Saeima šodien pirmajā lasījumā skatīs 2023. gada valsts budžeta likumprojektu. Diskusijas runu līmenī gaidāmas visai karstas, tomēr cerības uz reālajām valsts vajadzībām atbilstošāku līdzekļu sadalījumu nav pārāk lielas.
Neapmierinātību ar paredzēto valsts budžeta naudas sadalījumu pauduši nu jau gandrīz visu nozaru pārstāvji, īpaši mediķi. Tomēr valdība un to veidojošie politiskie spēki izliekas ne redzam, ne dzirdam šo argumentu. Katastrofas priekšā esošajai veselības aprūpes nozarei tiek ieteikts pašai strukturāli pārkārtoties, naudu došot tikai pēc tam. Pēc šādiem premjera izteikumiem jebkurā normālā demokrātiskā valstī jau nākamajā dienā ielās būtu izgājuši tūkstoši, tomēr Latvijas sabiedrība ir pieradusi pie varas visatļautības.
Pēdējās Saeimas vēlēšanas ir spilgts tautas daļas mazohisma izpausmes piemērs. Tika ievēlēta partija, kuras vadītā valdība, piesedzoties ar ērto kovida krīzi, samazināja medicīnas pakalpojumu pieejamību. Apzinoties, ka spēkā esošā likumdošana daudzos gadījumos ir tieši varas nesēju pusē, jaunie “vecie” politiķi jūtas visai komfortabli. Tas ļauj turpināt valsts vešanu dzīves līmeņa pazemināšanas virzienā. Pat iznīcības virzienā - jo kā lai citādi nosauc veselības aprūpes sistēmas graušanu? Tajā pašā laikā tiek stiprināta un palielināta varai lojālu ierēdņu masas labklājība. Ja kāds to apšauba, atliek vien rūpīgāk pārskatīt 2023. gada budžeta projektu.
Kā jau tas šāda stila valdošajiem ir ierasts, konkrētas nozares vājināšana tiek pavadīta ar visaptverošas demagoģijas vilni.
Atcerēsimies, kādu retoriku lietojušas Latvijas amatpersonas, pamatojot savus lēmumus medicīnas nozares faktiskā paralizēšanā. “Valsts finansējums ir ievērojami pieaudzis,” sludina vara. Patiesībā tā nav. Tas ir sarucis, salīdzinot procentuālo daļu no valsts IKP.
Arī skaitļu virpināšana ir viltīgi manipulatīva - nozares aprēķinātais minimālais (!!!) nepieciešamā finansējuma apjoms 306 miljonu apmērā ir apgriezts gandrīz četras reizes. Ko tas nozīmē faktiski? Tas nozīmē, ka četru cilvēku dzīvības glābšanas vietā, valsts uzskata, pietiks, ja glābta tiks tikai viena dzīvība. Pārējās trīs valstij nav svarīgas. Valdība būtībā aicina sabiedrību spēlēt krievu ruleti - tikai šajā gadījumā aptverē ir nevis viena, bet gan trīs pilnas patronas. Bet tas neliedz skandināt, ka medicīnai šogad esot piešķirti 85 miljoni - tas taču ir neprātā daudz! Turklāt pēdējos gados ieguldījumi esot auguši. Par to, ka šī no Eiropas puses rokās iekritusī kovidnauda lielākoties tika novirzīta visādu aizdomīgu muļķību finansēšanai, saprotams, netiek piebilsts. Starp citu, ir aprēķini, kas uzrāda patiesi šausminošu ainu. Tieši medicīniskiem mērķiem no kovida miljardiem esot tikuši iztērēti vien aptuveni 15%. Ja tas tiešām ir tā, tad nudien nav skaidrs, kāpēc šie naudas apguvēji netiek saukti pie atbildības - ja ne krimināltiesiskā, tad vismaz politiskā izpratnē.
Tomēr vara iet vēl tālāk. Pie katastrofālās situācijas medicīnā esot vainojama pati nozare. Tā nevēloties veikt “strukturālas reformas”, tādēļ papildu naudu neesot vērts dot. Ir vispār zināms, ka, lai uzsāktu kaut kādas nebūt tālejošas reformas, ir nepieciešama nemainīga un stabila finansiāla bāze. Šādas bāzes nav, jo līdzšinējā un pašlaik turpinātā politika ir liegusi izveidot šādas bāzes pamatus. Vienīgā “strukturālā reforma”, ko būs spiesta veikt Latvijas medicīnas nozare, būs jaunu morgu tīkla veidošana un esošo morgu paplašināšana. Jo kam citam, turpinot valdības uzsākto “fiskālo” audzināšanu, nepietiks. Un nebūs arī īstas jēgas.
Pavisam cita aina paveras valsts pārvaldes aparāta finansēšanā. Neviļus jāatceras Krišjāņa Kariņa nu jau vēsturē ar sazin kādiem burtiem ierakstītā frāze, ka naudas ir vairāk nekā jebkad. Ierēdniecībai noteikti.
Atkal pie budžeta. Šoreiz atsevišķi neaplūkojot katras nozares ierēdniecības nākotnes ieguvumus, palūkosimies, kas valsts budžetā paredzēts ierēdņu ierēdņiem - Valsts kancelejai un citām valsts augstākajām pārvaldes struktūrām.
Kopumā MK un valdības darbam budžetā paredzēti nedaudz virs 13 miljoniem eiro, nodarbinot 145 strādājošos. (Svarīgi - šeit ir runa tikai par tieši MK aparātā un Valsts kancelejā nodarbinātajiem, piramidāli zemāko struktūru ierēdņi, kuru funkcijas ir šaurākas un specifiskākas, tiek finansēti no attiecīgi zemāko iestāžu un institūciju budžetiem.)
Kā tad veidojies detalizētāks funkciju un atalgojuma sadalījums?
Kopējie izdevumi - 10 093 922 eiro, 127 amata vietas, vidējais atalgojums mēnesī 4193 eiro.
Funkcijas un mērķi: daļa saistīta ar tiešo MK darba nodrošināšanu, t.sk. nodrošināt sēžu norisi, dokumentu sagatavošanu utt., arī kontrolēt doto uzdevumu izpildi. Bet ir arī krietni “specifiskāki” uzdevumi, piemēram, (nav minēti visi):
- 6. nodrošināt valsts pārvaldes un cilvēkresursu attīstības politikas izstrādi, koordinēt un pārraudzīt tās ieviešanu, uzlabojot valsts pārvaldes kapacitāti un efektivitāti, īstenojot labāka regulējuma politiku, veicinot funkciju centralizāciju un sabiedrības informētību;
- 7. nodrošināt iestāžu vadītāju atlasi, sekmējot šī procesa attīstību, kā arī nodrošināt iestāžu vadītāju kompetenču novērtēšanu pirms termiņa beigām;
- 8. turpināt inovācijas kultūras un uz lietotāju vērstas pieejas ieviešanu valsts pārvaldē, izveidojot pastāvīgu inovācijas laboratoriju, stimulējot projektu komandu izveidi pārnozaru problēmu risināšanai;
- 10. labas pārvaldības īstenošanai nodrošināt efektīvu trauksmes celšanas kontaktpunkta darbību;
- 12. izvērtēt citu institūciju sagatavoto attīstības plānošanas dokumentu, tiesību aktu un informatīvo ziņojumu projektus, sniegt konsultācijas un metodisko atbalstu valsts tiešās pārvaldes iestādēm valsts pārvaldes cilvēkresursu un politikas attīstības jomā;
- 13. koordinēt sabiedrības līdzdalības politikas izstrādi un ieviešanu, tai skaitā informēt sabiedrību par līdzdalības iespējām lēmumu sagatavošanas un pieņemšanas procesā un veikt Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes un Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomes sekretariāta funkcijas;
- 15. koordinēt valsts pārvaldes iestāžu komunikācijas struktūrvienību sadarbību vienotas valdības komunikācijas ar sabiedrību īstenošanai un veidot konceptuālu pieeju valsts pārvaldes reputācijas mērķtiecīgai paaugstināšanai;
- 17. nodrošināt centralizētu informatīvās telpas monitoringa un analīzes kapacitāti par aktuālajiem rīcībpolitikas jautājumiem, tostarp krīžu gadījumos.
Kā redzams, dažas no funkcijām ir visai grūti saprotamas un izplūdušas, faktiski ļaujot zem tām pabāzt jebko vai neko. Ņemot vērā iedzīvotāju katastrofāli zemo uzticības līmeni valsts pārvaldei kā tādai, plāna 15. punkts arī prasītu nedaudz detalizētāku skaidrojumu.
Kopējie izdevumi - 549 764 eiro, 8 amata vietas, vidējais atalgojums mēnesī - 2132 eiro.
Funkcijas un mērķi:
- 1. nodrošināt kvalitatīvus un mācību vajadzībām atbilstošus mācību kursus valsts pārvaldē strādājošiem: • mācību vajadzību izpēte un apkopotās informācijas izmantošana atbilstoša mācību piedāvājuma izstrādei; • mācību moduļu un mācību kursu, tai skaitā tālākizglītības programmu, izstrādes un īstenošanas koordinēšana atbilstoši attīstības plānošanas dokumentiem un normatīvajiem aktiem; • mācībspēku piesaistes, atlases un darba koordinācijas nodrošināšana; • iekšējo auditoru sertifikācijas, iekšējā auditora sertifikāta spēkā uzturēšanas un anulēšanas nodrošināšana;
- 2. turpināt esošos un uzsākt jaunu starptautisku mācību projektu īstenošanu, kā arī attīstīt sadarbību šādās organizācijās un reģionos: • sadarbība ar ES valstu administrācijas skolām un institūtiem; • sadarbība ar Austrumu partnerības programmas un Centrālāzijas reģiona valstīm attīstības sadarbības ietvaros; • Ziemeļu Ministru padomes Ziemeļvalstu un Baltijas valstu mobilitātes programmas “Valsts administrācija” (NORDEN ierēdņu apmaiņas programmas) īstenošana.
Šīs struktūrvienības pastāvēšanas jēga ir pagrūti saprotama, ja nu vienīgi iekšējā auditora sertifikācijai var atrast kādu nebūt racionālu kodolu. Savukārt, ņemot vērā pašreizējo ģeopolitisko situāciju, ko šī “skola” darīs roku rokā ar Austrumu partnerības un Centrālāzijas reģiona valstīm tieši valsts pārvaldes funkciju uzlabošanā (?), cerams, ir skaidrs vismaz pašiem skolas darboņiem un, jādomā, arī Latvijas drošības struktūrām.
Kopējie izdevumi - 375 442 eiro, 2 amata vietas, vidējais atalgojums mēnesī - 2822 eiro.
Funkcijas un mērķi:
- radīt vienotu, centralizētu valsts pārvaldes iestāžu tīmekļvietņu pārvaldības platformu, kas sniedz priekšnoteikumus publiski radītas informācijas vienkāršākai un saprotamākai pieejamībai sabiedrībai.
Varbūt vismaz vienam no šajā programmā nodarbinātajiem vajadzētu sākt ar to, ka puslīdz saprotamā valodā definēt, ko īsti viņi darīs, jo no pašreizējās definīcijas kaut ko puslīdz jēdzīgu izlobīt ir grūti.
Kopējie izdevumi - 681 555 eiro, 7 amata vietas, vidējais atalgojums
mēnesī - 3214 eiro.
Funkcijas un mērķi:
- nav definēti.
Tehniskā palīdzība ERAF, ESF+, KF, TPF finansējuma apgūšanai (2021-2027)
Kopējie izdevumi - 525 555 eiro, 7 amata vietas, vidējais atalgojums mēnesī - 3214 eiro.
Funkcijas un mērķi:
- nodrošināt atbildīgās iestādes funkcijas 2021.-2027. gada plānošanas periodā un kapacitātes stiprināšanas pasākumu īstenošanu “Administratīvās kapacitātes ceļa kartes” ietvaros.
Kapacitātes stiprināšana kapacitātes ietvaros, bez šaubām, ir ļoti nozīmīgs aspekts turpmākajā valsts attīstībā.
Kopējie izdevumi - 393 015 eiro, 1 amata vieta, atalgojums mēnesī - 6843 eiro.
Funkcijas un mērķi:
- nav definēti.
Kopējie izdevumi - 325 015 eiro, 1 amata vieta, atalgojums mēnesī - 3051 eiro.
Funkcijas un mērķi:
- nav definēti.
Grūti saprast, ar ko atšķiras šīs divas apakšprogrammas. Turklāt bez jau minētajām pastāv arī 68 000 eiro vērta Tehniskās palīdzības Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM) apgūšanai apakšprogramma (atsevišķi).
Vēl noteikti nedrīkst aizmirst “ķirsīti uz tortes” jeb Valdības centra stiprināšanai paredzētos 1 875 000 eiro (ar mērķi “spēcināt valdības centru, stiprinot Valsts kancelejas un Ministru prezidenta biroja kapacitāti” - precīzs citāts no budžeta projekta.) Atsevišķas amata vietas gan nav nosauktas, tomēr gan jau viss būs labi - augstākā ierēdniecība ir “iesitusi roku”, kā apgūt šādus klēpī iekritušus līdzekļus. Šis gadījums noteikti nebūs izņēmums.
Jāatgādina, ka šeit minētas tikai visspilgtākās “apakšprogrammas”, kurās sviedrus lies visaugstākā kaluma ierēdniecība - zemāka kalibra darbinieku ir neskaitāmas reizes vairāk, un to atalgojums, lai gan proporcionāli iestādes līmenim samazinās, kopumā noteikti nav ierindojams pie zemākā gala. Tieši otrādi. Te nu arī, iespējams, rodama atbilde, kāpēc esošie varneši sēž tur, kur sēž. Katram no siltajā vietā esošajiem ierēdņiem taču ir ģimene, draugi utt., respektīvi, visi kopā tie veido kopumu, ko mēdz apzīmēt arī kā elektorātu.
Turklāt vēl kāds nenoliedzami būtisks faktors. Ministru prezidents Krišjānis Kariņš, rājot mediķus par nevēlēšanos “strukturāli pārkārtoties”, ne reizi nav pat ieminējies, ka šādas tādas strukturālas pārmaiņas vajadzētu veikt arī valsts augstākās ierēdniecības darbībās. Laikam jau, pēc viņa domām, šeit viss ir kārtībā - gan grūti saprotamo, izplūdušo un reizumis pat vispār nedefinēto funkciju sakarā, gan atalgojuma jomā. Tomēr skaudrā statistika saka ko citu - iedzīvotāju uzticēšanās valsts varai un pārvaldei joprojām zema. Pat neskatoties uz labi finansētiem plāniem tās paaugstināšanai.
Budžeta projekts sācis savu ceļu Saeimā. Vai šis ceļš būs koalīcijas “rozēm kaisīts”? Vai arī daudziem tas kļūs par “skuju taku” - gan tiešā, gan pārnestā nozīmē? Vārds politiķiem.
