Izpēte

“Pieņemu, ka šāda līmeņa svētki kā šonedēļ pēc gadiem 10–15 būs ļoti stingri uzskaitīti pēc šīm ietekmēm. Šobrīd tas notiek ar brīvprātību, reizēm ar vieglu joku, kā tāda sociāla atbildība, bet es domāju, ka tādi šie būs pēdējie svētki,” teic Pasaules dabas fonda Latvijas direktors Jānis Rozītis. Teksts izskan kā draudi mūsu dziesmu svētkiem, ko fonds turpmāk monitorēs, pētot to ietekmi uz klimatu. Mērķis, kā saprotams, ir dziesmu svētku klimatneitralitāte, lai kas arī ar to būtu saprotams…

Ekonomistu solītais un pircēju ilgi gaidītais brīdis ir klāt, gada inflācijas rādītājs beidzot samazinājies līdz viencipara skaitlim, kas nebija piedzīvots kopš pagājušā gada februāra. Turklāt samazinājuma temps ir bijis visnotaļ straujš, kas nozīmē, ka diezgan daudzos aspektos dzīve jūnijā ir kļuvusi pamanāmi lētāka nekā maijā. Par to liecina arī visai iespaidīgā mēneša deflācija, cenām jūnijā salīdzinājumā ar maiju krītoties par 1,4%. Tikmēr gada inflācija ir noslīdējusi diezgan iespaidīgā tempā, sarūkot no 12,1% maijā līdz 7,9% jūnijā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes informācija.

Latvijas iedzīvotāju vārdā ir noraidīta atkritumu dedzināšana kā vienkāršākais Getliņu kalnā saberamo atkritumu apjoma samazināšanas veids, tāpēc tagad nāksies ļoti pacensties, lai apgūtu, ievērotu un apmaksātu līdz šim neapjaustus atkritumu šķirošanas, pārstrādes un – galvenais - neradīšanas paņēmienus.

Lietuva cenšas kļūt par publiskās un privātās partnerības līderi divējāda lietojuma preču ražošanas jomā. Riska kapitāla investīciju apjoms šajā nozarē 2023. gadā sasniedza 55 miljonus eiro, un tas arvien pieaugs. Par to pārliecinājās portāls “NRA.lv”, viesojoties Viļņā, kur mūsu dienvidu kaimiņi prezentēja savas inovatīvās izstrādnes.

Ja mēs paskatāmies pasaules vadošos informatīvo ziņu kanālus BBC, CNN, “The New York Times” un citus, tad atklāsim, ka dažādi pasaules bandīti, diktatori, galvu griezēji tur tiek cienīgi dēvēti par prezidentiem, valstu vadītājiem. Mūsdienu Hitlers – Putins un viņa jaunākais brālis Lukašenko esot nevis asiņaini ļaundari, bet gan cienījami prezidenti.

Elektrības cenu samazināšanās divas reizes NordPool biržā samazinājusi elektrības izmaksu komponenti elektrības rēķinā par pāris eiro, bet toties paaugstinājusi elektrības piegādes tarifus un tādējādi rēķinu summu par pāris desmitiem eiro mēnesī.

Dziesmu svētki latviešiem ir oāze, līdz kurai baltvāciešu kamielis latviešus aiznesa un kuras priekšā pats nobeidzās

Kādi faktori būtu jāņem vērā tiem, kuri vēlas īrēt budžeta klases dzīvokli vienā no Baltijas valstu galvaspilsētām, un kas ir lētāk – īrēt vai ņemt hipotekāro kredītu? Šos jautājumus “rus.nra.lv” pētīja kopā ar nekustamo īpašumu tirgus ekspertiem.

Pašvaldības stāv rindā pie Labklājības ministrijas pēc finansējuma jaunu bērnunamu ierīkošanai, jo uz katra bērnunama ielikta bērna pašvaldību darbinieki var apgrozīt simtus tūkstošus eiro, kuru iztērēšanai ar bērnu uzturēšanu nekāda sakara nav.

Ar un bez ovācijām esam sagaidījuši kārtējo valsts prezidentu. Jauna prezidenta ievēlēšana nozīmē to, ka līdzšinējais, Egils Levits, dodas pensijā. Viņa pensijai paredzēti visai prāvi izdevumi no valsts budžeta.

Gandrīz visu valsts augstāko amatpersonu ierašanās un uzstāšanās Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju foruma ieceļ to starp svarīgiem pasākumiem ne tikai vienas dienas, bet viena gada mērogā.

Labklājības ministrija piedāvā vismaz piecus gadus pirms pensijas vecuma sasniegšanas dot iespēju cilvēkam ļaut izvēlēties – palikt valsts fondēto pensiju shēmā (otrajā pensiju līmenī), izvēloties tādu līdzekļu pārvaldītāju, kurš nodrošina pozitīvāko kapitāla apsaimniekošanu, vai pensiju otrā līmeņa kapitālu pārnest uz pensiju pirmo līmeni.

Pāri Latvijai veļas kārtējais slimnīcu un arī skolu slēgšanas vilnis, bet pavisam nesenā pagātnē visu Latvijas medicīnu ļoti sakompromitējušajai bērnu psihoneiroloģiskās slimnīcai “Ainaži” (“Ainaži") ir gandrīz vai dubultots budžets no 1 023 595 eiro 2017. gadā līdz 1 950 365 eiro šim gadam (plāns).

Ukrainas ārlietu ministra Dmitrija Kuļebas vārdiem runājot, “ģeniālā Brodska naids pret Ukrainu - tā ir kvintesence krievu liberālajai domai par mums. Bet galu galā krievu propaganda no Puškina līdz Brodskim ir zaudējusi un Mazepa ir uzvarējis.”

Dzīve Igaunijā ir ne tikai augstās tehnoloģijas un strauja ekonomiskā izaugsme, bet arī nabadzība un bezdarbs. Par to ir pārliecinājusies “rus.nra.lv” korespondente, apmeklējot mūsu ziemeļu kaimiņvalsts visdepresīvāko reģionu.

No jūlija cilvēki ar invaliditāti saņems lielāku transporta pabalstu, kas nebija palielināts gandrīz divdesmit gadus. Arī bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem no jūlija pabalstu patstāvīgas dzīves uzsākšanai aprēķinās pēc citas metodikas un pārskatīs vismaz reizi gadā.

Kad Latvijas hokeja izlase gatavojās savam pasaules čempionāta "bronzas" mačam, Jūrmalas vadība nolēma sarīkot sporta svētkus, aicinot līdzjutējus vērot vēsturisko spēli uz lielā ekrāna jūras krastā. Sociālajos tīklos daudzi jūrmalnieki to nodēvēja par ņirgāšanos un cinismu. Tam bija ļoti pamatots iemesls.

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāti vakar sapulcējās “ar mērķi noskaidrot visus nezināmos, lai mums pašiem ir skaidrs un ir pārliecība” par, pieklājīgi sakot, “Izglītības un zinātnes ministrijas redzējumu par skolu tīkla optimizāciju".

Pagājušā gada rudenī sarīkotā dabasgāzes cenu trakuma sekas ir “Neatkarīgās” elektroniskās pastkastes piebāšana ar apliecinājumiem, ka kārtējās šķeldas katlumājas celtniecība vai nu jau sākusies, vai tūlīt sāksies rīt, parīt un aizparīt visos Latvijas stūros, nostūros un vidū (Rīgā).

Pašlaik par jauniešiem, kuri brīvprātīgi pieteikušies valsts aizsardzības dienestam, netiek veiktas sociālās apdrošināšanas iemaksas un līdz ar to arī netiek uzskaitīts darba stāžs, tomēr valdība sola situāciju drīzumā mainīt.

Līdz ar daudzviet karsto vasaru Eiropas līderu vidū atsākusies diskusija par to, vai Eiropas Savienība (ES) maz spēj sasniegt pašas izvirzītos ambiciozākos klimata mērķus pasaulē. Rudenī savu redzējumu par starpposmam jeb 2040. gadam izvirzāmajiem mērķiem un progresa izvērtējumu par iepriekš sasniegto dos Eiropas Komisija, bet ar trauksmes pilniem ziņojumiem klajā jau nākusi Eiropas Revīzijas palāta, kā arī dažādi “klimata konsultanti”.

No divdesmit tūkstošiem Krievijas pilsonību pieņēmušo Latvijas iedzīvotāju puse devusies rokās varas iestādēm uz latviešu valodas zināšanu pārbaudi un puse no šīs puses jau dabūjusi izziņas par valodas prasmi valsti apmierinošā līmenī.