Finanšu ministra Arvila Ašeradena (“Jaunā Vienotība”) ātrā ideja par to, ka pilnīgi visi Latvijas iedzīvotāji jāpiespiež pildīt ienākumu deklarācijas, visticamāk, tomēr nerealizēsies. Pirmkārt, izskatās, ka pati Finanšu ministrija (FM) kāpjas soli atpakaļ, otrkārt, JV koalīcijas partneri par to nebūt nav sajūsmā.
Nacionālais veselības dienests, izplatot ziņu par e-veselību, kurai no nākamā gada varēs piekļūt tikai ar e-parakstu, ļoti satraucis sabiedrību, īpaši gados vecākus cilvēkus, kuri e-parakstu neizmanto un, visticamāk, neizmantos.
Lielāko daļu izejvielu, no kurām vistiešākajā veidā atkarīga zaļās enerģijas ražošana un izmantošana transportā, Eiropas Savienībai (ES) piegādā Ķīna un Krievija. Ja tas nemainās, Krievijas naftas un gāzes atkarības vietā Eiropa var uzsēsties uz minerālu adatas, nonākot jaunā stratēģiskā atkarībā no impēriski orientētā lielvalstu dueta.
Tūlīt visu pasauli otrādi apgriezīs sakritība starp Saules aptumsumu un Hitlera dzimšanas dienu 20. aprīlī un Mēness aptumsumu ar Kārļa Marksa dzimšanas dienu 5. maijā.
Lietojot politkorektus vārdus no Satiksmes ministrijas atbilžu krājuma, “neskatoties uz izaicinājumiem, darbs pie “Rail Baltica” projekta īstenošanas turpinās”.
Speciāli izdienas pensiju jautājumu risināšanai izveidotā darba grupa ir sagatavojusi ziņojumu, kas ietver arī priekšlikumus izdienas pensiju reformai, tomēr pagaidām ar to iepazīties nav iespējams. Esot uzsākts “politisko diskusiju cikls”.
Valstij gar degunu gadā aiziet vismaz 30 miljoni eiro tādēļ, ka trūkst prasmes izskaust nelegālā satura lietošanu internetā – secināja Pasaules intelektuālā īpašuma dienai par godu veltītajā pasākumā vienkopus sanākušie uzņēmēji, nevalstisko organizāciju pārstāvji un valsts institūciju ierēdņi.
Valsts uzņēmumi “Augstsprieguma tīkls” (AST) un “Sadales tīkls” (ST) pieteikuši savu tarifu celšanu par vidēji trešdaļu bez nekādām garantijām, ka vidējā paaugstinājuma trešdaļa nevar izrādīties divas trešdaļas vai varbūt pat divkārtīgs tarifu pieaugums konkrētiem elektrības patērētājiem.
Politiskās partijas ignorē ne tikai nozarei un pacientiem dotos solījumus, bet arī turpina nepildīt pašu valdības deklarācijā apstiprinātos mērķus, atklātā vēstulē politiķiem un sabiedrībai norāda Latvijas jauno ārstu asociācija.
Laikā no februāra līdz aprīlim dažādās Latvijas pirmsskolas izglītības iestādēs bērni bieži slimo ar zarnu infekcijām. Bērnu vecāki nobažījušies, vai infekciju neizraisa baktērijas no Ukrainas ievestajās olās.
Ja Finanšu ministrija ziņojumā valdībai nosauc Eiropas Savienība palīdzības fondu naudas izmantošanu par “kritiski nepietiekamu", tad normālā valodā tā jāsauc par katastrofālu.
“Pēdējo gadu laikā Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) locekļi aizvien biežāk ir izcēluši problēmas, kas saistās ar publiskā sektora efektivitāti. Vienalga, vai diskutējot par to, kā samazināt ēnu ekonomikas līmeni, vai sasniegt klimata mērķus, biznesa pārstāvji ir saskārušies ar vienu un to pašu problēmu – sadarbības vai izpratnes trūkumu no publiskā sektora puses par to, ka šo akūto jautājumu nerisināšana ietekmēs valsts ekonomiku.”
Nepietiekamais valsts finansējums veselības aprūpei un ilūzijas par to, ka kārtējās reformas sakārtos medicīnas nozari Latvijā, ir iemesli, kāpēc pedagogu streikam sekos mediķu protesta akcijas.
Vairāku valstu plašsaziņas līdzekļos paustas bažas par korupcijas apmēriem Ukrainā un tās postošo ietekmi uz palīdzības sniedzēju sarūpētajām vērtībām. Tomēr Latvijas palīdzības sniedzēji pagaidām tiešā veidā ar korupciju Ukrainā nesaskaroties, apliecina “Neatkarīgās” aptaujātie palīdzības sniegšanas organizētāji.
Ar kruīzu kuģa “Hamburg” ienākšanu Rīgā 22. aprīlī atklāta kārtējā jūras tūrisma sezona, kas turpina pērn aizsākto zem diviem lozungiem: Rīga bez prāmjiem un Baltijas jūra bez Pēterburgas.
Saeimai tuvākajā laikā būs jāapspriež iedzīvotāju parakstīta iniciatīva – daudzbērnu ģimeņu vecākiem ļaut pensionēties pirms valstī noteiktā pensionēšanās vecuma.
Plašsaziņas līdzekļos parādās aizvien jaunas vēstis par iespējamo korupciju saistībā ar Ukrainai saziedoto. Šajos korupcijas skandālos tiek ierautas ne tikai valsts amatpersonas un uzņēmēji, bet arī nevalstiskās organizācijas. Latvijas sniegtā palīdzība Ukrainā nonākot to personu rokās, kurām šī palīdzība paredzēta – pagaidām tā “Neatkarīgajai” apgalvo aptaujāto institūciju un sabiedrisko organizāciju pārstāvji.
Gandrīz divdesmit gadus Latvijā nebija mainīts pabalsts transporta izdevumu kompensēšanai personām ar invaliditāti, un, lai gan likums paredz, ka transporta pabalsta apmēru pārskata, izvērtējot ekonomisko situāciju valstī, visus šos gadus pabalstu nepārskatīja.
Tagadējie politiskie notikumi ar prasībām nogāzt Rīgas centrā stāvošo Andreja Upīša pieminekli pievērš uzmanību viņam ne tikai kā nomināli augstai padomju okupācijas režīma amatpersonai, bet arī rakstniekam, uz kura nopelniem viņš savu politisko karjeru uzbūvēja.
Tikko kā atviegloti nopūtāmies, saņemot ziņu, ka vismaz senioriem jaunās elektroniskās identifikācijas kartes nav steidzami nepieciešamas, jo rindas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes nodaļās joprojām ir garas un pieraksts aizpildīts mēnešiem uz priekšu. Bet velti!
Lieku reizi pieminēšanu izpelnījies Latvijas Valsts prezidenta kandidāts Uldis Pīlēns un bijušā Preses nama kvartāla attīstītājs "Lords LB Special Fund V" sakarā ar to, ka U. Pīlēnam piederošais celtniecības uzņēmums “UPB” pametis būvlaukumu.
