Valsts vēlas, lai cilvēki ilgāk strādā, tauta prasa priekšlaicīgu pensiju

© Pixabay.com

Jau pēc dažiem gadiem demogrāfiskā noslodze Latvijā varētu pieaugt tik katastrofāli, ka būs jādomā, kā darbaspējīgie varēs samaksāt pietiekamas sociālās iemaksas pensijām. Šādu secinājumu izsaka Labklājības ministrija, kas neatbalsta priekšlaicīgas pensionēšanās vecuma noteikšanu daudzbērnu ģimeņu vecākiem. Valsts ir ieinteresēta, lai cilvēki ilgāk strādā.

Savukārt Saeimas deputāti pašlaik sliecas atbalstīt iespēju daudzbērnu vecākiem, precīzāk - mātēm, doties pensijā 60 līdz 62 gadu vecumā atkarībā no bērnu skaita.

Pensija ātrāk stimulētu radīt bērnus

Vairāk nekā 12 000 Latvijas pilsoņu ar savu parakstu atbalstījuši iniciatīvu par daudzbērnu ģimeņu vecāku tiesībām uz agrāku pensionēšanos. Iniciatīvas autore Valentīna Strautmane skaidroja, ka iniciatīvas mērķis ir nodrošināt iespēju pieteikties priekšlaicīgai pensijai daudzbērnu ģimenēm, kas var palīdzēt samazināt finansiālo slogu un nodrošināt cilvēkam cienīgāku dzīvi vecumdienās. “Daudzbērnu ģimenēm ir papildu izmaksas par bērnu audzināšanu un ir lielāks risks nonākt nabadzībā vecumdienās pensiju uzkrājumu neesamības dēļ,” sacīja V. Strautmane. Iniciatīva paredz noteikt 62 gadu pensionēšanās vecumu abiem vecākiem, ja ģimenē izaudzināti trīs bērni, 61 gada pensionēšanās vecumu, ja izaudzināti četri bērni, bet ja ģimene izaudzinājusi piecus un vairāk bērnus, tad pensionēšanos līdz 60 gadu vecumam.

Iniciatīvas autore uzsvēra, ka Latvijā notiek un turpinās viens no lielākajiem iedzīvotāju skaita samazinājums Eiropā, un prognozes liecina, ka no kādreizējiem diviem miljoniem iedzīvotāju līdz 2070. gadam paliks tikai 1,3 miljoni. Tāpēc, pēc V. Strautmanes domām, nepieciešams palielināt daudzbērnu ģimeņu skaitu, lai bērnu skaits ģimenē būtu vismaz trīs, un ar iespēju vecākiem doties pensijā agrāk nekā citiem Latvijas iedzīvotājiem varētu mudināt ģimenes kļūt par daudzbērnu ģimenēm. “Tas dotu lielu motivāciju un atbalstu no valsts puses ģimenēm, kurām ir divi bērni, paaugstināt bērnu skaitu ģimenē,” ir pārliecināta V. Strautmane.

Bērnu kopjot, jābūt lielākām sociālajām iemaksām

Latvijas Daudzbērnu ģimeņu apvienības pārstāvis Imants Parādnieks Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē, kurā sprieda par šīs iniciatīvas turpmāko virzību, uzsvēra, ka, veicot tikai vienu šādu grozījumu pensiju likumā, mēs nepalīdzēsim daudzbērnu ģimenēm, jo ir jārod visaptveroši risinājumi un “jānodrošina sociālais taisnīgums vecākiem”, novēršot, ka bērnu kopšanas periodā samazināto ienākumu dēļ attiecīgi samazinās sociālās iemaksas pensiju kapitālā. Tas attiecīgi ietekmē pensijas aprēķināšanas kārtību un samazina tās apjomu. “Dot tikai iespēju agrāk pensionēties - ar to nebūs pietiekami,” saka I. Parādnieks. Bijušais Saeimas deputāts un demogrāfijas pētnieks uzsvēra, ka viens no atslēgas vārdiem, lai vecāki saņemtu adekvātas pensijas, ir bērna kopšanas laiks, kurā par vecākiem, kuri audzina bērnus un nestrādā, būtu jāmaksā tādas sociālās iemaksas, kādas būtu, ja vecāks turpinātu strādāt. “Pensijas kapitālam jābūt saistītam ar izaudzināto bērnu skaitu,” ir pārliecināts I. Parādnieks. Tātad kopumā vajadzētu mainīt likumu, lai par vecākiem bērna kopšanas atvaļinājumā maksātu lielākas sociālās iemaksas, kā arī priekšlaicīgas pensionēšanās iespējas dot vienam vecākam, tam, kas ir atradies bērna kopšanas atvaļinājumā. Pēc I. Parādnieka teiktā, tās vairumā gadījumu būtu daudzbērnu māmiņas.

Demogrāfiskā noslodze būs katastrofāla

Labklājības ministrija par šādu iniciatīvu gan ir skeptiska. Ministrijas parlamentārais sekretārs Reinis Uzulnieks sacīja, ka šis nebūtu pareizais veids, kā atbalstīt daudzbērnu ģimenes, jo arī citur Eiropā šādu atvieglojumu nav - ne Lietuvā, ne Igaunijā. “Valsts politika ir tāda, ka cilvēki ir jāmudina strādāt ilgāk, lai nopelnītu lielākai pensijai,” teica R. Uzulnieks. “Mums jau tagad jāpalīdz vecākiem ar bērniem, tāpēc jau janvārī nāksim ar iniciatīvu par pabalsta sistēmas uzlabojumu.”

Labklājības ministrijas Sociālās apdrošināšanas departamenta direktore Sandra Stabiņa atgādināja, ka pensiju sistēma ir būvēta tā, lai rosinātu iedzīvotājus darbspējīgā vecumā pēc iespējas ilgāk turpināt darbu, lai varētu saņemt lielāku pensiju. Pašlaik agrāka pensionēšanās ir iespējama piecu un vairāk bērnu vecākiem. “Valstij nav jādod motivācija agrāk pensionēties, jādod motivācija ilgāk atrasties darba tirgū,” saka pensiju eksperte. “2025. gadā mēs pabeigsim pensionēšanās vecuma paaugstināšanu, un demogrāfiskā noslodze mums pieaugs katastrofāli. Paskatīsimies Eiropas Komisijas jaunākās prognozes: ja pašlaik vienu pensionāru uztur 2,8 darbspējīgie iedzīvotāji, 2040. gadā tie būs divi, 2070. gadā 1,8 iedzīvotāji. Pensionāru īpatsvars sasniegs 60 procentus no iedzīvotāju kopskaita.”

UZZIŅA

Kā piedāvā grozīt pensiju likumu?

Noteikt, ka abiem daudzbērnu vecākiem pensionēšanās vecums ir:

  • līdz 62 gadiem abiem vecākiem daudzbērnu ģimenēs ar 3 bērniem,
  • līdz 61 gadiem, ja ir 4 bērni,
  • līdz 60 gadiem, ja ir 5 un vairāk bērnu.

Avots: iniciatīva “Daudzbērnu ģimeņu vecāku tiesības uz agrāku pensionēšanos"

Izpēte

80 gadi kopš Bauskas nonākšanas padomju okupācijā 1944. gada 14. septembrī uzdod jautājumus, vai, kam un kāpēc būtu bijis sliktāk vai labāk, ja Bauskas iedzīvotāji būtu atdevuši savu pilsētu Padomijai jau 29. jūlijā. Vāciešus uz to brīdi bija paralizējis gan Padomijas uzbrukuma spēks, gan pašu vāciešu savstarpējo rēķinu kārtošana pēc 20. jūlija puča izgāšanās.

Svarīgākais