Šā gada atšķirīgā pensiju indeksācija aktualizējusi jautājumu par rādītājiem, kurus izmanto, aprēķinot indeksācijas koeficientus. Kā var izveidoties situācija, ka vidējā alga valstī kāpj, bet pensiju indeksācijā tas neatspoguļojas un pensionāri nesaņem gaidīto pensijas palielinājumu atkarībā no darba stāža?
“Neatkarīgā” rakstīja, ka pensiju indeksācijā šogad ņems vērā tikai vienu indeksu, jo atšķirībā no iepriekšējā gada apdrošināšanas iemaksu algu summas reālais pieaugums 2022. gadā ir bijis mazāks par nulli jeb negatīvs, tāpēc tas nav ietverts indeksa aprēķinā. Pensiju likumā noteikts, ka pensiju indeksāciju veic reizi gadā, izmantojot faktisko patēriņa cenu indeksu (inflācijas rādītāju) par 12 mēnešu laika posmu un apdrošināšanas iemaksu algu summas reālā pieauguma procentiem. Pensiju indeksācija atkarīga no cenu kāpuma un vidējās sociālās apdrošināšanas algas palielinājuma.
Atbilstoši pensiju likumam un valdības noteiktajai kārtībai pensiju indeksu veido, pirmkārt, faktiskais patēriņa cenu indekss jeb inflācija par 12 mēnešu laika posmu un, otrkārt, daļa no apdrošināšanas iemaksu algu summas pozitīva reālā pieauguma procentiem. Tieši šī daļa no apdrošināšanas iemaksu algu summas pozitīva reālā pieauguma procentiem ir tas lielums, kas vecuma pensiju indeksācijas gadījumā tiek diferencēts pēc personas apdrošināšanas stāža, “Neatkarīgajai” skaidroja Labklājības ministrijā.
Par inflācijas pieaugumu nav dižu diskusiju: salīdzinot ar 2022. gada jūliju, šā gada jūlijā vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 6,4 procentiem. Līdz pat 2023. gada februārim inflācija bija virs 20 procentiem, taču pēcāk tā būtiski kritās. Augstie inflācijas rādītāji tika ņemti vērā jau iepriekšējā indeksācijā, tāpēc šāgada indeksāciju tie vairs neietekmēs.
Cits stāsts ir par vidējo algu, kuras kāpums vai samazinājums arī ir nozīmīgs pensiju indeksācijā. Saskaņā ar noteikumiem par valsts pensijas apmēra pārskatīšanu indeksācijā ņem vērā apdrošināšanas iemaksu algas reālo pieaugumu, kas tiek izteikts kā koeficients ar četrām zīmēm aiz komata. Ja apdrošināšanas iemaksu algas reālais pieaugums ir mazāks par nulli, izsaka kā koeficientu. Galvenie vārdi šeit ir “reālais pieaugums”. Apdrošināšanas iemaksu algas reālo pieaugumu aprēķina, izmantojot visai sarežģītu formulu, kur viens no rādītājiem ir patēriņa cenu indekss.
Ņemot vērā iepriekšējos atbildīgo iestāžu skaidrojumus, varēja pieņemt, ka vidējā sociālo iemaksu alga ir samazinājusies, ja jau pieaugums ir negatīvs, tomēr, izrādās, šāda negatīva koeficienta pamatā ir aprēķina metodika, kas iekļauta valdības apstiprinātos noteikumos. Jo vidējā apdrošināšanas alga arī palielinājusies, bet diemžēl to nevar izmantot pensiju indeksācijā.
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā “Neatkarīgajai” skaidro, ka vidējā apdrošināšanas iemaksu alga nav samazinājusies. Tā arī pieaugusi, tāpat kā vidējā darba alga, ko aprēķina Centrālā statistikas pārvalde. Aprēķinot indeksācijas indeksu, ņem vērā apdrošināšanas iemaksu algas reālo pieaugumu, norāda Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras Statistikas daļas vecākā statistiķe Sabīna Rauhmane, vēlreiz uzsverot, ka aprēķinā tiek ņemts vērā reālais pieaugums. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka, vienkārši runājot, vidējo algas pieaugumu skatās kopā ar inflāciju, un, protams, tādā situācijā algas kāpums ir mazāks vai tā vispār nav, jeb var teikt, ka inflācija ir apēdusi algas pielikumu. Tāpēc to nevar izmantot pensiju indeksācijā.
Šeit Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras skaidrojums. Sākumā aprēķina divu kalendāro gadu sociālās apdrošināšanas iemaksu algu summu attiecību - 2022. gada summu attiecina pret 2021. gada summu, kas ir 1,1349. Tas ir nominālais pieaugums. Reālais pieaugums ņem vērā inflāciju. Patēriņa cenu indekss laikposmā no 2022. gada 1. janvāra līdz 2022. gada 31. decembrim ir 1,2083. Tas nozīmē, ka apdrošināšanas iemaksu algu summa pieaugusi par 13,5 procentiem, bet cenas kāpušas par 20,8 procentiem, kā rezultātā reālais pieaugums ir negatīvs (1,1349 / 1,2083 - 1 = -0,0607). Lūk, tā!
