā, par tā progresu jāziņo ik pa diviem mēnešiem,” – šāda prasība no Eiropas Savienības izskanēja jau vasarā.

Finanšu institūcijas “Altum” padome ir atbildīga par labas pārvaldības principu ievērošanu valsts pārvaldītajā struktūrā; starptautiski vai nacionāli sankcionētu personu ietekme uz valsts amatpersonām nav pieļaujama, atbildēs “Neatkarīgajai” norāda Saeimas Nacionālās drošības komisijas (NDK) priekšsēdētāja biedre, kopš šā gada jūnija komisijas faktiskā priekšsēdētāja* Inese Lībiņa-Egnere

Šajās dienās aprit apaļa gadskārta kopš lielākā saspīlējuma ASV un PSRS attiecībās, kas parasti tiek dēvēts par Kubas raķešu krīzi. 1962. gada oktobrī pasaule 13 dienas atradās uz kodolkara sliekšņa, un tā iemesls bija padomju kodolieroču izvietošana Kubā, kas nepalika nepamanīta amerikāņu izlūkdienestam. Tolaik starp abu valstu līderiem (Džonu Ficdžeraldu Kenediju un Ņikitu Hruščovu) tiešo sakaru nebija, un, vien pateicoties starpniekiem, abi valstsvīri spēja nodot viens otram savus vēstījumus un galu galā krīzi noregulēt.

Latvijas iedzīvotāju paredzamais mūža ilgums arī līdz šim jau bija viens no zemākajiem Eiropā, un tagad, pēc Covid-19 pandēmijas, tas samazinājies vēl par pāris gadiem. Tas apliecina sarežģītu, lai neteiktu – traģisku, situāciju veselības un sociālajā aprūpē Latvijā.

Vairāk nekā desmit tūkstoši Latvijas iedzīvotāju ir parakstījuši iniciatīvu, lai rosinātu Saeimu ieviest vecāku pabalsta indeksāciju. “Vecāks, kas strādā un maksā nodokļus, nevar bez raizēm pavadīt bērnu kopšanas atvaļinājumu, ņemot vērā pabalsta apmēru, kas nav mainījies un kas ir būtiski krities pašreizējās krīzes dēļ,” uzskata iniciatīvas ierosinātāja Signija Mosāne.

Tie politiķi, kuri jau pavisam drīz pēdējo reizi vērs Saeimas durvis kā deputāti, vakardienas sēdē izmisīgi vēl mēģināja izdabūt cauri trešajā lasījumā tā saucamo Civilās savienības likumprojektu. Tas neizdevās, un šo visai strīdīgo jautājumu atkārtoti vētīs jau jaunā, 14. Saeima.

Gandrīz vēl kvēlāk par jaunās valdības veidošanas peripetijām sabiedrībā tiek apspriests jautājums, vai jaunievēlētā Saeimas deputāte, “rosļikoviete” Glorija Grevcova ir vai nav melojusi, sniedzot ziņas CVK gan par savu darba pieredzi, gan gūto izglītību. Nopietnības iespaidu šim stāstam nule kā radījusi Valsts policija, nododot Glorijas lietu kriminālvajāšanas uzsākšanai saistībā ar nepatiesu ziņu sniegšanu valsts iestādei. Tas, protams, ir labi. Labi nav kas cits, proti, kā vispār šāda Latvijas valstij klaji naidīga persona (un ne tikai viņa vien) tika pielaista pie kandidēšanas uz valsts augstāko un svarīgāko institūciju – Saeimu.

Valsts drošības dienests (VDD) un Finanšu izlūkošanas dienests (FID) izvairās precīzi atbildēt, vai sākta pārbaude saistībā ar finanšu institūcijas “Altum” valdes priekšsēdētāja Reiņa Bērziņa ģimenes saiknēm ar sankcionētu Krievijas Federācijas uzņēmēju, taču no dienestu skopā vēstījuma “Neatkarīgajai” secināms, ka uzmanība tam ir pievērsta.

Partijas “Vienotība” politiķa Andra Grafa pārstāvētās, Lietuvā reģistrētās biedrības “Baltijas korporatīvās pārvaldības institūts” (BKPI) vadītāji ir ietekmīgi uzņēmēji ar pieredzi lielu uzņēmumu pārvaldīšanā, savukārt pašam biedrības viceprezidentam A. Grafam šādas pieredzes nav.

Gan izpildvaras, gan Saeimas gaiteņos vēl nav norimušās bangas, ko sacēla bezkompromisa tiesiskuma apoloģēts Jānis Bordāns, kurš ar izšautas torpēdas sparu bīdīja caur visiem varas stāviem sava sponsora Pētera Ragauša iecerēto “megauzvārīšanās” plānu par tiesībām attīstīt, būvēt un apsaimniekot Skultes sašķidrinātās gāzes termināli, kad politikāņa iekustinātā straume sākusi plūst pavisam citā virzienā.

SIA "Mediju nams" atsauc 2022.gada 10. oktobra Neatkarīgās numurā un 2022.gada 11. novembrī portālā nra.lv rakstā "Latviešu meitene" Grevcova un krāpnieks Brēmanis – kā podiņš ar vāciņu” publicēto informāciju, ka “Brēmani tiesa atzina par vainīgu šajos nodarījumos”. Tāpat atsaucam frāzi rakstā “notiesātais krāpnieks Rūdolfs Brēmanis”.

Ar apgalvojumu par zemajiem nodokļiem Latvijā valsts pārvaldes aparāts attaisno savu pastāvēšanu pats savās acīs un ignorē realitāti tikpat konsekventi, kā Krievijas pārvaldes aparāts noliedz valstij uzlikto ekonomisko sankciju ietekmi.