Laikā, kad visā Eiropā, tajā skaitā Latvijā, ar plašiem solidaritātes pasākumiem Ukrainai tiek pieminēta Krievijas uzsāktā asiņainā kara gadadiena, atrodas cilvēki, kuri gatavi gūt labumu uz Ukrainas bēgļiem sniegtās starptautiskās sabiedrības atbalsta rēķina.
Sestdien notikušajā labdarības koncertā tā vadītāji atkal un atkal aicināja cilvēkus būt atsaucīgiem un ziedot kaut vai vienu eiro Ukrainas armijas atbalstam - cīņā pret agresoru no Krievijas svarīgs ir pat niecīgākais devums. Tāpat tika atgādināts, ka palīdzība ir nepieciešama arī tiem Ukrainas civiliedzīvotājiem, kuri baisā kara dēļ bijuši spiesti pamest savu valsti.
Koncerta klausītāju vidū, visticamāk, bija arī sabiedriski politiskā centra “Providus” direktore Iveta Kažoka, kura, spriežot pēc viņas aktivitātēm sociālajos tīklos, labprāt apmeklē un pat pati rīko šāda veida pasākumus, it kā demonstrējot un uzsverot savu atbalstu karā cietušajai valstij un tās iedzīvotājiem.
Diemžēl realitātē “Providus” izvēlējies citu pieeju. “Neatkarīgā” jau rakstīja, ka ANO Bēgļu aģentūra tikko kā papildus piešķīrusi Latvijai 11,2 miljonus eiro, kas domāti no Ukrainas iebraukušo kara bēgļu vajadzībām, pavisam konkrēti, viņu aizsardzībai, izmitināšanai un nodarbinātībai. No šīs naudas pagaidām ne līdz galam noskaidroti “dalītāji” vairāk nekā 267 000 piešķīruši jau minētajam sabiedriski politiskajam centram “Providus”.
Aplūkojot šī kantora mājaslapu, redzams, ka ne ar aizsardzības, ne izmitināšanas, ne nodarbinātības jautājumiem šī struktūra nenodarbojas - tās darbība saistīta lielākoties ar dažādu projektu rakstīšanu un pētījumu veikšanu, turklāt visai šauri specifiskās jomās.
Mēģinot atrast šī centra kaut jel kādu saistību ar notiekošo Ukrainā, “Neatkarīgā” atrada šādus “Providus” izstrādātus “produktus”: “Ukraina kā labais piemērs iedzīvotāju līdzdalības jomā: e-petīcijas, līdzdalības budžets un citas e-demokrātijas metodes”, “Ukrainas pieredze, veidojot un stiprinot pilsoniskās sabiedrības pašorganizācijas spējas” utt. Šos projektus vadījusi pati galvenā fonda pētniece, tā direktore Iveta Kažoka. Visticamāk, piešķirtie 267 000 eiro tiktu izmantoti līdzīgu sacerējumu izstrādei.
Izjūtot zināmas šaubas, vai, piemēram, ierakumos esošos Ukrainas armijas karavīrus vai Latvijā iebraukušos bēgļus šobrīd tiešām visvairāk nodarbina e-petīciju rakstīšanas un pilsoniskās sabiedrības pašorganizācijas spējas, “Neatkarīgā” vērsās ar jautājumiem gan pie Ivetas Kažokas, gan Latvijas prezidenta padomnieces, bijušās “Sorosa fonda - Latvija” vadītājas Sarmītes Ēlertes (šis fonds ir viens no “Providus” izveidotājiem), gan Saeimas deputāta, “Providus” biedra Andreja Judina ar šādiem jautājumiem:
Ne prezidenta padomniece, ne deputāts vismaz pagaidām uz jautājumiem atbildes nav snieguši. Vienīgā atbilde, ko “Neatkarīgā” sagaidīja, bija no “Providus” direktores (spriežot pēc iepriekšējās prakses, arī galvenās Ukrainas speciālistes) Ivetas Kažokas. Tajā lasāms: “Varu tikai atkārtot to pašu, ko šīs un dažu citu platformu pārstāvjiem saku jau gadiem: Providus nekomunicēs ar Neatkarīgo, jo neuzskatām, ka šis interneta resurss pārstāv profesionālu žurnālistiku. Tādēļ mēs atsakāmies ar saviem komentāriem leģitimizēt tur izplatīto saturu. Tas pats princips attiecas vēl uz vairākām citām internetā balstītām platformām.” (Saglabāts rakstības oriģināls).
Tiem lasītājiem, kurus, iespējams, samulsinājis Kažokas kundzes lietotais termins “leģitimizēt”, paskaidrojam, ka vietnes “Tēzaurs” vārdu skaidrojuma uzskaitījumā šāds šķirklis nav atrodams. Ja vadošā pētniece domājusi “leģitimēt”, tad tas skaidrots kā “atzīt par likumīgu, apstiprināt (piemēram, kāda tiesības).
Savukārt ne Latvijas likumos, ne citos normatīvajos aktos nostiprinātu “Providus” pilnvarojumu atzīt kaut ko par likumīgu (vai nē) vismaz pagaidām nav izdevies atrast.
Nesaņemot atbildes, “Neatkarīgā” vērsās pie ANO Bēgļu aģentūras (UNHCR), konkrēti pie tās pārstāvja Ziemeļvalstīs un Baltijas valstīs Henrika Nordentofta ar šādiem jautājumiem:
ANO Bēgļu aģentūra ir papildus piešķīrusi Latvijai 11,2 miljonus eiro Ukrainas bēgļu aizsardzības, izmitināšanas un nodarbinātības jautājumu risināšanai.
Vēlamies uzzināt:
Gaidām atbildes.
Latvijas valsts līdz šim ir sniegusi lielu atbalstu Ukrainai, gan tieši stiprinot tās aizsargspējas, gan uzņemot bēgļus no kara plosītās valsts. Arī Latvijas iedzīvotāji ir savākuši patiešām ievērojamus līdzekļus, kā arī veikuši mantiska rakstura ziedojumus šo mērķu sasniegšanai. Malā nav palikušas arī starptautiskās organizācijas. Tomēr izrādās, ka atsevišķas struktūras (pieļaujot, ka “Providus” gadījums nav vienīgais) pamanījušās un cer turpināt pamanīties daļu no šīs piešķirtās palīdzības izmantot vai nu šauri specifiskiem mērķiem, vai, iespējams, gūstot tiešu materiālu labumu.
Latvijas likumdevēji ir centušies nostiprināt likumdošanā gan Ukrainai domātā finansējuma izlietošanas kārtību, gan kontroli. Tomēr neviens likums nav pilnīgs, tādēļ pastāv dažādas iespējas apiet šos normatīvos aktus. Tiesībsargājošajām struktūrām būtu jāpievērš pastiprināta uzmanība tam, lai, aizsedzoties ar it kā atbilstošiem mērķiem, nenotiktu negodprātīgu personu vai “bezpeļņas organizāciju” gramstīšanās gar Ukrainas tautas ciešanu mazināšanai domāto Latvijas un visas pasaules sniegto atbalstu. Turklāt neatkarīgi no tā, ar kādiem lozungiem šie ļaudis aizsedzas vai cik augstos krēslos arī nesēdētu viņu lobiji un draugi. Tādēļ “Neatkarīgā” ar lūgumu izskaidrot metodes, ar kādām tiek uzraudzītas un kontrolētas piešķirtās un ziedotās naudas plūsmas, ir vērsusies arī ar attiecīgu kompetenci apveltītās Latvijas tiesībsargājošajās struktūrās.
P. S. Vietnē “Tēzaurs” ir atrodams arī šāds darbības vārda “zagt” skaidrojums - panākt, būt par cēloni, ka (kāds) zaudē (ko nozīmīgu); panākt, ka (kāds) nespēj (ko) izmantot.
