No 31. jūlija atjaunota ikdienas vilcienu satiksme starp Liepāju un Rīgu. Tas paveikts, pagarinot reisus maršrutā Rīga–Dobele līdz Liepājai. Tas, protams, ir labi un apsveicami, taču "Neatkarīgā" vēlējās noskaidrot – ja ne satiksmes ministrs Jānis Vitenbergs (Nacionālā apvienība), tad kas par to maksās, un vai uzņēmumam "Pasažieru vilciens" tas ir izdevīgi.
Kamēr valdība slepenībā perina plānus, kādus nodokļus celt un tādējādi tikt pie naudas, tikmēr satiksmes ministrs sava reitinga celšanai nolēmis intensificēt pasažieru dzelzceļa satiksmi ar Liepāju. Tas viss, protams, ne jau par ministra personīgajiem līdzekļiem, bet gan par nodokļu maksātāju naudu, lai, cita starpā, būtu pamats celt nodokļus, vaimanājot, ka valsts kasē nav naudas.
Bet vai tiešām par vilciena Rīga-Liepāja reisu skaita palielināšanu izlēma Sabiedriskā transporta padome? Fakti liecina, ka tas drīzāk varētu būt politisks lēmums. "Vitenbergs uzdod palielināt vilcienu reisu skaitu maršrutā Liepāja-Rīga," vēsta virsraksts Satiksmes ministrijas mājaslapā.
Tālāk turpinās teksts, ka "ņemot vērā sabiedrības pieprasījumu, satiksmes ministrs Jānis Vitenbergs (NA) uzdevis sākt pasažieru vilcienu reisus no Rīgas uz Liepāju un atpakaļ katru dienu”.
“Patlaban vilcieni uz Liepāju kursē tikai divas reizes nedēļā, un bieži vien tie ir tik aizpildīti, ka pasažieriem nākas stāvēt kājās. Liepājnieki un pilsētas viesi ir pelnījuši ērtus braucienus un labu savienojamību. Vilcieni kursēs tā, lai no rīta dotos uz Rīgu, bet vakarā atgrieztos atpakaļ Liepājā. Ieguvēji būs arī Skrundas, Saldus, Dobeles un tuvējo novadu iedzīvotāji," teic J. Vitenbergs.
“Neatkarīgajai," uzdodot jautājumus AS "Pasažieru vilciens" Komunikācijas un mārketinga daļas vadītājai Sigitai Zviedrei, vai tas bija pārdomāts, izsvērts un ekonomiski pamatots "Pasažieru vilciena" lēmums, vai politisks, no ministrijas ietekmēts lēmums, vai, pirms pieņemt šo lēmumu, tika veikta ekonomiskā analīze - ko uzņēmums no tā iegūs, cik tas izmaksās, cik uzņēmums ar to nopelnīs, vai pirms lēmuma pieņemšanas tika veikta pasažieru plūsmas analīze abos virzienos un katrā stacijā, tika saņemta šāda atbilde.
“”Pasažieru vilciens” sniedz sabiedriskā transporta pakalpojumus reģionālos starppilsētu nozīmes maršrutos pa dzelzceļu atbilstoši pasūtījumam, ko saņem no VSIA "Autotransporta direkcija". Valsts pasūtījumu pasažieru pārvadājumiem pa dzelzceļu nosaka Sabiedriskā transporta padome desmit locekļu - Satiksmes ministrijas, "Autotransporta direkcijas" un plānošanas reģionu pārstāvju - sastāvā. Tā šī gada 14. jūlijā pieņēma lēmumu par regulārajiem vilcienu reisiem Liepāja-Rīga katru dienu, pavisam izskatot trīs iespējamos variantus, kā stiprināt vilcienu satiksmi uz Liepāju.
Lai nedublētu autobusu satiksmi laikā, kad kursē vilciens, tika ierosināts atcelt paralēli kursējošos autobusu reisus, lai radītu neitrālu finanšu ietekmi uz vilcienu maršrutu pagarināšanu.
"Pasažieru vilciens" sagatavoja un iesniedza “Autotransporta direkcijai” aprēķinus un prognozes pasažieru plūsmai katram no variantiem.
Jau 2021. gada nogalē VSIA "Autotransporta direkcija" bija izskatījusi un sagatavojusi vairākus vilciena kursēšanas iespējamos variantus, lai stiprinātu vilcienu satiksmi uz Liepāju, taču, ņemot vērā, ka pasažieru skaits pēc pandēmijas ietekmes nebija atgriezies pirmspandēmijas līmenī, kā arī faktu, ka ar esošajiem reisiem tika nodrošināta pasažieru nokļūšana galamērķī, kā arī sliežu ceļa infrastruktūra neļāva uzlabot ceļā pavadīto laiku, jautājums par papildu vilcienu kursēšanu tika atlikts," atbildē raksta S. Zviedre, piedāvājot iepazīties arī ar 14. jūlija padomes sēdes protokolu, kur varot sīkāk uzzināt par variantu un aspektu izvērtēšanu.
Sēdes protokolā rakstīts, ka 2001. gada 15. augustā līnijā Rīga-Liepāja tika pārtraukta pasažieru vilcienu kustība, jo trūka finanšu līdzekļu vilcienu modernizācijai. Līdz atcelšanai vilciens kursēja divreiz dienā. Satiksme tika atjaunota pēc pieciem gadiem - 2006. gada 30. martā, kad sāka kursēt paaugstināta komforta dīzeļvilciens "Kurzeme", kas kursēja divas reizes dienā un pieturēja tikai lielākajās stacijās.
Tā kā vilciena satiksme bija lēnāka nekā autobusu un infrastruktūras maksa par katru nobraukto kilometru tika aprēķināta būtiski augstāka, ņemot vērā infrastruktūras dārdzību un zemo konkurētspēju, tika samazināts reisu skaits, kas tika izpildīts uz Liepāju. Pirms šā gada 31. jūlija vilcieni no Rīgas uz Liepāju kursēja piektdienās un svētdienās, bet no Liepājas uz Rīgu - sestdienās un svētdienās. "Šādu sabiedriskā transporta piedāvājumu nevarēja nosaukt par atbilstošu, tā drīzāk bija izņēmuma satiksme," sacīts ziņojumā.
"Tas kaut ko maksā, tas kaut ko maksā valstij, bet tā ir viena no Latvijas transporta pamatfunkcijām," par dzelzceļa līniju Rīga-Liepāja 2021. gadā "TV Kurzeme" sižetā izteicās toreizējais satiksmes ministrs Tālis Linkaits. "Satiksmes ministrija ir iecerējusi palielināt vilciena reisu skaitu no galvaspilsētas līdz Liepājai, kā arī uzlabot transporta infrastruktūru šajā apkārtnē, taču izmaksas tam pašlaik nav zināmas," atreferējot to pašu TV sižetu, rakstīja “liepajniekiem.lv”.
Cik īsti valstij izmaksā ikdienas vilcienu kustības atjaunošana no Rīgas uz Liepāju no šā gada 31. jūlija, īsti skaidrs netapa arī "Neatkarīgajai".
Izlasot protokolu, "Neatkarīgajai" izdevās vien noskaidrot, ka nepieciešamais papildu finansējums bez infrastruktūras tiek plānots 100 688 eiro. Taču, lai nedublētu autobusu satiksmi laikā, kad kursē vilciens, tiek ierosināts atcelt paralēli kursējošos autobusu reisus, vienlaikus samazinot finanšu ietekmi.
Lai sekmētu sēdvietu pieejamību pasažieriem, kuri brauc uz/no neelektrificētās zonas, no šī gada 1. augusta tiem, kuri šajos reisos izvēlēsies iegādāties biļetes posmā Rīga-Jelgava, iepriekš ierasto 0,25 eiro piemaksas par ātrumu vietā būs jāmaksā 1,00 eiro.
Dzelzceļa savienojumam ar Liepāju ir pietiekami augsts potenciāls, t.sk. ņemot vērā arī citus reģionālas un nacionālas nozīmes attīstības centrus, ko tas savieno. Perspektīvā būtu jāveido regulārs piedāvājums, līdzīgi kā tas ir Daugavpils un Rēzeknes virzienos. Tomēr to nav iespējams paveikt nekavējoši, sabiedriskā transporta piedāvājums būtu uzlabojams pakāpeniski, teikts ziņojumā.
Reisus maršrutā Liepāja-Rīga izpilda ar trīs vagonu dīzeļvilcieniem, kuros ir 210 sēdvietas. Brauciens ilgt trīs stundas un vienpadsmit vai trīs stundas un septiņas minūtes, vilciena biļete no Rīgas līdz Liepājai maksā 7,40 eiro, bet ar atlaidi - 6,66 eiro.
Autotransporta direkcijā norāda, ka pēdējā gada laikā veiktā sliežu ceļu infrastruktūras pilnveide, proti, sliežu ceļu uzlabošanas darbi posmos Jelgava-Glūda un Glūda-Dobele ļāvusi samazināt ceļā pavadīto laiku, lai braucieni ar vilcienu kļūtu pievilcīgāki pasažieriem.
Līdztekus līdz šā gada beigām plānoti turpmāki Latvijas dzelzceļa infrastruktūras uzlabošanas darbi, kas palīdzēs braucienus ar vilcienu līnijā Liepāja-Rīga nākamgad padarīt vēl nedaudz ātrākus. Turpretī autobusa kursēšanas laiks (atkarīgs no reisā apkalpoto pieturu skaita) lielākoties ir ap trim stundām 30 minūtēm, līdz ar to jau tiktu sasniegta būtiskāka atšķirība ceļā pavadītajā laikā, uzskata Autotransporta direkcija.
Vienlaikus tiks pārskatīta reģionālo sabiedrisko autobusu maršrutu tīkla daļa, lai uzlabotu savienojamību ar vilcienu reisiem un nodrošinātu Grobiņas, Saldus un Jaunpils iedzīvotājiem ērtāku nokļūšanu uz dzelzceļa stacijām. Plānots atcelt arī dažus dublējošos reģionālo autobusu reisus maršrutos Rīga-Liepāja un Rīga-Dobele. Izmaiņas varētu stāties spēkā septembrī.
"Pasažieru vilciens" ir izveidots 2001. gadā, nodalot iekšzemes pasažieru pārvadājumus no "Latvijas dzelzceļa" veiktajām funkcijām.
Iepriekš "Pasažieru vilciens" 100% bija "Latvijas dzelzceļa" meitasuzņēmums, taču 2008. gada oktobrī tas tika pārveidots par valsts uzņēmumu
2021. gadā "Pasažieru vilciens" strādāja ar 44,13 miljonu eiro apgrozījumu, bet uzņēmuma peļņa bija 591 000 eiro.
AS "Pasažieru vilciens" 2023. gadā dividendēs no pagājušā gada peļņas valstij maksās 386 713 eiro, kas ir par 8445 eiro vairāk nekā pērn. 2022. gadā uzņēmums dividendēs no 2021. gada peļņas izmaksāja 378 268 eiro, bet 2021. gadā - 148 000 eiro, šā gada maijā vēstīja “lsm.lv”.
"Pasažieru vilciena" peļņa 2022. gadā bija 604,2 tūkstoši eiro, kas ir par 13,2 tūkstošiem eiro vairāk nekā 2021. gadā.
Pagājušajā gadā "Pasažieru vilciens" sasniedza 52,42 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 18% vairāk nekā 2021. gadā, kad uzņēmuma apgrozījums bija 44,13 miljoni eiro.
"Pasažieru vilciens" pērn pārvadāja 15,69 miljonus pasažieru, kas ir par 40% vairāk nekā 2021. gadā. Ieņēmumi no pasažieru pārvadājumiem 2022. gadā sasniedza 18,5 miljonus eiro, kas ir par 5,5 miljoniem eiro vairāk nekā 2021. gadā. No 2022. gada jūlija ieņēmumi no pasažieru pārvadājumiem pārsniedza šo rādītāju attiecīgajā periodā 2019. gadā jeb pēdējā gadā pirms Covid-19 pandēmijas ietekmes.
"Pasažieru vilciens" ir pilnībā izpildījis valsts pasūtījuma līgumā noteiktos vilcienu un vagonu kilometrus. Vilcienu kilometru skaits bija 6 227 654 km, vagonu kilometru - 27 920 008 km. Gan vilcienu, gan vagonu kilometru apjoms 2022. gadā ir pieaudzis par attiecīgi par 4% un 2%, salīdzinot ar 2021. gadu.
Maksas pasažieru tirgus daļa pērn sasniedza 44,13%, kas ir par 1,8 procentpunktiem vairāk nekā 2021. gadā. Vilcienu piepildījums 2022. gadā sasniedza 47,01%. Tas ir par 13,2 procentpunktiem vairāk nekā 2021. gadā. Vilcienu precizitāte jeb rādītājs, kas apliecina, cik reisu ir izpildīti saskaņā ar vilcienu kustības grafiku, 2022. gadā bija 98,78%.
