Sociālās apdrošināšanas speciālajā budžetā kopējais uzkrājums pēc Labklājības ministrijas prognozēm līdz šā gada beigām sasniegs 1,8 miljardus eiro, un plānots, ka nākamgad tas jau varētu pārsniegt divus miljardus eiro. Tas ir lielākais līdz šim uzkrātais finanšu līdzekļu apjoms sociālajā budžetā. Daļa šī uzkrājuma uz laiku ir noguldīta Valsts kasē.
Lai arī liela daļa Latvijas senioru saņem nelielas pensijas, vislielākie izdevumi no sociālās apdrošināšanas budžeta ir tieši pensijām - un tie ir vairāk nekā trīs miljardi eiro gadā.
Neraugoties uz dažādām krīzēm, sociālās apdrošināšanas budžets Latvijā ir stabils - ieņēmumi pārsniedz izdevumus, un tas ļauj audzēt uzkrājumu. 2023. gadā (pagaidām šā gada budžets vēl tiek dēvēts kā plānotais budžets) ieņēmumi ir 4,2 miljardi eiro, savukārt izdevumi - vairāk nekā četri miljardi eiro. Nākamgad tiek plānots būtisks šī budžeta pieaugums - uz 4,7-4,8 miljardiem eiro.
Tomēr arī izdevumi sociālās apdrošināšanas budžetā aug. Aktuālo situāciju sociālās apdrošināšanas speciālajā budžetā raksturo Labklājības ministrijas eksperti. Šogad izdevumi ir plānoti ap četriem miljardiem eiro, nākamgad tie ir plānoti ap 4,4 miljardiem eiro, tas ir, ap 270 miljonu eiro pieaugums. Lielāko daļu no speciālā budžeta veido pensiju budžets - 70 procenti, bet otrs lielākais budžets ir maternitātes, invaliditātes slimību pabalstu budžets - 25 procenti no visa sociālā budžeta. Šiem abiem budžetiem seko nodarbinātības un darba negadījumu budžets. Dati, sākot no 2018. gada, parāda uzkrājuma dinamiku. Kopumā sociālajā budžetā ir pozitīva bilance, kas veidojusies jau kopš 2014. gada, kad pensiju piemaksas par darba stāžu sāka izmaksāt no valsts pamatbudžeta. Kopējais uzkrājums sociālajā budžetā šogad sasniedzis 1,9 miljardus eiro, bet nākamgad - 2,3 miljardus eiro.
Uzkrājums sociālajā budžetā, kas veidojas no darbaspējīgo iedzīvotāju sociālajām iemaksām, nepieciešams, lai nodrošinātu stabilitāti sociālās apdrošināšanas pabalstu un pensiju izmaksā.
Proti, tam jāgatavojas teorētiskām (un arī praktiskām) krīzēm, kad nodokļu maksātāju skaits samazinās. Saskaņā ar ekspertu prognozēm, uzkrājumam jābūt vismaz četriem miljardiem eiro. Savukārt Valsts kontroles ieskatā tam jāsasniedz vismaz septiņus miljardus eiro, jo Latvija ir apņēmusies tik daudz finansiāli ietilpīgu uzdevumu pensiju jomā, kuru īstenošanai patiešām kādreiz bez uzkrājuma naudas arī varētu pietrūkt (piemēram, izdienas pensijas, kuras joprojām nav reformētas).
Lai nodrošinātu pensiju un pabalstu sistēmas stabilitāti iepretim tiem izaicinājumiem, kas mums ir - demogrāfiskā situācija, darbspējīgo iedzīvotāju skaits, iespējamās ekonomiskās krīzes -, kaut cik droši pensiju sistēma var justies tad, ja uzkrājums ir vismaz divu gadu pensiju izmaksām nepieciešamās naudas apmērā, un tas būtu četri miljardi eiro, “Neatkarīgajai” skaidroja Labklājības ministrijā. Uzkrājumu var ļoti ātri iztērēt, piemēram, 2025. gadā, kad beigsies pensionēšanās vecuma paaugstināšana (jāatgādina, ka pašlaik notiek pensionēšanās vecuma pakāpeniska palielināšana), proti, kad palielināsies pensiju saņēmēju skaits. Sākot no 2025. gada, ja pensionēšanās vecums netiks palielināts, pensiju saņēmēju skaits strauji palielināsies.
Saskaņā ar prognozi, 2025. gadā sociālā budžeta uzkrājums varētu sasniegt 2,7 miljardus eiro, bet 2026. gadā - pārsniegt trīs miljardus eiro.
“Neatkarīgā” rakstīja, ka nākamgad ir plānots atjaunot pensiju piemaksu piešķiršanu, tomēr jāatgādina, ka pensiju piemaksas tiek maksātas no valsts pamatbudžeta un neietekmē pensiju budžetu. Nākamajā gadā tas papildus budžetā izmaksās 14,5 miljonus eiro, un pensiju piemaksas tiks atjaunotas pakāpeniski, proti, 2024. gadā piemaksas atjaunos tiem pensionāriem, kuri aizgāja pensijā 2012., 2013., 2014. gadā. Labklājības ministrs Uldis Augulis norāda, ka visiem atjaunot pensiju piemaksas uzreiz nav iespējams tieši finansiālu apsvērumu dēļ. Vēl aktuāls uzdevums nākamajā gadā būs diskusija par bāzes pensiju ieviešanu un pensiju indeksācijas kārtības pārskatīšana.
Tā kā pensiju piemaksas pienākas visiem pensiju saņēmējiem, kuriem ir darba stāžs līdz 1996. gadam, tās nākamgad tiks piešķirtas neatkarīgi no pensijas apmēra. Šādu jautājumu - vai pensiju piemaksas tiešām jāmaksā arī turīgiem pensionāriem - uzdod sabiedrība.
