Valdošās koalīcijas politiķi beidzot tuvojas konceptuālam lēmumam par papildus maksājuma komercbankām piemērošanu. Finanšu ministrija ir izvirzījusi divus iespējamos variantus - ārkārtas “solidaritātes maksājuma” ieviešanu uz laiku, līdzīgi kā Lietuvā, vai arī paaugstinātas uzņēmumu ienākuma nodokļa likmes piemērošanu tieši banku sektoram.
Ja tiks izvēlēts pirmais variants - “solidaritātes maksājums” uz laiku, politiķiem būs arī iespēja lemt, kā šos ārkārtas ieņēmumus valsts budžetā izmantot - vienkārši iemest “kopējā katlā” vai arī mērķtiecīgi novirzīt, piemēram, kredītņēmēju atbalsta pasākumiem, kuri ir reālie banku šī brīža ekstra peļņas apmaksātāji. Tieši par labu pēdējam variantam sliecas Saeimas Budžeta un finanšu komisija, kas nolēmusi lūgt Finanšu ministriju (FM) un Latvijas Banku (LB) piedāvāt risinājumus, kā to būtu iespējams panākt.
Jau rakstījām, ka jautājums par to, vai un kā komercbankām likt dalīties ar milzīgo ārkārtas peļņu, ko tās jau gadu gūst pastarpināti gūst, pateicoties Eiropas Centrālās bankas (ECB) bāzes procentu likmju paaugstināšanas politikai, ilgu laiku valdošo politiķu vidū tika viļāts kā karsts kartupelis. Šķiet, ka izšķirošs grūdiens jautājuma risināšanai ir bijuši Latvijas Bankas (LB) publicētie komercbanku darbības rādītāji šī gada pirmajā pusgadā.
LB dati liecina, ka Latvijas monetārās finanšu iestādes, absolūtā pārsvarā bankas, šogad pirmajos sešos mēnešos strādājušas ar 335,9 miljonu eiro peļņu, kas ir 2,6 reizes vairāk nekā 2022. gada attiecīgajā periodā un pat vairāk, nekā pērn visa gada garumā. “Neatkarīgās” apkopotie banku pelņas dati par iepriekšējiem gadiem uzrāda to pašu tendenci - banku “tipiskā” peļņa pirmajā pusgadā ir bijusi daudz mazāka, jo īpaši 2020. gadā pēc atgūšanās no “kapitālā remonta” naudas atmazgāšanas jomā (skat. grafiku).
Uz milzu peļņas fona banku “normālā” biznesa pieaugums šī gada pirmajā pusgadā ir bijis niecīgs. Šogad jūnija beigās Latvijas monetāro finanšu iestāžu rezidentiem izsniegto kredītu atlikums bija 13,38 miljardi eiro, kas ir par 4,6% vairāk nekā pirms gada. No rezidentiem piesaistīto noguldījumu atlikums jūnija beigās bija 17,73 miljardi eiro, kas arī ir par 4,6% vairāk nekā pirms gada. Jāuzsver, ka šis 4,6% pieaugums gan izsniegtajos kredītos, gan piesaistītajos noguldījumos ir krietni zemāks par gada inflācijas rādītāju, kas šī gada jūnijā pret 2022. gada jūniju bija gandrīz 8%. Tas nozīmē, ka kredītu un noguldījumu apjoms faktiski kritās.
2022. gada pirmajos sešos mēnešos monetārās finanšu iestādes strādāja ar peļņu 127,5 miljonu eiro apmērā, bet pērn kopumā finanšu iestāžu peļņa bija 326,3 miljoni eiro, kas ir par 26,5% vairāk nekā 2021.gadā, liecina LB dati.
Būtiski, ka savu artavu banku darbības kritizēšanā piemeta arī jaunais Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs. Pagājušajā nedēļā tiekoties ar finanšu ministru A. Ašeradenu viņš uzsvēris, ka “no No Finanšu ministrijas un Latvijas Bankas sagaidu konkrētus priekšlikumus un rīcību attiecībā uz Latvijas komercbanku kreditēšanas nosacījumiem gan pret tiem banku klientiem, kuriem kā privātpersonām vai kuru uzņēmumiem ir esošas kredītu saistības, gan nākotnes klientiem. No lielo uzņēmēju organizācijām un nesen, darba vizīšu laikā, no Krāslavas un Kuldīgas novada uzņēmējiem dzirdēju neizpratni par līdzšinējo Latvijas komercbanku kreditēšanas politiku reģionos. Realitātē uzņēmējdarbības kreditēšana Latvijas reģionos ir vāja vai praktiski nav, un bieži vien beidzas aiz Rīgas robežas,” “Neatkarīgo” informēja Valsts prezidenta kancelejas komunikācijas speciāliste Elīna Kresa.
Jautājumu par banku sektora pārmērīgo peļņu vakar bija paredzēts skatīt pēc atvaļinājuma kopā sanākušajā Nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas darba grupā, kurā Finanšu ministrijas (FM) vadībā par nodokļu politiku turpmākajiem četriem gadiem spriež gan valdības partiju pārstāvji, gan ierēdņi, gan valdības sociālie partneri. Kā “Neatkarīgo” informēja finanšu ministra A. Ašeradena padomniece stratēģiskajā komunikācijā Kristīne Mennika, FM esot vērtējusi vairākus scenārijus, kā novērst šī brīža banku sektora pārmērīgo peļņu, kas tiek gūta, neuzņemoties papildu risku, un kā ilgtermiņā tomēr veicināt aktīvāku banku līdzdalību ekonomikas attīstībā. Pēc viņas teiktā, vakardienas darba grupas sēdē bija plānots pārrunāt divus iespējamos “nodokļu sloga elementus banku sektoram - īstermiņa un ilgtermiņa” (respektīvi - ārkārtas nodokli jeb “solidaritātes maksājumu” uz laiku vai pastāvīgi paaugstinātu uzņēmumu ienākuma nodokļa likmi).
Darba vakar gan nenonāca ne tuvu kaut kādiem konkrētiem risinājumiem banku nodokļa jomā. Kā “Neatkarīgajai” pastāstīja kāds no sanāksmes dalībniekiem (dīvainā kārtā nodokļu pilnveidošanas darba grupas sēdēs apspriestais no sabiedrības tiek slēpts), sēde iesākusies ar pamatīgu FM prezentāciju par scenārijiem potenciālajai nodokļu reformai kopumā. Tad sēdes gaitā sev ierastajā stilā iejaucies “Apvienotā saraksta” ideoloģiskais līderis Uldis Pīlēns, sākot uzdot abstrakti filozofiskus jautājumus par mērķiem, kādus nodokļu reformas rezultātā plānots sasniegt, kā tas palīdzēs Latvijas izaugsmei utml. Sākusies diskusija par nodokļu pārmaiņu lielajiem mērķiem, kurus tad plānots definēt nākamajā darba grupas sēdē.
Tikmēr jautājumam par to, kā risināt straujā banku kredītu procentu pieauguma sekas Latvijas tautsaimniecībai un iedzīvotājiem pēc ZZS deputāta Viktora Valaiņa ierosinājuma vakar pievērsās Saeimas Budžeta un finanšu komisija. Kā “Neatkarīgajai” skaidroja komisijas priekšsēdētājs un bijušais finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) , fokuss no tā, kādā veidā no bankām iekasēt nodokli, šobrīd esot pārslēdzies uz to, kā palīdzēt kredītņēmējiem. Pēc viņa domām, bankas šobrīd hipotekārajiem kredītiem nepamatoti piemēro arī EURIBOR procentu likmi, tā gūstot milzīgu peļņu uz kredītņēmēju rēķina. Tā kā bankām pašām šobrīd ir gana daudz kapitāla, tām par klientiem aizdoto naudu nav jāmaksā EURIBOR likme ECB. Taču tās šo likmi turpina piemērot izsniegtajiem kredītiem, gūstot mirkļa labumu, bet nepadomājot par sekām, kādas radīsies, ja līdzīgi kā 2010. un 2011. gadā nesamaksājamu kredītu dēļ no Latvijas atkal aizbrauks desmitiem tūkstošu darba spējīgo iedzīvotāju. “Es brīnos, kā bankas pašas to nesaprot”, teica J. Reirs.
Budžeta un finanšu komisija nolēmusi vērsties FM un LB ar aicinājumu maksimāli ātri piedāvāt risinājumus, konkrēti kādā veidā banku milzīgo virspeļņu novirzīt atbalsta pasākumiem kredīņēmējiem. “Komisijā top attiecīga vēstule un mēs esam vienojušies - ja no valdības (FM) puses ātri netiks piedāvāti risinājumi, komisija virzīs izskatīšanai Saeimā savus priekšlikumus, “Neatkarīgajai” sacīja V. Valainis. Uz jautājumu, vai komisijas vairākums par pareizāko mehānismu uzskata ārkārtas maksājuma ieviešanu bankām, ieņēmumus no tā novirzot visu kredītņēmēju atbalstam līdz noteiktai summai, līdzīgi kā tas notika apkures pabalstu gadījumā, V. Valainis atbildēja, ka par konkrētiem mehānismiem komisijas deputāti esot “ātri sastrīdējušies”, tāpēc vispirms gribot uzklausīt FM viedokli.
