“Šā gada budžetā jaunu atbalsta veidu nav un tādā situācijā izdarīt izvēli par labu bērnam ir neiedomājami,” Neatkarīgajai teica bijušais Ministra prezidenta Krišjāņa Kariņa padomnieks demogrāfijas jautājumos Imants Parādnieks.
K. Kariņa un I. Parādnieka sadarbības rezultāti pietiekami bēdīgi, lai puses to vairs neturpinātu. I. Parādnieks kļuvis par Nacionālās apvienības Saeimas frakcijas konsultantu.
Dzimstība ir daudz uzskatāmāka nekā iekšzemes kopprodukts vai vidējā alga, kas maskē konkrēto algu dažādību no mikroskopiskām līdz kosmiskām. Demogrāfiskās politikas rezultātus izsaka jaundzimušo skaita izmaiņas, kuras sagrozīt ļoti grūti. Un tās rāda jaundzimušo skaita samazinājumu no 17 552 bērniem 2020. gadā līdz 15 535 bērniem 2022. gadā.
Jāatgādina, ka K. Kariņa pirmā valdība izveidojās atbilstoši 2018. gada rudenī notikušo 13. Saeimas vēlēšanu rezultātiem, kuru noskaidrošana politisko kombināciju nozīmē ievilkās līdz 2019. gada sākumam. Savukārt deviņu mēnešu ilgums starp bērnu ieņemšanu un dzimšanu noteica to, ka tikai pašās 2019. gada beigās sāka dzimt bērni, par kuriem viņu vecāki bija izlēmuši pēc K. Kariņa valdības izveidošanas. Tas nenozīmē, cilvēku vairākums šos lēmumus apzināti pieskaņoja tam, ko valdība savos pirmajos pastāvēšanas mēnešos darīja vai nedarīja. No otras puses, lielākā daļa 2023. gadā dzimušo bērnu tika ieņemta jau pirms K. Kariņa otrās valdības izveidošanas un jaunās valdības pirmie soļi 2023. gada jaundzimušo skaitu ietekmēs minimāli. Šo skaitu kā K. Kariņa pirmā valdības darba rezumējumu mēs uzzināsim tikai 2024. gada februārī.
Saeimas pārvēlēšana un valdību nomaiņa noteica ne tikai I. Parādnieka atlaišanu no premjera biroja. Par kaut simbolisku žestu izpratnei, ka arī līdz ar dzimstību sarūkošais Latvijas iedzīvotāju skaits nespēs uzturēt aizvien lielāku ierēdņu skaitu, kalpo vismaz vienas ierēdņu iestādes likvidācija. Tas ir Ministru kabineta ēkas vai Valsts kancelejas paspārnē gadus desmit mitušais Pārresoru koordinācijas centrs (PKC). Tā uzdevumos ietilpa arī ilglaicīgu plānošanas dokumentu sacerēšana. To tik tiešam ir dabiski sajūgt ar demogrāfisko politiku, kur nekas nav grozāms vienā mirklī vai vienā gadā.
Tādējādi PKC sāka noformēt birokrātu valodā tos pasākumus dzimstības veicināšanai, kādiem I. Parādnieks bija sarunājis politisko atbalstu. Neko iespaidīgu viņš gan sarunājis nebija, taču gari aprakstīt mazus darbiņus ir birokrātu pamatprasme. Tās izpausmes demogrāfijā iespējams šeit aplūkot aiz mākslinieciskā noformējuma elektroniskajam dokumentam “Tautas ataudzes stratēģija ĢIMENE - LATVIJA - 2030 (2050) ATJAUNOJAMIES! ar valstiski jaunu pieeju ģimeņu atbalstam Latvijā plāna projekts 2023.-2030.gadam” (attēlā). Tepat arī iespējams pāriet uz 63 lappušu garā dokumenta lasīšanu.
Te redzams, ka dokumenta statuss ir “plāna projekts”, nevis jau pieņemts plāns. Kā projekts tas pārceļojis no PKC uz Labklājības ministriju, kas pārņemšot dzimstību veicinošo pasākumu piedāvāšanu valdībai. Šī pārņemšana tiek itin kā speciāli vilkta garumā, lai neviena iestāde nepītos pa kājām valsts 2023. gada budžeta projekta rakstītājiem Finanšu ministrijā, saskaņotājiem valdībā un valdošajā koalīcijā un pieņēmējiem Saeimā ar aicinājumiem izrādīt vismaz kaut kādu ieinteresētību par dzimstības veicināšanu.
Tāpat kā gandrīz vai katru gadu, arī 2023. gada valsts budžeta veidošanas gaitā šķiet, ka šoreiz nu gan tādu prasītāju ir vairāk nekā jebkad un ka viņu prasības pamatotākas nekā jebkad. Jā, patiešām, gan valsts iedzīvotāju, gan uzņēmumu, gan valsts iestāžu tālāko pastāvēšanu apdraud 2022. gada inflācija 22% līmenī, kas jau iestiepusies arī šā gada janvārī. Tādos apstākļos visi atlikušie līdzekļi tiek koncentrēti kārtējo izdevumu segšanai, neatļaujoties nekādus kapitālieguldījumus.
Atsacīšanās no bērniem ir pats efektīvākais ieguldījumu novēršanas veids gan cilvēku, ģimeņu, mājsaimniecību, gan visas valsts līmenī. Tāpēc tiek ignorēta atziņa, par kuru I. Parādnieks vēl spējis parūpēties, lai tie būtu “Tautas ataudzes stratēģijas...” ievadvārdi: “Vērtīgākās investīcijas katrai viedai tautai visu pirms ir ieguldījums mazuļu pienā.” (attēlā).
Turpat paskaidrojums, ka šos vārdus izsacījis Lielbritānijas premjerministrs Vinstons Čērčils (1874-1965) tajā premjera amata pildīšanas periodā (1940-1945), kas iekrita Otrā pasaules kara laikā.
Ja šī atziņa tiktu pieņemta, tad kaut minimāli pamanāmam pavērsienam uz dzimstība pieaugumu nupat vajadzētu sākt izpausties kā deviņus mēnešus novēlotai reakcijai uz Krievijas uzbrukumu Ukrainai. Tas taču ir karš praktiski Latvijas pievārtē, ja attālumu starp Ukrainu un Latviju skata uz globusa. Tikpat būtiski, ka karš sasniedzis Latviju kā vairāki desmiti tūkstošu kara bēgļu no Ukrainas. Savukārt Ukrainas virzienā plūst palīdzība Ukrainai, cik nu Latvijas valsts un sabiedrība spēj. Valsts 2023. gada budžets neizbēgami kļūs par bruņošanās budžetu.
Ja demogrāfiskie procesi virzīsies savā gaitā, tad tā būs virzība atpakaļ pie pirmā un vienīgā bērna dominantes. Tāda Latvijā jau ir manīta, bet pēdējos gados pārvirzīta uz otrajiem un trešajiem bērniem. Valsts atbalsts ģimenēm ar bērniem ir izraisījis ģimeņu specializāciju tādās, kas izvēlās ienākumus caur profesionālo karjeru principiāli bez bērniem, un tādās, kam vairāki bērni ar kaut cik pamanāmu valsts atbalstu ir optimāls resursu izmantošanas veids: ja atrasta istaba vienam bērnam, turpat dzīvos arī otrais un trešais u.tml. Tagad izrādās, ka ar telpu, senāk nopirktām bērnu drēbēm, rotaļlietām utt. nepietiek šādas izdzīvošanas stratēģijas turpināšanai. Vajag naudu, naudu, naudu, t.i., naudu tādā daudzumā, lai par to varētu kaut ko nopirkt, tajā skaitā nopirkt bērniem.
Tagad nākas paļauties uz tādu demogrāfu vērojumu, ka caurmērā viena bērna piedzimšanai uz diviem pieaugušajiem pietiekot tikai ar to, ka šie pieaugušie dzīvo savā vaļā neatkarīgi no šis dzīves jeb patēriņa līmeņa. Zemāka dzimstība esot speciāli jāpanāk ar represijām. Tās būtu sieviešu un vīriešu nošķiršana ieslodzījuma vietās, slimnīcās un tagad aktuālajā armijā.
Jau tagad atmetams ir “Tautas ataudzes stratēģija...” kvantitatīvais rezultāts, kas izteikts ar summāro dzimstības koeficientu 1,72, kāds būtu jāsasniedz 2024. gadā (attēlā). Par koeficienta bāzes vērību izvēlēts 1,61, kāds tas bija 2018. gadā, ar atskatu uz kuru savu darbu iesāka K. Kariņa pirmā valdība. 2021. gadā tas bija noslīdējis līdz 1,57 un 2022. gadā tas noteikti izrādīsies vēl zemāks, kad statistiķi to pēc pāris mēnešiem izrēķinās.
Valsts politiskie vadītāji izskatās vienojušies, ka mēģinājumi šo virzību izmainīt būtu veltīga resursu izšķērdēšana.
