Šogad pirmajos deviņos mēnešos Latvijā reģistrēti 10 822 jaundzimušie, kas ir par 1741 bērnu jeb 13,9% mazāk nekā 2022. gada attiecīgajā laika periodā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes provizoriskie dati. Katrā 2023. gada mēnesī piedzima mazāk bērnu nekā attiecīgajā 2022. gada mēnesī, turklāt tas ir ne tikai mazāk salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, bet arī vismazākais dzimušo skaits katrā mēnesī pēdējos simt gados.
2022. gadā piedzima 15 535 bērni, kas ir viszemākais dzimstības rādītājs pēdējo 100 gadu laikā un par 10,8% jeb 1885 jaundzimušajiem mazāk nekā 2021. gadā.
Jāatgādina, ka dabiskais pieaugums Latvijā ir negatīvs kopš 1990. gada, bet 2022. gadā mirušo skaits tāpat kā gadu iepriekš bija divas reizes jeb par 14 811 cilvēkiem lielāks nekā dzimušo skaits. Vislielākā starpība bija 2021. gadā, kad mirušo bija par 17 180 vairāk nekā dzimušo.
Latvijā turpinās viens no lielākajiem iedzīvotāju skaita samazinājumiem Eiropā, un prognozes liecina, ka no kādreizējiem diviem miljoniem iedzīvotāju līdz 2070. gadam paliks tikai 1,3 miljoni.
Labklājības ministrija jau iepriekš ir atzinusi, ka demogrāfiskā bedre ir ilgstoša un iemesli, kāpēc vecāki lemj atturēties no bērnu radīšanas, ir vairāki - no izglītības kvalitātes un veselības aprūpes pieejamības līdz vispārējai drošības sajūtai, dzīvojot Latvijā.
Pagaidām gan nekādas aktivitātes demogrāfiskās situācijas uzlabošanā no Labklājības ministrijas puses nav vērojamas, un acīmredzot tā nav prioritāte, ja pat ministrijas mājaslapas aktualitāšu sadaļā nav ievietota šī svarīgā informācija par katastrofālo dzimstības samazināšanos valstī ar skaidrojumu, kāpēc tā un ko darīt.
"Neatkarīgā" jau rakstīja, ka pēc dažiem gadiem demogrāfiskā noslodze Latvijā varētu pieaugt tik katastrofāli, ka būs jādomā, kā darbaspējīgie varēs samaksāt pietiekamas sociālās iemaksas pensijām. Šādu secinājumu izsaka Labklājības ministrija, kas neatbalsta priekšlaicīgas pensionēšanās vecuma noteikšanu daudzbērnu ģimeņu vecākiem.
Savukārt Saeimas deputāti pašlaik sliecas atbalstīt iespēju daudzbērnu vecākiem, precīzāk - mātēm, doties pensijā 60 līdz 62 gadu vecumā atkarībā no bērnu skaita.
Eiropas Komisijas jaunākās prognozes: ja pašlaik vienu pensionāru uztur 2,8 darbspējīgie iedzīvotāji, 2040. gadā tie būs divi, 2070. gadā 1,8 iedzīvotāji. Pensionāru īpatsvars sasniegs 60 procentus no iedzīvotāju kopskaita.
Šā gada deviņos mēnešos reģistrēti 20 312 mirušie, kas ir par 2502 mirušajiem jeb 11% mazāk nekā pagājušā gada deviņos mēnešos un par 437 mirušajiem jeb 2,1% mazāk nekā laikā pirms pandēmijas - 2019. gada attiecīgajā laika periodā.
No deviņiem šā gada mēnešiem augstākie mirstības rādītāji novēroti janvārī, kad reģistrēts 3001 mirušais, kas bija par 56 mirušajiem jeb 1,9% vairāk nekā pērn janvārī. Pārējos 2023. gada astoņos mēnešos mirstība ir bijusi zemāka salīdzinājumā ar attiecīgo mēnesi pērn.
Šā gada deviņos mēnešos iedzīvotāju skaits valstī negatīva dabiskā pieauguma rezultātā samazinājies par 9500.
2023. gada 1.oktobrī provizoriskais iedzīvotāju skaits Latvijā ir 1 876 400, kas ir par 14 600 iedzīvotājiem mazāks nekā 2023.gada 1.janvārī.
Tas nozīmē, ka pa šo laiku no Latvijas kartes faktiski ir "pazudusi" viena tāda pilsēta kā Sigulda vai Cēsis.
Gada pirmajos deviņos mēnešos reģistrētas 9095 laulības, un salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu tas ir par 755 laulībām jeb 7,7% mazāk, bet par 401 laulību jeb par 4,6% vairāk nekā 2020. gadā, kad laulību skaits strauji saruka pandēmijas ierobežojumu dēļ.
