No 2028. gada plāno atcelt minimālās VSAOI nepilna laika un īslaicīgiem darbiem

No 2028. gada 1. janvāra plānots atcelt darba devēju pienākumu veikt minimālās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) par nepilna laika un īslaicīgā darba veicējiem, liecina saskaņošanai nodotais Labklājības ministrijas (LM) Ministru kabineta (MK) vēstules projekts Saeimai.

Vēstules projekts sagatavots, atbildot uz Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas vēstuli, kurā tā aicināja izvērtēt, kā minimālo iemaksu regulējums ietekmē nepilna laika un īslaicīgu nodarbinātību, darba devēju finansiālo un administratīvo slogu, kā arī ēnu ekonomiku. Atbildes projekts ir saskaņošanā līdz 12. novembrim, un tas vēl būs jāskata valdībā.

Ministru prezidents 2. oktobrī uzdeva LM kopā ar Finanšu ministriju (FM) un Ekonomikas ministriju (EM) izvērtēt komisijas vēstulē minētos jautājumus, sagatavot atbildi un vajadzības gadījumā izstrādāt likumprojektu. Ņemot vērā diskusijās secināto, LM kopā ar FM un EM ir uzsākusi likumprojekta izstrādi, ar kuru paredzēts, ka no 2028. gada 1. janvāra tiek atcelts pienākums veikt minimālās VSAOI par darba ņēmējiem, kuri tiek nodarbināti nepilnos un īslaicīgos darbos.

MK protokollēmuma projektā paredzēts uzdot labklājības ministram līdz 1. decembrim iesniegt likumprojektu Valsts kancelejā izskatīšanai valdības sēdē.

Pēc izmaiņām sociālās iemaksas par šiem darbiniekiem veiktu no faktiskās darba samaksas. Ja tā būtu zemāka par minimālo iemaksu aprēķina bāzi, darbiniekiem samazinātos īstermiņa sociālās apdrošināšanas pabalstu apmērs, norādīts vēstules projektā.

Dokumentā prognozēts, ka izmaiņas atvieglotu legālu nodarbināšanu īslaicīgos darbos. Sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta ieņēmumi saruktu, taču kritumu kompensētu darbaspēka nodokļu ieņēmumu pieaugums, mazinoties ēnu ekonomikai. Tādēļ iecere vēstules projektā vērtēta kā fiskāli neitrāla.

Diskusijās ar ministrijām nozaru pārstāvji norādījuši, ka arī darbinieka pieņemšanai uz vienu dienu vai dažām stundām jākārto tādi paši dokumenti kā pastāvīgā darbā.

Vajadzība ātri piesaistīt papildu darbiniekus rodas, piemēram, ēdināšanas, tūrisma un izmitināšanas uzņēmumiem, kā arī pasākumu apkalpošanā. Nozaru pārstāvji arī minējuši, ka minimālo iemaksu dēļ darba devēji mēdz izvairīties pieņemt darbā cilvēkus, kuriem bez atbalsta ir grūti nostrādāt pilnu darba dienu.

LM skaidro, ka likumā jau noteiktas 11 personu kategorijas, par kurām minimālās iemaksas nav jāveic, savukārt diskusijās ar nozaru asociācijām minētas vēl deviņas iespējamās izņēmumu grupas. Vēstules projektā secināts, ka jaunu izņēmumu ieviešana sarežģītu iemaksu administrēšanu gan darba devējiem, gan iestādēm, tādēļ būtu pārskatāmi regulējuma pamatprincipi.

EM augustā saskaņošanai nodeva likumprojektu, kas paredzēja minimālās iemaksas nepiemērot darbiniekiem, kuru darba devēji izmanto elektronisko darba laika uzskaites sistēmu. Būtiskus iebildumus izteica FM, LM, Tieslietu ministrija, Valsts kanceleja un vairākas nevalstiskās organizācijas. Tika prasīts pamatot, vai elektroniskās uzskaites ieviešanas un kontroles izmaksas būtu samērīgas ar prognozēto nodarbinātības un nodokļu ieņēmumu pieaugumu.