“Es nesen aizbraucu uz Krieviju, lai apskatītu tās vietas, uz kurām bija izsūtīti mani vecāki un kur es piedzimu. Savulaik tur nodzīvojām vairākus gadus. Latvijā atgriezāmies 1956. gadā,” stāsta kāds sirms vīrs fonda “Sibīrijas bērni” organizētajā pasākumā – skolēnu radošā konkursa noslēgumā, kas notika Rīgas pilī. Jaunie cilvēki rakstīja un zīmēja savu vecvecāku piedzīvoto, un viņu radošajos darbos atklājās daudz sāpīgu jautājumu.
Valstij piederošais uzņēmums “Augstsprieguma tīkls” (AST) izlēmis pirkt maiņstrāvas frekvences sinhronizācijai nepieciešamās elektrības uzkrāšanas baterijas nevis par 58,6 miljoniem, bet par 100 miljoniem eiro. Jāuzdod jautājums - par cik procentiem elektrību sadārdzinās baterijas par 100 miljoniem, ja ziņojumā valdībai AST bija brīdinājis, ka baterijas par 58,6 miljoniem sadārdzinās elektrību par 15 līdz 36 procentiem?
Maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus slepkavības krimināllietā trīs apsūdzēto advokāti Rīgas pilsētas tiesā pieteica noraidījumu valsts apsūdzības uzturētājam virsprokuroram Armīnam Meisteram. Tiesa lūgumus noraidīja.
Tā kā politiķu vidū acīmredzami no jauna ir aktualizējies jautājums par iespējamo ārkārtas virspeļņas nodokļa ieviešanu komercbankām, banku lobijs ir sarosījies. Vakar ar īpašu paziņojumu šajā sakarā klajā nāca Finanšu nozares asociācija, klāstot, ka šāds nodoklis mazināšot kreditēšanu un valsts budžeta ieņēmumus.
Ja brauc komandējumā, arī mēram par to ir jāziņo un pēc komandējuma jāatskaitās, to paredz tiesību akts – Rīgas valstspilsētas pašvaldības nolikums. Tajā rakstītais attiecas arī uz Rīgas mēru Mārtiņu Staķi, kurš maija beigās devās darba vizītē uz Tamperi, kur tajā laikā norisinājās pasaules hokeja čempionāts, kurā izšķirošajās spēlēs piedalījās arī Latvijas izlase.
Pašlaik Latvijā uzturas Kazahstānas, Kirgizstānas, Tadžikistānas, Turkmenistānas un Uzbekistānas transporta nozares ierēdņi un uzņēmēji, kuru uzdevums noskaidrot un iespēju robežas paplašināt gan tranzīta, gan vietējam patēriņam paredzētu preču apriti starp šīm valstīm un Latviju.
Mēnesi pirms 11. un 12. jūlijā Viļņā gaidāmā NATO dalībvalstu samita kā karsts kartupelis aizkulišu diplomātijā tiek viļāts jautājums par to, kādā veidā samitā iezīmēt Ukrainas ceļu uz iestāšanos NATO, kā arī kādas drošības garantijas tai sniegt, vēl pirms to nodrošina Ziemeļatlantijas līguma 5. pants par uzbrukumu vienai NATO dalībvalstij kā uzbrukumu visām.
Vasara ir klāt, un vismaz divās no trim Baltijas valstīm klāt ir arī aukstās zupas baudīšanas laiks. “Neatkarīgā” pēta, cik maksā produkti aukstās zupas pagatavošanai Latvijā, Lietuvā un Igaunijā.
Ja neskaita pašu karu Ukrainā, tad līdz šim lielākais Krievijas noziegums šajā karā ir Kahovkas hidroelektrostacijas dambja uzspridzināšana naktī uz 6. jūniju. Masu slepkavība tika pieskaņota uz Puškina dzimšanas dienas pamata uzstatītajai Pasaules krievu valodas dienai, kuras svinēšana Rietumu intelektuāļiem daudz svarīgāka par kaut kādā dīķī peldošiem ukraiņu un arī krievu līķiem.
Skandāls pēc žurnālā “Ieva” publicētās intervijas ar ģenerālprokuroru Juri Stukānu vēršas plašumā. Latvijas Zvērinātu advokātu padome pēc būtības rosinājusi uzsākt likumā paredzēto ģenerālprokurora atstādināšanas procedūru, savukārt pats J. Stukāns pēkšņi sasauktajā preses konferencē paziņoja, ka viņš advokātiem atvainoties negrasās.
Latvijas Zvērinātu advokātu padome nosūtījusi Tieslietu padomei ierosinājumu veikt pārbaudi par ģenerālprokurora Jura Stukāna izteiktajiem pārmetumiem Jēkabpils novadā nogalinātās sievietes advokātei. Latvijas Zvērinātu advokātu padomes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs sarunā ar "Neatkarīgo" atzīst, ka no advokatūras puses tik ass paziņojums par ģenerālprokuroru izteikts pirmoreiz.
Latvijas lielāko komercbanku pirmā ceturkšņa darbības rādītāji liecina, ka pērn aizsākusies tendence pelnīt milzu naudu uz EURIBOR likmju kāpuma rēķina, šo kāpumu bez žēlastības piemērojot kredītņēmējiem, šī gada pirmajā ceturksnī ir turpinājusies. Tikmēr gan depozītu likmju pieaugums, gan vēlme izsniegt jaunus kredītus, ko politiķi un Latvijas Banka līdz šim mēģinājuši no komercbankām izdiedelēt, tā arī īpaši nav novērojama.
Pagājušajā gadā Latvija atdevusi starptautiskajiem finanšu spekulantiem 688,9 miljonus eiro, pretī dabūjot apmēram astoņus miljonus eiro skaidrā naudā, 136 miljonus eiro mūsu savstarpējo parādu un prasījuma tiesību pārdalīšanai un solījumus, ka nezināmā nākotnē Latvija vismaz izlīdzinās iemaksātās un atgūtās naudas apjomus.
Kamēr viena sabiedrības daļa aizvien biežāk runā par nonākšanu krīzes situācijā, cita materiālā ziņā jūtas visai komfortabli un ar saviem tēriņiem pat spēj aktivizēt valsts tautsaimniecību. Tomēr, visticamāk, šādam stāvoklim ir vien pagaidu raksturs. Ziņas par mūsu ekonomikas virzību un hipotēzes par iedzīvotāju iespējām nopelnīt iztiku ir pretrunīgas – gan skaudras, gan optimisma pilnas, tomēr šķiet, ka pēdējā laikā kopējā garšas buķetē sevi piesaka aizvien nepatīkamākas notis.
Ārzemnieču un dažkārt arī ārzemnieku piesaistīšana kaut mazliet stabilizē dzemdību pieņemšanas specialitāti Latvijas medicīnā strauja dzimstības sarukuma apstākļos.
Centrālā statistikas pārvalde (CSP) sīki un smalki pētījusi sensacionālo faktu, ka 2022. gadā Latvijā pirmo reizi kopš neatkarības atjaunošanas pieaudzis iedzīvotāju skaits: vairāk ukraiņu iebrauca, nekā pamatiedzīvotāju izmira un izbrauca.
Premjera Krišjāņa Kariņa un finanšu ministra Arvila Ašeradena (abi – “Jaunā vienotība”) piesauktā jaunā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) stratēģija, kuras kontekstā tikšot skatīta arī pašreizējās VID ģenerāldirektores Ievas Jaunzemes palikšana amatā līdz pilnvaru termiņa beigām nākamā gada februārī, pamatā ir izrādījusies ūdeņains, lozungiem pilns dokuments, kurā, piemēram, korupcijas problēmas risināšanai VID ir veltīti pāris teikumi.
Pēc Aleksandra Puškina piemineklīša novākšanas Rīgā nāksies novākt arī Puškina pieminekli Maskavā, kas tagad tur stāv kā pārmetums Krievijas diktatora Putina nespējai piedalīties pasaules sadalīšanā tādā veidā, kādu viņam novēlējis krievu imperiālisma apdzejotājs Puškins.
Brīvprātīgie un labdarības organizācijas Neatkarīgajai apstiprināja: palīdzības apjoms, kas nonāk pie ukraiņiem Latvijā, samazinās. Iespējams, ka šovasar tas būs vēl mazāks.
ASV aizliedza veikt darījumus ar Krievijas bankām enerģētikas jomā. Taču lielākā Kremlim tuvā finanšu iestāde “Gazprombank” izvairījusies no šiem ierobežojumiem. Kā tas kļuva iespējams un cik efektīvas būs jaunās sankcijas, skaidro “Neatkarīgā”.
Kamēr milzīgie vēja un saules parki vēl tikai top pārsvarā uz papīra un datoros, jau pakļautā ūdens enerģija padarījusi Latviju par Baltijas mēroga milzi elektrības ražošanā un eksportā.
