Vēlā svētdienas vakarā Maltas galvaspilsētā Valletā vairāk nekā 1000 cilvēku piedalījās gājienā un aizlūgumā pie improvizēta memoriāla, pieminot žurnālisti Dafni Karuanu-Galiciju. Pirms pieciem gadiem viņa tika nogalināta, sprāgstot pie žurnālistes automašīnas piestiprinātai bumbai, un nav nekādu šaubu, ka šī slepkavība bija saistīta ar Karuanas-Galicijas profesionālo darbību, atmaskojot plaši sazēlušo korupciju. Nozieguma tiešie izpildītāji jau ir aiz restēm, bet iespējamais slepkavības pasūtītājs gaida tiesu.
Labklājības ministrija jau tuvākajā laikā piedāvās konceptuāli izšķirties par bāzes pensijas ieviešanu. Lai arī šī ideja nebūt nav jauna, šogad tā vēlreiz tiks virzīta izlemšanai valdībā.
Valsts akciju sabiedrība “Latvenergo” slepus vērtējot iespējas iegādāties SIA “Laflora” izstrādāto un virzīto Kaigu purva vēja parka projektu, no neoficiāliem, bet drošiem avotiem noskaidroja “Neatkarīgā”.
Krievijas sakāve karā ved uz valsts sabrukšanu un sadalīšanu, bet Ukrainā pastrādātie Krievijas kara noziegumi brēc pēc valsts augstāko amatpersonu, tai skaitā armijas komandieru notiesāšanas un sodīšanas tieši tā, kā tas jau reiz noticis Vācijas pilsētā Nirnbergā.
Latvijā joprojām ir viens no augstākajiem sociālās nevienlīdzības rādītājiem Eiropas Savienībā, lai arī trūcīgu iedzīvotāju skaits pēdējos gados samazinājies. Pašlaik nabadzības riskam ir pakļauti ceturtā daļa Latvijas cilvēku.
Latvijas likumdošanā strikti noteikta kārtība, kādos gadījumos un precīzi kā valsts var atsavināt privātpersonām piederošu nekustamo īpašumu. Galvenais šīs kārtības stūrakmens – valstij nepieciešams konkrētais īpašums, lai realizētu kādu izstrādātu projektu visas sabiedrības kopējā labuma interesēs.
Partijas “Vienotība” politiķa Andra Grafa pārstāvētā, Lietuvā reģistrētā biedrība “Baltijas korporatīvās pārvaldības institūts” (BKPI) sevī apvieno ļoti ietekmīgas privātās un dažādām valstīm piederošas biznesa struktūras, izpētot biedrības publiski pieejamos dokumentus, secina “Neatkarīgā”.
2022. gada novembris tuvojas kā katru gadu – nāk ar pieteikumu uz sabiedrisko autobusu pasažieru pārvadājumu izbeigšanos, jo Latvijas valsts nav spējusi 10. oktobrī izmaksāt pārvadātājiem nolīgto summu pārvadājumu zaudējumu segšanai. Šogad situācija atkal šķiet vistrakākā no visām iepriekšējām atbilstoši degvielas cenu lēcienam un aizejošās Krišjāņa Kariņa valdības pagaidu statusam.
Latvijas vēlētāju balsojums par partiju “Jaunā Vienotība” deva atļauju izkrāpt no valsts 36 miljonus eiro, bet to apsaimniekošana kopā ar vācu lieluzņēmumu “Siemens” var nepatikt ASV, kuru lieluzņēmums “General Electric” kļuva par cietēju no ASV pilsoņa Krišjāņa Kariņa mahinācijām.
“Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā īpašuma atsavināšanas likuma” 1. pantā rakstīts: “Likuma mērķis ir noteikt caurskatāmu, efektīvu un taisnīgu kārtību, kādā nekustamais īpašums atsavināms sabiedrības vajadzībām.” Biķernieku trases trim īpašniekiem (Skokam, Rāvim un Putānam) piederošās zemes atsavināšanas process nav bijis ne caurskatāms, ne efektīvs, ne taisnīgs (no valsts interešu puses raugoties). Pamazām atklājas arvien jauni apstākļi, kas norāda uz būtisku nosacījumu ignorēšanu vēl pirms visas procedūras uzsākšanas.
“Neatkarīgā” saņēmusi atbildi no Finanšu ministrijas (FM) uz jautājumiem par iespējām politiski ietekmēt Valsts ieņēmumu dienestā (VID) uzsākto lietu izbeigšanu vai to neuzsākšanu.
Saeima, nesagaidot konkrētu lēmumu no valdības, pārņēmusi savās rokās jautājumu par minimālo darba algu. Sociālo un darba lietu komisija vienbalsīgi nobalsojusi par minimālās darba algas paaugstināšanu līdz 620 eiro no nākamā gada.
Vai gaidāmajā ziemas sezonā Latvijai gāzes pietiks? Un, ja pietiks, tad tieši kam – apkurei, elektrības ražošanai, mājsaimniecību plītīm un siltuma katliem? Uz šiem jautājumiem nu jau vairāk nekā sešus mēnešus sakarīgi nespēj atbildēt ne valdība, ne gāzes tirgotājs “Latvijas gāze”, nemaz jau nerunājot par politiķiem, kuri par šo tēmu priekšvēlēšanu laikā ir saražojuši ne vienu vien “teravatstundu” tukšu pļāpu.
Nedēļa starp krievu vēsturnieka Ļeva Gumiļova 110. dzimšanas dienu 1. oktobrī un Krievijas diktatora Vladimira Putina 70. dzimšanas 7. oktobrī vairojusi pārliecību, ka Latvija līdz ar visu civilizēto pasauli varēs pateikties Gumiļovam par Putina iedvesmošanu uz Krievijas iznīcināšanu.
Latvijas uzņēmumos vadošo kadru amatos iecelšanu diktējošo Lietuvā dibināto sabiedrisko organizāciju “Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūts” pārstāv tās viceprezidents Andris Grafs, kuram nav pieredzes lielu un pat mazu uzņēmumu pārvaldīšanā, taču ir uzkrāta darbības pieredze politikā, politiskajās partijās un ar Džordža Sorosa finansējumu saistīto personāžu struktūrās.
“Neatkarīgā” turpina apkopot Latvijas iedzīvotāju pirmos pēcvēlēšanu iespaidus. Šoreiz aprunājāmies ar senioriem, radošās un tehniskās inteliģences pārstāvjiem, juristiem. Viedokļi ļoti dažādi – no prieka par prokrievisko politiķu ietekmes mazināšanos līdz “Jaunās Vienotības” kā mazākā no ļaunumiem pieņemšanai.
Bērnu vecāku elektroniskajos maciņos ieskaitītā nauda glabājas Lietuvas centrālajā bankā, un, lai veiktu līdzmaksājumu par bērnu pusdienām, vecākiem ir jāveic starpvalstu maksājums. Šādu risinājumu piedāvāja informācijas tehnoloģiju uzņēmums, kas izveidojis Latvijas skolu ēdināšanas uzņēmumiem digitālu platformu “pusdienlaiks.lv”.
Šodien Vīnē sanāks naftas ieguvējvalstu karteļa OPEC+ dalībvalstu pārstāvji, lai pēc Saūda Arābijas un Krievijas priekšlikuma nolemtu samazināt naftas ieguvi ar mērķi paaugstināt naftas cenas pasaules tirgū.
Advokāta, kurš vēlējās palikt publiski neminēts, uz faktiem balstīts iesniegums Finanšu ministrijai (FM) par to, ka Valsts ieņēmumu dienestā (VID) caur politisko ietekmi var sarunāt lietu izbeigšanu, kļuvis neērts dokuments – liecina ministrijas amatpersonu nedēļu ieilgusī klusēšana saistībā ar iesniegto dokumentu.
Rēzeknē turpmāk apkurē un karstā ūdens uzsildīšanā vairs neizmantos dabasgāzi, un jau no šīs nedēļas gan karstais ūdens, gan apkure būs nodrošināta visā pilsētā. Lēmumu neizmantot dabasgāzi vismaz apkures sezonas sākumā noteica vienkāršs finanšu aprēķins, “Neatkarīgajai” pastāstīja Rēzeknes domē.
“Neatkarīgā” jau rakstīja, ka septembra vidū tranzītbiznesa vidē sāka cirkulēt ziņa, ka ES jaunajā Krievijas sankciju paketē gatavojas iekļaut arī uzņēmumu “Krievijas dzelzceļi” (“Rossiskije žeļeznije dorogi”), turklāt šī iniciatīva it kā nākusi no Latvijas un Lietuvas. Tolaik Igaunija esot atturējusies pievienoties abām pārējām Baltijas valstīm, bet pašlaik situācija ir mainījusies – arī mūsu ziemeļu kaimiņu ārlietu sektors esot paudis atbalstu šai iecerei.
