Izpēte

Tauta savu vārdu ir teikusi, un turpmākos četrus gadus būs jārēķinās ar 1. oktobrī izdarīto izvēli. Daudziem negaidīti savu pozīciju šoreiz bija gatavi paust vairāk Latvijas pilsoņu nekā iepriekšējās Saeimas vēlēšanās. Tomēr palielā aktivitāte milzu pārmaiņas mūsu dzīvē diezin vai ienesīs – tā domā lielākā daļa “Neatkarīgās” aptaujāto vēlētāju.

Pēcvēlēšanu naktī Neatkarīgā uzzināja vairāku 14. Saeimā ievēlēti neievēlēto partiju līderu priekšstatus par to, kā vispareizāk sadalīt valsts budžetu un citus valstij esošo resursus un kuras partijas viņi gribētu vai negribētu šajā dalīšanā iesaistīt. 

Jaunās Saeimas un valdības darba kārtībā ir iespējams arī tāds nebūt ne viegli izšķirams jautājums, ko atbildēt uz atjaunotās Pleskavas kņazistes vai Novgorodas republikas piedāvājumu atpirkt no tām Abreni kaut par vienu eiro.

Slimnīcām šogad samazināts finansējums, saka Latvijas Slimnīcu biedrība. Tas, ņemot vērā pieaugošās izmaksas par apkuri, elektroenerģiju, pārtiku, var izvērsties par katastrofu. Valdība vēl joprojām nav pieņēmusi lēmumu, vai un kā atbalstīs ārstniecības iestādes apkures sezonā.

Latvijā nav noteikts vēlētāju skaits, kuriem ir jānobalso, lai vēlēšanas skaitītos notikušas. Pat tad, ja rīt par 14. Saeimu nobalsotu vien daži procenti Latvijas pilsoņu, vēlēšanas skaitīsies notikušas. Un tieši balsotāji, nevis malā stāvētāji noteiks 14. Saeimas sastāvu un Latvijā notiekošo turpmākos četrus gadus.

28. septembrī “Neatkarīgā” publiskoja tās rīcībā nonākušu neoficiālu informāciju, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) nedēļas sākumā esot veicis procesuālas darbības, tajā skaitā iespējamu īslaicīgu aizturēšanu. Šajā lietā esot iesaistītas četras ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID) saistītas personas.

Akciju sabiedrības “Attīstības finanšu institūcija Altum” valdes priekšsēdētāja Reiņa Bērziņa karjeras stāsts ir labākais pierādījums tam, ka “Altum” vada nevis patiesi finanšu nozares profesionāļi, bet gan ar politiskajām partijām un aizkulišu politisko procesu ietekmētājiem cieši saistīti cilvēki.

Akciju sabiedrības “Attīstības finanšu institūcija Altum” padomes locekļi atbildēs “Neatkarīgajai” par iepriekš presē aprakstītajām nejēdzībām saistībā ar “Altum” valdes priekšsēdētāju Reini Bērziņu sniedz identiskas atbildes, paužot pilnīgu atbalstu līdzšinējam “Altum” valdes darba stilam.

“Neatkarīgās” rīcībā ir nonākusi pagaidām neoficiāla informācija, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), veicot procesuālās darbības, jau šīs nedēļas sākumā aizturējis vēl četrus Valsts ieņēmumu dienesta (VID) darbiniekus.

Šodien turpinās Latvijas Veselības un sociālo darbinieku arodbiedrības brīdinājuma streiks, kurā piedalās 316 mediķu no dažādām Latvijas slimnīcām. Streika iemesls ir vēlme mediķu arodbiedrībai un Veselības ministrijai panākt kompromisu par ārstniecības personu atalgojuma palielināšanu.

Valdība vakar nolēma un Saeima rīt nolems piešķirt kārtējos 422 miljonus, ar kuriem valsts apmaksās daļu no rēķinos par siltumu un elektrību norādītajām summām iedzīvotāju un uzņēmumu vietā.

Privātajām Covid-19 testu laboratorijām globālā sērga gada laikā ļāvusi tikt pie gandrīz pieckārtīgas peļņas – liecina “Neatkarīgās” veiktā laboratoriju gada pārskatu analīze.

Vakardienas Ministru kabineta (MK) sēdē ministriem tika celts priekšā Ekonomikas ministrijas dzīlēs tapis likumprojekts par Skultes sašķidrinātās gāzes termināli. Lai gan iespējams, ka dzīļu vietā projekts tika steigā uzskrīpēts uz kādas palodzes – tik nesagatavots un paviršs bija MK iesniegtais variants. Tomēr ministriem arī šāds – ar vairākām ministrijām nesaskaņots un gramatiskām kļūdām pārpilns teksts – likās gana labs esam, lai lemtu par tā tālāko virzību uz Saeimu.

13. Saeimas vēlēšanās partija “Jaunā Vienotība” ieguva tikai 6,69% vēlētāju balsu, stipri vien izzaudējot savas priekšteces – partijas “Vienotība” – ietekmi 12. Saeimā (“Vienotībai” bija 23 mandāti). Tomēr šis rezultāts partijai deva astoņu mandātus. Pēc tam, kad divi premjera amata kandidāti neguva Saeimas atbalstu (Aldis Gobzems un Jānis Bordāns), par premjeru izdevās kļūt Krišjānim Kariņam (JV). Apbrīnojamā kārtā Kariņam ir izdevies amatu saglabāt, vadot valsti visu 13. Saeimas sasaukuma laiku. Nav pat bijis arī kādas nopietnas politiskas šūpošanās, kas apdraudētu Kariņu, lai gan viņa premjerēšana iekrita valstij skarbā laikā – sērgas pandēmija, energoresursu krīze, Krievijas agresija Ukrainā un vēl dziļāka energoresursu krīze un inflācija.

Eiropas Parlaments pieņēmis direktīvas priekšlikumu par adekvātu minimālo atalgojumu Eiropas Savienībā, un, lai arī joprojām katra dalībvalsts minimālās algas apmēru varēs noteikt pati, valdībām tomēr būs jāseko Eiropas ieteiktajam algas noteikšanas mehānismam. Latvijā pašlaik ir otra zemākā minimālā alga Eiropas Savienībā, liecina “Eurostat” dati, un priekšvēlēšanu gaisotnē, nesagaidot atbildi Eiropas Parlamenta lēmumam, atsevišķi politiski spēki iesnieguši Saeimā priekšlikumus Darba likuma izmaiņām, piedāvājot bez plašas apspriešanas celt minimālo algu.

Iepriekšējā Saeimas sēdē 22. septembrī vairāki deputāti iesniedza izskatīšanai likumprojektu par līgumsodu un kavējuma naudas nepiemērošanu iedzīvotājiem par laikus neveiktiem komunālajiem maksājumiem un citiem norēķiniem par saņemtajiem energoresursiem. Tā kā ierosme nāca no opozīcijas, valdošie veica ierasto procedūru, kā novadīt līdz atkritumu urnai projektus, kas gan tautai varētu būt ļoti svarīgi, bet nākuši no “nepareizās puses” – nodeva likumprojektu atbildīgajai Budžeta komisijai, kas tā izskatīšanu pat nav iekļāvusi nākamās sēdes darba kārtībā.

Finanšu ministra Jāņa Reira (“Jaunā Vienotība”) un šobrīd no amata atstādinātās Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores Ievas Jaunzemes nesaskaņas, visticamāk, sākušās šīs valdības laikā, abiem uzsākot pildīt amata pienākumus, un tās pāraugušas nerisināmā konfliktā līdz ar VID ierēdņa Māra Knoka nobīdīšanu zemākos amatos, secina “Neatkarīgā”, izpētot amatpersonu strīda hronoloģiju.

Šā gada 30. augusta Ministru kabineta (MK) sēdē tika izskatīti divi jautājumi, kas jau iepriekš bija izpelnījušies lielu sabiedrības ievērību, proti, par nacionālo interešu objekta statusa piešķiršanu vienam no projektiem par sašķidrinātās gāzes termināļa celtniecību un par zemes atpirkšanu zem Biķernieku trases, iztērējot tam vairāk nekā astoņus miljonus valsts naudas.

Valdība no valsts budžeta programmas, kas domāti neparedzētiem gadījumiem, ir piešķīrusi finansējumu – vairāk nekā 23 miljonus eiro, lai līdz gada beigām izmaksātu pabalstus pensionāriem un cilvēkiem ar invaliditāti.

Kopš Skultes sašķidrinātās gāzes termināļa projektam valdība tā pa īstam iedeva zaļo gaismu, piešķirot tam nacionālo interešu objekta statusu, arvien biežāk no Latvijas politiski ekonomiskā dūksnāja sāk iznirt fakti, kas rada aizdomas par netīru spēli gan no valdošo, gan projektu attīstīt alkstošo puses. Pašlaik arvien vairāk pazīmju ļauj secināt, ka tomēr iespējama valsts garantiju sniegšana “Skulte LNG Treminal”, tādējādi faktiski uzkraujot Latvijas patērētājiem neizbēgamu maksājumu nastu jau vistuvākajā nākotnē.

Politiķu iesniegumi ar norādēm ģenerālprokuroram Jurim Stukānam saistībā ar vakcīnu nepirkšanu izrādījušies noderīgi apsūdzības celšanai pret iesniedzēju politisko konkurenti, bijušo veselības ministri Ilzi Viņķeli (“Attīstībai/Par”), secina “Neatkarīgā”, iepazīstoties ar krimināllietas materiāliem.

Laikā, kad globālu un ne tik globālu procesu iespaidā valsts ir nonākusi kārtējā krīzē, no valdības un tās satelītstruktūru puses arvien vairāk izskan ieteikumi sākt dzīvot taupīgi. Līdz šim šie aicinājumi lielākoties bijuši adresēti iedzīvotājiem, tajā skaitā arī 150 000 minimālās algas saņēmējiem, kuriem tiek atgādināts, ka turīgās dzīves laiks nu esot beidzies un nākšoties koriģēt savus līdz šim neapvaldītos tēriņus.