Ukrainas pilsonis Ruslans Čerkašins 27. jūnijā kopā ar ģimeni ieradās Latvijā no Krievijas. Muitas darbinieki atņēmuši visu ģimenes naudu, R. Čerkašinu aizturējuši, un viņš ir atzīts par aizdomās turamo kriminālprocesā par iespējami noziedzīgi iegūtu naudas līdzekļu legalizēšanu. Atstāta bez iztikas līdzekļiem, visa ģimene – astoņi cilvēki – pašlaik mitinās dienesta viesnīcā Prūšu ielā, diezgan nožēlojamos apstākļos.
R. Čerkašins līdz Krievijas iebrukumam dzīvoja Melitopolē. Šo pilsētu pagaidām ir okupējis Krievijas karaspēks. Būdams Ukrainas patriots, viņš nav pakļāvies okupācijas varas iestāžu spiedienam un nav pieņēmis Krievijas Federācijas pilsonību un pasi. Līdz ar to viņam nav iespējams pārdot savu nekustamo īpašumu, jo bez krievu pases šādu darījumu nevar veikt. Tāpēc R. Čerkašins gaidīs, kad Ukrainas armija Melitopoli atbrīvos, lai varētu atgriezties mājās.
Ģimene izpārdevusi visas citas mantos, ko vien var. Pats Ruslans pērn pārdevis divas automašīnas. Viņš ir zemkopis, audzē graudus. Pārdevis arī graudu krājumus par ļoti neizdevīgu, zemu cenu. Sieva un māte pārdevušas savas zeltlietas. Galvenais ģimenes mērķis ir bijis tikt ārā no okupantu kontrolētās teritorijas. Pats R. Čerkašins vēlējies pārcelties uz Zaporižju Ukrainā, viņa māte posusies uz Čehiju ārstēties. Vecākais dēls strādā Vācijas loģistikas firmā un vēlējies iegriezties Vācijā.
Vispirms Krievijas pusē bijis ilgi jāgaida, kamēr amatpersonas pārbaudīs viņa pilngadīgo dēlu dokumentus. Kad krievi noskaidrojuši, ka dēlus nevar mobilizēt Krievijas armijā veselības problēmu dēļ, ģimenei atļauts doties uz Latviju.
Lai izdabūtu savu ģimeni ārā no Melitopoles un pārceltos uz Zaporižju, kas atrodas ne pārāk tālu, Ruslanam nācies veikt ceļojumus caur vairākām valstīm - caur Krieviju, Latviju, Lietuvu, Poliju uz Ukrainu un atpakaļ. Aprīlī viņš, gatavodamies izvest ģimeni no Krievijas, atbraucis ar automašīnu uz Latviju un novietojis to Rēzeknes novadā. Pēc tam devies uz Melitopoli caur Krieviju. Tā kā automašīna ar Ukrainas numuriem Krievijā netika ielaista, nācies īrēt busiņu ar šoferi. Ceļā uz Latviju iznākusi pamatīga aizkavēšanās, jo sagadījies teju vai sastapties ar Jevgēņija Prigožina “Vagner” dumpiniekiem.
Ģimene paņēmusi līdzi diezgan prāvu summu naudas - lielākoties Ukrainas grivnas, nedaudz Krievijas rubļu, dolāru un eiro - kopā apmēram 60-70 tūkstošu eiro vērtībā. Baidoties no Krievijas zagļiem, laupītājiem, policijas un kareivjiem, nauda salikta vairākās paciņās un nobēdzināta tā, lai to nevarētu viegli atrast.
27. jūnijā lija stiprs lietus. “Kad piebraucām Latvijas muitā pie loga, kur ir barjera, vaicāju darbiniekam, kā rīkoties,” “Neatkarīgajai” stāsta R. Čerkašins. “Ģimene izgāja no Krievijas muitas kājām, pienāca mamma, pienāca sieva. Tad muitnieks teica, ka, ja brauc pieci cilvēki mašīnā, tad pieciem cilvēkiem jābrauc. Jautāju, kā rīkoties, ja, piemēram, esam astoņi, un kur viņiem jābūt? Viņš teica, tas nozīmē, ka jūs abi reģistrējaties šeit, un visi pārējie ienāk kā gājēji. Mēs tā arī izdarījām, šoferis izlaida savu sievu, es atstāju mazmeitu, atstāju jaunāko dēlu pie ģimenes, un mēs divatā reģistrējāmies mašīnā un kopā iebraucām Latvijas muitas teritorijā. Šofera ģimene un sieva, viņi mums sekoja, aiz mašīnas. Kopā braucām uz muitu, un muitā pienāca kinologs ar suni. Suns izostīja visu mašīnu un neko aizliegtu neatrada. Muitnieks jautāja, vai ir nauda, ko gribētu deklarēt. Teicu, ka katram ģimenes loceklim ir nauda. Ģimene stāvēja turpat, burtiski piecus metrus no mašīnas. Viņi teica, ja vajadzēs iedot somas, tad iedosim. Muitnieks teica, ka to nevajag, bet lai es parādu savu naudu. Atradu savu somu, izņēmu naudu, parādīju viņam. Pēc tam muitnieks lika braukt tālāk uz apskati, mēs burtiski nobraucām 20 metrus no šīs vietas, kur tika veikta pārbaude ar suni. Tad muitnieks teica, lai izvelku visu naudu no maisiem. Es teicu, ka tā ir manas ģimenes locekļu nauda. Viņš teica, ka nē, naudu dabūsi pats. Es to izņēmu no somas, mamma izņēma no somas, sieva izņēma no somas, jaunākais dēls skrēja pie vecākā dēla, prasīja, kurā maisā ir nauda.
Visu naudu noliku uz galda, un muitnieks teica, ka to visu vajag salikt vienā iepakojumā un aizpildīt deklarāciju. Es vaicāju, vai nevajag visiem aizpildīt deklarāciju, bet viņš teica, ka nevajag - lai es aizpildu viens pats. Aizgājām uz citu istabu, kur tika pārrēķināta nauda, ienāca šis kinologs un iedeva aizpildīt deklarāciju. Deklarāciju aizpildīju pēc diktāta, jo nesaprotu ne angliski, ne latviski, runāju tikai ukraiņu un krievu valodā. Pēc diktāta to visu aizpildīju, un tad mums naudu atņēma. Kāda muitas darbiniece sākumā grasījusies izdalīt deklarāciju veidlapas visiem pilngadīgajiem ģimenes locekļiem, taču kinologs tās nedeva visiem, bet tikai man. Viņš pārliecinoši teica, lai es aizpildu deklarāciju viens pats un pēc stundas varēšu doties tālāk. Es sapratu, ka, ja jau muitas darbinieks palīdz un pamudina tā darīt, tad tā ir pareizi un tā jādara.”
Muitas darbiniece ar kinologu stipri strīdējusies. Bet tas bijis latviski. R. Čerkašins pieļauj, ka muitniece pārmetusi kinologam, ka viņš nerīkojas korekti.
“Okupētajā Melitopolē un Krievijā mēs tik daudz ko pārdzīvojām. Bija patiesi bail. Ar milzīgu prieku un atvieglojumu ieradāmies Latvijā, uzskatot, ka nu visas šausmas ir pāri - esam Eiropā, kur ir demokrātija un likuma vara... Taču Latvijas vara uzskata mani par noziedznieku,” saka pagalam nomāktais R. Čerkašins.
R. Čerkašins aizvests uz Rīgu un ievietots izmeklēšanas izolatorā. Ģimenei nav bijis naudas, un tā cietusi badu. Pēc tam Ruslans izlaists no izolatora, un par šiem cilvēkiem sākusi rūpēties valsts un pašvaldība. R. Čerkašinam ir smaga plaušu slimība, kuras dēļ viņam ir invaliditāte, bet pirmajās telpās, kuras viņiem gribējuši ierādīt, sienas bijušas klātas ar pelējumu, kas plaušu slimniekam var izraisīt lēkmi. Pēc tam ģimenei ierādīta vieta dienesta viesnīcā Prūšu ielā Rīgā, kur kā nebūt var dzīvot - tiesa gan, tur ir ļoti maziņa dušas telpa, kā arī tikpat maziņa virtuve, kurā nav plīts. Laime, ka ģimenei līdzi ir neliela elektriskā plītiņa, uz kuras var pagatavot ēdienu.
Ģimenes locekļi ir sašutuši, ka pāris reizes viņiem doti ēšanai nederīgi produkti - iepuvusi, smirdoša gaļa. Vēl citā reizē bijusi plāna zupa - gandrīz ūdens, kurā peld pāris biešu lapas. R. Čerkašins gan šā mēneša laikā sastapis daudz atsaucīgu Latvijas cilvēku, kuri gan pabarojuši ukraiņus, gan visādi citādi palīdzējuši - brīvprātīgos, ļaudis no baznīcas. Pašlaik ukraiņiem ir gan trauki, gan milti, makaroni, eļļa. Ģimenei nav bijis ne mazākās vēlmes uzkrauties kaklā Latvijas Republikai un kaut ko no tās lūgt.
“Neatkarīgā” intervēja arī R. Čerkašina aizstāvi, zvērinātu advokātu Normundu Šlitki, kurš situāciju sauc par galēju absurdu. “Vai tad tiešām muitas darbinieki nespēj atšķirt naudas atmazgātājus un terorisma finansētājus no izmisušiem ukraiņu bēgļiem, kuri cenšas izdzīvot?” ir sašutis N. Šlitke. “Lēmumā par personas atzīšanu par aizdomās turamo sacīts, ka R. Čerkašins mēģinājis naudu no muitas darbiniekiem paslēpt. Taču tas nav taisnība. Neko viņš nemēģināja paslēpt, bet pildīja visus muitas darbinieku norādījumus.”
Noklausoties R. Čerkašina stāstu, “Neatkarīgajai” radās virkne jautājumu Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Stratēģiskās vadības lietu un sabiedrisko attiecību pārvaldes Sabiedrisko attiecību daļai.
Lūk, ko tā paskaidroja: “Latvijas Muita darbojas vienotā sistēmā ar muitas iestādēm visā Eiropas Savienībā (ES)un piemēro vienādus, visā ES noteiktus un visām Savienības muitas iestādēm saistošus nosacījumus par preču un skaidras naudas pārvadāšanu fiziskām personām.
Vēlamies vērst uzmanību uz dažiem svarīgiem aspektiem. Kopš 2023. gada februāra uz Eiropas Savienības robežām parādījās jauna tendence, t.i., Ukrainas grivnu ievešanas/izvešanas gadījumi. Ukrainas vēstniecības pārstāvji Latvijā vērsās VID ar lūgumu pievērst pastiprinātu uzmanību tieši šiem gadījumiem tādēļ, ka Krievijas okupētajās Ukrainas teritorijās tiek apzagtas Ukrainas bankas un nozagtā nauda (tieši Ukrainas grivnās) tiek izvesta uz Eiropas Savienību, lai mainītu to pret citu valūtu un tādā veidā legalizētu šo nelikumīgi iegūto naudu.
Ja muitas amatpersonām rodas pamatotas aizdomas par vestās skaidrās naudas legālo izcelsmi, tad personas, kuras ir no okupētajām un jau ilgu laiku Krievijas kontrolē esošām Ukrainas teritorijām, kurās apgrozībā jau kādu laiku nav Ukrainas grivnu, tiek aizturētas un var tikt uzsākts kriminālprocess. Kriminālprocesa ietvaros notiek padziļināta izmeklēšana un lietas apstākļu noskaidrošana, tai skaitā tiek uzklausīti un izvērtēti iesaistīto personu skaidrojumi.
Izmeklēšanas interesēs, pamatojoties uz likuma “Par Valsts ieņēmumu dienestu” 21. panta pirmo daļu, likuma “Par nodokļiem un nodevām” 22. panta pirmo daļu, kā arī Kriminālprocesa likuma 375. panta pirmo daļu, VID nesniedz informāciju par konkrētiem nodokļu maksātājiem un/vai konkrētiem kriminālprocesiem.
Papildus paskaidrojam: jebkuras Eiropas Savienības ārējās robežas šķērsotāji, iebraucot Eiropas Savienībā, drīkst brīvi pārvadāt skaidru naudu līdz 10 000 eiro vērtībā. Taču, pārvadājot lielākas summas, robežas šķērsotājam, neatkarīgi no tā, vai robežas šķērsotājs ir vai nav naudas īpašnieks un no kuras valsts ieceļo Eiropas Savienībā, tam ir pienākums, šķērsojot robežu, vērsties pie muitas amatpersonām, uzrādīt un deklarēt skaidro naudu muitas kontrolei. Fiziskai personai pēc kompetentās iestādes (šajā gadījumā - VID Muitas pārvaldes) amatpersonas uzaicinājuma ir pienākums uzrādīt deklarēto skaidru naudu un piedalīties deklarētās skaidrās naudas kontrolē.
Par skaidras naudas nedeklarēšanu lielos apmēros (sākot no piecdesmit noteikto minimālo mēnešalgu kopsummas) ir paredzēta kriminālatbildība. Konstatējot iespējamā noziedzīgā nodarījuma pazīmes, kriminālprocesa ietvaros, ievērojot visas tiesiskajos aktos noteiktās procesuālās darbības (tajā skaitā pieņemot paskaidrojumus no iesaistītajām personām par skaidras naudas īpašnieku, izcelsmi un pārvietošanas mērķi), jau tiek vērtēts, vai ir noticis noziedzīgs nodarījums.”
