Krievijas imperiālistiskā attieksme pret kaimiņiem saglabāsies, pat ja Putina faktors izzudīs

© Neatkarīgā

Tieši tā savā ikgadējā ziņojumā raksta Igaunijas Ārējās izlūkošanas dienesta priekšnieks Kaupo Rosins. Viņa ziņojums kopumā iezīmē visai skumju pārskatāmās nākotnes ainu, kurā autoritārie režīmi visā pasaulē konsolidēsies, lai uzbruktu demokrātiskajām vērtībām gan ideoloģiskā, gan tīri fiziskā nozīmē.

Igaunijas specdienestu ikgadējie publiskie ziņojumi vienmēr ir izcēlušies ar lielāku atklātības pakāpi vai vismaz iespaida radīšanu par tādu nekā Latvijas. Tam varbūt ir kādi objektīvi iemesli, par kuriem mēs nezinām. Taču būtiski, ka tas, kas šķitis svarīgs Igaunijas dienestiem, gandrīz viens pret vienu ir svarīgs arī Latvijas iedzīvotājiem. “Drosmīgi uz priekšu un slava Ukrainai!” sava ziņojuma pavadvēstulē raksta K. Rosins.

Putins ved “noguruma karu”, Krievijas elite atbalsta

Pamattēma, kurai savā ziņojumā pievēršas K. Rosins, ir Krievijas karš Ukrainā un Krievijā notiekošais, kas neapšaubāmi šobrīd ir galvenais drauds vismaz mūsu kontinentā. Viņa rakstītajā nav patosa, kas dažbrīd propagandas nolūkos izskan no Ukrainas līderiem.

“Šobrīd ir pietiekami daudz degvielas, lai liktu kara mašinērijai strādāt - Krievijai nepietrūkst šaujampulvera, un padomju stila imperiālistiskās propagandas bruņojums strādā aizvien. Kvalitatīvs lēciens Krievijas militārajās spējas gan ir maz ticams. Putins spēlē uz laiku, cerot, ka Ukraina un Rietumi sevi izsmels ātrāk nekā Krievija. Putins cer, ka viņš spēs “aizbombardēt” Ukrainu līdz sarunu galdam,” raksta K. Rosins.

“Iekšēji Krievija ir kļuvusi par Padomju Savienību 2.0, gūstot iedvesmu no Staļina represijām, Hruščova “lozungisma” un Brežņeva stagnācijas. Paradoksāli, bet Krievija šodien, Putina režīms ir vienlaikus gan stiprākais, gan vājākais, kāds jebkad bijis. Bet šķiet, ka nav jauna Gorbačova, nemaz nerunājot par Jeļcinu, pie apvāršņa. Demokrātiskajai pasaulei nevajag lolot ilūzijas, ka pēc Putina Krievija pārskatāmā nākotnē pievērsīsies demokrātiskām vērtībām.”

“Krievija virzās uz totālu diktatūru. Izredzes, ka esošais režīms sabruks un valsts virzīsies uz demokrātiju, ir ļoti vājas, pat neskatoties uz grūtībām, ko tai izraisa karš un Rietumu sankcijas. Tieši pretēji, vēl radikālāki spēki sāk gūt ietekmi Krievijas valdošajā elitē,” raksta K. Rosins. “Savā ārpolitikā Krievija, šķiet, liek kārtis uz autoritāru režīmu ģeopolitiskas koalīcijas veidošanu, kas kopīgi dala neuzticību pret Rietumu politiku un vērtībām. (..) Būtiski, ka Sji Dziņpina vadībā arī Ķīna virzās uz autoritārisma padziļināšanos un vairs neslēpj ambīcijas kļūt par globālu superlielvaru. Ķīnas mēģinājumi būvēt līdzīgi domājošu valstu kopienu, kuras ir opozīcijā Rietumiem zem “Globālās drošības organizācijas” zīmola un kurā ietilpst arī Krievija, grauj Igaunijas drošību.”

Krievijas pareizticīgā baznīca kā galvenais ietekmes aģents

Būtiski, ka, atbilstoši Igaunijas Ārējās izlūkošanas dienesta informācijai, tieši Krievijas pareizticīgā baznīca ir bijis nozīmīgākais Krievijas aģents tai tuvajās valstīs, pārspējot visu standarta spiegu un aģentu ietekmi. Kā zināms, ar likuma spēku Latvijas pareizticīgā baznīca kopš pērnā gada septembra ir pilnībā patstāvīga un neatkarīga no Krievijas. Tas gan tika panākts politiska spiediena rezultātā, Saeimai pieņemot atbilstošus likuma grozījumus.

Taču no Igaunijas “spiegu vadoņa” rakstītā ir neapšaubāmi skaidrs - Krievijas pareizticīgā baznīca ilgstoši un būtiski ir bijis ietekmes un propagandas aģents tajā pasaules daļā, ko Krievijas politiskā elite uzskata par savējo, tajā skaitā Latvijā.

“Jau mūsu 2019. gada ziņojumā mēs rakstījām, ka Krievijas agresijas pret citām valstīm gadījumā Krievijas pareizticīgā baznīca - viens no pastāvīgajiem Kremļa ietekmes aģentiem - neizrādīs solidaritāti pret upuriem, bet nostāsies vienā pusē ar Kremli. (..) Viņa pieaugoši nežēlīgajā antiukrainiskajā un antirietumnieciskajā attieksmē patriarhs Kirils (laicīgajā vārdā Vladimirs Gundjajevs) pauž baznīcas un valsts līderu “simfoniju”,” raksta K. Rosins.

Un runa nav tikai par ideoloģisku brālību. Kā raksta K. Rosins, Ukrainas karā ar Krieviju “garīdzniecības locekļiem ir ticis uzdots vākt informāciju par noskaņojumu Ukrainā, svarīgākajām personām, Ukrainas bruņoto spēku izvietojumu un sastāvu. Piemēram, Krievijas specdienesti bijuši īpaši ieinteresēti informācijā, ko ievākuši pareizticīgās baznīcas priesteri, pārkāpjot grēksūdzes noslēpumu un vēstot par Ukrainas karavīru morālās un fiziskās veselības stāvokli. Tagad Ukraina ir bloķējusi Krievijas pareizticīgās baznīcas pieeju Ukrainas bruņotajiem spēkiem.”

“Plānojot militārās operācijas pret Ukrainu, Krievijas pareizticīgās baznīcas pārstāvji sadarbībā ar Krievijas specdienestiem un ekstrēmistiem Krievijas pareizticīgās baznīcas aprindās nodrošināja loģistisku atbalstu Krievijai. Piemēram, viņi sagatavoja mājokļus un ieročus Krievijas vienībām un uzglabāja propagandas materiālus draudžu mājās un klosteros,” raksta K. Rosins.

Izpēte

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) apmierināja Saeimas deputātu interesi par pāreju uz mācībām tikai latviešu valodā ar tādu datu krājumu un komentāriem, atbilstoši kuriem šī pāreja jāuzskata par faktiski jau notikušu.

Svarīgākais