Skolotāji nav vienīgie, kuri gatavojas streikam. Nepanākot atbalstu savām prasībām, kuras mediķi izvirzīja jau vasarā, Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība jau šodien lemj par streiku septembra beigās.
Pārtika Latvijā gada laikā kļuvusi par ceturtdaļu dārgāka. Sviesta paciņa, kuru vēl novembrī varēja nopirkt par nepilnu eiro, tagad maksā jau gandrīz divus eiro un atsevišķos veikalos pārsniegusi arī šo robežu. Sviesta cenu kāpums ir tik krass, ka tas kļuvis par zagļu iecienītu preci.
“Neatkarīgās” rīcībā ir nonākusi neoficiāla, bet uzticama avota sniegta informācija, ka Latvijas un Lietuvas ārlietu ministri kopīgi ir sagatavojuši un iesnieguši (vai tuvākajā laikā iesniegs) priekšlikumu attiecīgās ES institūcijās par uzņēmuma “Krievijas dzelzceļš” iekļaušanu sankcionēto uzņēmumu sarakstā ne tikai finanšu jomā, bet liedzot jebkāda veida sadarbību ar šo uzņēmumu.
Baltkrievijas diktatoram Aleksandram Lukašenko pārī ar savu kuratoru un dažbrīd arī konkurentu, Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu ir izdevies nodarīt lielus zaudējumus Latvijai, Lietuvai un Polijai, piespiežot tās nocietināt savas robežas pret nelegālu cilvēku plūsmu.
Finanšu ministrs Jānis Reirs (“Jaunā Vienotība”), visticamāk, reaģējot arī uz “Neatkarīgās” neatlaidīgi uzdotajiem jautājumiem un publikācijām, vakar pieņēma lēmumu atstādināt no amata Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektori Ievu Jaunzemi.
Politiķiem jāpilda Satversmes tiesas spriedumi un steidzami ir jāpārskata minimālie ienākumu līmeņi valstī, uzskata tiesībsargs Juris Jansons. Ja pensijas šogad ir indeksētas atbilstoši inflācijas kāpumam, valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērs ir palicis nemainīgs.
Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadība nevēlas novērtēt koruptīvo problēmu apmērus iestādē un nespēj īstenot korupcijas mazināšanu – šādi skarbi atzinumi par VID ģenerāldirektori Ievu Jaunzemi lasāmi finanšu ministra Jāņa Reira atbildē uz “Neatkarīgās” jautājumiem.
Kā jau varēja paredzēt, septembrī saņemtie rēķini par energoresursu patēriņu augustā lielai daļai Latvijas uzņēmumu izrādījusies tik smaga nasta, ka jau tuvākajā laikā var sagaidīt gan ražošanas apjomu samazināšanu, gan būtisku gala produktu cenu kāpumu un pat bankrotu vilni. “Neatkarīgās” aptaujātie uzņēmēji gan šobrīd vēl balto karogu nav izkāruši, tomēr gandrīz visi kā viens atzīst – valsts atbalsts līdz šim bijis gandrīz nejūtams.
Finanšu ministrs Jānis Reirs (“Jaunā Vienotība”) izvairās atbildēt uz konstruktīviem jautājumiem par spēju realizēt viņam likumīgi deleģēto valsts varu, konkrēti, par spēju politiski pārvaldīt Valsts ieņēmumu dienestu (VID) un atklāt sabiedrībai savu redzējumu, kas būtu jādara, lai kaut vai mazinātu priekšnoteikumus skandāliem viņa pārziņā esošajās nodokļu un muitas struktūrvienībās.
Lai mazinātu negatīvo sociālekonomisko ietekmi uz iedzīvotāju ienākumiem, kas saistīti ar iepriekš nepieredzēti strauju energoresursu cenu kāpumu, Saeima vienojusies par vairākiem pasākumiem siltumapgādes un apkures nodrošinājuma izmaksu segšanai mājsaimniecībām. Diemžēl visas mājsaimniecības šo atbalstu nesaņems.
Lai arī Latvijas valsts amatpersonas izvēlas izvairīties no viedokļu paušanas par to, ir vai nav a/s “Latvijas gāze” (LG) sankcijām pakļauts uzņēmums, fakti nepārprotami liecina, ka par šo tēmu šobrīd ir nevis tikai jārunā, bet skaļi jākliedz!
Jautājums par a/s “Latvijas gāze” pakļaušanu sankcijām tiek cilāts varas koridoros, tomēr amatpersonas publiski par to runā izvairīgi un pat pilnībā baidās atbildēt, aptaujājot politiķus un ierēdņus, secina “Neatkarīgā”.
Uz Latvijas valdības un partijas “Jaunā Vienotība” vadonim Krišjāni Kariņu gulstas atbildība par to, ka Latvijas valsts uzņēmums “Augstsprieguma tīkls” (AST) apsolījies samaksāt vācu uzņēmumam “Siemens” par 36 miljoniem eiro vairāk, nekā par tā paša pasūtījuma izpildi prasīja amerikāņu “General Electric” (GE).
Ekonomikas ministrei Ilzei Indriksonei nav aktuāli jautājumi par Inčukalnā rezervētās gāzes pircējiem un to iespējamo saistību ar Krieviju vai arī viņa nespēj uz tiem atbildēt, secināms no ministres sagatavotajām atbildēm uz “Neatkarīgās” jautājumiem.
Nekustamā īpašuma attīstītāji šonedēļ piespieda uz 14. Saeimu sataisījušos politiķus kaunēties, taisnoties un apsolīties labot situāciju, ka no 2011. gada līdz 2022. gada pirmajai pusei Latvijā uzbūvēti 16 000 jaunu dzīvokļu, kamēr Igaunijā vairāk nekā 31 000 un Lietuvā vairāk nekā 44 000.
Sensācija ar 2022. gada pavērsienu Latvijas iedzīvotāju kopskaita palielināšanās virzienā ir tik caurskatāma un nesaistīta ar pašu Latviju, ka neviens politiķis vai partija pat nemēģina ar to lepoties vai kā savādāk izmantot priekšvēlēšanu cīņā par 14. Saeimu.
No 2022. gada sākuma līdz šai baltai dienai turpinās iedzīvotāju skaita palielināšanās valstī, kurā tas iepriekš sarucis kopš pirmās dienas, kad valsts pastāv savā tagadējā teritorijā un lielā mērā ar to pašu cilvēku sastāvu, kura vārdā 1990. gada 4. maijā tika pasludināta Latvijas Republikas neatkarības atjaunošana.
Pacientu un mediķu profesionālās organizācijas ar politiskajām partijām un to apvienībām parakstījušas veselības nozares sadarbības memorandu, pirms 14. Saeimas vēlēšanām vienojoties par kopējiem mērķiem un konkrētiem uzdevumiem Latvijas veselības nozares sakārtošanā nākamajos gados.
Trešās paaudzes mobilo sakaru tīkla tehnoloģija, ko Latvijā sāka ieviest pirms gandrīz 20 gadiem, ilgi vairs nekalpos. Mobilo sakaru operators “Latvijas mobilais telefons” (LMT) jau sācis tīklā darbojošās 3G tehnoloģijas izslēgšanu, paredzot līdz 2025. gadam to pilnībā slēgt. “Tele2” un “Bite” 3G tīkla tehnoloģija šobrīd darbojas ar visu uzbūvēto jaudu, lai gan abi uzņēmumi “Neatkarīgajai” atzīst, ka arī tie nākotnē atteiksies no šīs tehnoloģijas.
Ekonomikas ministrijai jātur ciešāk groži gāzes jautājumā, no ministrijas tiek gaidīta atbilstoša rīcība, a/s “Latvijas gāze” nav tiesību neievērot likumu, gāzei Inčukalna krātuvē vajadzētu būt pietiekami, – šādus viedokļus “Neatkarīgajai” pauda koalīcijas politiķi, atbildot uz jautājumu par a/s/ “Latvijas gāze” rīcības atbilstību Enerģētikas likumam.
Tik tiešām dzīres mēra laikā izrādījušās pagājuša gada 29. novembrī sarīkotās svinības par godu Latvijas valsts uzņēmuma “Augstsprieguma tīkls” vērtspapīru kotēšanai fondu biržā.
Mēs nevēlamies subsidēt karu Ukrainā, tādēļ politisko lēmumu dēļ a/s “Latvijas gāze” vairs nespēj piegādāt Krievijas gāzi un kļūst par “sistēmiski nevajadzīgu” uzņēmumu; par valdības lēmumiem saistībā ar gāzi saņemam tikai informācijas druskas – šādus viedokļus “Neatkarīgajai” pauda Saeimas deputāti, atbildot uz jautājumiem par “Latvijas gāzes” darbības atbilstību likumam.
Finanšu ministrijas ieskatā nav atbalstāms Veselības ministrijas priekšlikums samazināt pievienotās vērtības nodokli medikamentiem. Zālēm jau pašlaik tiek piemērota samazinātā nodokļa likme – 12 procenti, tāpēc piedāvājums samazināt to līdz pieciem procentiem konceptuāli nav atbalstāms, norāda Finanšu ministrija.
