“Neatkarīgās” rīcībā esošā informācija liecina, ka pret publicista Lato Lapsas brāli Endo Lapsu 2020. gadā uzsāktais kriminālprocess varētu būt klajš Valsts ieņēmumu dienesta (VID), Ģenerālprokuratūras un citu institūciju visaugstāko amatpersonu atbalstīts safabricējums.
LR Nodokļu un muitas lietu prokuratūras pārziņā esošais kriminālprocess, kura ietvaros kriminālvajāšanai pakļauts publicista Lato Lapsas brālis Endo Lapsa, savulaik uzsākts uz advokāta Romualda Vonsoviča iesnieguma pamata, kurā viņš skaidri norāda, ka vērsies prokuratūrā tādēļ, ka Lato Lapsas dēļ viņš ir cietušā statusā. Vonsoviča rakstu darba tālākā virzība notikusi ar LR ģenerālprokurora Jura Stukāna tiešu atbalstu un satur gan tendenciozi veiktus Valsts ieņēmumu dienesta (VID) aprēķinus, gan arī atklāti melīgus apgalvojumus - to savā iesniegumā lietas prokuroram Aleksejevam norādījis Endo Lapsa. (Detalizētāk par Vonsoviča minētajiem “faktiem” un VID lietoto aprēķinu niansēm nedaudz vēlāk.)
Endo Lapsas rakstītais sasaucas ar pagājušajā nedēļā nu jau bijušās VID Muitas un nodokļu policijas vecākās inspektores Initas Lūres publiski pausto, ka viņai savulaik VID visaugstākā vadība devusi skaidru un nepārprotamu uzdevumu - atrast “jebko” par publicistu Lato Lapsu, viņa ģimenes locekļiem un radiniekiem. (Līdzīgi arī par publicistu Jurģi Liepnieku.) Galvenais - lai tas kalpotu par pamatu jebkādā veidā vērsties pret minētajām personām gan procesuālu darbību (aizturēšanu, kratīšanu utt.), gan sakonstruētu kriminālprocesu veidā, kas kalpotu par pamatu izņemt datorus un citus datu nesējus.
Ne pret Lato Lapsu, ne Jurģi Liepnieku pusotra gada laikā tā arī nekas nav atrasts, taču kriminālvajāšana, kas šobrīd uzsākta pret Endo Lapsu un vēl vairākām personām (grāmatvedi un apsaimniekošanas uzņēmuma pārvaldnieku), apliecina, ka VID augstāko amatpersonu rīkojums ticis izpildīts - pat izmantojot acīmredzami tendenciozu faktu un likuma normu interpretēšanu, turklāt sagatavotajā apsūdzībā gandrīz nemaz neatsaucoties vispār ne uz kādiem normatīvajiem aktiem.
Būtisks aspekts visā šajā kriminālprocesa ierosināšanas stāstā ir fakts, ka VID darbinieki savāktos “izmeklēšanas” rezultātus prokuratūrā ir iesnieguši nevis dienesta vārdā, bet gan izmantojot nu jau bēdīgi slavenā advokāta, bijušā LPSR laika tiesneša Romualda Vonsoviča starpniecību. Sākotnēji tieši viņa rīcībā kādas, iespējams, pasūtījumu saņēmušas amatpersonas ir nodevušas savāktos “pierādījumus”, tādējādi radot visai savdabīgu precedentu, kas vedina uz domām par patieso valsts iestāžu lomu dažādu privātpersonu (tajā skaitā valsts amatpersonu) pasūtījumu izpildē.
Jāatgādina, ka Romualda Vonsoviča dzīves nebūt ne spožais gājums savulaik aprakstīts Lato Lapsas grāmatā “Kolaborants”, sērijā “Čekisti un komunisti”. (Bijušais padomju laika tiesnesis vēlāk pat tiesājās ar grāmatas autoru, tomēr tiesa nesaskatīja likuma normu pārkāpumu attiecībā uz grāmatā izmantotajiem terminiem Vonsoviča darbības raksturošanai.) Tādējādi jau iesnieguma saņemšanas brīdī prokuratūrai būtu bijis pamats pievērst uzmanību tam, ka tā autors, visticamāk, jūt dziļu nepatiku pret Lato Lapsu un mēģinājums apsūdzēt viņa radinieku varētu būt personiskas atriebības diktēts solis. Tomēr tā vietā Vonsoviča iesniegums saņēma visaugstākā līmeņa atbalstu - kā jau minēts, kriminālprocesa tālākā virzība notika ar ģenerālprokurora Jura Stukāna tiešu akceptu.
Kā iesniegumā prokuroram norādījis Endo Lapsa, savā prokuratūrai adresētajā iesniegumā Romualds Vonsovičs apzināti iekļāvis nepatiesu informāciju, respektīvi, melojis vismaz četras reizes. Viņš apgalvojis, ka Endo Lapsam savulaik tikušas izsniegtas 42 pilnvaras, viņš esot bijis amatpersona 71 uzņēmumā (pat ja tas atbilstu patiesībai, nav skaidrs, kā tas varētu kalpot par pamatu kratīšanām un aizturēšanām). Turklāt E. Lapsa esot nodarbojies ar saimniecisku darbību neveikušu uzņēmumu prettiesisku dibināšanu un likvidāciju, kā arī veicis fiktīvu uzņēmējdarbību.
Endo Lapsa uzskata, ka šos Vonsoviča minētos “faktus” un to neatbilstību patiesībai VID un prokuratūrai ir bijis iespējams elementāri pārbaudīt pēc publiskās datu bāzēs atrodamas informācijas, tomēr tas nav ticis darīts.
Savukārt citā Vonsoviča iesnieguma daļā šīs “publiskās datu bāzes” ir pat vairākkārt piesauktas - balstoties uz tajās it kā atrodamo informāciju, Vonsovičs apgalvojis, ka esot pamats uzskatīt, ka gan Endo Lapsa, gan Lato Lapsa, veicot “finansiālas aktivitātes”, esot nodarbojušies ar “nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju”. Endo Lapsa prokuroram Aleksejevam rakstītajā ar zināmu ironijas devu uzsvēris, ka šobrīd nepastāv neviena publiska datu bāze par kādu personu veiktām “finansiālām aktivitātēm” vai “nelikumīgu iegūtu līdzekļu legalizāciju”, ko tāda līmeņa juristam, kādu par sevi uzskata Vonzovičs, jau nu vajadzētu zināt.
Atgriežoties pie VID savāktās informācijas (kurā gan nekas vairs neliecina par Vonsoviča minētajām aizdomām par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju), var konstatēt acīmredzamas pretrunas un nesaprotamu likuma normu interpretāciju. Viena no tām - Endo Lapsas uzņēmums A jau gandrīz 25 gadus nomā valstij piederošu zemi un ēkas. Šie īpašumi tiek tālāk iznomāti apakšnomniekiem. Uzņēmums A, kas ir PVN maksātājs, jau vismaz pirms 10 gadiem ir nodevis apsaimniekošanas galvenās funkcijas citiem uzņēmumiem, kas nodarbojušies tikai ar apsaimniekošanu un kas nav bijuši PVN maksātāji. Lai vienkāršotu savstarpējos norēķinus, visas iesaistītās puses noslēdza vienošanos, ka apsaimniekotāji maksu par veiktajiem darbiem saņem nevis no uzņēmuma A, bet gan tieši no zināma skaita apakšnomnieku uzņēmumam A pienākošās nomas maksas apjomā bartera veidā. Vienlaikus tika izmantotas arī mikrouzņēmumu priekšrocības.
VID ieskatā tā ir speciāli izveidota shēma, lai izvairītos no PVN maksāšanas - pēc VID domām, ja šie proporcionāli nedaudzie apakšnomnieki būtu maksājuši tieši E. Lapsas uzņēmumam A, tad tam būtu jāmaksā PVN, kas nav ticis darīts. Savukārt maksājot šo apakšnomu summas bartera veidā tieši apsaimniekotājiem (kas nav PVN maksātāji), šis nodoklis netiek aprēķināts. Tādējādi, pēc VID domām, valstij tikuši nodarīti milzīgi zaudējumi neaprēķināta un nenomaksāta PVN veidā.
Tomēr patiesība ir nedaudz citāda. Ja arī šie nedaudzie apakšnomnieki veiktu maksājumus tieši uzņēmumam A, kas savukārt maksātu PVN, tad šie paši apakšnomnieki (atbilstoši likumdošanai par PVN) samaksāto summu iekļautu tā sauktajos priekšnodokļos jeb izdevumos un attiecīgi nemaksātu šo PVN no saviem ieņēmumiem. Tādējādi kopējais valstij samaksātā PVN apjoms nemainītos. Rezumējot - uzņēmumiem likuma ietvaros pārkārtojot savstarpējos norēķinus, valsts necieš nekādus zaudējumus. Bet VID šo būtībā elementāro matemātiku spītīgi ignorē un prasa apsūdzēt Endo Lapsu valsts apkrāpšanā par.... 0,00 eiro.
Līdzīgi ir ar citiem saistītiem “noziedzīgiem nodarījumiem”, kas VID ieskatā saistīti ar apsaimniekotāju uzņēmumu izvēlēto nodokļu maksāšanas formu, proti, šis statuss tiekot uzturēts mākslīgi, tādējādi izvairoties no lielāku nodokļu nomaksas, lai gan to visu nepārprotami ir paredzējuši tā laika normatīvie akti.
Svarīgi saprast, ka likums nevienam uzņēmējam neuzspiež izvēlēties kādu noteiktu nodokļu maksāšanas formu - tās ir katra paša ziņā, galvenais, lai nodokļi tiktu maksāti atbilstoši statusam. Ja kādam, piemēram, VID, pēkšņi šķiet, ka, izvēloties citu formu, valsts no uzņēmēja saņemtu vairāk, tad tas nav nekas cits kā likumu normu brīva interpretācija.
Īsāk sakot - lai gan VID saskatījis “neskaitāmus pārkāpumus”, Endo Lapsas uzņēmums nav ne nodarījis valstij zaudējumus, ne guvis nelikumīgus ienākumus. Visa šī lieta ir burtiski aiz matiem pievilkta jeb, citiem vārdiem sakot, ir tipisks “jebkas” - gluži kā to savulaik izmeklētājai Lūrei uzdeva VID augstākas amatpersonas.
Lieki piebilst, ka visas darbības, kas vērstas uz Endo Lapsas “vainas pierādīšanu”, laika nogrieznī atrodas precīzi tajā pašā punktā, kad izskanēja rīkojumi vērsties pret viņa brāli, publicistu un žurnālistu Lato Lapsu, kurš šo uzbrukumu saviem radiniekiem un ģimenes locekļiem jau paguvis salīdzināt ar narkotiku karteļu piekoptajām metodēm.
Augstu amatpersonu klātbūtne visā šajā visnotaļ apšaubāmajā procesā ir tieša un nepārprotama - savas vīzas un parakstus uz lietas materiāliem ar savu roku licis gan bijušais VID Muitas un nodokļu pārvaldes (MNPP) direktors Kaspars Podiņš, gan Pirmās izmeklēšanas nodaļas vadītājs Intars Štālbergs, gan tagad tagadējā MNPP direktora vietniece Kristīne Prusaka-Brinkmane. Bez viņiem lietas attīstība apspriesta un akceptēta vēl daudzos kabinetos - sākot ar VID ģenerāldirektores Ievas Jaunzemes un beidzot ar paša ģenerālprokurora Jura Stukāna darba telpām - to publiski apliecinājusi jau pieminētā Inita Lūre.
Turklāt aiz šo augsto amatpersonu mugurām skaidrāk un skaidrāk sāk iezīmēties vēl lielākos amatos esoši konkrēti personāži - līdz pat Smilšu ielas ministrijai un Rīgas pilij. Arvien reālāka ir iespēja, ka dažam labam “knābju cēlājam” pēc žurnālista Lato Lapsas savulaik veiktajiem atklājumiem paša “knābis” ir nolaidies tik zemu, ka pieņemts lēmums izmantot viszemiskākos paņēmienus, lai vērstos pret patiesību un vārda
brīvību, turklāt izmantojot valsts varas instrumentus. Atliek cerēt, ka kāda no Latvijas tiesībsargājošajām struktūrām tomēr būs tik neatkarīga un godprātīga, ka uzsāks šīs lietas šķetināšanu, nebaidoties no iespējami patiesi šokējošiem atklājumiem - galu galā, tautai tomēr ir jāzina ne vien savi varoņi, bet arī, Lato Lapsas vārdiem sakot, maitas un mērgļi.
