Valstiski pārliecinās, ka latviešu valodu Latvijā zināt nevajag

© Neatkarīgā

Prasību Krievijas pilsoņiem Latvijā apliecināt elementāras zināšanas latviešu valodā varētu pielīdzināt ģeoloģiskai izpētei lietotam dziļurbumam, kas apmaksāts uz 14. Saeimas priekšvēlēšanu kampaņas rēķina. Ar to domāta iespēja kaut ko noskaidrot par formāli Latvijas teritorijā dzīvojošu, bet ar Latviju nekādi nesaistītu cilvēku grupu tik lielā skaitā un spēkā, ka Latvijas valdība jau nobijusies un gatavo tādus grozījumus likumos, lai arī turpmāk varētu šos cilvēku neredzēt un ļaut viņiem arī turpmāk ne(ie)redzēt Latviju.

F64

Latviešu valodas eksāmenu Krievijas pilsoņiem organizējošā Valsts izglītības satura centra (VISC) vadītāja Liene Voroņenko (attēlā) vakar informēja par rezultātiem eksaminācijai, kurai bija jābeidzas 1. septembrī atbilstoši tiem Imigrācijas likuma grozījumiem, par kādiem 13. Saeima nobalsoja 2022. gada septembrī. Tagad šie grozījumi jau grozīti un eksāmens kļuvis drīzāk par latviešu valodas zināšanu pētījumu bez saprotamām juridiskajām konsekvencēm tiem, kuri parādījuši sliktus rezultātus. Tagadējā Saeima un valdība no šiem rezultātiem tā nobijusies, ka meklē iespējas grozīt Imigrācijas likumu tā, lai nekādu seku eksāmena nenokārtošanai nebūtu vispār. Par to Krišjāņa Kariņa valdība nolēma savas 22. augusta sēdes slēgtajā daļā. Jau atkāpušās valdības un izjukušas koalīcijas lēmumu vakar likumdošanas procesā ievadīja Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija. Šodien to turpinās Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija. Aizejošas un atnākošās valdošās koalīcijas locekļi ir pilnīgi vienprātīgi, ka nepildīs tās Imigrācijas likuma prasības, par kādām šajās koalīcijās tagad ietilpstošie deputāti paši bija balsojuši tad, kad vēl bija 13. Saeimas deputāti.

Cik mirušo un zudušo dvēseļu klīst pa Latviju?

VISC sagatavotie skaitļi tādi, ka kopumā uz valodas eksāmenu pieteikušies 13 147 Krievijas pilsoņu. Savukārt Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) apgalvo, ka Latvijā jādzīvo 25 316 Krievijas pilsoņu, uz kuriem attiecas Imigrācijas likuma tagadējās prasības. L. Voroņenko pieļauj, ka apmēram pieci tūkstoši Krievijas pilsoņu varētu būt Latviju pametuši, bet PMLP skaidro, ka šiem cilvēkiem jābūt Latvijā, jo pastāvīgo uzturēšanās atļauju izmantotāju pienākums esot reizi gadā apliecināt, ka viņi šeit uzturoties. Atsevišķi cilvēki (ģimenes) Latviju varētu būt tiešām pametuši, bet tie neesot cilvēku tūkstoši. Nav pāri Latvijas robežai gāzušās tādas aizbraucēju masas, kādas būtu salīdzināmas ar to, ko pieredzējām pirmajās dienās pēc Krievijas 2022. gada 24. februāra uzbrukuma Ukrainai. Lūk, pirmais jautājums, kas varētu noskaidroties, novedot līdz galam Krievijas pilsoņu valodas prasmes pārbaudi ar izraidīšanu tiem, kuru pārbaudi nav nokārtojuši vai nemaz nav kārtojuši. Tad valsts uzzinātu precīzāku savu pastāvīgo iedzīvotāju skaitu. Taču, visticamāk, ka arī cilvēku skaitīšana pazudīs tāpat, kā viņu eksaminēšana.

Kā latviešu valodas nepratēji atražo sevi

No tiem, kuri bija pieteikušies uz eksāmenu, 1 846 cilvēki līdz eksāmenam nav nonākuši. Viņi vai nu pazuduši starp tiem, par kuriem nekas nav zināms, vai viņi palikuši un plāno palikt Latvijā, vai tomēr devuši par sevi ziņas, ka nav uz eksāmenu ieradušies slimību vai darba pienākumu dēļ.

No tiem, kuri līdz eksāmenam tikuši, eksāmenu nolikuši 39%, bet nav nolicis 61%. Formāli var sacīt, ka eksāmenu nolikusi mazliet vairāk nekā 1/3 eksāmena kārtotāju, bet īstenībā latviešu valodu sadzīves līmenī protošo Krievijas pilsoņu īpatsvars ir daudz mazāks. Valodas neprašana ir ticamākais iemesls, kāpēc viņi uz eksāmenu nepiesakās vai atrod ieganstus neierasties. Imigrācijas likuma pagājušā gada septembra grozījumi pauda valsts apņēmību palīdzēt cilvēkiem rīkoties atbilstoši tam, ko viņi vēlas, bet tagad valsts cenšas izvairīties no saviem pienākumiem.

Krievijas pilsoņu eksaminācijas rezultāti ir oficiāls apliecinājums tam, ka 33 gadus pēc Latvijas valsts neatkarības atjaunošanas šeit var dzīvot bez latviešu valodas zināšanām. Tas nebūtu iespējams, ja tā mēģinātu dzīvot tikai tie 20-25 tūkstoši cilvēku, kuri varbūt dzīvo pārliecībā par Krievijas spējām un gribu pasargāt viņus no latviešu valodas mācīšanās Latvijā. Tik maza grupa tomēr būtu spiesta gadu gaitā apgūt latviešu valodu, lai izdzīvotu starp sākotnēji vairāk, tagad mazāk nekā diviem miljoniem pārējo Latvijas iedzīvotāju. Ja viņi to nav gadu desmitu laikā izdarījuši, tad tas liecina, ka īstenībā šeit dzīvo daudz vairāk cilvēku bez nekādām latviešu valodas zināšanām. Tikai pietiekami liela krievu valodas lietotāju un latviešu valodas nelietotāju grupa spēj atražot cilvēkus, kuri latviešu valodas prasmes nevar atrādīt pat tad, kad viņiem tas būtu izdevīgi.

Latviešu valodas eksāmens vienai Latvijas iedzīvotāju grupai brīdina, ka ir vēl citas latviešu valodas nepratēju grupas, droši vien ieskaitot arī Latvijas pilsoņus. VISC eksāmenu materiāli varētu kalpot par izejas punktu pētījumiem, cik liela šī grupa varētu būt kopumā un kādā veidā tā pašsaglabājas, uzturot savu vecumu un dzimumu struktūru, teritoriālās un profesionālās grupas. L. Voroņenko nespēja atbildēt uz jautājumiem par eksāmenu nonokārtotāju sociāli demogrāfiskajiem raksturojumiem, jo VSIC neesot jaudas salīdzināt eksāmenu rezultātus ar ziņām, kādas eksāmenu kārtotājiem jāsniedz par sevi.

Milzīgs datu daudzums tiekot vākts, bet kas tos izpētīs?

Jāatgādina, ka biogrāfisko ziņu sniegšana ir atsevišķa sadaļa uzturēšanās atļauju saņemšanas procedūrās, kas ir tikpat svarīga kā valodas pārbaude. Ziņu adresāts nav VISC, bet Valsts Drošības dienests, kam atvēlēti gadi šo biogrāfisko ziņu studēšanai. Aprīlī notikusī uzturēšanās atļauju atjaunošanas vai anulēšanas atbīdīšana no sākotnēji skaidri un gaiši noteiktā 1. septembra uz daudz aptuvenāk apsolītu nākotni notika ar pamatojumu, ka jāļauj taču drošības iestādēm paveikt visu, kas vajadzīgs. Pašlaik spēkā esošā Imigrācijas likuma redakcija paredz, ka Krievijas pilsoņiem izsniegtās pastāvīgās uzturēšanas atļaujas ar 2023. gada septembri ir zaudējušas spēku, taču tas neietekmē tos Krievijas pilsoņus, kuri pieteikušies uz valsts valodas eksāmenu un apliecinājuši finanšu resursu esamību kā vienu no orientieriem, pēc kuriem drošības iestādes viņus izpētīs.

Patlaban PMLP gatavojas sūtīt vēstules tiem Krievijas pilsoņiem, kuri paši nav vērušies ne VISC ar lūgumu viņus eksaminēt, ne PMLP ar lūgumu atrast kādu iemeslu viņu palikšanai Latvijā bez valodas zināšanām. Tādus iemeslus var atrast, pazeminot pastāvīgās uzturēšanās atļaujas līdz termiņuzturēšanās atļaujām tiem, kam Latvijā radinieki vai darbs. Tādā gadījumā viņiem jādod par sevi tik daudz ziņu, ka to izpētei darba pietiktu gan Drošības dienestam, gan Filozofijas un socioloģijas institūtam, gan vēl citiem interesentiem, ja tādi Latvijā būtu.

Savās vēstulēs PMLP informēs Krievijas pilsoņus par viņu tālākajām izredzēm palikt Latvijā ar vai bez latviešu valoda zināšanām atbilstoši tam, kā Saeima jau visdrīzākajā laikā atkal būs grozījusi Imigrācijas likumu.

Izpēte

Latviešu nacionālo partizānu sīkstās un ilgās cīņas ar padomju okupantiem kopumā zināmas arī tiem, kuri par tām nav daudz interesējušies. Taču nupat kā bija atzīmējama 80. gadadiena vācu okupācijas zonā notikušai kaujai, kas “plašākā un ilgstošākā visā Latvijas nacionālās pretestības kustības vēsturē”.

Svarīgākais