Latvijas valsts apmainījusi 64 miljonus eiro pret tiesībām uz Ukrainas bēgļu rēķina vēl dažus gadus nosaukt 1,9 miljonus cilvēku par savu iedzīvotāju skaitu. Turklāt runa nav tikai par valsts pašreklāmu, bet reāliem cilvēkiem, kuri paliks dzīvot un strādāt Latvijā.
Vakar Ministru kabinetā tika apstiprināts Finanšu ministrijas (FM) izstrādātais informatīvais ziņojums par Latvijas kapitāla tirgus tālāku attīstību, kurā cita starpā tiek paredzēta tādu valsts vai daļēju valsts uzņēmumu kā gāzes pārvades operators a/s “Conexus Baltic Grid”, a/s “airBaltic” un SIA “Latvijas vēja parki” akciju kotēšana biržā jeb, citiem vārdiem, sākotnēja vai tālāka privatizācija.
Kopš pagājušā gada 24. februāra Latvijas austrumu pierobežas reģions mūsu drošībai kļuvis īpaši problemātisks: nesakārtota infrastruktūra, propagandai pakļauta informatīvā telpa, etniski dažāds iedzīvotāju sastāvs, nelegālo migrantu plūsmas – šīs un citas problēmas pagājušajā nedēļā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā analizēja politiķi un eksperti.
Turpinot analizēt poligrāfa ekspertīzes jeb pārbaudes ar melu detektoru noslēpumus, “Neatkarīgā” uzrunāja Latvijas un Lietuvas speciālistus. Vienīgais no Latvijas valsts puses atzītais un sertificētais poligrāfa eksperts Uldis Miķelsons plašā sarunā neielaidās, savukārt poligrāfa eksperts no Lietuvas Vits Saldžiūns gan labprāt padalījās ar melu detektora darbības noslēpumiem.
Latvijā reģistrēto jaundzimušo skaita samazinājums šī gada 1. ceturksnī par 13,2% ir samazinājums tikai par nieka 13,2% pēc samazinājuma par 17,2% pagājušā gada 4. ceturksnī un samazinājuma par 23,4% tieši novembrī. Tādā gadījumā dzimstības samazinājums šī gada martā pret pagājušā gada martu par 9,9% ir Latvijas apstākļos izcils rādītājs!
Poligrāfa ekspertīze jeb pārbaude ar melu detektoru joprojām raisa dažādus viedokļus juristu, kriminālistikas ekspertu un zinātnieku vidū. Tai ir savi atbalstītāji, kritiķi un noliedzēji. Latvijas īpatnība ir tā, ka mūsu valstī ir tikai viens valsts atzīts un sertificēts poligrāfa eksperts, un viņa metodes ne vienmēr atbilst klasiskajiem melu detektora izmantošanas un rezultātu analīzes kanoniem.
Uzņēmums “Emergn”, kura patiesie labuma guvēji slēpjas ārzonās un, iespējams, ir saistīti ar Krievijas varas iestādēm, bet kas vienlaikus jau gadiem ilgi ir Valsts ieņēmumu dienesta (VID) informācijas sistēmu apkalpotājs, ir bijis Satversmes aizsardzības biroja (SAB) redzeslokā.
Saeima sākusi izskatīt iniciatīvu par agrākas pensionēšanās iespēju daudzbērnu ģimeņu vecākiem. Atbildīgās ministrijas pašlaik ir skeptiskas – jo agrāka pensionēšanās nozīmēs papildu slogu sociālajam budžetam.
Latvijas banku uzraugi ceļ trauksmi par valsts iestāžu mazspēju vietējo iedzīvotāju smadzeņu skalošanā, ko pieklājīgos vārdos sauc par finanšu pratības veidošanu, finanšu plānošanu ilgtermiņā, ieguldīšanu un mērķtiecīgu pensijas uzkrājumu veidošanu.
Caurlūkojot kārtējās iesniegtās valsts amatpersonu deklarācijas un tur atspoguļotās summas, “Neatkarīgā” pārlapoja arī šobrīd darba piedāvājumos nosauktās algas privātajā biznesā. Privātajiem līdz valsts pārvaldei ir kur tiekties.
Nedz Valsts kontrole, nedz Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs nav pievērsuši īpašu uzmanību aviokompānijas “airBaltic” lidmašīnu iepirkumu daudzmiljardu darījumiem ar kanādiešu ražotāju “Bombardier”.
Daļa no jau publiskotajām valsts amatpersonu deklarācijām pārliecinoši norāda: ja vēlies kļūt bagāts, dodies strādāt valsts pārvaldē – ierēdniecībā vai politiskos amatos. Tas vedina domāt, ka Latvijas “veiksmes stāsts”, par ko mēdz runāt pie varas esošie, slēpjas tieši valsts pārvaldē strādājošo skaita un viņu algu palielināšanā. Tas jau nekas, ka valsī nebūs kam pelnīt – var taču aizņemties no starptautiskiem aizdevējiem.
Pāvela Rebenoka slepkavība ir atklājama, ja vien būtu vēlme un apņēmība veikt rūpīgu nozieguma izmeklēšanu, uzskata Latvijas Juristu biedrības prezidents Aivars Borovkovs. Līdzīgs secinājums rodas, uzklausot P. Rebenoka dzīvesbiedra Ingus Balandina atmiņas par piedzīvoto nozieguma brīdī un tā izmeklēšanas gaitā.
Katastrofāls naudas trūkums veselības aprūpes sistēmā grauj ikviena pacienta cerības jau tuvākajos mēnešos tikt ārstētam, “Neatkarīgajai” saka Latvijas Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācijas “Sustento” vadītāja Gunta Anča. Tāpēc pacientu organizācijas apvienojušās ar mediķiem un šodien protestē pie Saeimas nama.
Turpinot analizēt 2020. gada 20. septembrī noslepkavotā advokāta, kolēģa un ģimenes drauga Pāvela Rebenoka lietas izmeklēšanu un nozieguma iespējamos cēloņus, jurists Mārtiņš Krieķis vērš “Neatkarīgās” uzmanību uz vairākiem politiskiem aspektiem un P. Rebenoka strikto pozīciju vairākos valstiskos un naudīgos projektos. Varēja vai nevarēja politiskie un ekonomiskie aspekti kļūt par galvenajiem slepkavības ierosinātājiem?
Eiropas Savienības daudznacionālā kompānija “Airbus” un Kanādas “Bombardier” iesaistījās masveida amatpersonu korumpēšanā vairākās pasaules valstīs tieši tajā laikā, kad “airBaltic” noslēdza lidmašīnu nomas un pirkuma līgumus ar “Bombardier”, proti, 2012. gadā, secina “Neatkarīgā”, iepazīstoties ar publikācijām “Reuters” un “Financial Times”.
Šā gada septembrī apritēs trīs gadi kopš nežēlīgās zvērināta advokāta Pāvela Rebenoka slepkavības. Izmeklēšana joprojām nav pavirzījusies – lietā nav apsūdzēto, pat aizdomās turamo. P. Rebenoka kolēģis un tuvs draugs, jurists Mārtiņš Krieķis ir pārliecināts, ka šī slepkavība netiks atklāta, jo notikušajā iesaistīti politiskie spēki. M. Krieķis izvairās stāstīt konkrētas detaļas, jo jebkurš viņa paustais vārds publiskajā telpā var iegūt dažādu interpretāciju.
Pagājušajā nedēļā atklātībā nonākušie Krievijas dokumenti par ietekmes izvēršanu Baltijas valstīs liecina, ka Kremļa mērķi Latvijā bijuši tālejošāki nekā Igaunijā un Lietuvā. Tajos faktiski paredzēta Latvijas “lienošā okupācija” jeb politisku savienību izveide ar Krieviju.
Kļuvām neērti, tāpēc ar kritiku neizturošu pamatojumu mums izteica neuzticību – tā savu atlaišanu “Neatkarīgajai” skaidro nu jau bijušie valsts akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” (LVM) valdes locekļi Toms Reiziņš, Jānis Lapiņš un Jānis Stankevičs.
Dienu pirms Latvijas valsts svētkiem Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija pieņēma zināšanai socioloģiska pētījuma rezultātus, ka Daugavpilī latvieši “pēdējā laikā ļoti izjūt etnisko spriedzi. Viņiem jāuzmanās, ko kurās situācijās runāt un ko nerunāt. Viens no fokusgrupas dalībniekiem pat teica, ka viņš gatavs evakuēties uz Sēliju.”
Finanšu ministrija atrādīja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Ēnu ekonomikas apkarošanas apakškomisijai savu uzmetumu kārtējam ēnu ekonomikas apkarošanas plānam.
Kāpēc Latvijā 1990. gadā dzīvojošie cittautieši Augstākās padomes vēlēšanās balsoja par tādiem latviešiem, kuri solīja Latvijas izstāšanos no Padomju Savienības?
