Izpēte

Sabiedriskās politikas centrs “Providus” joprojām cer sagaidīt ieplūstam savos kontos vairāk nekā 267 000 eiro no ANO Bēgļu aģentūras līdzekļiem, kas potenciāli šogad papildus tiktu savākti Ukrainas bēgļiem Latvijā – viņu izmitināšanai, nodarbinātībai un aizsardzībai. Acīmredzot jūtot, ka kārotais finansējums varētu iet secen, centra direktore Iveta Kažoka sociālajos tīklos uzsākusi “Neatkarīgo” kritizējošu tekstu ievietošanu.

Pircējiem rādītā pudeļu ķīlas maksa paliks jau zināmie 10 eirocenti, taču līdz pat desmit reizēm pieaugs dzērienu gala cenā ierēķināmie izdevumi par pudeļu savākšanu un nodošanu otrreizējai izmantošanai vai pārstrādei.

Izskatot Saeimas opozīcijas deputātu un politisko partiju Saeimas frakciju priekšlikumu, valdībai bija iespēja izvērtēt papildus piešķiramo finansējumu sociālajai jomai un veselībai. Tomēr neviens no opozīcijas priekšlikumiem netika ņemts vērā un visi ierosinājumi par šāgada valsts budžeta līdzekļu pārdali tika noraidīti.

Eiropas Savienības (ES) valstu ambiciozie un savstarpēji nesaskaņotie plāni neskaitāmu jaunu sašķidrinātās dabasgāzes termināļu izbūvē vidējā termiņā var novest pie LNG pārprodukcijas. Tie ir arī pretrunā ar ES klimata politikas mērķiem un tikpat sparīgo jaunu jaudu uzstādīšanu atjaunīgās enerģijas ražošanai, savā pētījumā brīdina starptautiskā enerģētikas politikas analīzes domnīca “Global Energy Monitor”.

Laikā, kad visā Eiropā, tajā skaitā Latvijā, ar plašiem solidaritātes pasākumiem Ukrainai tiek pieminēta Krievijas uzsāktā asiņainā kara gadadiena, atrodas cilvēki, kuri gatavi gūt labumu uz Ukrainas bēgļiem sniegtās starptautiskās sabiedrības atbalsta rēķina.

Nodokļu likuma grozījumu projekta statusā esošais priekšlikums iekasēt algas nodokļus atbilstoši Valsts ieņēmumu dienesta aprēķiniem par to, kādām šīm algām jābūt, sāk līdzināties pilotprojektam par uzņēmumu grāmatvedības atdošanu valstij.

Lai gan “Jaunās Vienotības” vadoši pārstāvji (izņemot Jāni Reiru) ir ilgstoši izlikušies, ka VID struktūrās notiekošais uz viņiem nekādi neattiecas, jāparaugās uz finanšu ministru politisko piederību pēdējo padsmit gadu laikā, lai saprastu – valsts spēja iekasēt tai pienākošos nodokļus un nodrošināt godīgu uzņēmējdarbības vidi ir bijusi un joprojām ir JV politiskā atbildība.

Šogad valsts budžetā ir paredzēti vairāk nekā 63 miljoni eiro aptuveni četru miljonu jaunu kovida vakcīnu devu iegādei. Tā kā vakcinēties gribošo cilvēku skaits valstī sarūk teju ģeometriskā progresijā, rodas jautājums – vai pastāv iespēja lauzt šos, iespējams, bezatbildīgi vai tīši noslēgtos līgumus ar vakcīnu ražotājiem?

“Neatkarīgās” rīcībā esošā informācija liecina, ka pret publicista Lato Lapsas brāli Endo Lapsu 2020. gadā uzsāktais kriminālprocess varētu būt klajš Valsts ieņēmumu dienesta (VID), Ģenerālprokuratūras un citu institūciju visaugstāko amatpersonu atbalstīts safabricējums.

“Krievijas privātais algotņu grupējums “Vagner” ar uzbrukumu Baltijas valstīm varētu mēģināt pārbaudīt rietumvalstu aizsardzības mehānismus,” pirms dažām dienām paziņoja Lietuvas prezidenta Gitana Nausēdas galvenais nacionālās drošības padomnieks Ķēstutis Budris.

ANO Bēgļu aģentūras (UNHCR) pārstāvis, pagājušajā nedēļā viesojoties Rīgā, paziņoja par vēl 11,2 miljonu eiro piešķiršanu Latvijā izmitināto Ukrainas bēgļu atbalstam. Vienlaikus viņš pauda pārliecību, ka nevienam neizdosies iedzīvoties uz šī finansējuma rēķina.

Neatkarīgie siltuma un elektrības ražotāji ar savām koģenerācijas stacijām kļuvuši Rīgai tikpat lieki kā jau skandalozi pazīstamie, daudzus desmitus miljonus eiro prasošie kovida vakcīnu krājumi. “Rīgas Siltums” gatavo shēmu, kā no koģenerācijas uzņēmējiem atpirkties ar maksu par viņu uzņēmumu dīkstāvi.

Turpinot sekot jaunākā ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID) saistītā skandāla virzībai, kurā atstādinātā VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes izmeklētāja Inita Lūre apsūdz dienesta vadību kriminālprocesuālu darbību pasūtīšanā pret publicistu Lato Lapsu, polittehnologu Jurģi Liepnieku un viņu ģimenes locekļiem, “Neatkarīgajai” beidzot izdevās noskaidrot VID galvenā politiskā “uzrauga”, finanšu ministra Arvila Ašeradena viedokli.

Kopumā gandrīz trīsdesmit gadus Latvijas Bankas prezidenta un viceprezidenta pienākumus pildījušo Ilmāru Rimšēviču vislabāk raksturo viņa krimināllietas kompanjona Māra Martinsona vārdi “šaubos vai tu esi tik daudz no***ģījis vienkārši šo gadu laikā, vienkārši, ka tu varētu ieguldīt, vienkārši, nu, vienalga, cik tur, nu, kaut vai miljonu vai divus. Nu, tas nav reāli!”

Lai gan speciālās noliktavas jau pašlaik burtiski lūst no nevienam nevajadzīgajām kovida vakcīnām, atbildīgo amatpersonu savulaik pieņemto lēmumu dēļ no Latvijas nodokļu maksātāju kabatām arī šogad tiks izvilkta milzu nauda par šo bezjēdzīgo krājumu papildināšanu – aptuveni 63 miljoni eiro.

Ģenerālprokuratūra ir sākusi pārbaudi par atstādinātās VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes Finanšu noziegumu izmeklēšanas daļas darbinieces Initas Lūres intervijā laikrakstā “Diena” pausto informāciju.

“Jau labu laiku Latvijas Bankas ekonomisti ir uzsvēruši, ka komercbanku sektors nav bijis pietiekami aktīvs tautsaimniecības dalībnieks. Salīdzinot ar 2008. gada krīzi, gadu gaitā Latvijas ekonomika ir kļuvusi krietni drošāka, noturība pret negatīviem šokiem ir augusi, bet banku piesardzība ir saglabājusies, kreditēšana ir bijusi vārga,” atbildot uz “Neatkarīgās” jautājumiem, sacīja Latvijas Bankas preses sekretārs Jānis Silakalns.

Mūsu austrumu kaimiņvalsts iebrukums Ukrainā radījis izmaiņas arī Latvijas ārējā tirdzniecībā, meklējot jaunus sadarbības partnerus, lai atrastu gan jaunus izejvielu piegāžu, gan arī vietējās produkcijas noieta ceļus.

“Šā gada budžetā jaunu atbalsta veidu nav un tādā situācijā izdarīt izvēli par labu bērnam ir neiedomājami,” Neatkarīgajai teica bijušais Ministra prezidenta Krišjāņa Kariņa padomnieks demogrāfijas jautājumos Imants Parādnieks.

Tieši tā savā ikgadējā ziņojumā raksta Igaunijas Ārējās izlūkošanas dienesta priekšnieks Kaupo Rosins. Viņa ziņojums kopumā iezīmē visai skumju pārskatāmās nākotnes ainu, kurā autoritārie režīmi visā pasaulē konsolidēsies, lai uzbruktu demokrātiskajām vērtībām gan ideoloģiskā, gan tīri fiziskā nozīmē.

Saeima šodien pirmajā lasījumā skatīs 2023. gada valsts budžeta likumprojektu. Diskusijas runu līmenī gaidāmas visai karstas, tomēr cerības uz reālajām valsts vajadzībām atbilstošāku līdzekļu sadalījumu nav pārāk lielas.

Saeimas Budžeta un finanšu komitejas priekšsēdētājs, bijušais finanšu ministrs Jānis Reirs (“Jaunā Vienotība”) “Neatkarīgajai” atzina, ka ir dzirdējis par Lietuvas Bankas ieteiktajiem pasākumiem banku sektora sociālās atbildības palielināšanai (proti, kredītu un depozītu procentu likmju sabalansēšanai un kreditēšanas veicināšanai) un Saeimas komisijā “situācija tiks nopietni vērtēta”.