Latvijas Pensionāru federācijai ir virkne prasību Saeimai, kuras politiķi solījuši izpildīt, bet diemžēl to ignorējuši, pat neraugoties uz šo jautājumu atrašanos Labklājības ministrijas prioritāšu augšgalā.
Saeima groza un izskaidro Imigrācijas likumu tā, lai faktiski atbrīvotu valsts iestādes no pienākumiem izraidīt no Latvijas Krievijas pilsoņus bez nekādām latviešu valodas zināšanām, ko tagadējās valdošās partijas bija stingri apsolījušas mirkli pirms 14. Saeimas vēlēšanām.
Lai gan vārdos Eiropas Savienības (ES) augstākās amatpersonas, kā arī Rietumu lielvalstu līderi nemitīgi deklarē savu dzelžaino apņemšanos varonīgi cīnīties pret klimata pārmaiņām, ko izraisot cilvēka radītie CO2 izmeši, savos ikdienas paradumos šie paši ļaudis ir vieni no kaitīgākajiem Zemei.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins kopš 17. marta stāv rindā uz tiesāšanu Hāgā, kur apsūdzēto solu viņam silda Alfreds Jekatoms un Patriss Ngaisons no Centrālāfrikas Republikas un Ali Muhameds Ali al Rahmans no Sudānas, bet valstu bijušo prezidentu kamerā pirms V. Putina būtu jānokļūst Omaram Hasanam Ahmedam al Baširam, arī no Sudānas.
Lai arī Latvijas iedzīvotāju tiesības ir aizstāvēt savu viedokli tiesā, atsevišķos gadījumos tiesas procesus varētu uzskatīt par bezjēdzīgiem. Pirms diviem gadiem valdība izdeva rīkojumu, saskaņā ar kuru darbiniekiem bija jāuzrāda derīgs Covid-19 vakcinācijas sertifikāts, ja viņi gribēja turpināt strādāt.
Trūcīgās valsts Latvijas iedzīvotāji caurmērā valkā vai nu jaunu otrās šķiras apģērbu, vai arī lietotu pirmās šķiras apģērbu, ar kura atdāvināšanu bagāto valstu iedzīvotāji izlocījušies no pienākuma apmaksāt atkritumu savācēju un pārstrādātāju darbu.
Lai gan vēl pirms pāris nedēļām šķita, ka politiķi, tajā skaitā valdošie, ir gatavi izšķirties par labu ārkārtas nodokļa jeb solidaritātes maksas piemērošanai komercbankām un energouzņēmumiem par nesamērīgu peļņu, kas radusies ārkārtas apstākļu dēļ, šobrīd sākotnējais entuziasms šķiet nedaudz saplacis. Nav izslēgts, ka savu perfekti atstrādāto lobēšanas mašīnu ir ieslēgušas komercbankas.
“Neatkarīgās” rīcībā nonākusi informācija, ka aptuveni pirms pusotra gada Latvijā legāli dzīvojošs Krievijas Federācijas pilsonis Pāvels Zimins publiski aicinājis nogalināt valsts prezidentu Egilu Levitu, kā arī piesolījis 25 000 dolāru par advokātes Ineses Šultes slepkavību.
Vakar arī Finanšu ministrija (FM) beidzot atbildēja jeb, precīzāk, neatbildēja uz virkni “Neatkarīgās” jautājumu par augsta līmeņa bijušās Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Iekšējā drošības dienesta darbinieces Gitas Plaudes iesniegumu par sistēmiskas korupcijas pastāvēšanu VID vadībā. FM savā atbildē, līdzīgi kā citas iepriekš aptaujātās institūcijas, atrada atrunas atsevišķos likumu pantos, lai savu vērtējumu par šo iesniegumu, kā arī par VID kopumā notiekošo nesniegtu.
Lai gan oficiālie preses ziņojumi par pagājušajā nedēļā notikušo divu dienu ES valdību vadītāju samitu daudz vēstīja par lēmumiem, kas saistīti ar palīdzības sniegšanu Ukrainai (viena miljona artilērijas lādiņu piegādi u.c.), sankcijām pret Krieviju un tās amatpersonu tiesāšanu, Latvijas sabiedrībai un ekonomikai tur lemtie būtiskie jautājumi tika noklusēti. Latvijas nacionālā pozīcija tajos nav publiski atklāta, iespējams, lai iemidzinātu sabiedrību, tai stāstot tikai par valdības “varoņdarbiem” Ukrainas atbalstam.
Veselības budžeta apstiprināšana, dažādu dokumentu pieņemšana, tikšanās un iepazīšanās ar veselības nozari – šādus simt dienās paveiktos darbus uzskaita veselības ministre Līga Meņģelsone. Ministri varētu uzslavēt par darba ražīgumu, ja vien šie visi uzdevumi nebūtu pašsaprotamas lietas, kas valdības loceklim jādara, un būtu dīvaini, ja nozares ministrs nepiedalītos budžeta apstiprināšanā.
Gan Ministru prezidents Krišjānis Kariņš, gan teju visi “Neatkarīgās” aptaujātie ministri izvairījās paust viedokli par potenciālo komercbanku un energouzņēmumu aplikšanu ar ārkārtas nodokli, aizbildinoties, ka pie tā strādājot darba grupa Finanšu ministrijas (FM) vadībā.
2022. gadā Valsts ieņēmumu dienests (VID) saņēmis ziņas no 2050 bankām 80 pasaules valstīs, kurās 82 88 fiziskas un juridiskas personas no Latvijas atvērušas 154 272 kontus.
Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju nevar atļauties nodrošināt sev un savai ģimenei vismaz vienu no cilvēka pamata nepieciešamībām, piemēram, uzturēt savu mājokli siltu, reizi nedēļā ēst gaļu vai zivis, segt pēkšņus izdevumus par veselību.
Pētot, kāpēc Valsts ieņēmumu dienesta (VID) darbinieku iesniegumi par iespējamo augsta līmeņa korupcijas sistēmas pastāvēšanu VID vadībā pazūd un nenonāk līdz politiski atbildīgo amatpersonu galdam, “Neatkarīgā” atdūrās pret likumu, kuram teorētiski vajadzētu tieši veicināt nelikumību atklāšanu un izskaušanu valsts institūcijās.
Lietuvas uzņēmuma "Ignitis Group" plāni pārklāt Latviju ar saules un vēja parkiem atgādina par lietuviešu jau realizēto plānu pārklāt Latviju ar “Maxima” veikalu tīklu.
Pagājušās nedēļas nogalē Latvijas Bankas ilgtspējības virziena vadītājs Edvards Kušners nāca klajā ar šokējošu ziņu – 2022. gada aprīļa beigās – tieši divus mēnešus pēc Krievijas noziedzīgā uzbrukuma Ukrainai sākuma – toreizējais ekonomikas (tagad satiksmes) ministrs Jānis Vitenbergs vizītes laikā ASV atteicies no piedāvājuma Latvijai iegādāties sašķidrināto dabasgāzi no ASV 10 teravatstundu apmērā par ārkārtīgi izdevīgu cenu – 10 eiro par megavatstundu.
Uz nelāgām domām par Latvijas un visas Eiropas Savienības nākotnes izredzēm novirza Fiskālās disciplīnas padomes 16. marta sacerējums “Latvijas ekonomikas galvenais izaicinājums ir paātrināt izaugsmi", jo tas pārāk tieši sasaucas ar kādreizējā Padomijas valdnieka Mihaila Gorbačova solījumiem izglābt lielvalsti ar ekonomiskās attīstības paātrinājumu.
Pēdējo mēnešu laikā aizvien biežāk izskan pārmetumi gan Eiropas Savienības (ES) valstīm, gan NATO Eiropas dalībvalstīm, ka tām nav pietiekami lieli ieroču un munīcijas krājumi, lai spētu efektīvi palīdzēt Ukrainai. Vēl vairāk – šis jau tā grūtais uzdevums savā ziņā nonāk pretrunā ar NATO mērķi strauji audzēt sava austrumu flanga aizsardzības kapacitāti, jo kādreiz kategoriski noraidītā iespēja, ka Krievija varētu uzbrukt arī kādai no NATO dalībvalstīm, nu jau tiek uzskatīta par gluži ticamu.
Vismaz sešdesmit procentus no valsts sociālās apdrošināšanas budžeta veido izdevumi pensijām, savukārt ap 30 procentiem sociālā budžeta ir invaliditātes, maternitātes un slimības pabalstiem atvēlētais finansējums. Īstenojot atsevišķu politiķu interesi veselības aprūpes budžetam novirzīt 14 procentus no sociālās apdrošināšanas budžeta, pastāv būtisks risks pensiju un pabalstu finansiālajai pietiekamībai.
Arī Valsts drošības dienesta (VDD) priekšnieks Normunds Mežviets uzsver: atbildīgais par valsts noslēpuma sargāšanu iestādē ir tās vadītājs, konkrētajā gadījumā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme. Iepriekš līdzīgu atbildi “Neatkarīgajai” sniedza Satversmes aizsardzības biroja direktors Egils Zviedris.
