“Jau labu laiku Latvijas Bankas ekonomisti ir uzsvēruši, ka komercbanku sektors nav bijis pietiekami aktīvs tautsaimniecības dalībnieks. Salīdzinot ar 2008. gada krīzi, gadu gaitā Latvijas ekonomika ir kļuvusi krietni drošāka, noturība pret negatīviem šokiem ir augusi, bet banku piesardzība ir saglabājusies, kreditēšana ir bijusi vārga,” atbildot uz “Neatkarīgās” jautājumiem, sacīja Latvijas Bankas preses sekretārs Jānis Silakalns.
Latvijas Bankas teiktais ir būtisks politisks pavērsiens, kam savu atbalstu sarunā ar “Neatkarīgo” devis arī Saeimas Budžeta un finanšu komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs (“Jaunā Vienotība”). Arī Latvijas uzraugošās institūcijas un vadošie politiķi nu ir pievērsuši uzmanību jautājumam, kas sacēlis pamatīgu politisko uzmanību mūsu kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā.
Jautājuma būtība ir fakts, ka visu Baltijas valstu komercbankas pērno gadu ir noslēgušas ar rekordaugstiem peļņas rādītājiem. Bankas ir izmantojušas Eiropas Centrālās bankas kredītu procentu likmju paaugstināšanas politiku, lai “uzskrūvētu” arī pašas savu izsniegto un no jauna izsniedzamo kredītu procentu maržu, depozītu procentu likmes vienlaikus turot zemas. Savukārt vismaz Zviedrijas banku SEB un “Swedbank”, kā arī nu jau pārsvarā amerikāņiem piederošās “Luminor bankas” gadījumā tiek piekopta arī ļoti dāsna dividenžu politika, virs 60% peļņas izvedot no Baltijas valstīm, lai aplaimotu savus ārvalstu akcionārus.
Lietuvas centrālā banka tādēļ jau ir sagatavojusi vairākus konkrētus pasākumus, lai palielinātu konkurenci komercbanku starpā un nodrošinātu, ka komercbankas, kas reģistrējušas strauju peļņas pieaugumu, rīkotos sociāli atbildīgāk, atbilstoši veidojot arī savu kredīta un depozīta procentu likmju politiku.
“Salīdzinot ar 2008. gada krīzi, gadu gaitā Latvijas ekonomika ir kļuvusi krietni drošāka, noturība pret negatīviem šokiem ir augusi, bet banku piesardzība ir saglabājusies, kreditēšana ir bijusi vārga. Mēs esam kļuvuši par daļu no eiro zonas, mūsu finansiālo drošību stiprina pasaulē otra izmantotākā rezervju valūta, uzņēmumi un mājsaimniecības ir pierādījuši savu noturību pandēmijas laikā un tagad arī energokrīzē. Līdz ar to, pretstatā finanšu krīzes laikam, pašlaik komercbanku aktīvu kvalitāte faktiski nav pasliktinājusies. To ir sekmējusi arī valsts ar atbalsta pasākumiem, stiprinot komercbanku klientu finanšu veselību krīžu laikā. To mēs novērojam komercbanku finanšu rādītājos - neskatoties uz krīžu izaicinājumiem, to peļņas rādītāji ir auguši.
No otras puses, mūsu makroekonomiskā analīze liecina, ka, neskatoties uz Latvijas tautsaimniecības noturību, kreditēšana Latvijā ir bijusi pārliecinoši starp dārgākajām eiro zonā un kredītu apjoms pret ekonomiku ir starp zemākajiem. Līdz ar eiro procentu likmju kāpumu automātiski ir kāpušas kredītu likmes. Līdz šim neredzam līdzvērtīgu procentu likmju kāpuma transmisiju jeb pārnesi uz noguldījumu likmēm, kas liecina par apgrūtinātu monetārās politikas īstenošanu,” “Neatkarīgajai” atzina LB pārstāvis J. Silakalns.
Būtiski, ka pēc “Neatkarīgās” izvirzītajiem jautājumiem par komercbanku neētisko praksi, izmantojot ECB monetāro politiku savas peļņas audzēšanai un izvešanai no Latvijas, ir sarosījusies arī Latvijas Finanšu ministrija.
“Finanšu ministrs situāciju, kurā Latvijas komercbankas aktīvi izmanto ECB politiku savas peļņas palielināšanā caur kredītu procentu pieaugumu, vienlaikus atbilstoši nepalielinot depozītu procentu likmes, nevērtē pozitīvi un vēlas redzēt gan daudz aktīvāku kreditēšanu, gan augstākas depozītu likmes.
Lai uzlabotu iedzīvotāju noguldījumu iespējas, Finanšu ministrija tuvākajos mēnešos plāno intensificēt valsts krājobligāciju pārdošanu ar likmi, sākot ar 3,4%, kas šobrīd būtiski pārsniedz lielāko Latvijas banku depozīta likmes,” “Neatkarīgajai” uzsvēra FM Komunikācijas departamenta direktors Aleksis Jarockis.
“Komentējot likumdošanas iniciatīvas Lietuvā, notiekošais apliecina, ka šis nav tikai Latvijas, bet ir Baltijas reģiona mēroga izaicinājums. Lietuva pēc būtības dara to pašu, ko Latvija, proti, meklē risinājumu, kā ekonomikā gūt lielāku atdevi no komercbanku sektora. Arī Latvijas Banka ir identificējusi virkni izaicinājumu saistībā ar vājo kreditēšanu un lielajām procentu likmju maržām. Mēs prioritāri vēlamies redzēt banku aktivitāti tautsaimniecības kreditēšanā un mūsdienīgu pakalpojumu sniegšanā, par ko pašlaik diskutējam ar nozari, gaidot apņēmīgu tās rīcību un konkrētus soļus kredītresursu pieejamības uzlabošanai uzņēmumiem un iedzīvotājiem,” “Neatkarīgajai” teica J. Silakalns.
“Vai nodoklis peļņai sekmēs aktīvāku kreditēšanu? Diez vai. Tas būtu diskutējams tikai kā galējs rīcības virziens, ja aktīvu un veselīgu kreditēšanu ar citiem instrumentiem panākt neizdodas. Mērķis ir panākt aktīvāku un kvalitatīvu komercbanku iesaisti ekonomikā. Viens veids, kā to nodrošināt, ir kreditējot un veicinot tautsaimniecības attīstību. Ja tas nestrādā un kreditēšana turpina būt vāja, kredītu likmes starp augstākajām, bet depozītu likmes starp zemākajām eiro zonā, tad var tikt apsvērtas citas iespējas, bet tikai kā galējs risinājums. Vienlaikus būtiski veicināt arī citus uzņēmumu finansēšanas avotus, t.sk. kapitāla tirgu, paplašinot ekonomikas dalībnieku iespējas un veicinot konkurenci sektorā kopumā.
Komercbanku vietā nevaram pieņemt lēmumu, kreditēt vai nē un ar kādiem nosacījumiem. Tas ir pašu komercbanku darbības stratēģijas jautājums. Tas, ko varam darīt no valsts puses, ir:
Banku sektors nodrošina asinsriti ekonomikā. Diemžēl nu jau ilgstoši Latvijas ekonomikā ir mazasinība. Latvijas Banka kā vienu no saviem prioritārajiem darbības virzieniem ir noteikusi kreditēšanas atgūšanos. Strādājam un strādāsim kopā ar finanšu sektoru, lai to panāktu.”
