Elektroenerģijas patērētājiem Latvijā tuvojas nākamais elektrības piegādes tarifu palielinājums. Šīs nedēļas beigās 24. martā valsts uzņēmums “Augstsprieguma tīkls” (AST) varbūt beidzot saņems piedāvājumus no kompānijām piegādāt un uzstādīt elektroenerģiju uzkrājošo bateriju sistēmu, kuras izmaksām vajadzētu iekļauties 58,66 miljonos eiro.
Ja Otrā pasaules kara laikā Vācijas armijā iesaukto Latvijas iedzīvotāju ikgadējās godināšanas pasākuma datums nebūtu noteikts 16. martā, tad tikpat labi būtu derējusi jebkura cita diena un mēnesis.
Igaunijā pavasarī būtiski pieaugs pensijas, lēmumu indeksēt pensijas pieņēmusi Igaunijas valdība. Pēc pensiju indeksācijas vidējā pensija kaimiņvalstī varētu sasniegt 700 eiro.
Vidējā pensija Latvijā būtiski atpaliek no igauņu, pašlaik mūsu senioru vidējā pensija ir 528 eiro. Būtiskākais pensijas apmēra kāpums notika pagājušā gada augustā, kad vidēja pensija pieauga par 90 eiro.
Pērn Valsts ieņēmumu dienestā (VID) veikta slepenās informācijas aprites uzraudzības struktūrvienības reorganizācija. Valsts drošības iestādes par notikušo saņēmušas trauksmes cēlēja ziņojumus ar bažām, ka notikušais var apdraudēt iestādes spēju sargāt valsts noslēpumu saturošu informāciju. Par to, ka slepena informācija jau sākusi noplūst, liecina arī pats trauksmes cēlēja ziņojuma noplūšanas fakts.
Darba nodokļu 2017. gada reforma kopā ar tās papildinājumiem un kļūdu labojumiem novedusi pie tā, ka katra gada 1. marts jāgaida kā izloze, kurā laimīgo ložu īpašniekiem pienākas iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) pārmaksas atmaksa, bet nelaimīgo ložu īpašniekiem nāksies piemaksāt IIN samaksas iztrūkumu.
“Ņemot vērā, ka Lietuvas valdība ir apņēmības pilna ieviest bankām pagaidu solidaritātes maksu, savukārt Igaunijas centrālās bankas prezidents šādu iespēju neapsver, es par šo tēmu plānoju rosināt politisko diskusiju nākamajā pirmdienā koalīcijas partiju sadarbības sēdē,” “Neatkarīgo” vakar informēja finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).
Lai gan līdz šim šķita, ka Eiropas Komisijas virzītais un Eiropas Parlamenta šā gada februārī apstiprinātais ar iekšdedzes dzinēju darbināmu auto pārdošanas aizliegums no 2035. gada ir jau noticis fakts, ES bezkompromisu “zaļajam kursam” šajā jomā pretim stājusies savienības ietekmīgākā dalībvalsts Vācija.
Ierobežotu finanšu līdzekļu apstākļos valdība tomēr vienojusies atbalstīt Veselības ministrijas piedāvāto risinājumu P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas A korpusa otrās kārtas celtniecībai.
1.aprīlī paredzētā dzērienu trauku depozīta sistēmas sadārdzināšana līdz pat desmit reizēm brīdina, kādā veidā tuvākajā nākotnē augs maksa par jebkādu atkritumu savākšanu, noglabāšanu vai pārstrādi.
Futbolista Kaspara Gorkša iecelšanu Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektora amatā vērtē pretrunīgi – viņa tuvie līdzgaitnieki izsakās atzinīgi, bet no malas vērotāji tikai vīpsnā un notikušajā saredz politiķa Edgara Jaunupa izpalīdzīgo roku.
Lai gan vairumam Latvijas iedzīvotāju un uzņēmumu 2022. gads paliks atmiņā ar nežēlīgu enerģijas cenu, komunālo maksājumu un arī mājokļu kredītu procentu maksājumu kāpumu, komercbankām un enerģētikas nozares uzņēmumiem tas ir bijis pļaujas laiks.
Labklājības nozarei papildus atvēlētais finansējums desmit miljonu apmērā ļaus palielināt minimālo ienākumu slieksni, kas savukārt nozīmēs lielāku sociālo atbalstu trūcīgajiem, uzsver labklājības ministre Evika Siliņa.
Valdības plāns izveidot dabasgāzes tirgu modina sāpīgas atmiņas par elektrības tirgus izmantošanu elektrības cenu pieauguma attaisnošanai un mulsina ar vārdiem par gāzes cenu divkāršošanu visiem tiem, kuri nepagūs noslēgt jaunus gāzes piegādes līgumus pēc noteikumiem, kādus valdība vēl nemaz nav pieņēmusi.
Lietuvas Finanšu ministrija pagājušajā nedēļā paziņoja, ka ir izšķīrusies par papildu nodokļa piemērošanu komercbankām, kuras Eiropas Centrālās bankas (ECB) augsto procentu likmju politikas dēļ ir guvušas nesamērīgi lielu peļņu uz kredītņēmēju rēķina. Tas ir pirmais piemērs Baltijā, taču daudzās citās ES valstīs pēdējā gada laikā īpaši nodokļi par ārkārtas peļņu ir plaši ieviesti gan enerģētikas, gan banku sektorā.
Šobrīd iespējamība, ka Krievija karadarbībā Ukrainā izmantos kodolieročus, ir zema. To lietošanai būtu pārāk augstas likmes, kas varētu izraisīt tiešāku rietumvalstu iesaisti karā, kā arī atsvešināt Krievijai draudzīgākās valstis, piemēram, Ķīnu un Indiju. Tomēr kodolieroči var tikt izmantoti, ja Vladimira Putina skatījumā tiks apdraudēta režīma pastāvēšana, teikts pagājušajā nedēļā publiskotajā ikgadējā Satversmes aizsardzības biroja (SAB) publiskajā ziņojumā.
Atbildot uz “Neatkarīgās” 8. martā publicēto interviju ar bijušo augsta līmeņa Valsts ieņēmuma dienesta (VID) darbinieci Gitu Plaudi, kurā viņa apsūdz VID vadību “neaizskaramo personu” saraksta izveidošanā un “jumta pakalpojumu” piedāvāšanā, VID paziņoja, ka tie esot meli un iestādes nomelnošanas kampaņa.
Varbūt nelaimes zīme, bet varbūt viltus trauksme izskanēja Saeimas priekšsēdētāja Edvarda Smiltēna uzrunā pēc valsts 2023. gada budžeta likuma pieņemšanas. Viņš nepalaida garām iespēju palepoties ar budžeta pieņemšanas sēdes garuma rekordu 23 stundu un 56 minūšu vērtībā, kas pārspēj 2008. gada 11. decembra rekordu ar 19 stundām 36 minūtēm.
Bijušais finanšu ministrs, tagadējais Saeimas Budžeta un finanšu komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs (JV) par VID Iekšējās drošības pārvaldes Operatīvās daļas vadītājas Gitas Plaudes ziņojumu par VID notiekošajām plaša mēroga nelikumībām neesot bijis informēts.
Līdzīgi cilvēkiem, kuri salaulājas pēc gadiem un gadu desmitiem ilgas kopdzīves, Latvijas nepilsoņi reizēm mēdz piedzīvot atklāsmi, ka vajag kļūt par Latvijas pilsoņiem.
518 jauni Latvijas pilsoņi pagājušā gada laikā radušies ne piedzimšanas, bet naturalizācijas kārtībā no gada sākumā Latvijā saskaitītajiem 182 375 nepilsoņiem un 62 635 citu valstu pilsoņiem.
Latvijai savas drošības dēļ jānovēl Ukrainai graujoša un ātra uzvara pār iebrucējiem no Krievijas pat tad, ja tā nozīmē atteikšanos no labumiem, kādus mūsu ekonomikai dotu Ukrainas bēgļu palikšana Latvijā.
Starp neskaitāmi daudzajiem labuma guvējiem no Covid-19 visā pasaulē noteikti jānorāda arī uz Latvijas sociālā budžeta saimniekiem, jo uz slimības rēķina norakstītas pārsvarā pensijas vecumā bijušu cilvēku nāves.
