Lai gan speciālās noliktavas jau pašlaik burtiski lūst no nevienam nevajadzīgajām kovida vakcīnām, atbildīgo amatpersonu savulaik pieņemto lēmumu dēļ no Latvijas nodokļu maksātāju kabatām arī šogad tiks izvilkta milzu nauda par šo bezjēdzīgo krājumu papildināšanu – aptuveni 63 miljoni eiro.
Pirms 2022. gada 24. februāra, kad pasauli satricināja Krievijas nelietīgais uzbrukums Ukrainai, cīņas, vismaz Latvijā, notika pavisam citā “frontē” - valdība, nemitīgi pagarinot “ārkārtas” stāvokli, faktiski karoja nevis ar jaudu mazpamazām zaudējošo vīrusu, bet gan ar savas valsts iedzīvotājiem, spiežot tos pakļaut savu ķermeni ne līdz galam izpētītu medicīnisku manipulāciju iespaidam, proti, vakcinēties. Cilvēki tika dalīti jaunās “kastās” - vakcinācijas kursu pabeigušie, uzsākušie un nevakcinētie. To, cik šis dalījums ir bezjēdzīgs un pat, iespējams, antihumāns, pamazām sāk apjēgt kovida neprāta murskulī ierautie ļaudis arī Latvijā. Arvien pieaugot pārbaudītai informācijai par iespējamām tiešām cēloņsakarībām starp uzspiesto vakcinēšanos un tās izraisītām jaunām un jaunām veselības problēmām, šobrīd var teikt, ka sabiedrība no lielā mērā mākslīgi saceltā kolektīvā saprāta aptumsuma viļņa tikai tagad sāk tā pa īstam attapties. Pieprasījums pēc tā dēvētajiem “būsteriem” (papildu vakcinācijas devām) ir strauji krities un šobrīd faktiski tuvojas nullei.
Līdztekus tam pamazām sāk iezīmēties tā šausminošā plāna aprises, no kura mums visiem, paldies dievam, vismaz šajā reizē daļēji ir izdevies izvairīties. Lai nodrošinātu “epidemioloģiski drošu vidi” (šā termina bezjēdzīgums šobrīd jau vairs pat netiek apšaubīts - ne pamatvakcīna, ne sekojošās n-tās papildu devas nekādu reālu ietekmi tieši uz vīrusa izplatību un tās ierobežošanu nedeva, pāri palika vien visai izplūdusī “iespējami vieglākā slimības gaita”), tautas vairākums tika “brīvprātīgi” piespiests pakļauties arvien neprātīgākām un neprātīgākām dažāda kalibra “epidemiologu” iecerēm - pavisam nopietni no “uzticamo mediju” ekrāniem un slejām tika prātots gan par ceturtās, piektās un sazin kuras vēl tur papildu vakcīnas devas ievadīšanas nepieciešamību. (Diezin kur tagad ir pazudis “epidemiologs” Ņikita Trojanskis, bez kura prātuļošanas ne dienu nespēja iztikt ne sabiedriskie, ne jo īpaši sabiedriskie masu prātus ietekmējoši līdzekļi. Nav vairs ko teikt dižajam speciālistam? Par šādu pašieceltu ekspertu iespējamo atbildību nedaudz vēlāk.)
Šī kolektīvā apstulbuma vai arī apzinātas ieinteresētības viļņa ietvaros atbildīgās valsts amatpersonas (kā izrādās šodien) slēgušas pilnīgi absurdus līgumus par vēl n-to devu iegādi. Par patiesi šausminošām naudas summām. Aizsedzoties ar varnešiem faktiski ļoti izdevīgo Ukrainas karu (atvainojos par negribētu cinismu), gandrīz bez jebkādas sabiedrības uzmanības palika jau pašas pirmās sekas - uz arvien dziļākā problēmu purvā stiegošās tautas rēķina pa labi un kreisi tika dāļātas jau tad nevienam nevajadzīgās vakcīnu devas. Vainagojums šim Latvijas valdības “solidaritātes aktam” bija vairāk nekā 16 miljonu vērtās vakcīnu kravas nosūtīšanu uz Nikaragvu. Šajā valstī tolaik ar kovidu inficēto skaits bija stabili nemainīgs - ap nulli, tāpēc vēl dīvaināk šķiet nikaragviešu asarām slacītā brālīgās “palīdzības” pieņemšana. Nebūtu nekāds brīnums, ja ar laiku atklātos, ka nekādas devas līdz Dienvidamerikai nemaz nebūtu nonākušas un viss šis pasākums ir vien atbildīgo un iesaistīto personu veikli “uzzīmēts” viltus pasākums, lai noklusinātu pamazām augošo kritikas vilni pret absolūti bezjēdzīgo valsts naudas ķēzīšanu. Izdevās.
Paradoksāli, ka vienīgā amatpersona, kura izrādīja kaut vai nelielas veselīga saprāta pazīmes “vakcinācijas drudža” ietvaros, ir bijusī veselības ministre Ilze Viņķele (kuru citādā ziņā uzskatu par lielu nelaimi Latvijas jaunlaiku politikā). Gods un slava - viņa vienīgā vakcīnu vājprāta dzimšanas rītausmā uzsāka nevis histērisku un neapvaldītu līgumu slēgšanu, bet gan vēlējās absolūti loģiski sākumā izprast un izvērtēt situāciju. Par to Viņķeli šodien tiesā - ja tiks pieņemts notiesājošs spriedums, tad būs jāsāk nopietni satraukties, vai kolektīvā bezprāta vīruss (daudz lipīgāks un kaitīgāks par kovidu) nav pārņēmis daudz lielāku lemt tiesīgo sabiedrības daļu, nekā tas šķiet pašlaik.
Toties Viņķeles pēcteci Pavļutu neviens pat negrasās saukt pie atbildības, lai gan viņš ar patiesu mūziķa cienīgu vērienu “diriģēja” vakcīnu fanātiķu orķestri. Vakcinācijas biroja idiotiskā izveide nu jau šķiet tāda vāra “instrumentu uzskaņošana” pirms galvenās daļas “crescendo” - Pavļuta vadībā veikto pasākumu un, jo īpaši, vakcīnu devu iepirkuma apjomi turpina atklāties arvien pieaugošā un pieaugošā neprāta varenībā. Jau tagad speciālās noliktavās putekļus krājošās vakcīnu kastes, pārvēršot tās naudiskā izteiksmē, būtu glābušas ne vienu vien, piemēram, šodien tik daudz pieminētās onkoloģijas pacientu dzīvību, nodrošinot slimojošos ar nepieciešamajām zālēm. Drīzumā Latvijā piegādātie papildus četri miljoni flakonu vairāk nekā 63 miljonu eiro vērtībā ir tieši divas reizes vairāk nekā valdības iecerētais papildu finansējums onkoloģijai nākamā budžeta ietvaros. Un par to neviens neatbild. Neviens, izņemot abstraktu “Latvijas valsti”.
Ja atmināmies priekšvēlēšanu laiku, tad nu nekādi nevar ignorēt faktu, ka kandidātu vēstījums elektorātam par iepriekšējo veikumu tiek izteikts specifiski, lietojot tikai “es” un “mēs” formu, piemēram, es panācu, mēs nodrošinājām utt.
Pašlaik vakcīnu iepirkumu sakarā neko tamlīdzīgu nedzirdēsiet. Saistības ir uzņēmusies “Latvijas valsts”, rīkojušies un rosījušies ir “Latvijas iedzīvotāji”, Latvijas “tauta”. Sajūtot sevi gan kā Latvijas valstij, gan tautai piederīgu, vismaz no savas puses varu tikai kategoriski noraidīt jebkādu manu pilnvarojumu veikt kaut vienu no gaismā nākušajām darbībām kovidmurga ietvaros. Tieši otrādi - pieprasu veikt maksimāli objektīvu, padziļinātu un skrupulozu izpēti par ikvienas iesaistītās konkrētas personas rīcību un tās motīviem - sākot ar Pavļutu, Zavadsku un citām tieši atbildīgām amatpersonām un beidzot ar tādiem sabiedrības saprāta indētājiem kā pieminētais Trojanskis un visa “re;čekistu” kompānija kopumā. Esmu 100% pārliecināts, ka šai prasībai pievienojas ļoti liela sabiedrības daļa - turklāt šī atbildības pieprasīšana jāuzsāk nekavējoties, vēl pirms kārtējo “kovidtēriņu” iekļaušanas jaunajā valsts budžetā. Izmantojot visas likumā paredzētās iespējas un līdzekļus. Diemžēl paļauties, ka šo atbildības pakāpi varētu izvērtēt ar attiecīgu pilnvarojumu apveltītas iestādes (piemēram, KNAB), ir ļoti niecīgas - arī šie kantori “ēd” no tām pašām, balsojumu pogu spiedošām un lēmumus parakstošām rokām. Šis ir brīdis, kad tiešā demokrātija ir vienīgais variants, kā uzzināt kaut vai tikai daļu patiesības.
Par to, vai ir iespēja atteikties no valsts budžetu noplicinošajiem iepriekš saslēgtajiem līgumiem, par jaunākajiem atzinumiem vakcīnu sakarā un arvien pieaugošo korupcijas ēnu pār visu kovida laiku kādā no turpmākajiem “Neatkarīgās” rakstiem.
